Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

101
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

101
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

27
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
27
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

77
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

77
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

0
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

0
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās