Iznīcinātājs F-35, foto no arhīva

F-35 modernizācija samaitātas reputācijas rezultāts

57
(atjaunots 16:17 01.08.2020)
Reklamēt un pārdot ASV prot labāk nekā izvirzīties līdera vietā modernās aviācijas jomā. To apliecina amerikāņu iznīcinātāja-bumbvedēja F-35 izstrādes un popularizācijas ilgais stāsts – pēc Pentagona speciālistu domām, tas neatbilst piektās paaudzes kritērijiem.

Aizvadītajā nedēļā "Lockheed Martin" preses konferencē informēja par nodomu pārvērst F-35 par sestās paaudzes iznīcinātāju. Lai arī piektās paaudzes parametri F-35 Lightning II projektā nav sasniegti un tehnoloģiska izrāviena nav. Intriga ir tā, ka eiropieši aktīvi lobē divus savējos (no ASV neatkarīgus) sestās paaudzes iznīcinātāju projektus, bet "Lockheed Martin" cenšas noslāpēt sabiedroto iniciatīvas – tā uzspiež "pārbaudīto variantu" – F-35, kurš pēc modernizācijas 2020.-2030. gadā it kā kļūšot par sestās paaudzes kara lidmašīnu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu vēlme aktīvi pārdot F-35 Lightning II eiropiešiem un citiem sabiedrotajiem (vidēji par 100 miljoniem gabalā) ir saprotama. Daudzfunkcionālā iznīcinātāja-bumbvedēja izstrādes programma izmaksājusi aptuveni 1,3 triljonus dolāru, investīcijām ir jānes peļņa. Korporācija "Lockheed" piegādājusi vairāk nekā 500 lidmašīnas F-35 deviņām pasaules valstīm. Ik gadus klajā nāk vairāk nekā 100 "zibeņi". Dažādas F-35 modifikācijas tiek ražotas no 2011. gada, un tomēr lidmašīna ekspluatācijā aviācijas speciālistiem sagādā vilšanos.

Divu pēdējo mēnešu laikā avārijas cietuši septiņi amerikāņu iznīcinātāji, ieskaitot trīs "piektās paaudzes" lidmašīnas, arī divi F-35A. Patlaban "Zibenim" ir pieci kritiski, tehnoloģiski nelabojami trūkumi. Piemēram, inertās gāzes ģenerācijas borta sistēmas (OBIGGS) konstruktīvās īpatnības var novest pie iznīcinātāja degvielas tvertņu sprādziena gaisā – atmosfēras elektrības izlādes dēļ. Fakti liecina, ka F-35 Lightning II ir 4. paaudzes zemskaņas iznīcinātājs, kas forsāžā spēj palielināt ātrumu ne vairāk kā vienu minūti. Vēl vairāk, "neredzamā" F-35 ir ļoti labi saskatāma mūsdienu radaros, ir īpaši korpusa pārkaršanas gadījumā, kas sākas 1 Maha apstākļos. Pēc 1,6 Mahiem lidmašīnai var vienkārši nolūzt aste. Pentagons bija spiests mainīt ekspluatācijas raksturojumu – tagad F-35 tiek uzskatīta par zemskaņas lidmašīnu, spējīgu veikt īslaicīgu paātrinājumu.

F-35 Lightning II reputācija ir pamatīgi samaitāta, un pienācis īstais brīdis izsludināt modernizāciju ar "teleportāciju" līdz sestajai paaudzei. Tai jābūt paplašinātām tīkla iespējām, lai kontrolētu virkni ārējo bruņojuma sistēmu un bezpilota lidaparātu (tīklcentriskā karadarbība). Protams, sabiedrotajiem nav pašiem savu globālo informācijas tīklu, bet pieslēgums Pentagona tīklam ietekmēs F-35 cenu un efektivitāti. Amerikāņu biznesa plāns izskatās nevainojami, tomēr neatbilst skarbajai patiesībai. Lidmašīnas evolūcija no ceturtās (de facto) līdz sestajai paaudzei neizskatās ticama.

"Lockheed Martin" solījumi

Speciālisti uzskata, ka jau šodien "gaisa kara spēku vadības un pārvaldes decentralizētā sistēma izmanto lidmašīnu F-35 skaitļošanas jaudas, sensoru un sakaru līdzekļu datus vērienīgu uzbrukumu organizācijai visos virzienos". Gribētos precizēt: kur un kad notikuši uzbrukumi, kādi ir rezultāti? Tomēr prezentācijas realitāti nicina.

"Lockheed" viceprezidents Gregs Ulmers paziņoja, ka Tech Refresh 3 jaunumu paketē parādīsies jauns integrēts procesors ar palielinātu skaitļošanas jaudu, panorāmas displejs kabīnei un paplašināts atmiņas bloks. Plānots, ka šīs sērijas lidmašīnas no konveijera nonāks 2023. gadā. vienlaikus parādīsies platforma ar atvērtu arhitektūru, kas ļaus operatīvi paplašināt lidmašīnas iespējas ar jaunās programmatūras starpniecību. Jāatgādina: F-35 apvienotais programmatūras ofiss (JPO) izraudzījies pirmos 66 aparatūras un programmatūras atjaunojumus (tie minēti 2019. gada atskaitē ASV Kongresam). Astoņus no tiem bija solīts īstenot pagājušajā gadā. Šodien gatava tikai automātiskā sistēma sadursmes novēršanai ar virsmu. Tāds izstrādes ātrums skumdina. Protams, "Lockheed Martin" nemaz nesola manāmu tehnoloģisko izrāvienu, perspektīvā – tikai "evolucionārs process".

Nākotnes iznīcinātājam tiek projektētas ārējās degvielas tvertnes, kas varēs paplašināt lidojuma rādiusu vairāk nekā par 40%, uzpilde gaisā ir daudz vienkāršāka. Līdz 2030. gadam iznīcinātāji F-35 it kā varēs nest sešas modernizētas vidēja darbības rādiusa "gaiss-gaiss" tipa raķetes AIM-260 vai Raytheon AIM-120 un apšaudīt mērķus jūrā ar liela darbības rādiusa raķetēm. Šķiet, pēc desmit gadiem nevienu ar to nepārsteigsi, visiem ASV potenciālo pretinieku kuģiem būs spēcīgi pretgaisa aizsardzības līdzekļi un hiperskaņas ieroči.

ASV Gaisa kara spēki informēja, ka vēlētos integrēt F-35 ar lētiem droniem ar mākslīgo intelektu (kaujas dronu spiets). Dronu tīkla kontroles tehnoloģija atjauninājumu paketē pagaidām vēl nav ieplānota, taču sasniedzama, atklāja Ulmers. Vēl viens Lightning potenciālais attīstības virziens – pretraķešu aizsardzība. Pēc "Lockheed Martin" domām, visas iespējamās modifikācijas ļaus F-35 "dzēst robežu starp piektās paaudzes iznīcinātājiem... un sesto paaudzi".

Skaidrs, ka arī sabiedrotie un iespējamie pretinieki uz vietas nestāvēs, un pēc 10 gadiem Pentagonam pietuvinātais izdevums "Defense News" joprojām regulāri "linčos" nepilnvērtīgos iznīcinātājus F-35. Lai nu būtu, kā būdams, lēmums par vērienīgo modernizāciju ir faktiski pieņemts. ASV Kongresā iesniegts Lightning jauninājumu saraksts, un militārās rūpniecības kompleksa lobētāji pie tā neapstāsies.

Desmitgades perspektīvas

Pēc "piektās paaudzes" F-35 Lightning II dārgo neveiksmju sērijas ASV Kongress pauda nodomu ierobežot sestās paaudzes iznīcinātāju programmas finansējumu – par 85% 2021. finanšu gadā. šajos apstākļos "desmitgades modernizācija" ir veiksmīgs korporācijas gājiens.

F-35 modernizācijas optimistiskais scenārijs paredz aizsardzības globālo izdevumu un pārdošanas apjomu pieaugumu līdz 4000 lidmašīnām. Neitrālais paredz, ka aizsardzības izdevumi līdz 2040. gadam saglabāsies agrākajā līmenī, tāpēc aizkavēs modernizācijas programmu, taču neietekmēs pārdošanas apjomu. Negatīvais scenārijs ir saistīts ar militāro izdevumu ilgtermiņa samazināšanos un sola modernizācijas palēnināšanos un piegāžu samazināšanos 20. un 30. gados. Šīs shēmas ir visnotaļ relatīvas un neņem vērā virkni ārējo faktoru, ieskaitot kaimiņu tehnoloģisko attīstību un bruņojuma modernizāciju. F-35 programmas īstenošanas pieredze rāda, la lieli finansiālie ieguldījumi ne vienmēr nes tehnoloģisko ideālu. Aviācijas speciālisti visā pasaulē ar interesi vēros, kā amerikāņiem izdosies lidmašīnu modernizācija līdz 6. paaudzei.

Jāsaprot, ka sestās paaudzes koncepcija vispārējos vilcienos paredz "tīklcentrisko" lidmašīnu sistēmas ietvaros, kas ASV vēl nav izstrādāta (tās nav arī sabiedrotajiem Eiropā). Līdz ideālam tāla ir arī F-35 pašreizējo modifikāciju programmatūra (faktiski – ceturtās paaudzes). Atklāta arhitektūra un hiperskaņas bruņojums ir tikai projektu līmenī. Dzinējs ir pavājš. Neredzamība – mitoloģijas līmenī.

Iznīcinātāju F-22 un F-35 efektivitāte sadursmē ar tehnoloģiski attīstītu pretinieku nav pārbaudīta. "Modernizācijas" tālākais ceļš ir miglā tīts, peldošo koordināšu sistēmā panākumus negarantē.

Iespējams, amerikāņu "zibeņu" mērķis nemaz nav tehnoloģiskie panākumi, jo 500 lidmašīnas deviņām valstīm ir pārdotas, neskatoties uz acīmredzamajām kļūdām un augsto cenu. Ja prasme pārdot negatavus iznīcinātājus nes peļņu, mūsdienīgas tehnoloģijas nav galvenais, bet pārspīlēts raksturojums, bezgalīga modernizācija, gatavošanās "tīklcentriskai karadarbībai" kalpo tikai "Zvaigžņu karu" vai "Mašīnu sacelšanās" līmeņa produkcijas mārketingam un reklāmai. "Lockheed Martin" apsolīja līdz 2024. gadam laist klajā pa 180 iznīcinātājiem F-35 Lightning II gadā.

57
Tagi:
Pentagons, iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
Nazis drauga mugurā: F-35 kā melns krauklis nostājies starp Lielbritāniju un ASV
Pentagons pastāstījis par F-35 kritiskajiem defektiem
Mediji atgādināja par ASV iznīcinātāja F-35 izcelšanos Padomju Savienībā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā