Amerikāņu jaunās paaudzes aviācijas bāzes superkuģim Gerald Ford

Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs

55
(atjaunots 19:43 31.07.2020)
Amerikāņu jaunās paaudzes aviācijas bāzes superkuģim "Gerald Ford" atkal ir problēmas – nesen ASV JS vadība informēja, ka virkne augstu stāvošu speciālistu tiek atstādināti.

Amerikāņu mediji to pamatoja ar virkni kļūmju, kas fiksētas "peldošā aerodroma" izmēģinājuma ekspluatācijas gaitā. Visdārgākais karakuģis vēsturē – gandrīz 13 miljardus dolāru vērtais "Gerald Ford" vēl joprojām nav gatavs darbam, lai arī Jūras kara spēku sastāvā tas iekļauts jau 2017. gada maijā. Par to, kāpēc "Gerald Ford" tā neveicas, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nākotnes kuģis

Darbs pie spēcīgākā aviācijas bāzes kuģa projekta sākās jau 90. gadu vidū. Kuģa būve sākās 2005. gadā. saskaņā ar JKS vadības plāniem, tam bija jāstājas amerikāņu pirmā aviācijas bāzes kodolkuģa "Enterprise" vietā, kurš tika ekspluatātes kopš 60. gadu sākuma. Kuģi būvēja gandrīz desmit gadus un nolaida ūdenī 2013. gada rudenī. Tonnāža – vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu. "Gerald Ford" ir lielākais karakuģis pasaulē.

Uz papīra aviācijas bāzes superkuģa iespējas patiešām šķiet pārsteidzošas. 337 metrus garais, 78 metrus platais un 76 metrus augstais kuģis spēj pārvietoties ar 30 mezglu ātrumu (56 km/h). Tādu vilkmi nodrošina divi kodolreaktori Bechtel A1B ar 700 MW jaudu katrs. Autonomā reisa ilgums ir gandrīz neierobežots, tikai reizi 100 diennaktīs jāpapildina provianta krājumi.

"Gerald Ford" aviācijas spārnā ir gandrīz simt dažādu funkciju lidaparāti: iznīcinātāji F/A-18E/F Super Hornet, F-35C, elektroniskās cīņas lidmašīnas EA-18G Growler, tālās radiolokācijas E-2D Hawkeye, transportnieki C-2 Greyhound. Turklāt aviācijas bāzes kuģis paredzēts arī helikopteru MH-60R/S un dronu pamata ekspluatācijai.

Konstruktori gan lika lietā virkni moderno tehnoloģiju un panāca augstu automatizācijas līmeni lielai daļai procesu uz borta, tomēr "Gerald Ford" ekipāža ir liela – vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku.

Korpuss kopumā līdzinās priekšgājēju – "Nimitz" tipa kuģu konstrukcijai. Manāma atšķirība – kompaktā virsbūve novirzīta tuvāk aizmugures daļai. Lidaparātu klāja platība palielināta, tā izvietojums ļauj ātrāk pārvietot munīciju un lidmašīnas. "Gerald Ford" know-how – elektromagnētiskās katapultas ierasto tvaika iekārtu vietā. Tās paātrina lidmašīnu gaitu vienmērīgāk, pilotu pārslodze ir mazāka.

Grūti audzināms bērns

Aviācijas bāzes kuģi bija plānots sākt ekspluatēt 2016. gadā. Tomēr aģentūra Bloomberg pavēstīja, ka "Gerald Ford" izgāzies cīņasspējas pārbaudē. Jau pirms pirmās iziešanas jūrā uz tā fiksēts liels skaits kļūmju, dažas no tām bija iespējams novērst tikai pēc pārprojektēšanas. Slikti funkcionēja elektromagnētiskās aerofiniša iekārtas – izstrādātāji apgalvoja, ka tās spēs bez traucējumiem pieņemt 1600 lidmašīnas, bet praksē izrādījās – ne vairāk kā 25. Elektromagnētiskā katapulta nodrošināja tikai 400 izlidojumus nevis četrus tūkstošus, kā apgalvoja izstrādātāji.

Pentagona komisiju neapmierināja arī lidmašīnu pacēlāji – tika konstatētas kļūmes, kas var negatīvi ietekmēt visu kuģa darbību. Problēmu nav izdevies atrisināt vēl joprojām – no 11 pacēlājiem darbojas tikai divi. Bez tam iepriekšējo izmēģinājumu gaitā speciālisti konstatēja jaunā projekta kuģiem īpaši izstrādāto perspektīvo radiolokacijas staciju disfunkcijas.

2017. gada 8. aprīlī "Gerald Ford" izgāja jūrā, 31. maijā kuģis tika iekļauts ASV JKS sastāvā. Bet grūtības nebeidzās. Reisa laikā ātri no ierindas izgāja skrūvvārpstas aksiālgultņi. Kuģis atgriezās ostā, bojājumu labošana ilga vairākus mēnešus.

Tālāk gāja vēl trakāk. 2018. gadā gaitas izmēģinājumos sākās spēkiekārtas traucējumi. Ekipāža ziņoja: "Kuģim ir grūtības ar kodolreaktoru izstrādātās enerģijas pārveidi dzenskrūves griešanai." Kuģi aizbuksēja līdz ostai – remontam. Gadu vēlāk enerģētiskā iekārta atkal salūza, un"Gerald Ford" iestrēga piestātnē.

Pret "Cirkon"

Daudzi bojājumi ir salaboti, tomēr pacēlāji un elektromagnētiskās katapultas pastāvīgi iziet no ierindas. Pirms mēneša salūza katapultu vadības sistēma. Uz piecām dienām pacelšanās no klāja tika pārtraukta.

Taču pats galvenais: noskaidrojās, ka jaunmodīgās katapultas nespēj pacelt gaisā piektās paaudzes iznīcinātāja klāja versiju F-35C – tām vienkārši trūkst jaudas.

Un tomēr valdība ir gatava finansēt aviācijas bāzes superkuģu programmu. Rietumu eksperti vērtē, ka sērijas pirmais kuģis būs pilnā kaujas gatavībā līdz 2022. gadam. Top vēl viens kuģis – "USS John F. Kennedy". To nolaida ūdenī pērnā gada oktobrī, flotes sastāvā to plānots uzņemt līdz 2024. gadam. Iepriekš Pentagons norādīja, ka nepieciešami 10-12 šī tipa kuģi, lai aizvietotu "Nimitz".

Taču nav zināms, vai plāni tiks īstenoti. Pašlaik militārajā resorā rit strīdi par to, vai ASV vajadzīga tik liela aviācijas bāzes kuģu flote. Pentagona vadītājs Marks Espers norādīja, ka vēlētos mazākus JKS. Tuvākajā laikā flotes jaunā struktūra tiks izvērtēta mācībās un manevros. Šoruden to apstiprinās galīgi. Saskaņā ar pieņemto koncepciju, aviācijas bāzes kuģu skaits JKS saruks, toties pieaugs vidējas tonnāžas kuģu, piemēram, fregašu skaits

Domājams, šāds lēmums saistīts ar to, ka lielie un smagie aviācijas bāzes kuģi ir pārāk viegls mērķis Krievijas un Ķīnas jaunajām pretkuģu raķetēm. Krievijas JKF nākamgad saņems perspektīvo hiperskaņas "Cirkon". Patlaban raķete tiek izmēģināta – plānoti aptuveni desmit starti no dažādiem nesējiem. Tās darbības attālums pārsniegs amerikāņu aviācijas bāzes kuģa klāja lidmašīnu darbības rādiusu, ātrums sasniegs aptuveni 9 Mahus, tātad kuģu PGA to notriekt nespēs. Amerikāņu izdevums "The National Interest" jau vēstīja, ka "Cirkon" spēj "uztaisīt caurumu" jebkurā peldošajā aerodromā.

55
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Amerikāņu admirāli satraukušas Krievijas zemūdenes Vidusjūrā
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

50
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

50
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

26
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"