Amerikāņu jaunās paaudzes aviācijas bāzes superkuģim Gerald Ford

Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs

59
(atjaunots 19:43 31.07.2020)
Amerikāņu jaunās paaudzes aviācijas bāzes superkuģim "Gerald Ford" atkal ir problēmas – nesen ASV JS vadība informēja, ka virkne augstu stāvošu speciālistu tiek atstādināti.

Amerikāņu mediji to pamatoja ar virkni kļūmju, kas fiksētas "peldošā aerodroma" izmēģinājuma ekspluatācijas gaitā. Visdārgākais karakuģis vēsturē – gandrīz 13 miljardus dolāru vērtais "Gerald Ford" vēl joprojām nav gatavs darbam, lai arī Jūras kara spēku sastāvā tas iekļauts jau 2017. gada maijā. Par to, kāpēc "Gerald Ford" tā neveicas, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nākotnes kuģis

Darbs pie spēcīgākā aviācijas bāzes kuģa projekta sākās jau 90. gadu vidū. Kuģa būve sākās 2005. gadā. saskaņā ar JKS vadības plāniem, tam bija jāstājas amerikāņu pirmā aviācijas bāzes kodolkuģa "Enterprise" vietā, kurš tika ekspluatātes kopš 60. gadu sākuma. Kuģi būvēja gandrīz desmit gadus un nolaida ūdenī 2013. gada rudenī. Tonnāža – vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu. "Gerald Ford" ir lielākais karakuģis pasaulē.

Uz papīra aviācijas bāzes superkuģa iespējas patiešām šķiet pārsteidzošas. 337 metrus garais, 78 metrus platais un 76 metrus augstais kuģis spēj pārvietoties ar 30 mezglu ātrumu (56 km/h). Tādu vilkmi nodrošina divi kodolreaktori Bechtel A1B ar 700 MW jaudu katrs. Autonomā reisa ilgums ir gandrīz neierobežots, tikai reizi 100 diennaktīs jāpapildina provianta krājumi.

"Gerald Ford" aviācijas spārnā ir gandrīz simt dažādu funkciju lidaparāti: iznīcinātāji F/A-18E/F Super Hornet, F-35C, elektroniskās cīņas lidmašīnas EA-18G Growler, tālās radiolokācijas E-2D Hawkeye, transportnieki C-2 Greyhound. Turklāt aviācijas bāzes kuģis paredzēts arī helikopteru MH-60R/S un dronu pamata ekspluatācijai.

Konstruktori gan lika lietā virkni moderno tehnoloģiju un panāca augstu automatizācijas līmeni lielai daļai procesu uz borta, tomēr "Gerald Ford" ekipāža ir liela – vairāk nekā 4,5 tūkstoši cilvēku.

Korpuss kopumā līdzinās priekšgājēju – "Nimitz" tipa kuģu konstrukcijai. Manāma atšķirība – kompaktā virsbūve novirzīta tuvāk aizmugures daļai. Lidaparātu klāja platība palielināta, tā izvietojums ļauj ātrāk pārvietot munīciju un lidmašīnas. "Gerald Ford" know-how – elektromagnētiskās katapultas ierasto tvaika iekārtu vietā. Tās paātrina lidmašīnu gaitu vienmērīgāk, pilotu pārslodze ir mazāka.

Grūti audzināms bērns

Aviācijas bāzes kuģi bija plānots sākt ekspluatēt 2016. gadā. Tomēr aģentūra Bloomberg pavēstīja, ka "Gerald Ford" izgāzies cīņasspējas pārbaudē. Jau pirms pirmās iziešanas jūrā uz tā fiksēts liels skaits kļūmju, dažas no tām bija iespējams novērst tikai pēc pārprojektēšanas. Slikti funkcionēja elektromagnētiskās aerofiniša iekārtas – izstrādātāji apgalvoja, ka tās spēs bez traucējumiem pieņemt 1600 lidmašīnas, bet praksē izrādījās – ne vairāk kā 25. Elektromagnētiskā katapulta nodrošināja tikai 400 izlidojumus nevis četrus tūkstošus, kā apgalvoja izstrādātāji.

Pentagona komisiju neapmierināja arī lidmašīnu pacēlāji – tika konstatētas kļūmes, kas var negatīvi ietekmēt visu kuģa darbību. Problēmu nav izdevies atrisināt vēl joprojām – no 11 pacēlājiem darbojas tikai divi. Bez tam iepriekšējo izmēģinājumu gaitā speciālisti konstatēja jaunā projekta kuģiem īpaši izstrādāto perspektīvo radiolokacijas staciju disfunkcijas.

2017. gada 8. aprīlī "Gerald Ford" izgāja jūrā, 31. maijā kuģis tika iekļauts ASV JKS sastāvā. Bet grūtības nebeidzās. Reisa laikā ātri no ierindas izgāja skrūvvārpstas aksiālgultņi. Kuģis atgriezās ostā, bojājumu labošana ilga vairākus mēnešus.

Tālāk gāja vēl trakāk. 2018. gadā gaitas izmēģinājumos sākās spēkiekārtas traucējumi. Ekipāža ziņoja: "Kuģim ir grūtības ar kodolreaktoru izstrādātās enerģijas pārveidi dzenskrūves griešanai." Kuģi aizbuksēja līdz ostai – remontam. Gadu vēlāk enerģētiskā iekārta atkal salūza, un"Gerald Ford" iestrēga piestātnē.

Pret "Cirkon"

Daudzi bojājumi ir salaboti, tomēr pacēlāji un elektromagnētiskās katapultas pastāvīgi iziet no ierindas. Pirms mēneša salūza katapultu vadības sistēma. Uz piecām dienām pacelšanās no klāja tika pārtraukta.

Taču pats galvenais: noskaidrojās, ka jaunmodīgās katapultas nespēj pacelt gaisā piektās paaudzes iznīcinātāja klāja versiju F-35C – tām vienkārši trūkst jaudas.

Un tomēr valdība ir gatava finansēt aviācijas bāzes superkuģu programmu. Rietumu eksperti vērtē, ka sērijas pirmais kuģis būs pilnā kaujas gatavībā līdz 2022. gadam. Top vēl viens kuģis – "USS John F. Kennedy". To nolaida ūdenī pērnā gada oktobrī, flotes sastāvā to plānots uzņemt līdz 2024. gadam. Iepriekš Pentagons norādīja, ka nepieciešami 10-12 šī tipa kuģi, lai aizvietotu "Nimitz".

Taču nav zināms, vai plāni tiks īstenoti. Pašlaik militārajā resorā rit strīdi par to, vai ASV vajadzīga tik liela aviācijas bāzes kuģu flote. Pentagona vadītājs Marks Espers norādīja, ka vēlētos mazākus JKS. Tuvākajā laikā flotes jaunā struktūra tiks izvērtēta mācībās un manevros. Šoruden to apstiprinās galīgi. Saskaņā ar pieņemto koncepciju, aviācijas bāzes kuģu skaits JKS saruks, toties pieaugs vidējas tonnāžas kuģu, piemēram, fregašu skaits

Domājams, šāds lēmums saistīts ar to, ka lielie un smagie aviācijas bāzes kuģi ir pārāk viegls mērķis Krievijas un Ķīnas jaunajām pretkuģu raķetēm. Krievijas JKF nākamgad saņems perspektīvo hiperskaņas "Cirkon". Patlaban raķete tiek izmēģināta – plānoti aptuveni desmit starti no dažādiem nesējiem. Tās darbības attālums pārsniegs amerikāņu aviācijas bāzes kuģa klāja lidmašīnu darbības rādiusu, ātrums sasniegs aptuveni 9 Mahus, tātad kuģu PGA to notriekt nespēs. Amerikāņu izdevums "The National Interest" jau vēstīja, ka "Cirkon" spēj "uztaisīt caurumu" jebkurā peldošajā aerodromā.

59
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Amerikāņu admirāli satraukušas Krievijas zemūdenes Vidusjūrā
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

3
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

3
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

41
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

41
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Karogu brauciens Liepājā, foto no arhīva

Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

0
(atjaunots 17:32 22.10.2020)
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

0
Tagi:
latvieši, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, nacionālpatrioti
Pēc temata
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Lai dzīvo latviskā Rīga? Premjerministrs apsveicis ar valdošo partiju uzvaru
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka