Dolāri, foto no arhīva

"Astoņkājis-vampīrs" ceļ trauksmi: dolārs var zaudēt pasaules valūtas statusu

120
(atjaunots 18:49 31.07.2020)
Liela banka ASV, pazīstama ar savu politisko ietekmi, ar desmitiem labi pazīstamu bijušo darbinieku - augstu amatpersonu dažādās pasaules valstīs, nākusi klajā ar šokējošu slēdzienu: dolārs var zaudēt savu pasaules galvenās valūtas statusu.

Goldman Sachs ir finansistu aprindās plaši pazīstama struktūra, kas pārvalda aktīvus triljona dolāru vērtībā, ļoti cienīta Volstrītā un kā uz konveijera piegādā savus bijušos darbiniekus ASV Finanšu ministrijai, kā apšaubāmas izcilības zīmes – korporatīvās iesaukas "Astoņkājis-vampīrs" (Vampire squid, saņemta pēc 2008. gada krīzes, pateicoties žurnālista Meta Taibija vieglajai rokai) – īpašniece. "Galvenais, kas jums jāzina par Goldman Sachs, ir tas, ka tā ir visur. Spēcīgākā investīciju banka pasaulē – milzīgs astoņkājis-vampīrs, apvijusies ap cilvēces seju, nežēlīgi iesūc savā asiņainajā rīklē visu, kas ož pēc naudas," žurnālists rakstīja savā pētījumā, ko 2010. gadā publicēja žurnāls The Rollong Stone. Kopš tā laika apraksts pamatīgi pielipis autoritatīvajai amerikāņu finansiālajai struktūrai, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā visus iepriekšminētos iemeslus, brīžos, kad "Astoņkājis-vampīrs" publiski pauž savu viedokli, turklāt vēl gadījumos, kad viņa vērtējums būtiski atšķiras no oficiālo mediju klases priekšstatiem par iespējamo, viņa viedokli ir vērts uzklausīt.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

It īpaši pārsteidzoši ir tas, ka amerikaņu banka kritiski vērtē dolara perspektīvas pasaules valūtas statusā, jo pat globālajām finanšu struktūrām, kas "pierakstījušās" ASV, ir specifisks, tomēr labi saskatāms patriotisms, ko tās periodiski apstiprina ar dāsniem ziedojumiem nākamajiem senatoriem un kongresmeņiem. Zināmā mērā Goldman Salchs – tā ir Amerika, precīzāk sakot, - mūsdienīgā Amerika, kas pametusi nomalē darbgaldu un dziļi iestigusi finansiālajās manipulācijas. Reiz Savienoto Valstu simbols bija nevis banka, bet gan ražošanas korporācija "General Motors", par kuru aizsardzības ministrs Vilsons teica: "Kas nāk par labu "General Motors, tas nāk par labu Amerikai." Tagad par ASV simbolu ir kļuvusi investīciju banka, kas periodiski nokrāso logotipu minoritāšu krāsās, kam piemīt dziļi amorālas, tomēr ietekmīgas struktūras reputācija un kad tagad dziļi pārdzīvo par amerikāņu valūtas nākotni, - tās problēmas būtiski ietekmēs arī visas Amerikas perspektīvas.

ASV lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg atstāsta autoritatīvās bankas analītiķu bažas: "Goldman Sachs Group Inc. pievērsusi uzmanību strauji augošajām bažām par inflāciju ASV un otrdien laidusi klajā drosmīgu brīdinājumu par to, ka dolārs var zaudēt savu pasaules rezerves valūtas statusu.

Laikā, kad Kongress tuvojas kārtējam fiskālo stimulu raundam, lai atbalstītu pandēmijas izputināto ekonomiku, bet Federālā rezerve jau palielinājusi savu bilanci apmēram par 2,8 triljoniem dolāru šogad, Goldman stratēģi brīdināja, ka ASV politika rada bažas par valūtas vērtības zudumu, kas var pielikt punktu dolāra kā dominējošā spēka valdīšanai pasaules valūtas tirgos."

"Goldman Sachs" analītiķi savu darbu prot: jau pavasarī, kad ASV Federālās rezerves drukas iekārta sāka strādāt ar virsstundām, lai atbalstītu finanšu tirgu un ASV budžetu epidēmijas apstākļos, bet Kongress un Senāts apdomāja, kādā apjomā līdzekļus no budžeta iepludināt ekonomikā un audzēt deficītu, banka tikās ar klientiem un ieteica mainīt dolārus pret zeltu (vai pat bitkoiniem), ņemot vērā gaidāmās inflācijas risku. Tagad banka nolēmusi informēt par problēmu maksimāli plašu auditoriju, un savu panākusi – par to, ka dolārs varētu zaudētu savu planētas galvenās valūtas statusu, uzrakstīja teju visi vadošie mediji.

Neapšaubāmi, jāņem vērā (atzīmēja gan Bloomberg, gan citi komentētāji), ka "plašās finanšu aprindās šis viedoklis vēl joprojām ir mazākumā, bet Goldman analītiķi neapgalvo, ka tas noteikti notiks".

Visapkārt valda uzskats, ka ASV dolāram ne tuvu nedraud rezerves valūtas statusa zudums, ņemot vērā kapitāla tirgu dziļumu un globālo transakciju nospiedošo daļu, kas veiktas ASV dolāros, sarunā ar Bloomberg teica Lielbritānijas bankas Barclays valūtas tirdzniecības Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā vadītājs Maikls Krupkins.

Problēma ir tā, ka būs jau par vēlu, kad šim viedoklim piekritīs lielākā daļa amerikāņu analītiķu. Tobrīd uz amerikāņu valūtas dominējošās pozīcijas veidotās pasaules sistēmas demontāžas process jau būs beidzies vai tajā būs aiz muguras atstāts punkts, pēc kura atgriešanās nav iespējama.

Par labu tam, ka dolāra sistēma pārdzīvos visus savus kritiķus, it kā liecina fakts, ka tai izdevies pārciest iepriekšējo naudas nevaldāmās drukāšanas lēkmi, kas pārņēma Federālo rezervi 2008.-2009. gg. Taču drukas iekārtas darba intensitāte patlaban nav ne salīdzināma ar to, kas notika iepriekšējās krīzes laikā, turklāt 2008.-2009. gg. ASV vēl neapšaubāmi bija vienpolārās pasaules līderis.

Tagad situācija ir kardināli atšķirīga: amerikāņu pilsētas deg, abas vadošās partijas diskutē par tuvāko prezidenta vēlēšanu rezultātu neatzīšanu un iespējamo pilsoņu karu. Arī vienpolārās pasaules vairs nav, un jautājums ir tikai par to, kādu formātu iegūs ASV un Ķīnas aukstais karš.

Ne velti gudrais un labi informētais "Astoņkājis-vampīrs" ceļ trauksmi, aicina ievērot budžeta disciplīnu un sargāt sistēmu, kas dāvāja ASV kolosālas privilēģijas pēdējos 50 gadus. Ietekmīgās bankas brīdinājumu noteikti sadzirdēs, tikai jāšaubās, vai amerikāņu politiķi būs spējīgi spert nepopulāros soļus, kas būs vajadzīgi, lai saglabātu dolāram pasaules galvenās valūtas statusu.

120
Tagi:
Bloomberg, bankas, dolārs, ASV
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kā ASV agresīvā politika ietekmēs dolāra kursu
Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā