Lielais desanta kuģis (LDK) Peter Morgunov

Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi

37
(atjaunots 11:44 31.07.2020)
Krievija harmoniski veido jaunās okeāna flotes spēkus un līdzekļus. To apliecina arī lielo desanta kuģu jaunā sērija.

Pirmais lielais desanta kuģis sērijā jau vago Baltijas viļņus – tas savdabīgi noslēdza gaitas izmēģinājumus KJF Galvenajā parādē Sanktpēterburgā un sāka valsts izmēģinājumus, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.  

"Ņevas projektēšanas un konstruktoru biroja" izstrādātais un rūpnīcā "Jantarj" būvētais lielais desanta kuģis (LDK) "Peter Morgunov" no Baltijskas devies uz Kronštati, lai piedalītos Galvenajā jūras kara parādē 26. jūlijā. Pēc šī pasākuma kuģa nodošanas komanda un ekipāža sāka valsts izmēģinājumus, tālāk sekos dienests flotē. Mūsu acu priekšā dzimst LDK jaunā paaudze, kas nomainīs agrākos projektus. Atgādināšu, ka XX gadsimta 70. gados rūpnīca "Jantarj" uzbūvēja 14 kuģus, kuru ekspluatācijas laiks jau tuvojas beigām.

Jaunās Krievijas JKF evolūcijā LDK šķita otršķirīgi. Kara kuģu būvē uzmanība tika pievērsta raķešu kuģiem un zemūdenēm, tomēr desanta kuģi visos laikos ir bijuši flotes operatīvo iespēju svarīgs elements. Krievijas armijas darbības Sīrijā apstiprināja, cik nepieciešami ir lielie desanta kuģi, kas spēj operatīvi pārvietot lielā attālumā spēkus un kara tehniku. Ik mēnesi no Krievijas uz Sīriju cauri Bosforam dodas līdz pieci LDK.  

"Petr Morgunov" ir pirmais 11711 projekta sērijas kuģis. Tā būve aizsākta 2015. gada jūnijā. Iepriekš 2018. gada jūnijā Ziemeļu flotes sastāvā iekļāvās 11711 projekta vadošais kuģis "Ivan Gren". Jaunie desanta kuģi spēj uzņemt līdz 300 jūras kājniekus, 13 tankus vai 36 kājnieku kaujas mašīnas, divus helikopterus ar trim dažādām specializācijām jebkurā kombinācijā. Sākotnēji valsts bruņojuma programma paredzēja sešu minētā projekta LDK būvi. Pēc tam sēriju mazliet ierobežoja, toties "Ņevas projektēšanas un konstruēšanas birojā" radās plāni uz šī projekta bāzes radīt jaunus LDK ar tonnāžu 7000-14000 tonnu apmērā.

Jaunās paaudzes LDK iespējas

Rūpnīcas gaitas izmēģinājumu noslēguma posmā LDK "Petr Morgunov" sekmīgi izpildīja artilērijas apšaudi. Tas spēj veikt virkni kaujas uzdevumu.

Salīdzinājumā ar padomju laika projektiem, lielais desanta kuģis ir spēris soli uz priekšu desanta un tehnikas ietilpības ziņā, kā arī no bruņojuma, moderno navigācijas un sakaru līdzekļu viedokļa. Tas ir pirmais pilnvērtīgais kara kuģis Krievijas JKF sastāvā, kas var pildīt visu desanta operāciju ciklu jūrā, kā arī flagmaņa funkcijas mierneša (glābšanas) operācijās un humānās misijās. Tā būvē izmantotas modernās tehnoloģijas, kas mazina tā pamanāmību.

LDK galvenais ierocis ir divas 30 mm kalibra sešstobru artilērijas iekārtas AK-630M "Duet" (nodrošina pretraķešu aizsardzību tuvajā zonā – līdz 4000 m, šaušanas ātrums – līdz 10 tūkstoši šāvienu minūtē) ar uguns vadības radiolokācijas sistēmu "Laska".

Uz LDK paredzēti divi kuģa transporta-cīņas helikopteri Ka-29, meklēšanas-glābšanas helikopteri Ka-27 vai trieciena Ka-52K "Katran". LDK tieša pretdarbība pretinieka kuģiem nav paredzēta. Tomēr, spriežot pēc informācijas par JKF moduļu bruņojuma izmēģinājumiem, 11711 projekta kuģis var saņemt arī raķešu bruņojumu 40 pēdu konteineros, konstrukcija un tonnāža to pieļauj. Speciālisti uzskata, ka kuģu bruņojuma moduļu princips ir flotes nākotne, ko nodrošina militāro iespēju operatīvu nomaiņu atbilstoši nospraustajiem uzdevumiem un konkrētajai situācijai.

Jaunā LDK tehnoloģiskā īpatnība ir "bezkontakta" desants. Metode paredz jūras kājnieku un kara tehnikas izsēdināšanu krastā pa pontoniem, kas tiek izgrūsti no atvērtajām vērtnēm priekšgalā. Desanta laikā kuģis neskar dibenu, tas iespējams viļņošanās apstākļos līdz 4 ballēm. Peldošie bruņutransportieri, kājnieku kaujas mašīnas un desanta kaujas mašīnas var iziet jūrā no kuģa priekšdaļas vai pakaļdaļas, paliekot neredzami no krasta.

Tehnikas iekraušana iespējama pa apareli (iebraukšana) vai ar klāja krāna palīdzību ar celtspēju līdz 16 tonnām (caur augšējā klāja kravas lūku). Iepriekš jau minēts, ka LDK ļauj pārvietot ievērojamu skaitu karavīru un kara tehnikas, turklāt desantam paredzēti komfortabli apstākļi.

LDK "Petr Morgunov" ir 120 m garš, 16,5 m plats, iegrime – 3,6 m, ātrums – līdz 18 mezgli (33,3 km/h), maksimālais brauciena attālums – 3500 jūras jūdzes (6480 km), autonomais reiss – 30 diennaktis. Ekipāža – 100 cilvēki. 11711 projekta LDK pilnā tonnāža – apmēram 5000 tonnas. Tie ir lielākie mūsdienās būvētie Krievijas kuģi. Galvenā enerģētiskā iekārta ražota Kolomenskas rūpnīcā – divi 5200 zirgspēku V-veida dīzeļdzinēji 10D49 ar gāzes turbīnu iepūti. Jāpiebilst, ka kuģa elementi ražoti tikai Krievijā.

Laika prasības

2000. gadu sākumā Krievijas JKF ierindā bija aptuveni 20 lielie desanta kuģi (projekts 1171, būvēti 1966.-1975. gg. un projekts 775, būvēti 1974.-1991.gg.)  Aptuveni puse no tiem bija remontā vai iekonservēti. Polijā būvētajiem kuģiem (775 projekts) bija problēmas ar rezerves daļām un remontu. Vienlaikus nevienā militārajā konfliktā nevarēja iztikt bez LDK. 2008. gada augustā Krievijas kuģi izsēdināja desantu Poti ostā Gruzijā, 1999. gadā – nogādāja miernešus Dienvidslāvijā, 90. gadu sākumā – evakuēja Nokras jūras kara bāzes personālsastāvu Etiopijā. Saraksts nebūt nav pilns. Jauno desanta kuģu būve Krievijā ir laika prasība. Tāpēc sākās liels darbs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedalījās Jūras kara flotes dienas svinībās  Sanktpēterburgā
© Sputnik / Сергей Гунеев

"Ņevas projektēšanas un konstruktoru birojs" par pamatu ņēma 1171 projekta korpusu "Tapir" (tas parādīja savas iespējas gadu desmitiem ilgās ekspluatācijas laikā), tomēr lielākā daļa konstrukcijas tika izstrādāta no jauna. Salīdzinājumam: padomju LKD tonnāža ir par 700 tonnām mazāka. Jaunajam kuģim bija būtiski pilnveidota bruņojuma un ekipējuma sistēma, plašāka tilpne bruņutehnikai (iespējams izvietot tankus divās rindās). Tanku angārā ir speciāla ventilācijas sistēma, kas nodrošina komfortablu temperatūru bruņutehnikas dzinēju palaišanai. LDK spēj piesegt desanta izsēšanos, aizsargāties no pretinieka raķetēm (izņemot artilēriju, ir arī radioelektroniskās cīņas komplekss). Daļa dzīvojamo telpu un medicīnas bloks izvietos virs augšklāja. Uz divklāju kuģa tagad atrasta vieta sporta zālei.

Ārvalstīs analogi 11711 projekta kuģiem nav atrodami. Izmēru un īpašību ziņā tuvi ir Ķīnas LDK (klase Yuting-II) – Ķīnas Jūras kara spēku galvenais desanta līdzeklis, tomēr Krievijas projekts izdevīgi atšķiras ar plašu helikopteru angāru.

37
Tagi:
Krievija, desants, bruņojums, Krievijas Jūras kara flote
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

17
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

17
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
ASV daudzmērķu iznīcinātājs F-22 Raptor, foto no arhīva

ASV jau izspēlē uzbrukumus Ķīnai

25
(atjaunots 12:55 20.10.2020)
Esam pieraduši, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls neizprotams naids. Tas lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti - tur tikai pērtiķu bars tracina viens otru, rādot zobus.

Šim stāstam Pekina pievērsa lielu uzmanību: amerikāņu manevros pie Kalifornijas krastiem to dalībniekiem tika izgatavotas speciālas uzšuves. Te jūs varat par tām papriecāties: uz auduma gabaliņa – sarkanā krāsā iekrāsota Ķīnas karte, virs kuras planē ASV Bruņoto spēku bezpilota lidaparāts. Tas ir labi zināmais un jau mazliet pavecais Reaper. Tāpēc uz uzšuves piedevām ir redzama arī miroņa galva, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Manevri bija agresīvi – tika izspēlēts desants kaut kādās salās, tomēr notika pie ASV krastiem, Ķīna netika pieminēta domājamā pretinieka statusā, uzšuves nemaz nav obligāts formas elements, tās vienkārši izstrādātas īpaši šim gadījumam. Nu, kā jūras kara intendantu humora sajūtas izpausme – tā taču ir spēle, gandrīz kā peintbols. Tomēr Ķīnā humora sajūta ir citāda, un atsauksme par mācībām bija tāda: uzšuves "plaši uztvertas kā visai neparastas", "tā ir ekstremāli nekaunīga provokācija", "tā aug naidīgums starp Ķīnas un Amerikas iedzīvotājiem"... Un piedevām – neizbēgamais: ja agresors patiešām izmantos dronus triecienam pa Ķīnas teritoriju, atbilde būs atbilstoša.

Mūsu priekšā ir mūsdienu starptautiskās realitātes elements, ko dēvē par amerikāņu agresijas saasināšanu pret Ķīnu. Kas tā tāda – agresija, no kurienes un kāpēc nāk? No cilvēka būtības dzīlēm. Ir tāda zinātne – etoloģija. Tā pēta dzīvnieku (tostarp – arī cilvēka) uzvedību, tomēr ar īpašu baudu pēta tos, no kā cilvēki cēlušies – pērtiķu baru. Standarta situācija: barā sākas bailes. Pērtiķis, tāpat kā jebkura cita dzīva būtne, baidās no daudzām lietām, tomēr ļoti labi zina, ka tā ir kauna lieta – baidīties, vajag aizsargāties, citādi bars ies bojā, tāpēc savas kaunpilnās bailes vislabāk ārstēt ar kolektīvo agresiju – kad visi atiež savus stipros dzeltenos zobus un mudina viens otru nebaidīties.

Acīmredzams fakts: Amerika nopietni nobijās no realitātes, kad pasaulē pēkšņi atkal (pēc PSRS) uzradās daudzu rādītāju ziņā līdzvērtīga lielvalsts. Viss pārējais ir tikai etoloģijas vērti novērojumi. Ķīnas karte uz piedurknes ir demonstratīvs gadījums, jo, acīmredzot, neviens no augstākajām militārajām vai politiskajām aprindām nelika ļaudīm no Trešās (Austrumu-Klusā okeāna) flotes izdomāt kaut kādas uzšuves. Zobi tika atiezti pēc iniciatīvas no apakšas. Neviens to nemaz nebūtu uzzinājis, ja fotogrāfijas nebūtu patrāpījušās Gaisa kara spēku specializētā žurnāla lapās. Taču tādu sīkumu dēļ dažkārt izceļas kari, ja tie sakrājas viens uz otra...

Jā, gadās arī tipiski uzvedības refleksi. Piemēram, stāsts par debatēm ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārpolitikas komisijā. Jā, arī tas saistīts ar Ķīnu un amerikāņu kaunpilnajām bailēm no tās.

Šī gada jūnijā valdības Globālo mediju aģentūras (USAGM) vadītāja postenī stājās Maikls Peks. Sāka ieviest tur savu kārtību un apšņāpt izdevumus nepārprotami liekām, vienkārši neveiksmīgām programmām. Atlaida vairākus valdības ekspertus Ķīnas jautājumos un iesaldēja naudu, kas gadiem ilgi tika piešķirta spiegošanas tehnoloģijām un palīdzēja Pekinas apkarotājiem Honkongā izvairīties no izsekošanas. Parlaments viņam pamatīgi sadeva pa ādu par to, ka kaitējis amerikāņu darbībām demokrātijas atbalstam Honkongā.

Pievērsīsim uzmanību: savā amatā Peks stājās tikai jūnijā. Tolaik jau vairākus mēnešus bija skaidrs, ka protestu kampaņa Honkongā ir nonīkusi, un ASV valdības, tas ir, nodokļu maksātāju nauda izšķiesta velti. Tātad ierēdņa lēmums bija saprotams.

Toties debates Kongresā neapšaubāmi nāca par ļaunu valsts prestižam. Jā, mēs vienmēr esam zinājuši, ka amerikāņi iejaucas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē visā pasaulē, taču tā bija vispārīga zināšana, tagad viss ir skaidrs konkrēti un detalizēti. Piemēram, visiem zināms, ka pirms "krāsainajām revolūcijām" strauji sarosās simtiem nevalstisko fondu un citu organizāciju, kas ārēji bieži nav saistītas ar amerikāņiem, tās it kā ir starptautiskas, nevienam nepiederošas. Te pēkšņi publika uzzināja, ka mazpazīstamā valdības aģentūra USAGM ne tikai nodarbojas ar propagandu, arī no mērķa valstu teritorijas. Klāt vēl nāk kauju (nu, tas ir, pilsonisko sadursmju) tieša organizācija citu valstu teritorijās. Izrādās aģentūra gadiem ilgi piegādājusi ārzemēm speciālas iekārtas, kas neļauj vietējai policijai identificēt sadursmju dalībniekus, sekmē viņu anonimitāti internetā utt. tādu iekārtu piegādēm USAGM paspārnē strādā speciālais Atklāto tehnoloģiju fonds – OTF.

Tā vairs nav nekāda uzšuve uz piedurknes. Tā jau ir tieša iejaukšanās, pat agresija. Starp citu, tādu faktu publiskošanai parlamenta debatēs vajadzētu likt padomāt daudzajiem dažādo "krāsaino revolūciju" ierindniekiem dažādās pasaules malās: vēl tikai vakar tu biji sadusmots demokrātijas cīnītājs, miermīlīgi bloķēji prospektus, bet šodien jau saņem speciālas iekārtas no citas, ne īpaši draudzīgi noskaņotas valsts. 

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Starp citu, ASV Kongresā tagad jau ir normāli apgalvot, ka Ķīna iejaucas prezidenta vēlēšanās. Arī tāpēc ka šajā (un ne tikai šajā vien) valstī analītiķi nāk klajā apmēram ar tādiem pašiem materiāliem par katastrofu amerikāņu politiskajā sistēmā. Tos publicē arī amerikāņu mediji. Shēma ir tāda pati: bailes no draudiem, ko ārstē pašu agresija.

Gan PSRS laikos, gan vēlāk esam pieraduši pie tā, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls naids, redzam agresijas sacensības, ko grūti izprast, uz ko vienkāršāk ir nereaģēt. Tā lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti: izrādās, runa jau nav tikai par Krieviju vien, - tur ir tikai pērtiķu bars, kuri tracina viens otru, rādot zobus.

25
Tagi:
Kosirevs, ASV, Ķīna
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu