ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva

Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?

74
(atjaunots 13:55 31.07.2020)
Tagad Maiks Pompeo ieies vēsturē – ne tikai kā viens no nekompetentākajiem un tuvredzīgākajiem (maigi sakot) ASV valsts sekretāriem, bet kā cilvēks, kurš pieteicis karu Ķīnai.

Ideoloģisko karu. Tāpat kā pirmais aukstais karš, ar PSRS, tagadējais pieteikts ar antikomunistiskiem lozungiem, kuri apvienoti ar atklātu nacionālismu. Kara pieteikumu jau pāris gadus gatavoja gan pats Pompeo, gan citi Trampa administrācijas vadītāji, tomēr gods nākt klajā ar īstiem Ķīnai naidīgiem aicinājumiem ticis bijušajam amerikāņu armijas kapteinim, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

To Pompeo izdarīja piektdien Ričarda Niksona bibliotēkā Jorbalindas pilsētā Kalifornijas dienvidos. Runu "Komunistiskā Ķīna un brīvās pasaules nākotne" var sadalīt trīs daļās. Pirmā – Ķīnas demonizācija, otrais – Ķīnas virzienā pieļauto ASV kļūdu analīze, trešā – ierosinājumi cīņā ar Ķīnu.

Pompeo runas jēga ir viennozīmīga: komunisti gandrīz vienmēr melo, Ķīna apdraud pasauli, tā jāpiespiež mainīt savu politiku. Izrunājot vārdu "Ķīna", Pompeo bieži runā par Ķīnas Komunistisko partiju, bet tas neko nemaina un nevienu nemāna – viens no pasaules vēsturē jaunākās un pašas agresīvākās impērijas vadītājiem apsūdz vecāko impēriju pasaulē par to, ka tā gribot pakļaut sev visu pasauli:

"Ja mēs nerīkosimies tagad, ĶKP galu galā sagraus mūsu brīvības un sagraus uz noteikumiem celto kārtību, ko mūsu sabiedrības cēlušas smagā darbā. Ja mēs tagad nometīsimies ceļos, mūsu bērnubērni var nokļūt Ķīnas komunistiskās partijas pakļautībā, kuras darbības ir galvenais izaicinājums brīvajai pasaulei."

Pompeo atklāti demonizē Ķīnu, izsvītro to no parasto valstu saraksta, aizbildinoties ar to, ka ĶTR vada ĶKP:

"Vispirms mums jāmaina tas, kā mūsu tauta un mūsu partneri uztver Ķīnas komunistisko partiju. Mums jāsaka patiesība. Mēs nevaram izturēties pret šo Ķīnas inkarnāciju kā pret normālu valsti, tādu pašu kā citas."

Amerika ir vainojama par to, ka tā radījusi Frankenšteinu (par to reiz, vēl pirms ĶTR atzīšanas, baidījās Niksons), taču tagad tā ir gatava vadīt "brīvo nāciju" karagājienu Ķīnas piespiešanai.

Piespiest kapitulēt? Gāzt komunistiskās partijas varu? Pompeo to atklāti nesaka, norādot, ka "ĶKP izturēšanās izmaiņas nevar būt tikai Ķīnas tautas uzdevums vien" (tā, protams, vaid komunistu jūgā), taču vajag padarīt stingrāku visas brīvās pasaules kursu. Pompeo pat atsakās šo stingrību dēvēt par savaldīšanas politiku – viņš tikai aicina visas pasaules līderus "pieprasīt savstarpīgumu, pārskatāmību un atskaitīšanos no ĶKP puses". Tātad – dariet ar ķīniešiem to pašu, ko viņi dara ar jums? Ko tad viņi īsti dara?

75 gadus pēc uzvaras karā ierobežo tādu lielvalstu kā Vācija un Japāna suverenitāti? Tai ir simtiem armijas bāzu visā pasaulē? Izmanto savas nacionālās valūtas statusu kā pasaules rezerves valūtu neierobežotam lētam kredītam un sava dzīves līmeņa uzturēšanai? Gāž valdības citās valstīs un uzspiež citām civilizācijām savas morālās (vai amorālās) vērtības? Kļūst par placdarmu globālas, pārnacionālu spēku vadītas impērijas veidošanai?

Nē, ķīnieši vienkārši atkal atgriežas pirmās izmēru ziņā lielākās ekonomikas vietā pasaulē, kurā viņi bija gadu simteņiem, ja ne tūkstoš gadus. Viņiem ir lielākais iekšējais tirgus pasaulē. Tā piesātināšana rit ātri, taču vēl ir ļoti tāla no Amerikas vai Eiropas. Ķīnai ir, kurp attīstīties – sevī. Vai tai ir vajadzīga globāla ekspansija, vai tā vēlas būt pasaules hegemons? Protams, ne – tās ekspansija nav ne politiska, ne ideoloģiska, tā ir banāla virzība dažādos tirgos. Tas ir, konkurence ar Rietumiem visā pasaulē – arī pašu Rietumu teritorijā. Vai tad Ķīna popularizēja globalizāciju? Nē, Rietumi ieradās Ķīnā XIX gadsimtā, ar varu pakļāva to savai ietekmei un iedzīvojās neiedomājamā bagātībā uz Ķīnas rēķina. Vai tagad sācies pretējs process? Nē, jo Ķīna nevēlas būvēt globālu impēriju – nevēlas kontrolēt visu un visus, piespiest visus mācīties Konfūciju un stāties komunistiskajā partijā. Taču Pompeo biedē amerikāņus un pārējo pasauli ar tādu Ķīnu – ideoloģiski motivētu un agresīvu:

"Atgādināšu citātu no ģenerāļa Barra, no ģenerālprokurora Barra uzrunas. Aizvadītajā nedēļā viņš teica: "Ķīnas valdības galamērķis ir nevis tirdzniecība ar Savienotajām Valstīm, bet gan reids uz Savienotajām Valstīm." (..) Vēstnieks O’Braiens saprotami paskaidroja, ka mums ir jāpatur prātā: ĶKP vara ir marksistiski-ļeņinisks režīms. Ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins ir neveiksmīgas totalitāras ideoloģijas pārliecināts piekritējs. Tieši tā, šī ideoloģija ilgus gadu desmitus nosaka Ķīnas komunisma tieksmi pēc globālās hegemonijas. Amerikai vairs nav tiesību ignorēt mūsu valstu fundamentālās politiskās un ideoloģiskās atšķirības – tāpat kā tās nekad nav ignorējusi pati Ķīnas komunistiskā partija."

Tātad "neveiksmīgā totalitārā ideoloģija", komunisms nosaka ķīniešu tieksmi pēc globālās hegemonijas, un visai brīvajai pasaulei ir jāiet krustakarā pret Ķīnu, un tā mērķis būs Ķīnas politikas izmaiņas – atteikšanās no komunistiskās ideoloģijas – bez tās taču Pekina neatteiksies no globālās hegemonijas plāniem? Kaut kur mēs kaut ko tādu jau esam dzirdējuši... Tieši tāpat Vašingtona klāstīja par komunistisko PSRS, kas apdraudot visu pasauli? Kad tas bija? Kopš aukstā kara sākuma – no tās pašas Čērčila runas Fultonā 1946. gadā, kurā viņš krievu komunistus nosauca par draudiem visiem Rietumiem, tas ir, visai pasaulei. Pēc 1949. gada, kad pie varas Ķīnā nāca komunisti, Rietumi pavisam aptraka "komunistisko draudu" dēļ, lai arī Maskavai tolaik nebija nekādas komunisma eksporta politikas, tā nepretendēja ne uz kādu "Vispasaules sociālistisko republiku savienību".

Jā, nebija. Kominterne beidza darbu 1943. gadā, komunistiskā modeļa eksportu uz Austrumeiropas valstīm noteica nevis ideoloģija, bet ģeopolitika: pēc Otrā pasaules kara Staļins pārņēma savā ziņā daļu Eiropas un vienkārši atbalstīja šajās valstīs ideoloģiski tuvus spēkus. Protams, komunistus, kuri galu galā nāca pie varas. Tieši tāpat kā anglosakši savā ietekmes zonā atbalstīja antikomunistiskos spēkus. Tāpēc Francijā un Itālijā komunisti pie varas nenāca, Grieķijā cieta sakāvi pilsoņu karā. Ne jau ideoloģija kurināja PSRS un ASV cīņu, tā bija tīra ģeopolitika. Tomēr ģeopolitisko karu ar ideoloģiskiem lozungiem sāka Rietumi, kas centās pozicionēt to kā karu ar "komunisma draudiem". Tas palīdzēja iebiedēt pašmāju iedzīvotājus, tomēr nedarbojās trešajās valstīs, kas, pamazām atbrīvojoties no rietumvalstu koloniālajām važām, izvēlējās sociālismu – gan Āzijā, gan Āfrikā. Jā, lielākoties tas bija sociālisms ar vietējo specifiku, taču pat tas padarīja PSRS par jauno valstu sabiedroto. Un vēl nav zināms, ar ko beigtos PSRS un ASV ģeopolitiskā konfrontācija, ja ne Maskavas un Pekinas strīds 60. gados – plaisa "sarkanajā nometnē" būtiski vājināja tās potenciālu.

Pie tam toreiz strīds sākās komunistiskās globalizācijas ideoloģijas dēļ: Mao uzskatīja, ka PSRS un ĶTR ir jāiededz liesmas visā pasaulē un visiem spēkiem jāuzbrūk Rietumiem, padzenot tos visur, kur iespējams, un aizdedzinot no iekšienes. Savukārt Maskava loloja miermīlīgas komunisma uzvaras idejas nenovēršamā vēstures rituma un marksistiski-ļeņiniskās mācības patiesīguma dēļ, tātad galveno likmi izdarīja uz kapitalistiskās un sociālistiskās pasaules "mierīgu līdzāspastāvēšanu".

Galu galā PSRS un ĶTR zaudēja – Ķīnā tobrīd valdīja "kultūras revolūcijas" jukas, bet Padomju Savienībā daļa elites zaudēja kaismi un vēlmi pat turpināt ģeopolitisko cīņu ar Rietumiem. Protams, ja PSRS saviem pilsoņiem konfrontāciju ar ASV argumentētu ne tikai ar ideoloģiskiem, bet arī ģeopolitiskiem motīviem (tas ir, Krievijas nacionālajām interesēm, kam Kremlis, starp citu, tolaik lielā mērā pievērsa uzmanību), nebūtu nekādas katasrofālās Gorbačova "jaunās domāšanas". Diemžēl tā nenotika.

Savukārt Ķīna 70. gadu beigās atteicās no komunisma eksporta. Vēl vairāk, Rietumi to "apglaudīja" un uzņēma klubā. Ne tāpēc, ka rietumvalstis cerētu uz komunistiskās varas pārveidošanos, - tās vēlējās novērst pat mazāko risku, ka Maskava un Pekina varētu salīgt mieru, nepieļaut PSRS un Ķīnas alianses atjaunošanos. Kad PSRS un Ķīna samierinājās, bija jau par vēlu: 1989. gadā ķīnieši ieraudzīja Gorbačovu – bezjēdzīgu personību, kas nekā nesaprata politikā.

PSRS sabrukums deva mācību Ķīnai, tāpat kā PSRS pēdējo gadu katastrofālā ārpolitika. Amerikāņiem varēja šķist, ka viņi izcīnījuši uzvaru aukstajā karā, tomēr Ķīna saprata, ka PSRS ir zaudējusi, zaudējusi pati sev. Ķīna nekad neatkārtos Padomju Savienības kļūdas – ne ārpolitikā, ne iekšpolitikā. Tiesa, Ķīna nekad nav arī ieņēmusi tik spēcīgas pozīcijas pasaulē, kā bija PSRS. Maskava nesa superlielvalsts smago nastu pēc uzvaras Otrajā pasaules karā, bet Ķīna lielāko daļu XX gadsimta (tāpat kā XIX gs.) bija iegrimusi savās iekšējās problēmās (tās izprovocēja, pareizāk sakot, pastiprināja ārējā ekspansija). Tikai 90. gados Ķīna stabilizēja iekšējo stāvokli un izgāja pasaulē.

Ne ar komunismu, ar ekonomiku. Jā, Rietumi daļēji sekmēja Ķīnas ekonomisko izaugsmi, tomēr ASV un globālais kapitāls ņēma vērā savas intereses.

Tagad Pompeo dēvē par nepamatotām cerības uz to, ka, iekļaujoties globālajā (tas ir, Rietumu) pasaulē, Ķīnas komunistiskā vadība mainīs savu politiku: "Iespējams, mēs bijām pārlieku naivi, vērtējot komunistiskā "vīrusa" dzīvotspēju Ķīnā, pārāk nopriecājāmies par savu uzvaru aukstajā karā. Pārāk gļēvi tiecāmies pēc kapitālistiskās peļņas un pārāk lētticīgi klausījāmies Pekinas runas par "miermīlīgu attīstību". Lai  kāds būtu iemesls, šodien Ķīna kļūst aizvien autoritatīvāka savās robežās un aizvien agresīvāka savā naidā pret brīvību visā pārējā pasaulē. Patiesība ir tā, ka mūsu politika – un citu brīvo valstu politika – ir atjaunojusi Ķīnas neefektīvo ekonomiku tikai tālab, lai Pekina kostu pasaules sabiedrības rokās, kas to barojušas."

Tātad, kad Rietumi ierodas Ķīnā ar "opija kariem" XIX gadsimtā vai iedzīvojas uz tās lētā darba spēka rēķina XX gadsimta beigās, viss ir kārtībā. Bet, kad Ķīna, uzkrājusi spēkus, iekļūst ar savu eksportu un investīcijām visā pasaulē, - tā esot negodīga komunistiska ekspansija? Kas par katru cenu jāaptur. Kā?

Saliedējot ap Ameriku visu pasauli, kas baidās no Ķīnas? Taču "Ķīnas draudi", lai kā tos aprakstītu anglosakši, nerada panikas lēkmes citās valstīs. it īpaši smieklīgi kļūst, kad to mēģina aprakstīt kā komunistisku ekspansiju. Jā, ne ideoloģisku, kā gadījumā ar PSRS: atnāks komunisti un pavedinās jūsu bērnus, mācīs viņus neticēt Dievam un noniecināt senčus. Tagad tas vairs nav aktuāli – Ameriku jau pārņem pašmāju kreisie, kuru uzskatos ir grūti sameklēt ķīniešu, kur nu vēl komunisma pēdas. Tāpēc "Ķīnas sarkanie draudi" noteikti ir vājāki nekā PSRS radītie, tomēr Pompeo pūlas salīdzināt divas šausmenes un apgalvo, ka ASV spēj uzvarēt arī šoreiz:

"Un tomēr es ticu, ka mēs varam to paveikt. Ticu, jo mēs jau esam to veikuši. Mēs zinām, kā tas notiek. Es ticu, jo ĶKP atkārto daudzas Padomju Savienības kļūdas: potenciālo sabiedroto atgrūšana, uzticības sagruvums valsts iekšienē un ārpus tās, īpašuma tiesību pārkāpšana un likuma varas paredzamība. (..) Jā, ir arī atšķirības. Atšķirībā no PSRS, Ķīna ir dziļi integrēta globālajā ekonomikā. Tomēr Ķīna vairāk ir atkarīga no mums, nekā mēs no tās."

Nesāksim izskatīt PSKP un ĶKP šķietami līdzīgās kļūdas – tik muļķīgi ir Pompeo minētie piemēri. Svarīgs ir kas cits: viņš uzskata, ka PSRS bija neatkarīga no rietumu ekonomikas, bet Ķīna ir cieši saistīta ar to, tāpēc ievainojama, pret to var vērsties ar spiedienu. Kas tad spiedīs? ASV? Viņi jau cenšas, un gandrīz neko nav panākuši. To netieši atzina arī Pompeo:
"Mēs nevaram atrisināt šo problēmu vieni paši. ANO, NATO, G7, G20, mūsu apvienotie ekonomiskie, diplomātiskie un militārie spēki, neapšaubāmi, ir pietiekami, lai sastaptos ar šo izaicinājumu, ja mēs pavērsīsim tos precīzi un ar lielu vīrišķību. Iespējams, pienācis laiks jaunai valstu-domubiedru apvienošanai, jaunai demokrātiju savienībai".

Kāds G20, ja ASV pat Eiropu nevar piespiest pilnvērtīgi piedalīties tās spiedienā pret Ķīnu? ES Ķīna vajadzīga pat vairāk nekā ES Ķīnai, turklāt kāpēc gan Eiropas Savienībai vajadzētu cīnīties ar "Ķīnas komunisma" spoku? Ķīna ir kļuvusi par svarīgu globālā tirgus daļu, vēl vairāk – tā aktīvi pārņem no ASV globalizācijas, pasaules tirdzniecības un investīciju brīvības aizsardzības lozungus. Ir vienkārši neiespējami apturēt Ķīnu, nesagraujot pie tam pasaules tirgu, pasaules ekonomiku. To apjēdz visi prātīgie amerikāņu stratēģi. Atliek tikai cerēt uz Ķīnas iekšējām problēmām, taču Pekina ir iemācījusies ar tām tikt galā.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pompeo vēlējās parādīt, ka Ķīnas draudi ir biedējošāki nekā no PSRS nākušie, un uzsvērt, ka visai "brīvajai pasaulei ir jāapvienojas. Viņš apgalvoja, ka "PSRS bija nogriezta no brīvās pasaules. Komunistiskā Ķīna jau atrodas mūsu robežās". Bet te ir nopietna problēma: PSRS nebija nošķelta ne no Eiropas, ne no milzīgās "trešās pasaules", lai arī pie tam mūsu valsts lielā mērā bija pašpietiekama, tostarp – arī rūpniecībā. Ķīna ir saistīta ar ārpasauli, tomēr, pateicoties milzīgajam iekšējam tirgum, tā potenciāli ir pašpietiekamāka nekā jebkura cita valsts.

Pie tam Ķīna neatteiksies ne no ārējās ekonomiskās ekspansijas, ne savu interešu virzības pasaulē. Šajā ziņā Pompeo ir taisnība, Ķīna "jau ir mūsu teritorijā". Tikai – kāda nelaime! – tās vairs nav "mūsu", tas ir Rietumu robežas: pasaule vairs nav amerikāniska, pamazām beidz kļūt rietumnieciska, atlantiska. Tā nebūs arī ķīniska. Tajā vienkārši vairs nebūs hegemona. Ne komunistiska, ne antikomunistiska, kas mēģinātu noturēt savas pozīcijas safantazētajā cīņā ar komunismu-totalitārismu.

 

74
Tagi:
Ķīna, ASV, Maiks Pompeo
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

39
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

39
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

72
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

72
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference

0
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.

ASV

Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.

"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.

Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".

Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.

Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.

Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.

"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.

Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.

Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".

"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.

Navaļnijs

Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.

"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.

Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.

"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.

Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.

Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.

"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.

Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Kalnu Karabaha

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.

Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.

"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.

Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.

Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.

"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.

"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.

Ukraina

Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".

Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.

"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.

Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.

Vakcinācija

Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.

"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.

0
Tagi:
Lavrovs