ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele

"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7

51
(atjaunots 12:12 30.07.2020)
Vašingtona un Berlīne strīdās, vai vajadzētu uz G7 kārtējo samitu uzaicināt Maskavu. Donaldrs Tramps gribētu redzēt pārrunās Vladimiru Putinu, bet Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss norāda: sarunas ar Krievijas līderi nav iespējamas Ukrainas problēmas dēļ.

Kremlis atbild , ka vispār necenšas nokļūt G7 un dotu priekšroku "kodolpiecnieka", ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu sarunām. Par to, kāds notikumu scenārijs ir ticamākais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

"Drošība nav prece"

Šogad Vācijas Federatīvā Republika un ASV atzīmē 65. gadskārtu kopš diplomātisko attiecību izveidošanas. Vašingtonas un Berlīnes savienība tiek uzskatīta par eiroatlantiskās drošības garantiju. Tomēr jubileja var iznākt drūma.

Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss
© Sputnik / Григорий Сысоев

Vasaras sākumā kļuva skaidrs, ka ASV prezidents neblefo un patiešām plāno izvest no Vācijas 9,5 tūkstošus amerikāņu karavīru. Galvenais iemesls – Vācijas valdības nevēlēšanās palielināt izdevumus Ziemeļatlantijas alianses vajadzībām. Balto namu neapmierina arī tas, ka Berlīne atsakās samazināt nodevas precēm no ASV.

"Tramps ir sajaucis NATO ar tirdzniecības organizāciju. Drošība nav prece, tā var būt tikai savstarpēja," ASV līderim mēģināja iebilst VFR aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere. Velti.

"Ja vācieši vēlas, lai mēs viņus aizsargājam, lai maksā parādus un palielina iemaksas NATO budžetā," attrauca bijušais ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels. Tramps viņam piekrita.

Vienprātības trūkst arī jautājumā par ES enerģētisko drošību. Amerikāņi joprojām uzstāj, ka "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume" palielina eiropiešu atkarību no Krievijas gāzes un rada politisku risku.

Vācieši nepiekrīt, viņiem nepatīk Vašingtonas iejaukšanās. Tomēr amerikāņi uzstāj un ievieš jaunas sankcijas pret Krievijas enerģētikas projektu dalībniekiem no Eiropas.

"Antiķīnas alianse"

Maskavas jautājumā Berlīnei un Vašingtonai, šķiet, domstarpību nav: neatzīt Krimas pievienošanos Krievijai, atbalstīt Kijevu konfliktā Ukrainas dienvidlaustrumos. Toties diskusija nesen sākās par citām problēmām.

Aizvadītajā nedēļā Valsts departaments informēja, ka plāno veidot aliansi pret Ķīnu. Pie tam Maiks Pompeo ierosināja iesaistīt tajā Maskavu. Prezidents Tramps atsauca atmiņā ieceri uzaicināt Vladimiru Putinu apmeklēt septembrī gaidāmo G7 samitu. Lai arī nav runas par G8 atjaunošanu, tā ir laba iespēja apspriest antiķīnas savienību – domājams, tā nosprieda Vašingtonā.

Vācijai ir cita loģina. Angela Merkele uzskata, ka Ķīna patiešām kļūst par "galveno ārpolitisko izaicinājumu" ne tikai ASV, bet arī Eiropai. Tomēr kanclere ir pārliecināta, ka pagaidām neviena valsts nespēj stāties pretī ĶTR.

"G7 transformācija par antiķīnas aliansi neatbilst Berlīnes interesēm," ir pārliecināta Merkele. Viņa vēl joprojām šaubās, vai būtu jābrauc uz samitu ASV pandēmijas karstumā. Vācijas ārlietu ministrs kategoriski iebilst pret Trampa nodomu uzaicināt uz samitu Krievijas prezidentu.

"Krima un militārā konfrontācija Ukrainas dienvidaustrumos ietekmēja Krievijas izlēgšanu no G9. Kamēr šie jautājumi nav atrisināti, es neredzu iespēju atjaunot Maskavas dalību šajā formātā," viņš teica.

Un piebilda: tas nenozīmējot, ka dialogs nav iespējams. Māss uzsvēra, ka bez Krievijas neizdosies tikt uz priekšu konfliktu noregulēšanā Ukrainā, Sīrijā un Lībijā.

Vienprātība par "piecu samitu"

Uz diskusiju reaģēja arī Maskava. Ārlietu ministrija un Federācijas Padome izslēdza iespēju strādāt jebkādās pret Ķīnu vērstās apvienībās un uzsvēra – sadarbība ar Ķīnu ir Krievijas prioritāte.

G7 ir pārvērtusies par Rietumu pasaules vienotības demonstrācijas instrumentu, taču vairs nerada jaunus lēmumus. Krievija vienmēr ir gatava dialogam jebkurā formātā, taču ar dalībnieku līdztiesības obligāto nosacījumu," atzīmēja FP Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs.

Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja: Krievijas mērķis nav atgriešanās G7.

"Krievija ir apmierināta ar G20 darba efektivitāti, kas labāk atbilst mūsdienu ekonomiskajām reālijām," paskaisroja Peskovs.

To atzina arī G7. Vērā ņemamu interesi radīja arī Vladimira Putina iniciatīva organizēt piecu valstu – ANO Drošības padomes pastāvīgo loclekļu tikšānos.

"Ļoti daudz nenoteiktu jautājumu uzskrājies starptautiskajās lietās, kas prasa pasaules vadošo valstu, oficiālo kodollielvalstu pastāvīgu uzmanību. Tāpēc, manuprāt, tāda tikšanās ir savlaicīga, nepieciešama un būtu noderīga," Krievijas prezidents komentēja savu ideju.

No ilgām diskusijām par "piecu samita" formātu un dienas kārtību izdevies izvairīties. ASV, Francija, Ķīna un Lielbritānija Krievijas ierosinājumu atbalstīja un piekrita: viņiem ir, par ko parunāt. Provizoriski "piecu samits" ieplānots septembrī. Pandēmijas dēļ iespējams arī videokonferences variants. Patlaban tiek noteikts apspriežamo jautājumu loks. Zināms, ka uzmanības centrā būs situācija konfliktu reģionos, stratēģiskā bruņojuma kontrole un kopīga cīņa pret terorismu.

Pragmatisks viedoklis par Krieviju

Džordža Māršala vārdā nosauktā Eiropas Drošības jautājumu centra spesiālists Pals Dunajs sarunā ar RIA Novosti ieteica neizdarīt pārsteidzīgus slēdzienus. ASV un Vācijas pretrunas daudzos starptautiskos jautājumos, ieskaitot Krievijas darbu G7, eksperts nosauca par "vārdu karu".

"Vācija cenšas izvairīties no publiskiem strīdiem ar Vašingtonu. Vācijas elite saprot, ka visas Trampa darbības patlaban nosaka amerikāņu priekšvēlēšanu kampaņa. ASV prezidents pūlas demonstrēt apņēmību attiecībās ar sabiedrotajiem NATO, pat ja tas kaitē eiroatlantiskajai drošībai. Taču galvenajos jautājumos, vienalga, vai tā būtu "Ziemeļu straume 2", amerikāņu karavīru dislokācija Vācijā vai sadarbība ar Krieviju, Vācijas valdība skaidri definē savu pozīciju," paskaidroja Dunajs.

Spekulācijas ap gaidāmo samitu G7 eksperts uzskata par sadomātām. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka gandrīz visi "Septītniekā" ne vienu vien reizi atzinuši: ir bezjēdzīgi mēģināt risināt globālās problēmas bez tādām reģionālām lielvalstīm kā Ķīna, Indija, DĀR, Brazīlija. ES apzinās arī Krievijas svarīgo lomu vairāku Tuvo Austrumu konfliktu noregulēšanā, uzsvēra Dunajs.

"Eiropa pragmatiski skatās uz Krieviju, ko nevar apgalvot par Ameriku. Trampa izteikumi par Putina uzaicināšanu uz G7 samitu nav nekas cits kā vien populistisks solis. Vāciju ar Maskavu saista vismaz enerģētika. Te Berlīnes pozīcija ir nepārprotama: neskatoties uz Vašingtonas spiedienu, vācieši neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat tad, ja to pabeigs ar aizkavēšanos," precizēja Dunajs.

Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs uzskata, ka pašlaik G7 nav labākajā formā, un Krievija nav vienīgais "strīdus ābols".

"G7 ir spiesta pastāvīgi salīdzināt sevi ar G20. Turklāt salīdzinājums nenāk tai par labu. Taču diskusija par Maskavas dalību gaidāmajā samitā tomēr ir interesanta. Tā rāda, ka Rietumi apzinās neizbēgamo konfrontāciju ar Ķīnu. Krievijas atgriešanās šajā formātā varētu apstiprināt tās piederību Rietumiem. Tas nozīmētu arī to, ka mēs tomēr esam orientēti uz Ziemeļatlantijas civilizācijas vērtībām. Taču diezin vai Krievija izšķirsies par tādu ģeopolitisko adaptāciju," sprieda Kortunovs.

Eksperti bija vienisprātis: iekšējās pārbūves un mērķu pārvērtēšanas posms nav labākais laiks, lai atjaunotu G8. Daudz perspektīvāks ir "piecu samits". ANO Drošības Padomes locekļi bieži vien nedzird viens otru diskusijās. Iespējams, valstu vadītāju personīga tikšanās mainīs situāciju.

51
Tagi:
G7 samits, Krievija, vacija, ASV, NATO
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Donalds Tramps Ņujorkā apspriedīs ar Krieviju un Ķīnu bruņojuma kontroli
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

33
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

33
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

19
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

19
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas