ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele

"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7

47
(atjaunots 12:12 30.07.2020)
Vašingtona un Berlīne strīdās, vai vajadzētu uz G7 kārtējo samitu uzaicināt Maskavu. Donaldrs Tramps gribētu redzēt pārrunās Vladimiru Putinu, bet Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss norāda: sarunas ar Krievijas līderi nav iespējamas Ukrainas problēmas dēļ.

Kremlis atbild , ka vispār necenšas nokļūt G7 un dotu priekšroku "kodolpiecnieka", ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu sarunām. Par to, kāds notikumu scenārijs ir ticamākais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

"Drošība nav prece"

Šogad Vācijas Federatīvā Republika un ASV atzīmē 65. gadskārtu kopš diplomātisko attiecību izveidošanas. Vašingtonas un Berlīnes savienība tiek uzskatīta par eiroatlantiskās drošības garantiju. Tomēr jubileja var iznākt drūma.

Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss
© Sputnik / Григорий Сысоев

Vasaras sākumā kļuva skaidrs, ka ASV prezidents neblefo un patiešām plāno izvest no Vācijas 9,5 tūkstošus amerikāņu karavīru. Galvenais iemesls – Vācijas valdības nevēlēšanās palielināt izdevumus Ziemeļatlantijas alianses vajadzībām. Balto namu neapmierina arī tas, ka Berlīne atsakās samazināt nodevas precēm no ASV.

"Tramps ir sajaucis NATO ar tirdzniecības organizāciju. Drošība nav prece, tā var būt tikai savstarpēja," ASV līderim mēģināja iebilst VFR aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere. Velti.

"Ja vācieši vēlas, lai mēs viņus aizsargājam, lai maksā parādus un palielina iemaksas NATO budžetā," attrauca bijušais ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels. Tramps viņam piekrita.

Vienprātības trūkst arī jautājumā par ES enerģētisko drošību. Amerikāņi joprojām uzstāj, ka "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume" palielina eiropiešu atkarību no Krievijas gāzes un rada politisku risku.

Vācieši nepiekrīt, viņiem nepatīk Vašingtonas iejaukšanās. Tomēr amerikāņi uzstāj un ievieš jaunas sankcijas pret Krievijas enerģētikas projektu dalībniekiem no Eiropas.

"Antiķīnas alianse"

Maskavas jautājumā Berlīnei un Vašingtonai, šķiet, domstarpību nav: neatzīt Krimas pievienošanos Krievijai, atbalstīt Kijevu konfliktā Ukrainas dienvidlaustrumos. Toties diskusija nesen sākās par citām problēmām.

Aizvadītajā nedēļā Valsts departaments informēja, ka plāno veidot aliansi pret Ķīnu. Pie tam Maiks Pompeo ierosināja iesaistīt tajā Maskavu. Prezidents Tramps atsauca atmiņā ieceri uzaicināt Vladimiru Putinu apmeklēt septembrī gaidāmo G7 samitu. Lai arī nav runas par G8 atjaunošanu, tā ir laba iespēja apspriest antiķīnas savienību – domājams, tā nosprieda Vašingtonā.

Vācijai ir cita loģina. Angela Merkele uzskata, ka Ķīna patiešām kļūst par "galveno ārpolitisko izaicinājumu" ne tikai ASV, bet arī Eiropai. Tomēr kanclere ir pārliecināta, ka pagaidām neviena valsts nespēj stāties pretī ĶTR.

"G7 transformācija par antiķīnas aliansi neatbilst Berlīnes interesēm," ir pārliecināta Merkele. Viņa vēl joprojām šaubās, vai būtu jābrauc uz samitu ASV pandēmijas karstumā. Vācijas ārlietu ministrs kategoriski iebilst pret Trampa nodomu uzaicināt uz samitu Krievijas prezidentu.

"Krima un militārā konfrontācija Ukrainas dienvidaustrumos ietekmēja Krievijas izlēgšanu no G9. Kamēr šie jautājumi nav atrisināti, es neredzu iespēju atjaunot Maskavas dalību šajā formātā," viņš teica.

Un piebilda: tas nenozīmējot, ka dialogs nav iespējams. Māss uzsvēra, ka bez Krievijas neizdosies tikt uz priekšu konfliktu noregulēšanā Ukrainā, Sīrijā un Lībijā.

Vienprātība par "piecu samitu"

Uz diskusiju reaģēja arī Maskava. Ārlietu ministrija un Federācijas Padome izslēdza iespēju strādāt jebkādās pret Ķīnu vērstās apvienībās un uzsvēra – sadarbība ar Ķīnu ir Krievijas prioritāte.

G7 ir pārvērtusies par Rietumu pasaules vienotības demonstrācijas instrumentu, taču vairs nerada jaunus lēmumus. Krievija vienmēr ir gatava dialogam jebkurā formātā, taču ar dalībnieku līdztiesības obligāto nosacījumu," atzīmēja FP Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs.

Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja: Krievijas mērķis nav atgriešanās G7.

"Krievija ir apmierināta ar G20 darba efektivitāti, kas labāk atbilst mūsdienu ekonomiskajām reālijām," paskaisroja Peskovs.

To atzina arī G7. Vērā ņemamu interesi radīja arī Vladimira Putina iniciatīva organizēt piecu valstu – ANO Drošības padomes pastāvīgo loclekļu tikšānos.

"Ļoti daudz nenoteiktu jautājumu uzskrājies starptautiskajās lietās, kas prasa pasaules vadošo valstu, oficiālo kodollielvalstu pastāvīgu uzmanību. Tāpēc, manuprāt, tāda tikšanās ir savlaicīga, nepieciešama un būtu noderīga," Krievijas prezidents komentēja savu ideju.

No ilgām diskusijām par "piecu samita" formātu un dienas kārtību izdevies izvairīties. ASV, Francija, Ķīna un Lielbritānija Krievijas ierosinājumu atbalstīja un piekrita: viņiem ir, par ko parunāt. Provizoriski "piecu samits" ieplānots septembrī. Pandēmijas dēļ iespējams arī videokonferences variants. Patlaban tiek noteikts apspriežamo jautājumu loks. Zināms, ka uzmanības centrā būs situācija konfliktu reģionos, stratēģiskā bruņojuma kontrole un kopīga cīņa pret terorismu.

Pragmatisks viedoklis par Krieviju

Džordža Māršala vārdā nosauktā Eiropas Drošības jautājumu centra spesiālists Pals Dunajs sarunā ar RIA Novosti ieteica neizdarīt pārsteidzīgus slēdzienus. ASV un Vācijas pretrunas daudzos starptautiskos jautājumos, ieskaitot Krievijas darbu G7, eksperts nosauca par "vārdu karu".

"Vācija cenšas izvairīties no publiskiem strīdiem ar Vašingtonu. Vācijas elite saprot, ka visas Trampa darbības patlaban nosaka amerikāņu priekšvēlēšanu kampaņa. ASV prezidents pūlas demonstrēt apņēmību attiecībās ar sabiedrotajiem NATO, pat ja tas kaitē eiroatlantiskajai drošībai. Taču galvenajos jautājumos, vienalga, vai tā būtu "Ziemeļu straume 2", amerikāņu karavīru dislokācija Vācijā vai sadarbība ar Krieviju, Vācijas valdība skaidri definē savu pozīciju," paskaidroja Dunajs.

Spekulācijas ap gaidāmo samitu G7 eksperts uzskata par sadomātām. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka gandrīz visi "Septītniekā" ne vienu vien reizi atzinuši: ir bezjēdzīgi mēģināt risināt globālās problēmas bez tādām reģionālām lielvalstīm kā Ķīna, Indija, DĀR, Brazīlija. ES apzinās arī Krievijas svarīgo lomu vairāku Tuvo Austrumu konfliktu noregulēšanā, uzsvēra Dunajs.

"Eiropa pragmatiski skatās uz Krieviju, ko nevar apgalvot par Ameriku. Trampa izteikumi par Putina uzaicināšanu uz G7 samitu nav nekas cits kā vien populistisks solis. Vāciju ar Maskavu saista vismaz enerģētika. Te Berlīnes pozīcija ir nepārprotama: neskatoties uz Vašingtonas spiedienu, vācieši neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2". Pat tad, ja to pabeigs ar aizkavēšanos," precizēja Dunajs.

Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs uzskata, ka pašlaik G7 nav labākajā formā, un Krievija nav vienīgais "strīdus ābols".

"G7 ir spiesta pastāvīgi salīdzināt sevi ar G20. Turklāt salīdzinājums nenāk tai par labu. Taču diskusija par Maskavas dalību gaidāmajā samitā tomēr ir interesanta. Tā rāda, ka Rietumi apzinās neizbēgamo konfrontāciju ar Ķīnu. Krievijas atgriešanās šajā formātā varētu apstiprināt tās piederību Rietumiem. Tas nozīmētu arī to, ka mēs tomēr esam orientēti uz Ziemeļatlantijas civilizācijas vērtībām. Taču diezin vai Krievija izšķirsies par tādu ģeopolitisko adaptāciju," sprieda Kortunovs.

Eksperti bija vienisprātis: iekšējās pārbūves un mērķu pārvērtēšanas posms nav labākais laiks, lai atjaunotu G8. Daudz perspektīvāks ir "piecu samits". ANO Drošības Padomes locekļi bieži vien nedzird viens otru diskusijās. Iespējams, valstu vadītāju personīga tikšanās mainīs situāciju.

47
Tagi:
G7 samits, Krievija, vacija, ASV, NATO
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Donalds Tramps Ņujorkā apspriedīs ar Krieviju un Ķīnu bruņojuma kontroli
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

50
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

50
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

26
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"