240 mm pašgājējmīnmetējs 2С4  Tjulpan

Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" spēcīgākais mīnmetējs pasaulē

79
(atjaunots 11:55 30.07.2020)
Krievijas Bruņoto spēku kaujas gatavības negaidītās pārbaudes laikā Dienvidu kara apgabala artilēristi pēc bezpilota lidaparātu norādes ar jaudīgiem mīnmetējiem likvidēja nosacīto pretinieku Tarskas poligonā Ziemeļosetijā.

240 mm pašgājējmīnmetēji "Tjulpan" atrodas uz konvencionālo un kodolieroču robežas. Tie pazīstami artilēristiem visā pasaulē, gluži kās Everests alpīnistiem, tas ir, analoga tiem nav, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka 21. jūlijā 58. armijas artilēristi mācībās Kaukāza grēdas kalnos likvidēja nosacītā pretinieka pozīcijas un pazemes arsenālus ar 240 mm pašgājējmīnmetējiem "Tjulpan". Draudīgais ierocis manevros tiek izmantots reti, tomēr neatstāj iespējamam pretiniekam ne mazākās izredzes ne šaurās kalnu aizās, ne dziļos betona bunkuros pazemē. Tiesa, Krievijas BS mācības nebija adresētas nekādai valstij.

Pēc modernizācijas "Tjulpan" saņēma modernizētus kontroles un sakaru līdzekļus, kuri ļauj pašgājējam strādāt Sauszemes spēku taktiskā posma vienotajā automatizētajā kontroles sistēmā un izlūkošanas-apšaudes kontūrā. Modernizētais mīnmetējs kļuvis par tāla darbības rādiusa snaipera ieroci, kas spēj trāpīt pat vislabāk aizsargātajā mērķī. "Tjulpan" arsenālā ir parastās kodoltermiskās mīnas ar divu kilotonnu jaudu un citas mīnas, kuru spēks ir atkarīgs ne tikai no 240 mm kalibra. Augstā precizitāte tiek nodrošināta, pateicoties uguns korekcijai reālā laika režīmā – no satelītiem, bezpilota lidaparātiem, tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīnām un izlūkošanas-diversiju grupām pretinieka aizmugurē. Mūsdienīgās tēmēšanas un uguns kontroles sistēmas ļauj ņemt vērā gan lādiņu ballistiskās īpašības, gan meteoroloģiskos apstākļus šaušanas laikā.

XXI gadsimta "mīnmetēju cars"

Vienīgais 240 mm mīnmetējs pasaulē "Tjulpan" paredzēts pretinieka fortifikācijas būvju, nocietinātu ēku, dzīvā spēka, bruņojuma un militārās tehnikas likvidācijai 9,6-19,7 km attālumā. Bruņojumā tas pieņemts vairāk nekā pirms 40 gadiem, un līdz šai dienai joprojām ir rekordists kalibra un daudzu citu īpašību ziņā. Ierocis spēj likvidēt objektus, ko nevar uzņemties citu veidu artilērija (mazākas jaudas ieroči). "Tjulpan" mīna brīvā kritienā caursit dzelzbetona konstrukciju ar divpadsmit metru pārsegumu. Konstruktoru izgudrojumu iespējams pilnā mērā novērtēt tikai darbībā. Parasta 240 mm mīna atstāj zemē 5 metrus dziļu bedri 10 m diametrā, un neviļus prātā nāk speciālā lādiņa pielietošanas sekas.

Pašgājējmīnmetējam ir virkne fugasa un aktīvo reaktīvo mīnu, koriģējamie lādiņi "Smelchak" ar ārējo mērķa apzīmētāju (iespēja trāpīt aplī ar 2 metru diametru sastāda 80-90%). Īpaši "Tjulpan" vajadzībām izstrādāta smagā (228 kg) aktīvi-reaktīvā mīna ZF2 ar raķešu dzinēju (tālums – līdz 20 km) un uz tās bāzes – kodoltermisko mīnu ZB4 (darbības tālums – 18 km). Interesanti ir arī neitronu lādiņi "Smola" un "Fata", lādiņi "Saida" (ar napalmu izdedzina laukumu 7850 kvadrātmetru platībā) un "Nerpa" (kasešu mīna ar šķembu-fugasa elementiem).

Mīnmetējs "Tjulpan" pārbaudīts cīņās. 1985. gadā Afganistānā ierocis sekmīgi izmantots Čarikaras ielejā un Pandžeras aizā – pietika ar diviem šāvieniem, lai likvidētu mērķi. Patlaban Krievijas BS rīcībā ir 40 mīnmetēji 2S4 "Tjulpan" un apmēram 390 atrodas glabāšanā – tā ir pieklājīga rezerve plaša mēroga militāra konflikta gadījumam.

Valsts aizsardzības pasūtījuma ietvaros uzņēmums "Uraltransmaš" (zinātniskās ražošanas korporācijas "Uralvagonzavod" struktūra) 2019. gadā sekmīgi modernizēja visus 240 mm mīnmetējus "Tjulpan". Mūsdienu karadarbības apstākļos artilērijai joprojām ir ļoti liela loma, un tehnoloģiskā modernizācija būtiski uzlaboja spēcīgākā mīnmetēja pasaulē ekspluatācijas efektivitāti.

Konstrukcijas īpatnības

KF Aizsardzības ministrija vēsta, ka mīnmetēja 2S4 "Tjulpan" bāzes šasija modernizēts zenītraķešu komplekss "Krug" ar 520 zirgspēku dzinēju. Maksimālais ātrums pa šoseju – 62 km/h. Jaudas rezerve – 500 km. Munīcija – 40 šāvieni, ekipāža – 5 cilvēki.

Mašīnas korpuss ir metināts, aizsargā no 7,62 mm kalibra lodēm un šķembām. Priekšā uzstādīts buldozera nazis pozīciju iekārtošanai. Vadības kabīne atrodas priekšdaļā pa kreisi, dzinēja nodaļa – labajā pusē. Vidusdaļā un aizmugurē iekārtota kaujas nodaļa – te atrodas mehanizēti sakārtota munīcija un padeves mehānisms. Aizmugures daļā tiek stiprināts cietas konstrukcijas mīnmetēja stobrs (bez uzgrūdietaises). Mašīnai ir 7,62 mm Kalašņikova tanku ložmetējs.

Piecus metrus garais stobrs – gludsienu caurule – nostiprināts radžu aptverēs – pateicoties tām, stobrs "šūpojas", līdz nonāk pielādēšanas stāvoklī. Tas ir ļoti svarīgi, ielādējot mīnas, kuru svars sniedzas no 130 kg. Aiz konstrukcijas ārējās vienkāršības slēpjas ilgs projektēšānas, izmēģinājumu, tehnoloģiju attīstības ceļš. Kolomenskas speciālais gludstobra artilērijas birojs pie 240 mm mīnmetēja sāka strādāt jau 1944. gadā. Pēc tam jauno ieroci kala jau Urālu transporta mašīnbūves rūpnīca un mašīnbūves rūpnīcas konstruktoru birojs Permā. Pirmie paraugi sāka lauka izmēģinājumus 1971. gadā, un drīz vien artilērijas sistēma 2S4 "Tjulpan" tika pieņemta bruņotajos spēkos.

Kopumā tika laisti klajā vairāk nekā 580 "Tjulpan", 1988. gadā ražošana tika pārtraukta. Domāju, velti. Šis mīnmetējs arī XXI gadsimtā izskatās pietiekami labi un ir neaizvietojams cīņas laukā.

79
Tagi:
aizsardzība, kodolieroči, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
ASV kara flote

"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote

36
(atjaunots 16:38 22.01.2021)
"Savaldīt un uzvarēt" – tā ASV JKS štāba priekšnieks admirālis Maikls Gildejs prezentēja "Navigācijas plānu" tuvākajiem desmit gadiem.

Dokumenta galvenā tēze – amerikāņu flotei jābūt stiprākajai Pasaules okeānā. Globālās kontroles mērķis – mierīga un sātīga dzīve amerikāņiem savā dzimtenē. Tomēr tekstā nepārprotami jūtama atklāta agresija pret citām valstīm. Ko iecerējuši admirāļi no Vašingtonas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Konkurenti

Amerikāņu flote ierauta ilgtermiņa konkurencē, kas apdraud ASV pilsoņu dzīves veidu un drošību, uzsver dokumenta autori. JKS vadība nedrīkst zaudēt ne minūti: vajag aktīvi strādāt, lai saglabātu spēku līdzsvaru ne tikai šajā desmitgadē, bet arī visa XXI gadsimta gaitā.

Galvenie konkurenti un globālā miera "pārkāpēji" – Krievija un Ķīna. Amerikāņu admirāļu ieskatā šīs valstis grauj brīvību jūrā, kas ilgu laiku devusi labumu visai pasaulei.

Maskava un Pekina pūlas "netaisnīgi kontrolēt" piekļuvi vērtīgiem resursiem jūrās aiz teritoriālo ūdeņu robežām, "iebiedē kaimiņus" un ar spēku uzspiež tiem savas pretenzijas", "tur tālās darbības raķešu tēmēklī svarīgākos ūdens ceļus".

Amerikāņiem šausmīgi nepatīk Krievijas uzsāktā mūsdienīgo raķešu kuģu un zemūdeņu, hiperskaņas raķešu un taktisko kodolieroču būve. Pentagons apgalvo, ka Krievijas flote aktivizējas visā pasaulē, izvērš spēkus aizvien tuvāk Savienoto Valstu krastiem. Tāpēc Krieviju vajagot "droši kontrolēt". Bažas raisa arī strauji augošā Ķīnas flote – pēc amerikāņu analītiķu domām, lielākā pasaulē. Pekina it kā met izaicinājumu Vašingtonai un tās sabiedrotajiem, rada aktuālākos draudus.

Vienlaikus atzīmēts, ka ASV ir jūras lielvalsts, tās uzplaukums un drošība ir atkarīgi no spējas saglabāt pārspēku jūrā. Šim nolūkam jāizpleš jūras kara spēki "katrā Pasaules okeāna nostūrītī". Amerikāņi joprojām peldēs un lidos visur, kur to pieļauj starptautiskās tiesības, un izvērsīs spēkus dažādos pasaules reģionos, lai apstrīdētu konkurentu "pārliekās ambīcijas jūrā" un nivelētu to militārās iespējas.

Flotes pastiprināšana

Piemēram, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm "aizsargā ASV no kodoluzbruuma", bet speciālo operāciju spēki "ir gatavi negaidot pārsteigt visstiprāko pretinieku". Admirāļi apgalvo, ka JKS esot spējīgi izsēdināt desantu kurā katrā krastā, lai atbalstītu sauszemes spēkus.

JKS "rīcībā ir visi līdzekļi, arī netradicionālie, kas nepieciešami agresijas savaldīšanai". Cita starpā runa ir par informācijas un kibernētiskajām tehnoloģijām un cita veida bruņojumu, kas ļauj uzbrukt no jūras, zem ūdens un no gaisa.

ASV lielu nozīmi mūsdienu konfrontācijā jūrā tuvākajos gados piešķir mākslīgajam intelektam. Admirāļi apgalvo, ka tādas sistēmas ir nodemonstrējušas efektivitāti un pārspēku cīņā, tāpēc flote modernizēsies un plaši tos izmantos. "Vitāli svarīgas" ir arī bezpilota jūras platformas. Tās nodrošinās priekšrocības izlūkošanā, novērošanā un cels flotes uzbrukuma iespējas. Līdz desmitgades beigām JKS kadriem jāprot pārliecinoši un saliedēti strādāt ciešā saiknē ar robotizētajiem aparātiem.

ASV JKS vadība uzskata, ka visu nosprausto plānu īstenošana prasa flotes pastiprināšanu un paplašināšanu. Vajadzīgs lielāks skaits atomzemūdeņu un kuģu ar plašām uzbrukuma iespējām. Pie tam jaunajiem kuģiem jābūt kompaktiem, kā, piemēram, Constellation klases perspektīvās fregates.

Pentagons neatteiksies arī no aviācijas bāzes kuģiem. Ts vēl joprojām ir JKS lepnums un galvenais spēka demonstrācijas instruments. Izcelta zemūdens spēku īpašā nozīme. Šajā jomā prioritāte piešķirta Columbia klases stratģiskajām atomzemūdenēm un daudzfunkcionālajām Virginia.

Digitālā joma un lāzeri

JKS vadība atzīst, ka ar vienu pašu tehniku tālu netiksi. Vajag rūpīgāk atlasīt kadrus, cita starpā - arī ar mērķi labāk izprast pretinieka izturēšanās nianses. Pēc admirāļu domām, jūrniekiem vajag ne tikai novērot un ātri reaģēt uz draudiem, bet arī "instinktīvi uzminēt pretinieka darbības, pateicoties dziļām zināšanām par noteiktās valsts pilsoņu mentalitātes īpatnībām".

"Gaidāmo konfliktu" scenāriji tiks izspēlēti mācībās uz visas zemeslodes – jo Galējiem Ziemeļiem līdz Klusā okeāna rietumu daļai. Piemēram, šogad ASV JKS organizēs plašas mācības vairākām aviācijas bāzes grupām ar desanta operācijām.

Пресс-служба Минобороны РФ

Tajās pirmo reizi tiks izmantotas nelielas taktiskās kibergrupas, kas izmanto jaunu uzbrukuma bruņojumu un informācijas resursus. Iepriekš admirālis Gildejs jau stāstīja, ka šo manevru mērogs būšot "neredzēts jaunākajā vēsturē".

Informācijas un digitālās tehnoloģijas ASV JKS stratēģijā ieņem galveno vietu. Bez tām karadarbība vairs nav iedomājama. "Cipari" risina visu, ļauj ātri un efektīvi vadīt cīņu uz jūras un sauszemes.

JKS uzskata, ka "ASV pretinieki plāno pārraut flotes aizsardzību ar milzīgu skaitu raķešu". Tāpēc Pentagons izmantos lielu skaitu stacionāro un mobilo izsekošanas sistēmu, zemūdeņu un jūras dronu radarus, pastiprinās kuģu un lidmašīnu aizsardzības iespējas. Pie tam plānots līdz ar konvencionālo bruņojumu tuvcīņā izmantot arī enerģētiskos ieročus.

36
Tagi:
agresija, Krievija, Ķīna, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Pa ādu dabūs visi": ko ASV slēpj aiz vārdiem par "Krievijas draudiem"

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

62
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

62
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem

No Baidena inaugurācijas līdz pašiņiem ar dinozauriem: aizvadītās nedēļas spilgtākie foto

0
(atjaunots 22:04 22.01.2021)
  • Sadursmes starp migrantiem no Hondurasas un Gvatemalas kārtības sargiem, 17. janvāris
  • Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
  • Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris
  • Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris
  • Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris
  • Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris
  • Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris
  • Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris
  • Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris
  • Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris
  • Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris
  • Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris
  • Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris
  • Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris
  • ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris
  • Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris
  • Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris
  • Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris
  • Partijas Ugandas Nacionālās pretošanās kustība svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris
  • Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris
  • Militārās mācības Irānā, 19. janvāris
  • Kaskadieris izpilda triku šovā Nāves siena gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris
  • Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris
  • Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris
  • Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris
Sputnik fotolentē – ne tikai kadri no svarīgākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem, bet arī uzņēmumi, kas atgādina, cik skaista ir mūsu planēta.

Viens no aizejošas nedēļas svarīgākajiem notikumiem bija 46. ASV prezidenta Džozefa Baidena inaugurācija. Gatavošanās darbi tai ritēja jau sen, tomēr gadījās arī pārsteigumi, piemēram, latvieši vētraini apspriež Bērnija Sandersa dūraiņus.

Diemžēl notikuši arī traģiski incidenti – 20. janvārī Madrides centrā atskanēja spēcīgs sprādziens.

Esam apkopojuši arī fotogrāfijas, kas atdod godu cilvēku vīrišķībai un prasmēm, arī kadrs ar alpīnistu Lai Či Vaju, invalīdu, kurš centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā. Šoreiz viņš sasniedza 250 metru atzīmi, un tas jau ir pārsteidzošs rezultāts.

Šie un citi fakti – mūsu fotolentē.

0
  • Sadursmes starp migrantiem no Hondurasas un Gvatemalas kārtības sargiem, 17. janvāris
    © AFP 2019 / Johan Ordonez

    Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris

  • Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
    © REUTERS / Adnan Abidi

    Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris

  • Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris
    © Sputnik / Ekaterina Prokofieva

    Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris

  • Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris
    © REUTERS / Ozan Kose

    Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris

  • Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris
    © REUTERS / Allison Shelley

    Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris

  • Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris
    © AFP 2019 / Eric Thayer/Getty Images

    Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris

  • Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris
    © REUTERS / Mario Anzuoni

    Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris

  • Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris
    © REUTERS / Tyrone Siu

    Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris

  • Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris
    © AFP 2019 / Alfredo Estrella

    Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris

  • Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris
    © AP Photo / Michael Probst

    Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris

  • Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris
    © AFP 2019 / Eduardo Soteras

    Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris

  • Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris
    © AP Photo / John Locher

    Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris

  • Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris
    © AP Photo / Manu Fernandez

    Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris

  • Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris
    © AFP 2019 / Menahem Kahana

    Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris

  • ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris
    © Sputnik / Stringer

    ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris

  • Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris
    © AP Photo / Alex Brandon

    Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris

  • Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris
    © Sputnik / Anton Denisov

    Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris

  • Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris
    © REUTERS / Antonio Parrinello

    Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris

  • Partijas Ugandas Nacionālās pretošanās kustība svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris
    © REUTERS / Abubaker Lubowa

    Partijas "Ugandas Nacionālās pretošanās kustība" svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris

  • Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris
    © AP Photo / Abdi Latief

    Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris

  • Militārās mācības Irānā, 19. janvāris
    © AP Photo / Iranian Army

    Militārās mācības Irānā, 19. janvāris

  • Kaskadieris izpilda triku šovā Nāves siena gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris
    © AFP 2019 / Sanjay Kanojia

    Kaskadieris izpilda triku šovā "Nāves siena" gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris

  • Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris
    © AP Photo / Andy Wong

    Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris

  • Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris
    © AFP 2019 / Abdulaziz Ketaz

    Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris

  • Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris
    © REUTERS / Amir Cohen

    Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris

Tagi:
ASV, Spānija, Džo Baidens