240 mm pašgājējmīnmetējs 2С4  Tjulpan

Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" spēcīgākais mīnmetējs pasaulē

62
(atjaunots 11:55 30.07.2020)
Krievijas Bruņoto spēku kaujas gatavības negaidītās pārbaudes laikā Dienvidu kara apgabala artilēristi pēc bezpilota lidaparātu norādes ar jaudīgiem mīnmetējiem likvidēja nosacīto pretinieku Tarskas poligonā Ziemeļosetijā.

240 mm pašgājējmīnmetēji "Tjulpan" atrodas uz konvencionālo un kodolieroču robežas. Tie pazīstami artilēristiem visā pasaulē, gluži kās Everests alpīnistiem, tas ir, analoga tiem nav, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka 21. jūlijā 58. armijas artilēristi mācībās Kaukāza grēdas kalnos likvidēja nosacītā pretinieka pozīcijas un pazemes arsenālus ar 240 mm pašgājējmīnmetējiem "Tjulpan". Draudīgais ierocis manevros tiek izmantots reti, tomēr neatstāj iespējamam pretiniekam ne mazākās izredzes ne šaurās kalnu aizās, ne dziļos betona bunkuros pazemē. Tiesa, Krievijas BS mācības nebija adresētas nekādai valstij.

Pēc modernizācijas "Tjulpan" saņēma modernizētus kontroles un sakaru līdzekļus, kuri ļauj pašgājējam strādāt Sauszemes spēku taktiskā posma vienotajā automatizētajā kontroles sistēmā un izlūkošanas-apšaudes kontūrā. Modernizētais mīnmetējs kļuvis par tāla darbības rādiusa snaipera ieroci, kas spēj trāpīt pat vislabāk aizsargātajā mērķī. "Tjulpan" arsenālā ir parastās kodoltermiskās mīnas ar divu kilotonnu jaudu un citas mīnas, kuru spēks ir atkarīgs ne tikai no 240 mm kalibra. Augstā precizitāte tiek nodrošināta, pateicoties uguns korekcijai reālā laika režīmā – no satelītiem, bezpilota lidaparātiem, tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīnām un izlūkošanas-diversiju grupām pretinieka aizmugurē. Mūsdienīgās tēmēšanas un uguns kontroles sistēmas ļauj ņemt vērā gan lādiņu ballistiskās īpašības, gan meteoroloģiskos apstākļus šaušanas laikā.

XXI gadsimta "mīnmetēju cars"

Vienīgais 240 mm mīnmetējs pasaulē "Tjulpan" paredzēts pretinieka fortifikācijas būvju, nocietinātu ēku, dzīvā spēka, bruņojuma un militārās tehnikas likvidācijai 9,6-19,7 km attālumā. Bruņojumā tas pieņemts vairāk nekā pirms 40 gadiem, un līdz šai dienai joprojām ir rekordists kalibra un daudzu citu īpašību ziņā. Ierocis spēj likvidēt objektus, ko nevar uzņemties citu veidu artilērija (mazākas jaudas ieroči). "Tjulpan" mīna brīvā kritienā caursit dzelzbetona konstrukciju ar divpadsmit metru pārsegumu. Konstruktoru izgudrojumu iespējams pilnā mērā novērtēt tikai darbībā. Parasta 240 mm mīna atstāj zemē 5 metrus dziļu bedri 10 m diametrā, un neviļus prātā nāk speciālā lādiņa pielietošanas sekas.

Pašgājējmīnmetējam ir virkne fugasa un aktīvo reaktīvo mīnu, koriģējamie lādiņi "Smelchak" ar ārējo mērķa apzīmētāju (iespēja trāpīt aplī ar 2 metru diametru sastāda 80-90%). Īpaši "Tjulpan" vajadzībām izstrādāta smagā (228 kg) aktīvi-reaktīvā mīna ZF2 ar raķešu dzinēju (tālums – līdz 20 km) un uz tās bāzes – kodoltermisko mīnu ZB4 (darbības tālums – 18 km). Interesanti ir arī neitronu lādiņi "Smola" un "Fata", lādiņi "Saida" (ar napalmu izdedzina laukumu 7850 kvadrātmetru platībā) un "Nerpa" (kasešu mīna ar šķembu-fugasa elementiem).

Mīnmetējs "Tjulpan" pārbaudīts cīņās. 1985. gadā Afganistānā ierocis sekmīgi izmantots Čarikaras ielejā un Pandžeras aizā – pietika ar diviem šāvieniem, lai likvidētu mērķi. Patlaban Krievijas BS rīcībā ir 40 mīnmetēji 2S4 "Tjulpan" un apmēram 390 atrodas glabāšanā – tā ir pieklājīga rezerve plaša mēroga militāra konflikta gadījumam.

Valsts aizsardzības pasūtījuma ietvaros uzņēmums "Uraltransmaš" (zinātniskās ražošanas korporācijas "Uralvagonzavod" struktūra) 2019. gadā sekmīgi modernizēja visus 240 mm mīnmetējus "Tjulpan". Mūsdienu karadarbības apstākļos artilērijai joprojām ir ļoti liela loma, un tehnoloģiskā modernizācija būtiski uzlaboja spēcīgākā mīnmetēja pasaulē ekspluatācijas efektivitāti.

Konstrukcijas īpatnības

KF Aizsardzības ministrija vēsta, ka mīnmetēja 2S4 "Tjulpan" bāzes šasija modernizēts zenītraķešu komplekss "Krug" ar 520 zirgspēku dzinēju. Maksimālais ātrums pa šoseju – 62 km/h. Jaudas rezerve – 500 km. Munīcija – 40 šāvieni, ekipāža – 5 cilvēki.

Mašīnas korpuss ir metināts, aizsargā no 7,62 mm kalibra lodēm un šķembām. Priekšā uzstādīts buldozera nazis pozīciju iekārtošanai. Vadības kabīne atrodas priekšdaļā pa kreisi, dzinēja nodaļa – labajā pusē. Vidusdaļā un aizmugurē iekārtota kaujas nodaļa – te atrodas mehanizēti sakārtota munīcija un padeves mehānisms. Aizmugures daļā tiek stiprināts cietas konstrukcijas mīnmetēja stobrs (bez uzgrūdietaises). Mašīnai ir 7,62 mm Kalašņikova tanku ložmetējs.

Piecus metrus garais stobrs – gludsienu caurule – nostiprināts radžu aptverēs – pateicoties tām, stobrs "šūpojas", līdz nonāk pielādēšanas stāvoklī. Tas ir ļoti svarīgi, ielādējot mīnas, kuru svars sniedzas no 130 kg. Aiz konstrukcijas ārējās vienkāršības slēpjas ilgs projektēšānas, izmēģinājumu, tehnoloģiju attīstības ceļš. Kolomenskas speciālais gludstobra artilērijas birojs pie 240 mm mīnmetēja sāka strādāt jau 1944. gadā. Pēc tam jauno ieroci kala jau Urālu transporta mašīnbūves rūpnīca un mašīnbūves rūpnīcas konstruktoru birojs Permā. Pirmie paraugi sāka lauka izmēģinājumus 1971. gadā, un drīz vien artilērijas sistēma 2S4 "Tjulpan" tika pieņemta bruņotajos spēkos.

Kopumā tika laisti klajā vairāk nekā 580 "Tjulpan", 1988. gadā ražošana tika pārtraukta. Domāju, velti. Šis mīnmetējs arī XXI gadsimtā izskatās pietiekami labi un ir neaizvietojams cīņas laukā.

62
Tagi:
aizsardzība, kodolieroči, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

50
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

50
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

26
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"