Naftas urbšanas tornis

"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku

146
(atjaunots 17:23 29.07.2020)
Koronavīrusa šoks ekonomikā papildinājis faktoru sarakstu naftas pieprasījuma lejupslīdes ainā. Valda uzskats, ka koronavīruss izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis.

Visiem, kam patīk pastāstīt, cik slikti kājas Krievijai un cik slikti būs pavisam drīz, gadījušies svētki: aģentūras Reuters informācijas avoti no OPEC pastāstījuši aģentūrai, ka naftas eksportētāju valstu alianse pavisam nopietni izvērtē scenāriju, kura apstākļos naftas pieprasījums vispār nekad neatjaunosies, un naftas ieguvēji izjutīs tā nopietnās sekas, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Britu ziņu aģentūra stāsta, ka koronavīrusa epidēmija un tai sekojošais naftas cenu kritums "pamudinājis vairākas amatpersonas no OPEC, kas kopš sava dibināšanas brīža pirms 60 gadiem ir spēcīgākais naftas (lietošanas) piekritējs, uzdot jautājumu, vai pieprasījuma straujā lejupslīde šogad neprognozē pastāvīgas izmaiņas un kā labāk pārvaldīt piegādes, ja naftas ēra tuvojas beigām".

Lai arī septiņi aģentūras informācijas avoti, kuru vidū ir gan pašreizējie, gan bijušie augstu stāvoši OPEC parstāvji, it kā stāsta: pašas OPEC ilgtermiņa prognozes naftas globālā patēriņa aspektā ir jāizskata no permanentas lejupslīdes aspekta, jāpiebilst, ka oficiāli organizācija nebūt nav noskaņota tik pesimistiski.

Patiesībā tādēļ Reuters materiāls radīja tik lietu (varētu pat teikt – skandalozu) intgeresi: ja naftas ieguves valstu alianases aizkulisēs tiek apspriestas "naftas ēras" beigas, tās patiešām ir nopietnas izmaiņas, un tām vajadzētu likt pārskatīt nākotnes plānus arī, piemēram, Krievijai, Kanādai vai Norvēģijai.

Nav arī pirmā reize, kad Rietumu (un ne tikai Rietumu vien) žurnālisti kopā ar anonīmiem (reizēm pat ne anonīmiem) augstu stāvošiem avotiem svinīgi ziņo, ka nu jau ir noticis vai teju jau sāksies "naftas ēras" noriet. Pēc būtības koronavīrusa šoks ekonomikā nav dāvājis nekā jauna domājamās naftas pieprasījuma lejupslīdes ilgtermiņa ainā, - tas vienkārši ir papildinājis sarakstu, kurā līdz šim bija tikai divi punkti: cīņa ar globālo sasilšanu un nebijusi "zaļās enerģētikas" tehnoloģiju attīstība. Tātad šiem diviem faktoriem nu stājas līdzās tēze par to, ka koronavīruss tā izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis. Vārdu sakot, koronavīruss novedīs pie tādām patērētāju izturēšanās izmaiņām, ka pat, ekonomikai atjaunojoties, patērētāji vairs nebrauks uz darbu mašīnās (visi strādās no mājām) un pavisam noteikti nekad vairs nelidos atvaļinājumā, jo tūrisms nomirs epidēmijas fonā.

Spriežot pēc dažādās valstīs vērojamās ažiotāžas, kas saistīta ar tradicionālo tūrisma virzienu atjaunošanos, diezin vai vajadzētu rēķināties ar kaut kādu permanentu patērētāju uzvedības pārmaiņu šajā jomā. Pasaules ekonomikas atgūšanās, pat ja tā ilgs divus vai četrus gadus, tik un tā vien palēninās dabisko naftas pieprasījuma pieaugumu. Par to, ka liela daļa darbinieku varētu pāriet pie attālinātā darba, runā jau kopš 2004. gada un pašas interneta ēras sākuma, taču liela daļa tamlīdzīgu eksperimentu nav vainagojušies ar panākumiem, jo noskaidrojās, ka bieži krītas disciplīna un produktivitāte, bet darbinieki, kuri strādā no mājām, ātri vien konstatē, ka kolēģi ofisā personīgi sazinās ar priekšniecību un labāk orientējas "ofisa politikā", tāpēc nemainīgi apsteidz viņus uz karjeras kāpnēm. Rezultātā noskaidrojas, ka attālinātais darbs ir visnotaļ nepievilcīgs.

Naftas pieprasījumu nopietni apdraudēt varētu tikai kaut kāds īsts tehnoloģiskais izrāviens, kas padarītu konkurētspējīgus elektromobiļus, elektriskās kravas mašīnas un elektriskos jūras konteineru kuģus. Taču te koronavīruss nav devis neko īpašu – jaunu tehnoloģiju risks ir bijis vienmēr. Taču, runājot par piespiedu atteikšanos no naftas vai ogļūdeņražus ierobežojošo tarifu ieviešanu valstīs, kam raizes dara "cīņa par klimata glābšanu" (tas ir, Eiropas Savienībā), jāpatur prātā Emanuela Makrota un "dzelteno vestu" pieredze – protesti sākās pēc drakoniskā ekoloģiskā nodokļa ieviešanas. Tā liecina, ka mēģinajumi būvēt ekonomiku bez ogļūdeņražiem ar administratīviem pasākumiem ir slikta un bīstama ideja, kas apdraud ne tikai naftas ieguvējus vien – tā ir bīstama arī politiķiem, kas lolo "zaļās ilūzijas".

Pie tam paradoksālā kārtā brīžos, kad bažas par kādas resursu ieguves nozares nākotni sasniedz apogeju, investīcijas šajā nozarē izrādās pievilcīgākās. Iespējams, pēc pāris gadiem tagadējās diskusijas par pasaules naftas ieguves bēdīgo nākotni šķitīs smieklīgas, jo problēmas var rasties ne tikai ar naftas pieprasījumu, bet arī piedāvājumu.

Piemēram, vecās neatkarīgās slānekļa kompānijas "Parsley Energy" prezidents Mets Gelehers intervijā Financial Times paziņoja, ka naftas ieguves apogejs ASV jau palicis aiz muguras un līdz rekorda līmenim – 13,1 milj. bareliem dienā tā tuvākajā nākotnē neatjaunosies. Viņš piebilda, ka necer uz tādu līmeni sava mūža laikā.

Vēl vairāk: tagad, kad tas vairs nevienu neinteresē, noskaidrojas, ka ziņās par slānekļa naftas rezervēm ASV lielā mērā bija melīgas. Tas nav "Kremļa propagandas" vērtējums, tāds ir ASV ziņu aģentūras Bloomberg pētījuma rezultāts: "Intervijā ar pieciem patlaban strādājošiem un bijušajiem ģeologiem, kuri (ar Bloomberg) sarunājās anonīmi, viņi apraksta (korporatīvo) kultūru, kas pamato pārlieku optimismu. Divi aptaujātie inženieri atzīmēja, ka (slānekļa kompāniju) vadītāji tieši devuši rīkojumu "izpūst" rezerves. Citi konstatēja, ka tamlīdzīgi pieprasījumi bija pašsaprotami un paaugstinājumu amatā saņēma tikai inženieri, kuri piedāvāja agresīvus vērtējumus. Daži stāsta, ka viņi paši vai viņu kolēģi atlaisti no darba, jo nav gribējuši "zīmēt" pamatrādītājus."

Ņemot vērā pēdējos gados redzamo investīciju hronisko trūkumu konvencionālajā naftas ieguvē, var gadīties, ka pēc epidēmijas pieprasījums atjaunosies, taču naftas apjoma nepietiks, lai to apmierinātu. Šī, manuprāt, daudz ticamākā scenārija apstākļos OPEC+ aliansi gaida uzdevums pareizi pārvaldīt ieguvi, tikai daudz augstāku naftas cenu apstākļos.

146
Tagi:
OPEC, naftas tirgus, koronavīruss, krīze
Pēc temata
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Tramps atteicies koordinēt naftas ieguves samazināšanu ar OPEC+
"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"
Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

25
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

25
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

36
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

36
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu