Naftas urbšanas tornis

"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku

140
(atjaunots 17:23 29.07.2020)
Koronavīrusa šoks ekonomikā papildinājis faktoru sarakstu naftas pieprasījuma lejupslīdes ainā. Valda uzskats, ka koronavīruss izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis.

Visiem, kam patīk pastāstīt, cik slikti kājas Krievijai un cik slikti būs pavisam drīz, gadījušies svētki: aģentūras Reuters informācijas avoti no OPEC pastāstījuši aģentūrai, ka naftas eksportētāju valstu alianse pavisam nopietni izvērtē scenāriju, kura apstākļos naftas pieprasījums vispār nekad neatjaunosies, un naftas ieguvēji izjutīs tā nopietnās sekas, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Britu ziņu aģentūra stāsta, ka koronavīrusa epidēmija un tai sekojošais naftas cenu kritums "pamudinājis vairākas amatpersonas no OPEC, kas kopš sava dibināšanas brīža pirms 60 gadiem ir spēcīgākais naftas (lietošanas) piekritējs, uzdot jautājumu, vai pieprasījuma straujā lejupslīde šogad neprognozē pastāvīgas izmaiņas un kā labāk pārvaldīt piegādes, ja naftas ēra tuvojas beigām".

Lai arī septiņi aģentūras informācijas avoti, kuru vidū ir gan pašreizējie, gan bijušie augstu stāvoši OPEC parstāvji, it kā stāsta: pašas OPEC ilgtermiņa prognozes naftas globālā patēriņa aspektā ir jāizskata no permanentas lejupslīdes aspekta, jāpiebilst, ka oficiāli organizācija nebūt nav noskaņota tik pesimistiski.

Patiesībā tādēļ Reuters materiāls radīja tik lietu (varētu pat teikt – skandalozu) intgeresi: ja naftas ieguves valstu alianases aizkulisēs tiek apspriestas "naftas ēras" beigas, tās patiešām ir nopietnas izmaiņas, un tām vajadzētu likt pārskatīt nākotnes plānus arī, piemēram, Krievijai, Kanādai vai Norvēģijai.

Nav arī pirmā reize, kad Rietumu (un ne tikai Rietumu vien) žurnālisti kopā ar anonīmiem (reizēm pat ne anonīmiem) augstu stāvošiem avotiem svinīgi ziņo, ka nu jau ir noticis vai teju jau sāksies "naftas ēras" noriet. Pēc būtības koronavīrusa šoks ekonomikā nav dāvājis nekā jauna domājamās naftas pieprasījuma lejupslīdes ilgtermiņa ainā, - tas vienkārši ir papildinājis sarakstu, kurā līdz šim bija tikai divi punkti: cīņa ar globālo sasilšanu un nebijusi "zaļās enerģētikas" tehnoloģiju attīstība. Tātad šiem diviem faktoriem nu stājas līdzās tēze par to, ka koronavīruss tā izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis. Vārdu sakot, koronavīruss novedīs pie tādām patērētāju izturēšanās izmaiņām, ka pat, ekonomikai atjaunojoties, patērētāji vairs nebrauks uz darbu mašīnās (visi strādās no mājām) un pavisam noteikti nekad vairs nelidos atvaļinājumā, jo tūrisms nomirs epidēmijas fonā.

Spriežot pēc dažādās valstīs vērojamās ažiotāžas, kas saistīta ar tradicionālo tūrisma virzienu atjaunošanos, diezin vai vajadzētu rēķināties ar kaut kādu permanentu patērētāju uzvedības pārmaiņu šajā jomā. Pasaules ekonomikas atgūšanās, pat ja tā ilgs divus vai četrus gadus, tik un tā vien palēninās dabisko naftas pieprasījuma pieaugumu. Par to, ka liela daļa darbinieku varētu pāriet pie attālinātā darba, runā jau kopš 2004. gada un pašas interneta ēras sākuma, taču liela daļa tamlīdzīgu eksperimentu nav vainagojušies ar panākumiem, jo noskaidrojās, ka bieži krītas disciplīna un produktivitāte, bet darbinieki, kuri strādā no mājām, ātri vien konstatē, ka kolēģi ofisā personīgi sazinās ar priekšniecību un labāk orientējas "ofisa politikā", tāpēc nemainīgi apsteidz viņus uz karjeras kāpnēm. Rezultātā noskaidrojas, ka attālinātais darbs ir visnotaļ nepievilcīgs.

Naftas pieprasījumu nopietni apdraudēt varētu tikai kaut kāds īsts tehnoloģiskais izrāviens, kas padarītu konkurētspējīgus elektromobiļus, elektriskās kravas mašīnas un elektriskos jūras konteineru kuģus. Taču te koronavīruss nav devis neko īpašu – jaunu tehnoloģiju risks ir bijis vienmēr. Taču, runājot par piespiedu atteikšanos no naftas vai ogļūdeņražus ierobežojošo tarifu ieviešanu valstīs, kam raizes dara "cīņa par klimata glābšanu" (tas ir, Eiropas Savienībā), jāpatur prātā Emanuela Makrota un "dzelteno vestu" pieredze – protesti sākās pēc drakoniskā ekoloģiskā nodokļa ieviešanas. Tā liecina, ka mēģinajumi būvēt ekonomiku bez ogļūdeņražiem ar administratīviem pasākumiem ir slikta un bīstama ideja, kas apdraud ne tikai naftas ieguvējus vien – tā ir bīstama arī politiķiem, kas lolo "zaļās ilūzijas".

Pie tam paradoksālā kārtā brīžos, kad bažas par kādas resursu ieguves nozares nākotni sasniedz apogeju, investīcijas šajā nozarē izrādās pievilcīgākās. Iespējams, pēc pāris gadiem tagadējās diskusijas par pasaules naftas ieguves bēdīgo nākotni šķitīs smieklīgas, jo problēmas var rasties ne tikai ar naftas pieprasījumu, bet arī piedāvājumu.

Piemēram, vecās neatkarīgās slānekļa kompānijas "Parsley Energy" prezidents Mets Gelehers intervijā Financial Times paziņoja, ka naftas ieguves apogejs ASV jau palicis aiz muguras un līdz rekorda līmenim – 13,1 milj. bareliem dienā tā tuvākajā nākotnē neatjaunosies. Viņš piebilda, ka necer uz tādu līmeni sava mūža laikā.

Vēl vairāk: tagad, kad tas vairs nevienu neinteresē, noskaidrojas, ka ziņās par slānekļa naftas rezervēm ASV lielā mērā bija melīgas. Tas nav "Kremļa propagandas" vērtējums, tāds ir ASV ziņu aģentūras Bloomberg pētījuma rezultāts: "Intervijā ar pieciem patlaban strādājošiem un bijušajiem ģeologiem, kuri (ar Bloomberg) sarunājās anonīmi, viņi apraksta (korporatīvo) kultūru, kas pamato pārlieku optimismu. Divi aptaujātie inženieri atzīmēja, ka (slānekļa kompāniju) vadītāji tieši devuši rīkojumu "izpūst" rezerves. Citi konstatēja, ka tamlīdzīgi pieprasījumi bija pašsaprotami un paaugstinājumu amatā saņēma tikai inženieri, kuri piedāvāja agresīvus vērtējumus. Daži stāsta, ka viņi paši vai viņu kolēģi atlaisti no darba, jo nav gribējuši "zīmēt" pamatrādītājus."

Ņemot vērā pēdējos gados redzamo investīciju hronisko trūkumu konvencionālajā naftas ieguvē, var gadīties, ka pēc epidēmijas pieprasījums atjaunosies, taču naftas apjoma nepietiks, lai to apmierinātu. Šī, manuprāt, daudz ticamākā scenārija apstākļos OPEC+ aliansi gaida uzdevums pareizi pārvaldīt ieguvi, tikai daudz augstāku naftas cenu apstākļos.

140
Tagi:
OPEC, naftas tirgus, koronavīruss, krīze
Pēc temata
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Tramps atteicies koordinēt naftas ieguves samazināšanu ar OPEC+
"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"
Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

13
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

13
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"
Ziemeļu straume 2

"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni

5
(atjaunots 12:46 21.01.2021)
Savā inaugurācijā Džo Baidens saņēma ne visai patīkamu dāvanu no ASV galvenā partnera — Vācijas. Tā ir rūpīgi iesaiņota un ar lentīti pārsieta problēmu kvintesence, ar kurām būs jānodarbojas jaunajai administrācijai.

Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret Krievijas kuģi "Fortūna", kas piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvniecībā. Turklāt, pēc Vācijas mediju ziņām, ASV vēstniecība Berlīnē informēja Vācijas valdību par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Vācu varas iestādes uz to reaģēja ar aizvainojoši aukstasinīgu komentāru, sak, tās "ar nožēlu ņēmušas to vērā", proti, pat neizrādīja formālu satraukumu.

Šie notikumi organiski turpina citu nozīmīgu incidentu dienu iepriekš.

Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks un Džo Baidena ārpolitikas padomnieks vēlēšanās Nikolass Bērnss nāca klajā ar ideju: vienlaicīgi iesaldēt Amerikas sankcijas pret gāzesvadu un tā būvdarbus, lai jaunā administrācija saņemtu "iespēju konfidenciāli un apdomīgi aprunāties ar Vācijas valdību un citām iesaistītajām valstīm".

Acīmredzot Bernss rīkojās nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan atskaņoja Vašingtonas priekšlikumu.

Taču vācieši tam vienkārši atmeta ar roku. Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts nosauca Vācijas enerģētikas politikas apspriešanu ar Savienotajām Valstīm par "absolūti nepiedienīgu". Viņš uzsvēra, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība ir vienīgi Eiropas darīšana, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tā ātri jāpabeidz.

Amerikāņu ārpolitiku pēdējo gadu desmitu laikā, kurā radās viena vienīga kļūme – Donalda Trampa prezidentūra  un ko iecerējuši atjaunot demokrāti, visbiežāk raksturo kā globālismu. Tajā ir divas galvenās un vienādi nozīmīgas sastāvdaļas – procedūrinstitucionālā un ideoloģiskā.

Par ideoloģiju atbild visliberālāko ideju apjomīgais komplekss — no LGBT progresa līdz nepieciešamībai cilvēcei atteikties no gaļas izmantošanas pārtikā ekoloģisko apsvērumu dēļ. Turklāt adeptu radikālisms, prasība uzticēties "vienīgajai pareizajai mācībai" un citādi domājošo vajāšana kļūst arvien stingrāka.

Institucionālā daļa sabiedrībai tāpat ir labi pazīstama – tā ir pārnacionālo organizāciju, dokumentu un procedūru sistēma. Populārs ir viedoklis (un tas ir pamatots), ka tieši tāpat ASV ilgus gadus stiprinājusi savu virskundzību ar mērķi uzspiest pasaulei tām izdevīgus spēles noteikumus un uz visiem laikiem stiprināt savu globālo līderību.

Taču sen jau ir skaidrs, ka kaut kas ir aizgājis greizi. Daudzas valstis iemācījušās spēlēt un uzvarēt tām netaisnīgā sistēmā. Krievija un tās veiksmīgā PTO noteikumu izmantošana savā labā ir drīzāk piemērs, nevis izņēmums. Par to runāja Donalds Tramps visus četrus gadus, bez svārstīšanas izvedot ASV no daudziem starptautiskajiem līgumiem un organizācijām: patiesībā tie nav tik izdevīgi Amerikai, kā visi pieraduši domāt.

Nav grūti uzminēt, ka nedaudziem privileģētiem ASV partneriem, kuru vidū ir arī Vācija, ir īpašie bonusi, un, kā jau kļuvis skaidrs, tie prot šos bonusus labi izmantot.

Tieši tāpēc Berlīnei bija tik neizdevīgs Tramps, kurš nekautrējās klāt vaļā visu taisnību un jauca nost visu to shēmu, ko Vācija paklusam izveidojusi savas suverenitātes atgūšanai, izmantojot Ameriku savās interesēs.

Tāpēc Vācijas valdība ar sajūsmu sagaidīja Baidenu kā jauno ASV prezidentu: tas sola vāciešiem komfortablākā attiecību formāta atgriešanos – ar propagandiskās retorikas pilnīgu sakritību un nesteidzīgu politisku procesu kuluāros, kura aizsegā var veiksmīgi virzīt Vācijas izdevīgos jautājumus.

Tas notiek arī ar "Ziemeļu straumi 2". Pēdējo mēnešu laikā ir veikti soļi, lai maksimāli pasargātu gāzesvadu no aizokeāna sankciju spiediena. Tika nomainīti tas pašas "Fortūnas" īpašnieki. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments izveidoja fondu, kam jāveicina projekta darbība.

Interesantākais ir tas, ka ar šīs struktūras palīdzību vācieši cenšas ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: līdztekus būvdarbu atbalstam tās nodrošina arī informatīvi ideoloģisko pavadību, jo jaunās organizācijas nosaukums ir "Klimata un vides aizsardzības fonds Mēklenburga-Priekšpomerānija", bet oficiālais mērķis –veicināt "Vācijas klimatisko mērķu sasniegšanu". Tādējādi tiek pārtverti ekoloģijas jautājumi, jo uzbrukumiem "Ziemeļu straumei 2" valsts teritorijā visbiežāk tiek izmantoti "zaļie".

Džo Baidena komanda nokļuvusi sarežģītā situācijā. Viņi nevar - kā to būtu darījis Tramps - sarīkot savam stratēģiskajam partnerim skaļu skandālu, pieņemot pret viņu radikāli stingrus pasākumus. Tas vienkārši ir pretrunā ar Rietumu vienotības atjaunošanas nostādnēm, ar kurām demokrāti atgriežas pie varas. Pie tam Berlīne demonstrē Vašingtonai visdziļāko ideoloģisko atbalstu, ko kārtējo reizi parādija sinhronā sašutumā attiecībā uz Alekseja Navaļnija aizturēšanu Krievijā.

Taču ierastās darba metodes – mazi kašķīši kuluāros un pakāpeniska spiediena palielināšana draud vilkties mēnešiem ilgi: vācieši lieliski prot organizēt starptautiski birokrātisku ķēpāšanos. Pa to laiku "Ziemeļu straumi 2" vienkārši pabeigs, un amerikāņi būs visur nosebojušies.

Rezultātā jau no Džo Baidena prezidentūras pirmajām dienām jaunā administrācija būs spiesta savā darbā izvēlēties starp kategoriski nepieņemamu trampismu un ideoloģiski pareizu, bet kategoriski neefektīvu liberālu globālismu.

Tomēr Vācijai ir savas grūtības. Nesen "Gazprom" brīdināja par riskiem "Ziemeļu straumei 2" politiskā spiediena dēļ, kas var novest pie projekta apturēšanas vai pat atcelšanas. Tas ir brīdinājums - pirmām kārtām Berlīnei, kas, tiecoties pēc neatkarības un ģeopolitiskās nostiprināšanās, nolēma izspēlēt izaicinoši antikrievisku kārti – Navaļnija saindēšanas lietu, un kārtējo reizi aizmirsusi, cik sāpīgi Krievija prot atbildēt uz šādu rīcību.

5
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Strādā par spīti visam": "Ziemeļu straume 2" izgājusi finiša taisnē
Eksperts: "Gazprom" ir viss, lai pabeigtu "Ziemeļu straumi 2"