Naftas urbšanas tornis

"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku

129
(atjaunots 17:23 29.07.2020)
Koronavīrusa šoks ekonomikā papildinājis faktoru sarakstu naftas pieprasījuma lejupslīdes ainā. Valda uzskats, ka koronavīruss izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis.

Visiem, kam patīk pastāstīt, cik slikti kājas Krievijai un cik slikti būs pavisam drīz, gadījušies svētki: aģentūras Reuters informācijas avoti no OPEC pastāstījuši aģentūrai, ka naftas eksportētāju valstu alianse pavisam nopietni izvērtē scenāriju, kura apstākļos naftas pieprasījums vispār nekad neatjaunosies, un naftas ieguvēji izjutīs tā nopietnās sekas, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Britu ziņu aģentūra stāsta, ka koronavīrusa epidēmija un tai sekojošais naftas cenu kritums "pamudinājis vairākas amatpersonas no OPEC, kas kopš sava dibināšanas brīža pirms 60 gadiem ir spēcīgākais naftas (lietošanas) piekritējs, uzdot jautājumu, vai pieprasījuma straujā lejupslīde šogad neprognozē pastāvīgas izmaiņas un kā labāk pārvaldīt piegādes, ja naftas ēra tuvojas beigām".

Lai arī septiņi aģentūras informācijas avoti, kuru vidū ir gan pašreizējie, gan bijušie augstu stāvoši OPEC parstāvji, it kā stāsta: pašas OPEC ilgtermiņa prognozes naftas globālā patēriņa aspektā ir jāizskata no permanentas lejupslīdes aspekta, jāpiebilst, ka oficiāli organizācija nebūt nav noskaņota tik pesimistiski.

Patiesībā tādēļ Reuters materiāls radīja tik lietu (varētu pat teikt – skandalozu) intgeresi: ja naftas ieguves valstu alianases aizkulisēs tiek apspriestas "naftas ēras" beigas, tās patiešām ir nopietnas izmaiņas, un tām vajadzētu likt pārskatīt nākotnes plānus arī, piemēram, Krievijai, Kanādai vai Norvēģijai.

Nav arī pirmā reize, kad Rietumu (un ne tikai Rietumu vien) žurnālisti kopā ar anonīmiem (reizēm pat ne anonīmiem) augstu stāvošiem avotiem svinīgi ziņo, ka nu jau ir noticis vai teju jau sāksies "naftas ēras" noriet. Pēc būtības koronavīrusa šoks ekonomikā nav dāvājis nekā jauna domājamās naftas pieprasījuma lejupslīdes ilgtermiņa ainā, - tas vienkārši ir papildinājis sarakstu, kurā līdz šim bija tikai divi punkti: cīņa ar globālo sasilšanu un nebijusi "zaļās enerģētikas" tehnoloģiju attīstība. Tātad šiem diviem faktoriem nu stājas līdzās tēze par to, ka koronavīruss tā izkropļos planētas ekonomiku, ka vairs nekad netiks sasniegts agrākais naftas pieprasījuma līmenis. Vārdu sakot, koronavīruss novedīs pie tādām patērētāju izturēšanās izmaiņām, ka pat, ekonomikai atjaunojoties, patērētāji vairs nebrauks uz darbu mašīnās (visi strādās no mājām) un pavisam noteikti nekad vairs nelidos atvaļinājumā, jo tūrisms nomirs epidēmijas fonā.

Spriežot pēc dažādās valstīs vērojamās ažiotāžas, kas saistīta ar tradicionālo tūrisma virzienu atjaunošanos, diezin vai vajadzētu rēķināties ar kaut kādu permanentu patērētāju uzvedības pārmaiņu šajā jomā. Pasaules ekonomikas atgūšanās, pat ja tā ilgs divus vai četrus gadus, tik un tā vien palēninās dabisko naftas pieprasījuma pieaugumu. Par to, ka liela daļa darbinieku varētu pāriet pie attālinātā darba, runā jau kopš 2004. gada un pašas interneta ēras sākuma, taču liela daļa tamlīdzīgu eksperimentu nav vainagojušies ar panākumiem, jo noskaidrojās, ka bieži krītas disciplīna un produktivitāte, bet darbinieki, kuri strādā no mājām, ātri vien konstatē, ka kolēģi ofisā personīgi sazinās ar priekšniecību un labāk orientējas "ofisa politikā", tāpēc nemainīgi apsteidz viņus uz karjeras kāpnēm. Rezultātā noskaidrojas, ka attālinātais darbs ir visnotaļ nepievilcīgs.

Naftas pieprasījumu nopietni apdraudēt varētu tikai kaut kāds īsts tehnoloģiskais izrāviens, kas padarītu konkurētspējīgus elektromobiļus, elektriskās kravas mašīnas un elektriskos jūras konteineru kuģus. Taču te koronavīruss nav devis neko īpašu – jaunu tehnoloģiju risks ir bijis vienmēr. Taču, runājot par piespiedu atteikšanos no naftas vai ogļūdeņražus ierobežojošo tarifu ieviešanu valstīs, kam raizes dara "cīņa par klimata glābšanu" (tas ir, Eiropas Savienībā), jāpatur prātā Emanuela Makrota un "dzelteno vestu" pieredze – protesti sākās pēc drakoniskā ekoloģiskā nodokļa ieviešanas. Tā liecina, ka mēģinajumi būvēt ekonomiku bez ogļūdeņražiem ar administratīviem pasākumiem ir slikta un bīstama ideja, kas apdraud ne tikai naftas ieguvējus vien – tā ir bīstama arī politiķiem, kas lolo "zaļās ilūzijas".

Pie tam paradoksālā kārtā brīžos, kad bažas par kādas resursu ieguves nozares nākotni sasniedz apogeju, investīcijas šajā nozarē izrādās pievilcīgākās. Iespējams, pēc pāris gadiem tagadējās diskusijas par pasaules naftas ieguves bēdīgo nākotni šķitīs smieklīgas, jo problēmas var rasties ne tikai ar naftas pieprasījumu, bet arī piedāvājumu.

Piemēram, vecās neatkarīgās slānekļa kompānijas "Parsley Energy" prezidents Mets Gelehers intervijā Financial Times paziņoja, ka naftas ieguves apogejs ASV jau palicis aiz muguras un līdz rekorda līmenim – 13,1 milj. bareliem dienā tā tuvākajā nākotnē neatjaunosies. Viņš piebilda, ka necer uz tādu līmeni sava mūža laikā.

Vēl vairāk: tagad, kad tas vairs nevienu neinteresē, noskaidrojas, ka ziņās par slānekļa naftas rezervēm ASV lielā mērā bija melīgas. Tas nav "Kremļa propagandas" vērtējums, tāds ir ASV ziņu aģentūras Bloomberg pētījuma rezultāts: "Intervijā ar pieciem patlaban strādājošiem un bijušajiem ģeologiem, kuri (ar Bloomberg) sarunājās anonīmi, viņi apraksta (korporatīvo) kultūru, kas pamato pārlieku optimismu. Divi aptaujātie inženieri atzīmēja, ka (slānekļa kompāniju) vadītāji tieši devuši rīkojumu "izpūst" rezerves. Citi konstatēja, ka tamlīdzīgi pieprasījumi bija pašsaprotami un paaugstinājumu amatā saņēma tikai inženieri, kuri piedāvāja agresīvus vērtējumus. Daži stāsta, ka viņi paši vai viņu kolēģi atlaisti no darba, jo nav gribējuši "zīmēt" pamatrādītājus."

Ņemot vērā pēdējos gados redzamo investīciju hronisko trūkumu konvencionālajā naftas ieguvē, var gadīties, ka pēc epidēmijas pieprasījums atjaunosies, taču naftas apjoma nepietiks, lai to apmierinātu. Šī, manuprāt, daudz ticamākā scenārija apstākļos OPEC+ aliansi gaida uzdevums pareizi pārvaldīt ieguvi, tikai daudz augstāku naftas cenu apstākļos.

129
Tagi:
OPEC, naftas tirgus, koronavīruss, krīze
Pēc temata
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Tramps atteicies koordinēt naftas ieguves samazināšanu ar OPEC+
"Izskatās, ka krievi uzvar naftas karā"
Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

50
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

50
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

26
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"