Uran 6

Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā

37
(atjaunots 13:38 29.07.2020)
Krievijas Aizsardzības ministrija izmēģina un pieņem robotizētās sistēmas, kas paredzētas dažādā ekspluatācijas vidē – zem ūdens, uz sauszemes, gaisā un kosmosā. Krievija būtiski apsteidz konkurentus tehnoloģiskā bruņojuma jomā.

Manevri Krievijas poligonos, kā jau ierasts, maksimālo vērienu sasniedz vasaras periodā. Šī gada vasaras mēneši ir interesanti arī tehnoloģiskā izrāviena ziņā un ar jauno robotizēto bruņojuma sistēmu aktīvu uzņemšanu bruņojumā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO jūras kara spēku mācību "Sea Breeze 2020" fonā, kas notika Melnajā jūrā 20.-26. jūlijā, aizritēja Krievijas eksperimentālo zemūdens robotu un zemūdens monitoringa militārajai sistēmai paredzētās hidroakustiskās aparatūras izmēģinājumi. Jaunās robotizētās sistēmas demonstrēja spēju sekmīgi aizsargāt vitāli svarīgus militāros un ekonomiskos objektus no apdraudējuma no jūras puses.

21. jūlijā KF Aizsardzības ministrija pieņēma lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādi bruņotajiem spēkiem. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru izveidei mīnu aizžogojumos un vērā ņemamu platību atmīnēšanai. Iepriekš komplekss tika izmēģināts Sīrijā. Pēc "komandējuma" komplekss "Urkan 6" tika modernizēts, ņemot vērā gūto pieredzi.

Jūlija sākumā tanks T-14 uz smagās kāpurķēžu platformas "Armata" tika pārbaudīts bezpilota režīmā, kas iespējams, pateicoties atvērtajai digitālajai arhitektūrai.

29. jūnijā Centrālā kara apgabala spēki organizēja mācības Čebarkuļa poligonā, kurās tika izmantots jaunais kaujas robot "Marker" – tas palīdzēja sekmīgi atrisināt mācību uzdevumus. Komplekss veidots kā konstruktors karadarbības modeļu izstrādei nākotnē, un kļūs par sauszemes robotu, bezpilotu aviācijas un speciālo uzdevumu vienību integrācijas pamatu. Krievijas AM speciālisti plāno apmācīt robotu autonomai karadarbībai simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no komandiera-operatora. "Marker" var uzņemt šaujamieročus, granātmetējus, BLPA un planējošo lādiņu palaišanas kasetes dažādās kombinācijās. Robotizētās platformas "Marker" izstrāde un izmēģinājumi tiks noslēgti 2021. gadā.

Izskatīsim sīkāk dažus jaunākos Krievijas AM robotizētos kompleksus.

Sea Breeze – mērķu lauks

Melnajā jūrā Krievijas militārie speciālisti izmēģināja dažādās vidēs strādājošos robotehnikas kompleksus, kas paredzēti pretinieka objektu fiksācijai. Pie tam AM detalizēti pastāstīja par militāri tehniskā eksperimenta būtību Melnās jūras ziemeļrietumu daļā, kur vienlaikus noritēja NATO jūras kara spēku mācības "Sea Breeze 2020". Krievijas autonomajiem zemūdens aparātiem (koncerna ZRA "Avrora" produkcija) vajadzēja atrast un identificēt iespējamā pretinieka lielos objektus un mazgabarīta robotehniskos kompleksus. Viens no aparātiem izmantoja sānskata hidrolokatoru un daudzstaru eholoti, otrs inspicēja fiksētos mērķa objektus. Zināms, ka Krievijas kompleksi spēj nodot no "tikšanās vietas" mērķa raksturojumu un koordinātes, fotogrāfijas un video ierakstus.

ASV JKS 6. flotes komandieris Džins Bleks pastāstīja, ka mācībās izspēlēta pretgaisa un pretzemūdeņu aizsardzība, kā arī aizlieguma operācijas (pretinieka spēku aizturēšana vai likvidācija ceļā uz karadarbības zonu). Pateicoties šim scenārijam, NATO Krimas neitrālajos ūdeņos vairākas diennaktis izturējās kā ideāls "mērķu lauks" Krievijas JKF robotizēto kompleksu vajadzībām.

Diviem speciālistiem ir pa spēkam palaist no krasta kompaktos aparātus, ko ir gandrīz neiespējami identificēt ar potenciālā pretinieka līdzekļiem.

Melnās jūras flotes galvenais eksperimentu laukums kopš 2017. gada ir robotizētais kuģis "Viktor Cherokov". Domāju, uzkrāta zināma pieredze Krievijas zemūdens roobotizēto sistēmu pielietošanai kaujās un būtisks potenciāls mijiedarbībai ar virsūdens, gaisa un krasta izlūkošanas un uzbrukuma kompleksiem. Šī informācija ļauj jaunā gaismā novērtēt Krievijas stratēģisko objektu aizsardzības pakāpi reģionā.

"Uran 6" kaujas ierindā

Krievijas AM informēja, ka 2020. gadā atsevišķi inženieru un sapieru pulki un brigādes saņems vairāk nekā 20 daudzfunkcionālos robotizētos atmīnēšanas kompleksus "Uran 6". Jaunās tehnikas pirmo partiju 10. jūlijā saņēma Rietumu kara apgabala 20. gvardes armijas sapieru pulks. Turklāt Krievijas BS Starptautiskā pretmīnu centra poligonā Piemaskavā organizēta daudzfunkcionālā robotehnikas kompleksa operatoru sagatavošana.

Komplekss "Uran 6" tālvadības režīmā (līdz 1 km attālumā no operatora) pietiekami stabili nodrošina vispārēju apvidus atmīnēšanu, nodrošina koridorus kājnieku mīnu laukos. Tātad komplekss ļauj izslēgt karavīru klātbūtni augsta riska zonā un būtiski paplašina inženiertehnisko vienību iespējas.

Atbilstoši uzdevumam uz mašīnas tiek uzstādīts viens no vairāku veidu tralētājiem. Robots ir aptuveni 6 tonnas smags, tā komplektā iekļauta platforma transporttēšanai (KamAZ ar pacelšānas sistēmu un laukumu tralētāju nomaiņai). "Uran 6" spēj 3-4 minūšu laikā nobraukt no platformas vai uzbraukt atpakaļ.

"Uran 6" ir pārbaudīts kaujas apstākļos – ar tā palīdzību tika atmīnētas Palmīras, Alepo un Deirezoras pilsētas Sīrijā. Pēc tam tā funkcijas tika paplašinātas. Perspektīvā sapieru darbības neaprobežosies ar mīnu laiku un apvidus atmīnēšanu, tiltu un fortifikāciju celtniecību. Pateicoties robotizētajiem kompleksiem inženieru un sapieru pulki varēs piedalīties nocietinātu objektu ieņemšanā un organizēt slēptu mīnēšanu.

Katrā sauszemes vai tanku armijā ir inženieru un sapieru pulks, kara apgabalā – inženieru brigāde. Mediji vēsta, ka tajos jau veidojas sapieru-trieciennieku rotas un baltajoni. Tiem palīdzēs "Uran".

"Marker" no nākotnes

Krievijas AM vajadzībām topošā platforma "Marker", neapšaubāmi, ir interesantākais projekts militārās robotehnikas jomā. Perspektīvā mākslīgais intelekts "Marker" varēs patstāvīgi pieņemt lēmumus, tas ir, aprēķināt maršrutu, kauju darbības laiku, munīcijas patēriņu un citus parametrus noteiktu uzdevumu izpildei – autonomi, mašīnu grupas sastāvā vai vienībā (ar cilvēkiem). Pie tam autonoms darbs paredz attālināšanos no komandcentra par simtiem un tūkstošiem kilometru, precīzus ieročus un mērķu indentifikācijas funkcijas.

Robotehniskā platforma "Marker" aprīkota ar precīzai šaušanai paredzētām iekārtām. Iepriekš robots piedalījās Centrālā kara apgabala mācībās, tomēr projekts vēl nav noslēgts. To izstrādā Perspektīvo pētījumu fonds un ZRA "Androidnaja tehnika", un uzņemumi pagaidām neplāno pārbaudīt mašīnu reālās kaujās. Uz unificētas platformas trīs posmos tiek izstrādātas veselas sauszlemes robotehnikas līnijas galvenās tehnoloģijas (tehniskā redze, sakari, navigācija, autonomā pārvietošanās un ekspluatācija, balss vadība). Ieplānota sērija no piecām mašīnām (divas riteņu un trīs – kāpurķēžu). Plānots, ka līdz 2021. gada jūnijam tās apgūs visas labākās zināšanas un kompetences. Platforma izstrādāta pēc moduļu principa un ļauj operatīvi mainīt (papildināt) liederīgo kravu un modernizēt sistēmas.

Боевая робототехническая платформа Маркер, предназначенная для полномасштабной отработки технологий и базовых элементов перспективных наземных роботов
© Sputnik / Иван Сураев
Militārā robotehniskā platforma "Marker", paredzēta perspektīvo sauszemes robotu tehnoloģiju un bāzes elementu pilnvērtīgai izstrādei

Lietderīgajā kravā iespējams iekļaut vairākus savstarpēji neatkarīgus bruņojuma kompleksus. Pie tam BPLA komplekss nodrošinās veselas dronu grupas palaišanu autonomā režīmā. Tie risinās uzdevumus grupas sastāvā vai individuāli.

Iznīcinātājs MiG-31, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

Iespējams, drīz vien Krievijas robots iemācīsies pildīt balss komandas kā karavīrs – arī tāds uzdevums nosprausts izmēģinājumu gaitā. Rietumi jau ir noraizējušies par Krievijas panākumiem – amerikāņu žurnāls Forbes laida klajā rakstu "Nekrītiet panikā, bet Krievija māca robotizētos tankus saprast cilvēka vārdus".

Krievijas AM roboti sekmīgi apgūst gaisa un kosmosa telpu, tomēr sauszemes "Marker" ar tā pašreizējo potenciālu nonāks bruņotajos spēkos tikai izmēģinājumiem un eksperimentiem – tas ir "viesis no nākotnes", kas sola principiāli jaunas bruņojuma sistēmas un "vairāku domēnu" cīņas taktiku. Šis robots ir nākotnes armijas avangards, tomēr jau šobrīd tam nav analogu visā pasaulē. Pentagona mēģinājums radīt autonomu militāro platformu kājnieku vienībām ("soļojošais" BigDog no Boston Dynamics) bija nesekmīgs. Amerikāņu robots neiemācījās patstāvīgi pieņemt pat vienkāršākos lēmumus vai vismaz saprast balss komandas, taču pastāvīga kontrole ar tālvadības pulti cīņas apstākļos nav piemērota.

37
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievijas Bruņotie spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

12
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

12
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

68
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

68
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības