Cietums

Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem

63
(atjaunots 10:01 27.07.2020)
Reiz jau bija nācies rakstīt, ka Latvijā notikusi sociālisma mutācija. Kaut kāds sociālisms ar kapitālisma seju. Un visus gadus kopš neatkarības atjaunošanas algas valsts sektorā mums ir augstākas, nekā privātajā. Kur kas tāds ir redzēts?

Budžeta slēgto nostūru palīdzības sadalīšana Covid-19 pandēmijas periodā uzsvēra šo paradoksu vēl spilgtāk. Fiskālās disciplīnas padome atklāja sekojošu likumsakarību: vairāk nekā pusi valsts atbalsta koronakrīzes laikā saņēma valsts sektors un valsts uzņēmumi, raksta portāls Dienas Bizness. Kurš gan būtu šaubījies.

Valsts "uzņēmās" triecienu

Tā, saskaņā ar Padomes datiem, krīzes pīķī privātās kompānijas saņēma 600 miljonus eiro, valsts sektors saņēma 603 miljonus eiro, atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam sastādīja 203 miljoni.

Pēckrīzes periodā valsts piešķīra biznesam 223 miljonus eiro, valsts sektoram un uzņēmumiem ar valsts kapitālu – 311 miljonus, iedzīvotājiem – 55 miljonus eiro.

Tas nozīmē, ka valsts sektors laipni pieņēma palīdzību pats no sevis 51% apmērā no visas piešķirtās palīdzības, privātie uzņēmumi gandarījās ar 36%, iedzīvotāji un pārējais darbaspēks – 14%.

Pie tam naudu, izskatās, tika cītīgi sabāzta visos valsts kantoros, birojos, pārvaldēs, centros – kā antresolā, kur jau tā nekas nelien. Pat tajās iestādēs, kuras pandēmijas sekas principā nevarēja skart.

Jūs neticēsiet, taču, kā raksta atmaskojumu portāls Pietiek.com, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) darbinieki zem kompensācijas par Covid-19 izkārtnes saņēma algu piemaksas vismaz 20% apmērā.

Taču ieslodzījuma vietas Latvijā bija, iespējams, vienīgais bastions, kur infekcijai ceļš bija liegts – nedz tikšanās reižu, nedz lietu nodošanu ieslodzītajiem. Turklāt šeit nenotika kolektīvās atlaišanas (nedz to vidū, kas apsargā, nedz to vidū, no kuriem apsargā, atšķirībā no kaut kāda Floridas štata, kur ieslodzītajiem tika izdota Covid-19 amnestija).

Piespiedu dīkstāve cietumā – tas ir absurds. Un izskaidrojums te var būt tikai viens – visām valsts iestādēm iedeva, kādēļ pie sasistas siles būtu jāatstāj IVP? Kādēļ nedot prieku dzimtajiem cilvēciņiem, lai arī nedaudz attālinātiem?

Kā iekārtota sabiedrība

Labi, lai tā būtu. Taču tad bija jāiet līdz galam pa sociālās solidaritātes ceļu un par 20% palielināt ieslodzīto uzturēšanu. Kā teiktu dzejnieks – sēžu aiz restēm, mitrā cietumā, kad man samaksās par šo dīkstāvi?

Bet nē, nepienākas. Un te cietums vai nometne uzstājas kā uzskatāma ilustrācija tam, kā iekārtota mūsu sabiedrība. Vieni tajā izcieš sodu un sapņo izlauzties brīvībā, uz valstīm, kur cilvēka darbs tiek vērtēts adekvāti un pastās sakārtota sociālā sistēma (bet uz kurieni karantīnas apstākļos ceļš ir liegts).

Citi – uzrauga tos un seko līdzi, lai kontingents labotos un pārveidojas ar godīga (bez piemaksām aploksnēs), vai pat labāk ar bezmaksas darba palīdzību.

Pie tam arī šeit ir sava veida sociālā atbalsta sistēma. Palīdzība pienākas uzraugiem un administrācijai. Savukārt vienkāršiem pilsoņiem-ieslodzītajiem – nepienākas. Vai arī tikai pēc atlikuma principa.

Un nav svarīgi, ka šī palīdzība nāk uz nodokļu rēķina, kas tiek ievākti no pamata kontingenta, jeb iedzīvotājiem. It kā tie nav nodokļi, bet nauda, kas tiek iekasēta no katras kameras un reizi mēnesī tiek aiznesta administrācijai un personīgi pilsonim Priekšniekam.

Mūsu māja – cietums?

No otras puses, nekas tik ļoti nekalpo saliedētībai, kā stipras sienas un dzelzs restes. Laikam, ne jau nejauši, saskaņā ar "Bite Latvija" pētījumu, 75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīze saliedējusi sabiedrību. Lai gan distancēšanās un pašizolācijas apstākļos būtu bijis tieši pretēji.

Visnotaļ simboliski ir arī tas, ka pirms būvēt valstī modernu koncertzāli, tika izlemts uzbūvēt Latvijā super foršu cietumu par 147 miljoniem eiro. Tas ir gandrīz kā "Gaismas pils".

Bet ko tur brīnīties, ja cietums ir visuzskatāmākais Latvijas sabiedrības modelis, tad tam ir jābūt parauga cienīgam.

P.S. Un vēl par "sociālo solidaritāti", kā to saprot Latvijā. Nesen mani satricināja informācija par to, ka "veikals bagātajiem" Stockmann prezentēja speciālu suņu dzirdinātavu blakus veikalam. Kur četrkājainais draugs var padzerties svaigu aukstu ūdeni.

It kā cēli, taču Rīgas Centrālās stacijas un Centrāltirgus rajonā, kur atrodas veikals, tradicionāli ir daudz bezpajumtnieku, tai skaitā arī bijušo ieslodzīto. Interesanti, vai viņiem ļaus padzerties no avota karstā dienā, vai arī dzīs ar slotu?

63
Tagi:
pabalsts, cietums
Pēc temata
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

17
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

17
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
ASV daudzmērķu iznīcinātājs F-22 Raptor, foto no arhīva

ASV jau izspēlē uzbrukumus Ķīnai

26
(atjaunots 12:55 20.10.2020)
Esam pieraduši, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls neizprotams naids. Tas lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti - tur tikai pērtiķu bars tracina viens otru, rādot zobus.

Šim stāstam Pekina pievērsa lielu uzmanību: amerikāņu manevros pie Kalifornijas krastiem to dalībniekiem tika izgatavotas speciālas uzšuves. Te jūs varat par tām papriecāties: uz auduma gabaliņa – sarkanā krāsā iekrāsota Ķīnas karte, virs kuras planē ASV Bruņoto spēku bezpilota lidaparāts. Tas ir labi zināmais un jau mazliet pavecais Reaper. Tāpēc uz uzšuves piedevām ir redzama arī miroņa galva, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Manevri bija agresīvi – tika izspēlēts desants kaut kādās salās, tomēr notika pie ASV krastiem, Ķīna netika pieminēta domājamā pretinieka statusā, uzšuves nemaz nav obligāts formas elements, tās vienkārši izstrādātas īpaši šim gadījumam. Nu, kā jūras kara intendantu humora sajūtas izpausme – tā taču ir spēle, gandrīz kā peintbols. Tomēr Ķīnā humora sajūta ir citāda, un atsauksme par mācībām bija tāda: uzšuves "plaši uztvertas kā visai neparastas", "tā ir ekstremāli nekaunīga provokācija", "tā aug naidīgums starp Ķīnas un Amerikas iedzīvotājiem"... Un piedevām – neizbēgamais: ja agresors patiešām izmantos dronus triecienam pa Ķīnas teritoriju, atbilde būs atbilstoša.

Mūsu priekšā ir mūsdienu starptautiskās realitātes elements, ko dēvē par amerikāņu agresijas saasināšanu pret Ķīnu. Kas tā tāda – agresija, no kurienes un kāpēc nāk? No cilvēka būtības dzīlēm. Ir tāda zinātne – etoloģija. Tā pēta dzīvnieku (tostarp – arī cilvēka) uzvedību, tomēr ar īpašu baudu pēta tos, no kā cilvēki cēlušies – pērtiķu baru. Standarta situācija: barā sākas bailes. Pērtiķis, tāpat kā jebkura cita dzīva būtne, baidās no daudzām lietām, tomēr ļoti labi zina, ka tā ir kauna lieta – baidīties, vajag aizsargāties, citādi bars ies bojā, tāpēc savas kaunpilnās bailes vislabāk ārstēt ar kolektīvo agresiju – kad visi atiež savus stipros dzeltenos zobus un mudina viens otru nebaidīties.

Acīmredzams fakts: Amerika nopietni nobijās no realitātes, kad pasaulē pēkšņi atkal (pēc PSRS) uzradās daudzu rādītāju ziņā līdzvērtīga lielvalsts. Viss pārējais ir tikai etoloģijas vērti novērojumi. Ķīnas karte uz piedurknes ir demonstratīvs gadījums, jo, acīmredzot, neviens no augstākajām militārajām vai politiskajām aprindām nelika ļaudīm no Trešās (Austrumu-Klusā okeāna) flotes izdomāt kaut kādas uzšuves. Zobi tika atiezti pēc iniciatīvas no apakšas. Neviens to nemaz nebūtu uzzinājis, ja fotogrāfijas nebūtu patrāpījušās Gaisa kara spēku specializētā žurnāla lapās. Taču tādu sīkumu dēļ dažkārt izceļas kari, ja tie sakrājas viens uz otra...

Jā, gadās arī tipiski uzvedības refleksi. Piemēram, stāsts par debatēm ASV Kongresa Pārstāvju palātas Ārpolitikas komisijā. Jā, arī tas saistīts ar Ķīnu un amerikāņu kaunpilnajām bailēm no tās.

Šī gada jūnijā valdības Globālo mediju aģentūras (USAGM) vadītāja postenī stājās Maikls Peks. Sāka ieviest tur savu kārtību un apšņāpt izdevumus nepārprotami liekām, vienkārši neveiksmīgām programmām. Atlaida vairākus valdības ekspertus Ķīnas jautājumos un iesaldēja naudu, kas gadiem ilgi tika piešķirta spiegošanas tehnoloģijām un palīdzēja Pekinas apkarotājiem Honkongā izvairīties no izsekošanas. Parlaments viņam pamatīgi sadeva pa ādu par to, ka kaitējis amerikāņu darbībām demokrātijas atbalstam Honkongā.

Pievērsīsim uzmanību: savā amatā Peks stājās tikai jūnijā. Tolaik jau vairākus mēnešus bija skaidrs, ka protestu kampaņa Honkongā ir nonīkusi, un ASV valdības, tas ir, nodokļu maksātāju nauda izšķiesta velti. Tātad ierēdņa lēmums bija saprotams.

Toties debates Kongresā neapšaubāmi nāca par ļaunu valsts prestižam. Jā, mēs vienmēr esam zinājuši, ka amerikāņi iejaucas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē visā pasaulē, taču tā bija vispārīga zināšana, tagad viss ir skaidrs konkrēti un detalizēti. Piemēram, visiem zināms, ka pirms "krāsainajām revolūcijām" strauji sarosās simtiem nevalstisko fondu un citu organizāciju, kas ārēji bieži nav saistītas ar amerikāņiem, tās it kā ir starptautiskas, nevienam nepiederošas. Te pēkšņi publika uzzināja, ka mazpazīstamā valdības aģentūra USAGM ne tikai nodarbojas ar propagandu, arī no mērķa valstu teritorijas. Klāt vēl nāk kauju (nu, tas ir, pilsonisko sadursmju) tieša organizācija citu valstu teritorijās. Izrādās aģentūra gadiem ilgi piegādājusi ārzemēm speciālas iekārtas, kas neļauj vietējai policijai identificēt sadursmju dalībniekus, sekmē viņu anonimitāti internetā utt. tādu iekārtu piegādēm USAGM paspārnē strādā speciālais Atklāto tehnoloģiju fonds – OTF.

Tā vairs nav nekāda uzšuve uz piedurknes. Tā jau ir tieša iejaukšanās, pat agresija. Starp citu, tādu faktu publiskošanai parlamenta debatēs vajadzētu likt padomāt daudzajiem dažādo "krāsaino revolūciju" ierindniekiem dažādās pasaules malās: vēl tikai vakar tu biji sadusmots demokrātijas cīnītājs, miermīlīgi bloķēji prospektus, bet šodien jau saņem speciālas iekārtas no citas, ne īpaši draudzīgi noskaņotas valsts. 

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Starp citu, ASV Kongresā tagad jau ir normāli apgalvot, ka Ķīna iejaucas prezidenta vēlēšanās. Arī tāpēc ka šajā (un ne tikai šajā vien) valstī analītiķi nāk klajā apmēram ar tādiem pašiem materiāliem par katastrofu amerikāņu politiskajā sistēmā. Tos publicē arī amerikāņu mediji. Shēma ir tāda pati: bailes no draudiem, ko ārstē pašu agresija.

Gan PSRS laikos, gan vēlāk esam pieraduši pie tā, ka pret Krieviju pastāvīgi vērsts neracionāls naids, redzam agresijas sacensības, ko grūti izprast, uz ko vienkāršāk ir nereaģēt. Tā lika domāt par kaut kādu dīvainu rusofobiju. Kļūst mierīgāk ap sirdi, redzot tādus pašus neadekvātus dančus ap citu valsti: izrādās, runa jau nav tikai par Krieviju vien, - tur ir tikai pērtiķu bars, kuri tracina viens otru, rādot zobus.

26
Tagi:
Kosirevs, ASV, Ķīna
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu