Cietums

Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem

58
(atjaunots 10:01 27.07.2020)
Reiz jau bija nācies rakstīt, ka Latvijā notikusi sociālisma mutācija. Kaut kāds sociālisms ar kapitālisma seju. Un visus gadus kopš neatkarības atjaunošanas algas valsts sektorā mums ir augstākas, nekā privātajā. Kur kas tāds ir redzēts?

Budžeta slēgto nostūru palīdzības sadalīšana Covid-19 pandēmijas periodā uzsvēra šo paradoksu vēl spilgtāk. Fiskālās disciplīnas padome atklāja sekojošu likumsakarību: vairāk nekā pusi valsts atbalsta koronakrīzes laikā saņēma valsts sektors un valsts uzņēmumi, raksta portāls Dienas Bizness. Kurš gan būtu šaubījies.

Valsts "uzņēmās" triecienu

Tā, saskaņā ar Padomes datiem, krīzes pīķī privātās kompānijas saņēma 600 miljonus eiro, valsts sektors saņēma 603 miljonus eiro, atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam sastādīja 203 miljoni.

Pēckrīzes periodā valsts piešķīra biznesam 223 miljonus eiro, valsts sektoram un uzņēmumiem ar valsts kapitālu – 311 miljonus, iedzīvotājiem – 55 miljonus eiro.

Tas nozīmē, ka valsts sektors laipni pieņēma palīdzību pats no sevis 51% apmērā no visas piešķirtās palīdzības, privātie uzņēmumi gandarījās ar 36%, iedzīvotāji un pārējais darbaspēks – 14%.

Pie tam naudu, izskatās, tika cītīgi sabāzta visos valsts kantoros, birojos, pārvaldēs, centros – kā antresolā, kur jau tā nekas nelien. Pat tajās iestādēs, kuras pandēmijas sekas principā nevarēja skart.

Jūs neticēsiet, taču, kā raksta atmaskojumu portāls Pietiek.com, Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) darbinieki zem kompensācijas par Covid-19 izkārtnes saņēma algu piemaksas vismaz 20% apmērā.

Taču ieslodzījuma vietas Latvijā bija, iespējams, vienīgais bastions, kur infekcijai ceļš bija liegts – nedz tikšanās reižu, nedz lietu nodošanu ieslodzītajiem. Turklāt šeit nenotika kolektīvās atlaišanas (nedz to vidū, kas apsargā, nedz to vidū, no kuriem apsargā, atšķirībā no kaut kāda Floridas štata, kur ieslodzītajiem tika izdota Covid-19 amnestija).

Piespiedu dīkstāve cietumā – tas ir absurds. Un izskaidrojums te var būt tikai viens – visām valsts iestādēm iedeva, kādēļ pie sasistas siles būtu jāatstāj IVP? Kādēļ nedot prieku dzimtajiem cilvēciņiem, lai arī nedaudz attālinātiem?

Kā iekārtota sabiedrība

Labi, lai tā būtu. Taču tad bija jāiet līdz galam pa sociālās solidaritātes ceļu un par 20% palielināt ieslodzīto uzturēšanu. Kā teiktu dzejnieks – sēžu aiz restēm, mitrā cietumā, kad man samaksās par šo dīkstāvi?

Bet nē, nepienākas. Un te cietums vai nometne uzstājas kā uzskatāma ilustrācija tam, kā iekārtota mūsu sabiedrība. Vieni tajā izcieš sodu un sapņo izlauzties brīvībā, uz valstīm, kur cilvēka darbs tiek vērtēts adekvāti un pastās sakārtota sociālā sistēma (bet uz kurieni karantīnas apstākļos ceļš ir liegts).

Citi – uzrauga tos un seko līdzi, lai kontingents labotos un pārveidojas ar godīga (bez piemaksām aploksnēs), vai pat labāk ar bezmaksas darba palīdzību.

Pie tam arī šeit ir sava veida sociālā atbalsta sistēma. Palīdzība pienākas uzraugiem un administrācijai. Savukārt vienkāršiem pilsoņiem-ieslodzītajiem – nepienākas. Vai arī tikai pēc atlikuma principa.

Un nav svarīgi, ka šī palīdzība nāk uz nodokļu rēķina, kas tiek ievākti no pamata kontingenta, jeb iedzīvotājiem. It kā tie nav nodokļi, bet nauda, kas tiek iekasēta no katras kameras un reizi mēnesī tiek aiznesta administrācijai un personīgi pilsonim Priekšniekam.

Mūsu māja – cietums?

No otras puses, nekas tik ļoti nekalpo saliedētībai, kā stipras sienas un dzelzs restes. Laikam, ne jau nejauši, saskaņā ar "Bite Latvija" pētījumu, 75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīze saliedējusi sabiedrību. Lai gan distancēšanās un pašizolācijas apstākļos būtu bijis tieši pretēji.

Visnotaļ simboliski ir arī tas, ka pirms būvēt valstī modernu koncertzāli, tika izlemts uzbūvēt Latvijā super foršu cietumu par 147 miljoniem eiro. Tas ir gandrīz kā "Gaismas pils".

Bet ko tur brīnīties, ja cietums ir visuzskatāmākais Latvijas sabiedrības modelis, tad tam ir jābūt parauga cienīgam.

P.S. Un vēl par "sociālo solidaritāti", kā to saprot Latvijā. Nesen mani satricināja informācija par to, ka "veikals bagātajiem" Stockmann prezentēja speciālu suņu dzirdinātavu blakus veikalam. Kur četrkājainais draugs var padzerties svaigu aukstu ūdeni.

It kā cēli, taču Rīgas Centrālās stacijas un Centrāltirgus rajonā, kur atrodas veikals, tradicionāli ir daudz bezpajumtnieku, tai skaitā arī bijušo ieslodzīto. Interesanti, vai viņiem ļaus padzerties no avota karstā dienā, vai arī dzīs ar slotu?

58
Tagi:
pabalsts, cietums
Pēc temata
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

50
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

50
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

26
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"