Pēdējā sagatavošanās samitam Briselē, foto no arhīva

Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem

130
(atjaunots 15:59 24.07.2020)
Pandēmija smagi skārusi Eiropas Savienības ekonomiku. Īpaši smagi klājies vājajiem bloka dalībniekiem. Taču spēcīgie palīdzēt nesteidz.

Diskusijas par budžetu ilga četras diennaktis. Lai arī galu galā budžets tika pieņemts, daudzi bija neapmierināti. Par to, kāpēc bagātajiem negribas dalīties, mēģināja noskaidrot RIA Novosti korespondente Sofja Meļņičuka.

Budžets netiks cauri

ES samiti vienmēr atdzīvina mierīgo Briseli. Pārpildītas viesnīcas, slēgtas centrālās ielas, reportieru pūļi, visur policisti, "Eiropas" ēkā, kurp pirms pieciem gadiem pārcēlās organizācijas galvenā mītne un kur notiek tikšanās, nevar ne apgriezties. Tomēr koronavīruss nopietni mainījis pasākuma reglamentu. Visi nēsā maskas, nekādu rokasspiedienu, neviena žurnālista – prese netika ielaista.

Atvēlētajās divās dienās – no 17. līdz 18. jūlijam – samits plānoto nepaveica. Nācās aizkavēties arī uz trešo un ceturto dienu.

Triljonu liktenis

ES līderiem nekādi neizdevās vienoties par budžetu 2021.-2017. gadam un palīdzību no koronavīrusa cietušo valstu ekonomiku atjaunošanai. Runa bija par summu 1,82 triljonu eiro apmērā.

"Vakar (svētdien – red.) brīžiem šķita, ka viss ir slikti, taču man šķiet, kopumā mums ir progress," žurnālistiem atklāja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite. Un brīdināja: iespējams, rezultāta nebūs nemaz.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele nebija noskaņota optimistiski. Sestdien kaislības sakaita tiktāl, ka kundze pameta ēku kopā ar Emanuelu Makronu. Mediji vēstīja, ka Francijas līderis piedraudējis ar vēl vienu demaršu pirmdien.

Eiropai draudēja plašākā recesija kopš Otrā pasaules kara beigu laikiem. Prognozes rādīja, ka ES ekonomika šogad saruks par 8,3%. Taču "skopais kvartets", kā iedēvēja Nīderlandi, Austriju, Dāniju un Zviedriju, iebilda pret Briseles plāniem piešķirt pandēmijā visvairāk cietušajām valstīm 500 miljardus eiro no paketes 750 miljardu eiro apmērā kā bezatlīdzības subsīdiju.

Nevar dot naudu tāpat vien, vajadzīgi kredīti, lai līdzekļi tiktu tērēti mērķtiecīgi, apgalvoja "kvartets". Vēl vairāk, Nīderlandes premjerministrs Marks Rite pieprasīja no cietējiem uzrādīt savu ekonomiku reformēšanas plānu. To Itālija un Spānija negribēja paciest.

Galu galā neatmaksājamo grantu apmērs samazināts līdz 390 miljardiem. Bagātās valstis guvušas tiesības palielināt ES kasē iemaksāto līdzekļu atgriešanu un saglabāt savā budžetā lielāko daļu muitas maksājumu. Pēdējais punkts bija Nīderlandes principiāla prasība (valstī ir lielā Roterdamas tranzīta osta).

Nav nekāds brīnums, ka "aizvainotie" lielākos pārmetumus izteica Nīderlandei. Par "visu šo bardaku" samitā, kā izteicās Reuters avoti, atbildība esot jāuzņemas Ritem. Itāļiem un spāņiem jau sen ir zobs uz viņu, Riti dēvē par "misteru Nē-nē-nē".

Kritiķi norāda: Nīderlandei ir milzīgs tirdzniecības proficīts salīdzinājumā ar citām valstīm, tāpēc nevēlēšanās tērēt naudu ir nepamatota. Amsterdama attrauc: labklājība ir stingras lietišķās ētikas rezultāts, un tas nav iemesls, lai dalītos ar tiem, kam pat pensijas vecums ir zemāks.

Ieeja Eiropas Komisijas ēkā Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Zināma ietekme ir arī iekšpolitiskajai situācijai: nākamā gada martā Nīderlandē gaidāmas vēlēšanas, un Marka Rites Tautas partijai par brīvību un demokrātiju nāksies pacīnīties ar eiroskeptiķiem.

"Galu galā visi ES locekļi ir atbildīgi vēlētāju priekšā, un mēs redzam, ka Eiropas identitāte neveidojas, un tik smagā situācijā tas rada nopietnu problēmu," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu zinātniskās informācijas institūta direktora pienākumu izpildītājs Aleksejs Kuzņecovs.

Karantīna ir smagi skārusi ekonomiku, un rodas likumsakarīgs jautājums: kas maksās.

"Grūtības rada tas, ka ES ir ilggadēja finansiālā perspektīva, diskusijas šajā jautājumā pastāvīgi nonāk strupceļā, lai arī galu galā kompromiss tiek sasniegts," turpināja Kuzņecovs. Viņš atgādināja, ka 2014.-2020. gg. budžets arī tika pieņemts eirozonā valdošās krīzes fonā.

Demokrātija vai nauda

Tiesa, strīdi notiek ne tikai par materiālām, bet arī garīgām lietām. "Mums ir skaidri jāpasaka: ja vienošanās tiks bloķēta, tas nenotiks manas vainas dēļ, vainīgs būs puisis no Nīderlandes, jo viņš to aizsāka," svētdien paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Viņš pārmeta Nīderlandes delegācijai centienus uzspiest liberālās vērtības apmaiņā pret dotācijām.

Ungārija, tāpat kā Slovēnija un Polija ir neapmierināta ar Briseles politisko spiedienu. Lieta tāda, ka Budapeštai un Varšavai regulāri pārmet Eiropas Savienības ideoloģisko principu pārkāpumus.

Piemēram, Polijas atkārtoti ievēlētais prezidents Andžejs Duda atļaujas apgalvot, ka homoseksuālisms ir sliktāks par komunismu. Un viņa partija "Likums un taisnība" cenšas ierobežot tiesu neatkarību.

Savukārt Orbanu kritizēja par martā pieņemto likumu par valsts pārvaldi, apejot parlamentu. Brisele viņu regulāri rāj par autoritatīvu stilu.

"Runa nav tikai par šo valstu iekšējām lietām, bet arī to viedokli par ES iniciatīvām, - atzīmēja Sanktpēterburgas Valsts universitātes profesore, politikas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Višegradas grupa (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija – red.) iebilda pret migrantu kvotām, bloķēja Briseles lēmumus. Atsakās no finansiālā atbalsta pārrēķina, neievēro budžeta disciplīnu."

Pie tam Polija ir viena no visvairāk dotētajām valstīm ES, arī Ungārija ir atkarīga no subsīdijām, piebilda eksperte.

"Vēl ir suverenitātes koncepcija: dažas valstis nostāda nacionālās intereses pār Eiropas interesēm, un tas ir šķērslis ceļā uz integrāciju. Bet Briselei nav nekādu īpašu ietekmes mehānismu. Var aizliegt piedalīties sēdēs, taču par to diezin vai izšķirsies," uzskata Jerjomina.

Viņa precizēja: ja Brisele būtu atteikusies piešķirt naudu tiem, kam tā vajadzīga, ES galīgi sašķeltos ekonomiskajās grupās.

"Sabrukums nav novēršams, lai arī to paziņot neuzdrīkstas. Situāciju var salīdzināt ar mēģinājumu vienmērīgi uzziest sviestu uz salūzušas maizes rikas – neizdosies," konstatēja eksperte.

Šaubu nav: asie strīdi Eiropas Savienībā kārtējo reizi noklusīs. Krīzes notiek aizvien biežāk, eiroskeptiķi ir viļņa virsotnē. Tomēr tuvākajā nākotnē ES veselumu nekas neapdraud.

 

130
Tagi:
budžets, Finanses, Eiropas Savienība, pandēmija
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

28
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
28
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

78
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

78
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības

Krievija vēlas padziļināt dialogu ar Irānu par Kalnu Karabahu

0
(atjaunots 07:49 27.01.2021)
Krievijas un Irānas ārlietu ministri, tiekoties Maskavā, novērtēja stāvokli Kalnu Karabahā un apsvēra iespējas, kas paveras pēc vienošanās par mierīgu noregulēšanu.

Maskava vēlas paplašināt dialogu ar Irānu par situāciju Kalnu Karabahu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikšanās laikā Maskavā ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu ierosināja apspriest situāciju reģionā. Irānas diplomāts atzinīgi novērtēja Krievijas veikumu – konfliktu neatzītajā Kalnu Karabaha republikā izdevies pārtraukt.

"Viens no manas turnejas mērķiem ir izstrādāt iespējas, kas izriet no Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas vadītāju vienošanās," atzīmēja Zarifs.

Pērnā gada 9. novembra naktī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu vienojās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā. Reģionā iegājuši krievijas mierneši.

0