ASV armijas kravas lidmašīna Okinavas salā, Japāna. Foto no arhīva

"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju

74
(atjaunots 15:48 23.07.2020)
ASV tuvākais sabiedrotais Klusā okeāna reģionā pirmo reizi noraidījis Vašingtonas pieprasījumu militāro objektu dislokācijai savā teritorijā – Tokija atcēlusi darījumu ar Pentagonu par PRA kompleksu Aegis Ashore izvēršanu.

Formāli to pamatoja ar vēlmi pasargāt dzīvojamos kvartālus no pretraķešu lādiņu elementu iespējamās nogāšanās. Tomēr daudzi speciālisti ir pārliecināti: ir arī citi iemesli. Par to, kāpēc Japāna atteikusi saviem aizokeāna partneriem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.  

Nomierināt Krieviju un Ķīnu

Japāņi jau 2017. gadā nolēma uzstādīt divus amerikāņu sauszemes kompleksus Aegis Ashore – tūlīt pēc Ziemeļkorejas ballistisko raķešu testa startu sērijas. Kompleksus bija plānots nosūtīt uz Akitas provinci ziemeļrietumos un Jamaguti dienvidrietumos.

Tika uzskatīts, ka tie piesegs no raķešu draudiem visu Japānu. Tomēr nāktos pamatīgi pavērt naudas maku – katrs komplekss maksāja apmēram 100 miljardus jenu (apmēram 890 miljonus dolāru). Turklāt abus tik un tā kontrolētu amerikāņu karavīri. Bija plānots uzstādīt PRA sistēmu līdz 2023. gadam.

Krievija un Ķīna asi iebilda – abām valstīm bija pamats domāt, ka iniciatīva vērsta pret tām. Maskava vairākkārt likusi saprast, ka tamlīdzīgi plāni neveicina stratēģisko stabilitāti reģionā un ietekmēs miera līguma ar Tokiju problēmu. Speciālisti uzskata, ka Japānas atteikšanās no amerikāņu PRA būtiski izgludinās pretrunas starp Uzlecošās saules valsti un tās kaimiņiem Klusā okeāna reģionā.

"Tokija saprot, ka šī sistēma strādās Savienoto Valstu drošības labā, bet karadarbības gadījumā pret PRA objektiem vienmēr nāk pirmais trieciens, - paskaidroja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Tāpēc Tokijas lēmums nozīmē nevēlēšanos kļūt par prioritāru mērķi. Amerikāņi vienmēr cenšas karot svešā teritorijā vai no svešas teritorijas, un japāņiem tas nekādi nepatīk. Ar šādu lēmumu viņi mazinājuši draudus savai drošībai."

Nav naudas

Protams, svarīgs ir arī finanšu faktors.

Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Orientālistikas katedras vadītājs Dmitrijs Streļcovs pastāstīja, ka Aegis Ashore dislokācija ir saistīta ar milzīgiem izdevumiem – gan uzstādīšanai, gan modernizācijai. Japānas valdība ir informēta, ka bez tālākas pilnveidošanas šie kompleksi nebūs efektīvi un nevarēs droši piesegt valsti. Eksperts uzskata, ka lētāka alternatīva būs audzēt jūras bāzes PRA kompleksu skaitu, kuri patlaban jau ir Japānas flotē.

"Kopš "Fukusimas" laikiem Japānas ekonomiskās izaugsmes tempi būtiski sarukuši, krities novatoriskās attīstības indekss, - atzīmēja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Agrāk Tokija ieņēma vadošo vietu vairākās tehnoloģiju nozarēs un par amerikāņu ieročiem norēķinājās ar inovācijām. Japāņi par nieka naudu atdeva Vašingtonai savus izgudrojumus elektronikas, bioinženierijas un citās sfērās. Tagad priekšā ir citas valstis – Dienvidkoreja, Singapūra, Ķīna. ASV interese par sabiedroto ir krietni vien mazinājusies, sarukuši arī amerikāņu kapitāli Japānas tirgos."

Eksperts uzskata, ka Tokija sāk aptvert: ASV attālinās. Viņš atgādināja situāciju, kad Ziemeļkorejas raķetes elements nokrita Japānas teritoriālajos ūdeņos. Amerikāņu kuģi ar PRA sistēmu Aegis toreiz nekādi nereaģēja uz draudiem.

"Pēdējā laikā japāņu apziņā pārsvaru gūst viena doma: "Amerika mūs neglābs, tā aizsargā pati savas intereses. Laiks ķerties pie mūsu suverenitātes," – norādīja Sudakovs. – Daudzi japāņi ļoti labi saprot, ka viņu valsts faktiski ir okupēta, un nevēlas ar to samierināties. Mēs vērojam, kā kolektīvā drošības sistēma, ko pasaulei uzspiedusi Vašingtona, pakāpeniski sagrūst."

Cilvēki ir noguruši

Un, visbeidzot, vēl viens, galvenais atteikuma iemesls – vietējie iedzīvotāji ir noguruši amerikāņu militārās klātbūtnes dēļ. Pēc Otrā pasaules kara Pentagons izvērsa Japānā armijas bāzu tīklu – it kā aizsardzībai no "PSRS agresijas", bet patiesībā – lai radītu spēcīgu placdarmu Eirāzijas austrumos. Valstī ir vairāk nekā 90 lieli ASV Bruņoto spēku objekti, kas apvienoti United States Forces Japan (USFJ) ar štābu Tokijā.

Salīdzinoši nelielajā Okinavas salā ir vienpadsmit ASV Jūras kājnieku korpusa bāzes: nometnes, treniņu kompleksi, aviācijas aerodromi, loģistikas centri, arsenāli un daudz kas cits. Turpat, Kadena aerodromā dislocēts 18. aviācijas spārns – viens no lielākajiem ASV Gaisa spēkos. To veido divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-15C/D, glābšanas vienības, degvielas uzpildes lidmašīnas, izlūki – aptuveni 80 lidaparāti. Šeit mīt ASV Sauszemes spēku Pretgaisa aizsardzības 1. artilērijas pulka bataljons. Okinavā ir vairāk nekā 50 tūkstoši amerikāņu karavīru, kuri, spriežot pēc kriminālās hronikas ziņām, bieži jauc armijas dienestu ar kūrortu. No 1972. gada viņi pastrādājuši aptuveni sešus tūkstošus pārkāpumu pret vietējiem iedzīvotājiem, arī lielu skaitu smagu noziegumu: apmēram 100 slepkavības, vairāk nekā 300 izvarošanas un vairāk nekā 200 CSNg ar letālu iznākumu. Masu protesti pret ASV "viesu" patvaļu turpinās jau 20 gadus.

Japānas Aizsardzības ministrijas raizēm par to, ka amerikāņu pretraķešu lādiņu elementi kritīs pār dzīvojamo namu kvartāliem, ir zināms pamats. Pēdējos gados reģistrēti desmitiem incidentu ar ASV militāro tehniku. Piemēram, 2017. gada decembrī pāri skolai lidoja smagais transporta helikopters CH-53E. Virs stadiona tam nokrita desmit kilogramus smags iluminators. Par laimi, neviens negāja bojā, viens skolēns tika savainots ar šķembām. Protams, vainīgie sodu nesaņēma.

2018. gada 8. janvārī netālu no Jomitana ciema piespiedu nosēšanos veica trieciena AH-1. Tā ar grūtībām piezemējās tieši vietējās viesnīcas autostāvvietā un sabojāja elektropadeves līniju. Tūristi bija bezgala pārsteigti. Upuru nebija, tomēr mieles saglabājās – tā nav ne pirmā, ne pēdējā avārija ar amerikāņu karavīriem.

74
Tagi:
karaspēks, Japāna, ASV

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

47
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

47
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

27
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

27
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Krievijas AM

Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju

0
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.  

Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.

Krievijas AM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.

Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.

Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.

Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.

Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.

Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.

"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".

Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.

Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".

"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.

Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.  

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

0
Tagi:
sankcijas, Aizsardzības ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa