ASV armijas kravas lidmašīna Okinavas salā, Japāna. Foto no arhīva

"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju

73
(atjaunots 15:48 23.07.2020)
ASV tuvākais sabiedrotais Klusā okeāna reģionā pirmo reizi noraidījis Vašingtonas pieprasījumu militāro objektu dislokācijai savā teritorijā – Tokija atcēlusi darījumu ar Pentagonu par PRA kompleksu Aegis Ashore izvēršanu.

Formāli to pamatoja ar vēlmi pasargāt dzīvojamos kvartālus no pretraķešu lādiņu elementu iespējamās nogāšanās. Tomēr daudzi speciālisti ir pārliecināti: ir arī citi iemesli. Par to, kāpēc Japāna atteikusi saviem aizokeāna partneriem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.  

Nomierināt Krieviju un Ķīnu

Japāņi jau 2017. gadā nolēma uzstādīt divus amerikāņu sauszemes kompleksus Aegis Ashore – tūlīt pēc Ziemeļkorejas ballistisko raķešu testa startu sērijas. Kompleksus bija plānots nosūtīt uz Akitas provinci ziemeļrietumos un Jamaguti dienvidrietumos.

Tika uzskatīts, ka tie piesegs no raķešu draudiem visu Japānu. Tomēr nāktos pamatīgi pavērt naudas maku – katrs komplekss maksāja apmēram 100 miljardus jenu (apmēram 890 miljonus dolāru). Turklāt abus tik un tā kontrolētu amerikāņu karavīri. Bija plānots uzstādīt PRA sistēmu līdz 2023. gadam.

Krievija un Ķīna asi iebilda – abām valstīm bija pamats domāt, ka iniciatīva vērsta pret tām. Maskava vairākkārt likusi saprast, ka tamlīdzīgi plāni neveicina stratēģisko stabilitāti reģionā un ietekmēs miera līguma ar Tokiju problēmu. Speciālisti uzskata, ka Japānas atteikšanās no amerikāņu PRA būtiski izgludinās pretrunas starp Uzlecošās saules valsti un tās kaimiņiem Klusā okeāna reģionā.

"Tokija saprot, ka šī sistēma strādās Savienoto Valstu drošības labā, bet karadarbības gadījumā pret PRA objektiem vienmēr nāk pirmais trieciens, - paskaidroja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Tāpēc Tokijas lēmums nozīmē nevēlēšanos kļūt par prioritāru mērķi. Amerikāņi vienmēr cenšas karot svešā teritorijā vai no svešas teritorijas, un japāņiem tas nekādi nepatīk. Ar šādu lēmumu viņi mazinājuši draudus savai drošībai."

Nav naudas

Protams, svarīgs ir arī finanšu faktors.

Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Orientālistikas katedras vadītājs Dmitrijs Streļcovs pastāstīja, ka Aegis Ashore dislokācija ir saistīta ar milzīgiem izdevumiem – gan uzstādīšanai, gan modernizācijai. Japānas valdība ir informēta, ka bez tālākas pilnveidošanas šie kompleksi nebūs efektīvi un nevarēs droši piesegt valsti. Eksperts uzskata, ka lētāka alternatīva būs audzēt jūras bāzes PRA kompleksu skaitu, kuri patlaban jau ir Japānas flotē.

"Kopš "Fukusimas" laikiem Japānas ekonomiskās izaugsmes tempi būtiski sarukuši, krities novatoriskās attīstības indekss, - atzīmēja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Agrāk Tokija ieņēma vadošo vietu vairākās tehnoloģiju nozarēs un par amerikāņu ieročiem norēķinājās ar inovācijām. Japāņi par nieka naudu atdeva Vašingtonai savus izgudrojumus elektronikas, bioinženierijas un citās sfērās. Tagad priekšā ir citas valstis – Dienvidkoreja, Singapūra, Ķīna. ASV interese par sabiedroto ir krietni vien mazinājusies, sarukuši arī amerikāņu kapitāli Japānas tirgos."

Eksperts uzskata, ka Tokija sāk aptvert: ASV attālinās. Viņš atgādināja situāciju, kad Ziemeļkorejas raķetes elements nokrita Japānas teritoriālajos ūdeņos. Amerikāņu kuģi ar PRA sistēmu Aegis toreiz nekādi nereaģēja uz draudiem.

"Pēdējā laikā japāņu apziņā pārsvaru gūst viena doma: "Amerika mūs neglābs, tā aizsargā pati savas intereses. Laiks ķerties pie mūsu suverenitātes," – norādīja Sudakovs. – Daudzi japāņi ļoti labi saprot, ka viņu valsts faktiski ir okupēta, un nevēlas ar to samierināties. Mēs vērojam, kā kolektīvā drošības sistēma, ko pasaulei uzspiedusi Vašingtona, pakāpeniski sagrūst."

Cilvēki ir noguruši

Un, visbeidzot, vēl viens, galvenais atteikuma iemesls – vietējie iedzīvotāji ir noguruši amerikāņu militārās klātbūtnes dēļ. Pēc Otrā pasaules kara Pentagons izvērsa Japānā armijas bāzu tīklu – it kā aizsardzībai no "PSRS agresijas", bet patiesībā – lai radītu spēcīgu placdarmu Eirāzijas austrumos. Valstī ir vairāk nekā 90 lieli ASV Bruņoto spēku objekti, kas apvienoti United States Forces Japan (USFJ) ar štābu Tokijā.

Salīdzinoši nelielajā Okinavas salā ir vienpadsmit ASV Jūras kājnieku korpusa bāzes: nometnes, treniņu kompleksi, aviācijas aerodromi, loģistikas centri, arsenāli un daudz kas cits. Turpat, Kadena aerodromā dislocēts 18. aviācijas spārns – viens no lielākajiem ASV Gaisa spēkos. To veido divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-15C/D, glābšanas vienības, degvielas uzpildes lidmašīnas, izlūki – aptuveni 80 lidaparāti. Šeit mīt ASV Sauszemes spēku Pretgaisa aizsardzības 1. artilērijas pulka bataljons. Okinavā ir vairāk nekā 50 tūkstoši amerikāņu karavīru, kuri, spriežot pēc kriminālās hronikas ziņām, bieži jauc armijas dienestu ar kūrortu. No 1972. gada viņi pastrādājuši aptuveni sešus tūkstošus pārkāpumu pret vietējiem iedzīvotājiem, arī lielu skaitu smagu noziegumu: apmēram 100 slepkavības, vairāk nekā 300 izvarošanas un vairāk nekā 200 CSNg ar letālu iznākumu. Masu protesti pret ASV "viesu" patvaļu turpinās jau 20 gadus.

Japānas Aizsardzības ministrijas raizēm par to, ka amerikāņu pretraķešu lādiņu elementi kritīs pār dzīvojamo namu kvartāliem, ir zināms pamats. Pēdējos gados reģistrēti desmitiem incidentu ar ASV militāro tehniku. Piemēram, 2017. gada decembrī pāri skolai lidoja smagais transporta helikopters CH-53E. Virs stadiona tam nokrita desmit kilogramus smags iluminators. Par laimi, neviens negāja bojā, viens skolēns tika savainots ar šķembām. Protams, vainīgie sodu nesaņēma.

2018. gada 8. janvārī netālu no Jomitana ciema piespiedu nosēšanos veica trieciena AH-1. Tā ar grūtībām piezemējās tieši vietējās viesnīcas autostāvvietā un sabojāja elektropadeves līniju. Tūristi bija bezgala pārsteigti. Upuru nebija, tomēr mieles saglabājās – tā nav ne pirmā, ne pēdējā avārija ar amerikāņu karavīriem.

73
Tagi:
karaspēks, Japāna, ASV
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

27
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

27
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums