Strela

Krievu ierocis: aeromobilā bruņumašīna "Strela" sasniedz 155 km/h ātrumu

53
(atjaunots 12:30 22.07.2020)
Krievijas armijas jauno bruņumašīnu unikālo līniju papildinājusi straujā Bulta, kas sasniedz bruņumašīnai neiedomājamu ātrumu – līdz 155 km/h.

Mobilitāte ir manāmākā, taču ne vienīgā priekšrocība, kas ļaus uzlabot Krievijas un tās sabiedroto aizsardzīvas spējas, vairos krievu ieroču pārspēku mūsdienu militārajos konfliktos, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kļuvis zināms, ka vieglajai bruņumašīnai "Strela" analogi Krievijā nav atrodama. Tehnika nodrošināta ar ballistisko aizsardzību, kas spēj izturēt šāvienus no AK-74 un AKM automātiem, kā arī snaipera šautenes SVD. Pretmīnu aizsardzība saglabās ekipāžas dzīvības, ja zem bruņumašīnas riteņa sprāgs mīna vai spridzeklis ar jaudu līdz 2 kg trotila ekvivalentā. Mašīnas masa – 4,7 tonnas – ļauj transportēt to uz helikoptera Mi-8 (Mi-17) ārējās piekares taktiskā gaisa desanta sastāvā. Salīdzinājumam: bruņumašīna "Tigr" ir divreiz smagāka, bet iztur sprādzienu līdz 600 g trotila ekvivalentā.

No ārpuses "Strela" aizsargāta no spēcīgiem spridzekļiem ar mūsdienīgām bruņām un korpusa ģeometriju, sēdekļi tajā kompensē sprādziena viļņa triecienu. Krievijas jaunās bruņumašīnas Sīrijā parādīja, cik veiksmīga ir tāda konstrukcija – sprādzieni nav aiznesuši karavīru dzīvības.

Vieglā bruņumašīna "Strela" paredzēta speciālo uzdevumu vienību operatīvās darbības nodrošināšanai, cilvēku un dažādu kravu pārvadāšanai, nodrošinot augsta līmeņa ballistisko aizsardzību. Salonā paredzētas vietas līdz astoņiem cilvēkiem, ieskaitot vadītāju. Paredzēta iespēja uzstādīt bruņojuma un speciālo iekārtu moduļu kompleksus. Mašīna izgatavota no Krievijā ražotiem materiāliem un detaļām. Ražotājs ir pasaulē pazīstama kompānija, tās autoritāte garantē augstu kvalitāti un vērā ņemamu eksporta potenciālu starptautiskajā tirgū ātrākaji bruņumašīnai pasaulē.

Straujā "Strela" noteikti patiks karavīriem, jo mobilitāte ir vienību noturības galvenais faktors. Uz šosejas bruņumašīna sasniedz 155 km/h ātrumu, bet šķēršļotā apvidū – arī 80 km/h nav augstākais rādītājs. Mašīnas konstrukcijā iekļautos perspektīvos mezglus un agregātus iespējams izmantot civilās mašīnbūves uzņēmumos, un tad Krievijā parādīties izturīgākā apvidus automašīna pasaulē, ģeologu, tūristu un makšķernieku sapnis.

Speciālo uzdevumu bolīdi

Plaša spektra bruņumašīnu nozīme kaujas laukā ir acīmredzama. Dažādu kategoriju mašīnas ar atšķirīgām iespējām ļauj bruņotajiem spēkiem elastīgi risināt nospraustos uzdevumus, smalki kontrolēt situāciju, apspiest pretinieku ar apšaudes spēku un manevriem. Ne velti mūsdienu starptautiskajā bruņojuma tirgū ir papilnam bruņutransportieru: Stryker (ASV), LAV (Kanāda), VBCI (Francija), Boxer (Vācija-Holande), Pandur (Austrija), Pars (Turcija), šajā sektorā "grozās" miljardiem dolāru gadā, un Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss pārliecinoši ieņem līdera pozīcijas ne vienu vien gadu desmitu. Jau 2010.-2017.gg. pārdotas 1206 Krievijā ražotas mašīnas par kopsummu 1,48 miljardu dolāru apmērā. Jaunās bruņumašīnas vēl stiprinās Krievijas ARK pozīcijas.

Bruņumašīnas "Strela" konkurentu saraksts nav liels. Salīdzinājumam izskatīsim dažas ātrākās vieglās bruņumašīnas ar līdzīgu aizsardzību.

Taktiskā automašīna Renault Sherpa II paredzēta misijām bezceļa apstākļos. Tai ir dažāda komplektācija, dažādu kategoriju cīņas moduļi (ložmetēji un granātmetēji). Bruņumašīnai Sherpa II ir 4,7 litru 215 zirgspēku turbodīzeļa dzinējs, un tā sasniedz ātrumu līdz 120 km/h.

Izraēlas kompānijas "Plasan" ražotā bruņumašīna SandCat ir noturīga pret mīnām, viegla patruļas mašīna ar amortizējošiem sēdekļiem, kuri dāvā papildu aizsardzību no mīnu sprādzieniem zem riteņiem. Seši porti korpusā ļauj desantam turpināt apšaudi brauciena laikā. SandCat ir 6,7 litru astoņu cilindru dzinējs ar 330 zirgspēku jaudu. Maksimālais ātrums – 120 km/h. Tādas bruņumašīnas iegādājusies arī Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turkmenistāna.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Austrālijas armijas bruņumašīna Hawkei ir teicami aizsargāta no apšaudes, tai ir V-veida apakšdaļa un sprādziena absorbcijas sistēma, kas pasargā no mīnām, bruņumašīnā uzstādīta tālvadības apšaudes stacija (5,56 mm, 7,62 mm un 12,7 mm kalibra ložmetēji, automātiskie 40 mm granātmetēji un prettanku raķetes). Hawkei ir sešu cilindru dīzeļa dzinējs, maksimālais ātrums – 130 km/h.

Kompānijas "General Dynamics"vieglajai bruņumašīnai Flyer izmantotas ASV armijas speciālo uzdevumu vienību komandieriem paredzētās HWMVV elementi. Tā paredzēta izlūkošanai, reidiem, uzbrukumiem, evakuācijai un citām misijām. Flyer ieroču sistēma aptver 360 grādu redzesloku. Mašīnas tornītī uzstādīts 12,7 mm kalibra ložmetējs, bruņumašīnai ir 1,9 litru dzinējs ar 150 zirgspēku jaudu, kas ļauj sasniegt līdz 135 km/h ātrumu. Domāju, tāds ātrums iespējams maksimāli atvieglotai Flyer versijai (bez bruņām).

DĀR militārās rūpniecības uzņēmumu grupas "Paramount Group" ražotā vieglā bruņumašīna Mbombe-4 ir jaunākais paraugs, pirmo reizi parādījusies izstādē "IDEX-2019" AAE. Var uzņemt 10 cilvēkus. Mašīna piemērota patrulēšanas un militāro operāciju vajadzībām. Automašīnas bezšuvju nesošais bruņukorpuss nodrošina ballistisko aizsardzību no 14,5 mm kalibra patronām un mīnu sprādzieniem sānos. Bruņumašīnai ir sešu cilindru dīzeļa dzinējs ar 457 zirgspēku jaudu, tā sasniedz 140 km/h ātrumu. Tas ir ātrākais krievu "Strela" konkurents – "Strela" ar 155 km/h ir manāmi apsteigusi sāncenšus mūsu virtuālajās sacensībās. Ne velti.

"Vojenno promišļennaja kompanija" (VPK) ir lielākais riteņu bruņutehnikas izstrādātājs un ražotājs Krievijā. Tā piegādā bruņumašīnas Krievijas sauszmes spēkiem un vairāk nekā 40 pasaules valstu armijām. Starp pazīstamākajiem kompānijas projektiem ir bruņumašīnu "Tigr" saime un perspektīvā platforma "Bumerang". Produkcija tiek pārbaudīta skarbos cīņas apstākļos (tostarp arī Sīrijā).

Jāpiebilst, ka Krevijas ieroču meistari vienmēr uzskatīti par līderiem kāpurķēžu bruņutehnikas jomā, taču "VPK" ilgu laiku specializējusies tikai riteņu tehnikas ražošanā. Tik nopietnā un panākumiem bagātā "ģimenē" neveiksminieku nav, un vieglo bruņumašīnu "Strela" gaida lieliskas perspektīvas bruņotajos spēkos, cīņas laukā un starptautiskajā bruņojuma tirgū.

53
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
Krievija pirmo reizi demonstrējusi jauno tanku T-90M kaujā
Kukuļi un skaitļi ar sešām nullēm: kādēļ Latvijai atkal vajag vieglās "bruņas"
Gaisa tīrītājs: ko spēj jaunais zenītraķešu komplekss "Gibka S"
Latvija kļūst par NATO norakstītās bruņutehnikas noliktavu
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

6
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

6
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina
Raķetes iekraušana ZRK Iskander M

"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu

8
(atjaunots 22:40 24.09.2020)
,
Krievija iesaka saglabāt Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un aicina ASV to pagarināt. Pārrunas sākās jau vasarā.

Vašingtona pieprasa mainīt dokumentu, Maskava nevēlas neko grozīt. Par to, kur slēpjas problēmas būtība, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova un Sofja Meļņičuka.

"Nedzirdam reakciju"

"Aktuālākais jautājums, ko var un vajag risināt operatīvi, protams, ir Krievijas un ASV Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī, pavisam drīz. Mēs turpinām šādas pārrunas ar partneriem ASV," KF prezidents Vladimirs Putins konstatēja ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas atklāšanā.

Krievijas prezidents aicināja valstis ievērot savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēršanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no partneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Arī Antoniu Guterrešs ne vienu vien reizi ieteicis pagarināt NEW START. Savukārt uz ASV prasību iesaistīt līgumā Ķīnu ANO ģenerālsekretārs reaģēja kritiski. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja ieteica amerikāņiem nepieļaut "lielu kļūdu".

Stratēģiskās drošības pamati

NEW START ir pamata dokuments kodoltehnoloģiju kontroles jomā. Parakstot to 2010. gadā, Maskava un Vašingtona apņēmās samazināt stratēģiskos arsenālus. Procesa aizsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad aukstā kara pretinieki noslēdza pirmo Līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu. Kopš tā laika šajā jomā pieņemti septiņi divpusēji līgumi.

ASV tos nekad nav apšaubījušas, taču Donalda Trampa prezidentūra stāvokli ir mainījusi. Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot līgumus mūsdienu situācijai, un jaunas bruņošanās sacīkstes perspektīva viņu nebiedē.

Lēmumu par izstāšanos no INF 2019. gada augustā ASV pamatoja ar pretenzijām pret Krieviju. Galvenā no tām: Maskava it kā esot izmēģinājusi dokumentā aizliegtu raķeti SSC-8 (Krievijas klasifikācijā – 9M729). Saprātīgus pierādījumus saviem argumentiem amerikāņi nesniedza.

Tiesa, neformālās sarunās viņi atzina: problēmu nerada Maskavas soļi. Pentagonam radušās aizdomas, ka Ķīna radījusi maza un vidēja darbības rādiusa raķeti, un tas pieprasīja, lai ĶTR pievienotos pārrunām par stratēģisko bruņojumu. Pekina šo vēlmi ignorēja.

2020. gada maijā ASV izstājās no Atvērto debesu līguma un atkal apsūdzēja Maskavu – sak, krievi liekot šķēršļus inspekcijas lidojumiem. KF Aizsardzības ministrija apsūdzības atspēkoja. Resors uzskata, ka amerikāņi plāno aktīvāk apgūt kosmosu, bet līgums viņiem saistīja rokas.

Kodolparitāte

"ASV un NATO rada bažas tas, ka Ķīna strauji attīsta kodolprogrammu. Šķiet, ķīnieši plāno šajā jautājumā panākt paritāti ar Vašingtonu un Maskavu," vasarā paskaidroja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs.

Vašingtona ir neapmierināta arī ar to, ka NEW START neierobežo Krievijas taktiskā kodolpotenciāla palielināšanos. Bilingslijs zemu novērtēja arī pašreizējo stratēģiskā bruņojuma verifikācijas mehānismu.

Diskusijas sākās, tomēr amerikāņi izvirzīja kārtējos noteikumus. "ASV prasa iekļaut sarunā Krievijas jaunāko bruņojumu – tā jau ir klauvēšana atvērtās durvīs," paziņoja Krievijas ministrs.

Labs piedāvājums

Sarunu otrais raunds noslēdzās septembrī bez progresa. ASV ir jauna prasība – pieņemt papildu pamata vienošanās.

Tajās amerikāņi iesaka iekļaut ne tikai stratēģiskos, bet arī taktiskos kodolarsenālus. Vienīgā piekāpšanās – Vašingtona piekritusi pagaidīt ar Ķīnas iekļaušanu pārrunu procesā.

"Mēs izteicām Krievijai labu piedāvājumu," apgalvoja Bilingslijs.

Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava pagarinās līgumu tikai tā pašreizējā redakcijā. Līguma termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem, un nav laika neko mainīt. Resors atzīmēja, ka saskaņošanas procesu ievilcinājuši paši amerikāņi.

"Ja ASV ir gatavas izstrādāt kaut ko jaunu uz interešu līdzsvara pamata, darījums būs iespējams. Tomēr būs vajadzīgs laiks," situāciju komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"ASV cenšas iegūt privilēģijas"

"Alternatīvu nav daudz: vai nu pagarināt NEW START bez grozījumiem, vai atteikties no tā galīgi," uzskata speciālists bruņojuma kontroles problēmu jautājumos Jevgeņijs Mjasņikovs.

Viņš uzskata, ka līguma lielākā vērtība ir stratēģiskā bruņojuma verifikācijas sistēma. "Agrāk bija grūti kontrolēt vienam otra darbības. Puses ņēma vērā sliktāko scenāriju, tāpēc spriedze auga. Ja sistēma sabruks, pastāv risks, ka pagātne atkārtosies," brīdināja eksperts.

Jauno tehnoloģiju un starptautiskās drošības centra programmas direktors Vadims Kozjuļins nešaubās: līgums tiks pagarināts. ASV prasības viņš uzskata tikai par spēli ar augošām likmēm.

"Tramps ir savā ampluā: pirms darījuma noslēgšanas vēlas izkaulēt lielāku skaitu privilēģiju. Tomēr laika gandrīz vairs nav, un amerikāņi izšķirsies par pagarināšanu. Jaunie noteikumi ir tālāku pārrunu priekšmets. Turklāt Krievijai ir ierosinājumi par taktisko kodolarsenālu un amerikāņu bruņojumu Eiropā," sprieda eksperts.

Viņš atgādināja, ka NEW START neattiecas uz bezpilota sistēmām, lai arī tās var uzskatīt par kodolieroču nesējiem.

"Bezpilota lidaparāti raisījuši virkni jautājumu no Krievijas puses. Pēc būtības, tā ir tā pati spārnotā raķete – vairākkārtējās izmantošanas dēļ tā rada nopietnu risku. Tomēr sarunās par NEW START Maskava šo tēmu neforsē," piezīmēja Kozjuļins.

Viņš uzskata, ka kontroles sistēmas saglabāšana patlaban pārsvarā atkarīga no ASV. Ja Vašingtona piekritīs dialogam, perspektīvā līgumam varētu piesaistīt Ķīnu, Franciju, Lielbritāniju, Indiju un Pakistānu – valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.

8
Tagi:
INF līgums, ANO, ASV, Krievija