NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību

135
(atjaunots 21:18 22.07.2020)
Tamlīdzīga mēroga karaspēku grupējumu pēkšņi maneveri – Krievijas neapšaubāmā militārā pārākuma mierīga demonstrācija ar mērķi parūpēties par mieru un stabilitāti.

Krievijas Bruņoto spēku operatīvi stratēģisko grupējumu cīņas gatavības pēkšņās pārbaudes iespaidīgais mērogs – tajā iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 26 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi – pārliecinoši signalizē par nodomu aizsargāt savas intereses.

Dienvidu un Rietumu kara apgabalu, vairāku centrālās pakļautības vienību, gaisa desanta, Ziemeļu un Klusā okeāna flotes jūras kājnieku pēkšņā pārbaude turpinājās no 17. līdz 21. jūlijam. Plānā bija paredzētas 56 taktiskā līmeņa mācības 35 sauszemes un 17 jūras poligonos Melnās un Kaspijas jūru akvatorijās. Tajās iesaistīti 149 755 karavīri, 26 820 bruņojuma un tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Armija daļas un vienības pārvietojas uz koncentrācijas rajoniem, kuģu grupējumi izgāja jūrā, aviācijas vienības pārdislocējās uz operatīvajiem aeridromiem.

Tika pārbaudīta bruņoto spēku spēja nodrošināt militāro drošību Krievijas dienvidrietumos un gatavība stratēģiskajām komandieru-štāba mācībām "Kaukāzs 2020". KF Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas inspektori pārbaudīja Dienvidu un Rietumu kara apgabalu vienības, vairākas centrālās pakļautības vienību, gaisa desanta spēkus un Ziemeļu un Klusā okeāna flotes jūras kājniekus.

Tamlīdzīga mēroga karaspēka grupējumu pēksņi manevri Rietumu ģenerāļiem var tikai sapņos rādīties. To apstiprina nesekmīgais mēģinājums pavasarī sapulcēt Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā aptuveni 30 tūkstošus karavīru no ASV un citām NATO valstīm manevru "Eiropas aizstāvis" ietvaros.

Porter nav izredžu

Pēkšņā pārbaude ar izteiktu dienvidu akcentu tomēr nav saistīta ar NATO un Ukrainas jūras kara spēku gaidāmajām mācībām Melnajā jūrā, ne arī ar spriedzi uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Šādas nosacīti negaidītas mācības armijā un flotē Krievija īsteno jau vairākus gadus. Pēc trauksmes signāla tiek "piecelti kājās" armijas spēki, operatīvi stratēģiskās vienības. Armijas daļas, kuģi un lidmašīnas tiek operatīvi pārvietoti par simtiem un tūkstošiem kilometru un pārdislokācijas gaitā pilda nospraustos uzdevumus nepazīstamos poligonos, jūrā un uz sauszemes.

Tikai tā iespējams pārbaudīt bruņoto spēku cīņas gatavības reālo pakāpi, tehnoloģiskās iespējas izpildīt manevru, koncentrēt un pielietot spēkus konkrētā reģionā. Karadarbības panākumi par 80% ir atkarīgi no attīstības infrastruktūras (bāzes, aerodromi, ostas) un nevainojamas loģistikas.

No otras puses, visas Krievijas spēku mācības (ieskaitot pēkšņās pārbaudes) – tā ir neapšaubāma militārā pārākuma mierīga demonstrācija ar mērķi parūpēties par mieru un stabilitāti Austrumeiropā un Centrālāzijā. Protams, amerikāņu raķešu eskadras kuģis, kas šovasar "iemīļojis" Odesu, un viņam līdzīgi ciemiņi Melnajā jūrā nonāk nepārprotami neizdevīgos apstākļos, kuros dominē KF Bruņotie spēki, un reāla militāra konflikta gadījumā tiem izredžu nav.

Atsevišķas manevru epizodes dāvās labāku priekšstatu par to, kas sagaida teroristus un agresorus Krievijas nacionālo interešu zonā un tās sabiedroto teritorijā.

Kauju dinamika

Melnās jūras flotes pēkšņajā pārbaudē iesaistīti vairāk nekā trīs tūkstoši karavīru un 300 tehnikas vienības, ieskaitot karakuģus un lidaparātus, kā arī MJF armijas korpusa vienību karavīrus un tehniku. Mācību scenārijs paredz, ka kuģu vienība sākusi apšaudi jūrā, kad ienaidnieka kuģis mēģināja iznīcināt MJF lielos desanta kuģusa, kas gatavojas izsēdināt desantu krastā.

Kaspijas flotiles manevros piedalās 35 kuģi. Vienlaikus tika izvērsti kuģi un jūras kājnieku vienības, kas desantējās Dagestānas kalnos un "likvidēja" nelikumīgas bruņotas vienības mācību gaitā Adanakas poligonā – uzdevumu pildīja vairāk nekā 700 karavīri, apmēram 30 bruņojuma un tehnikas vienības, bruņutransportieri BTR-82AM, zalves uguns reaktīvās sistēmas "Grad", 122 mm haubices D-30, 120 mm mīnmetēji "Saņi".

Dienvidu kara apgabala motirizētie strēlnieki, tanku un artilērijas spēki (ieskaitot Krievijas armijas bāzes Abhāzijā un Dienvidosetijā) "cīnījās" 20 poligonos vairāk nekā 70 mācību ietvaros. Operatīvie (rezerves) aerodromi nodrošināja bāzi 150 lidmašīnām un helikopteriem.

Gaisa kosmisko spēku 4. armijas zenītraķešu daļa un pretgaisa aizsardzība saņēma trauksmes signālu un devās ieņemt kaujas pozīcijas. 19. jūlijā zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" un zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" vienības atvairīja nosacīto spārnoto raķešu triecienu un dronu uzbrukumu – aizsargāja svarīgus objektus Melnās jūras piekrastē. Dienvidu kara apgabala raķešu vienības OTRK "Iskander" nepieļāva "pretinieka"desanta izsēšanos piekrastē, nosacīti iznīcinot militārās tehnikas grupu.

Ingušetijā izvērstās 58. armijas artilērijas vienības motorizēto strēlnieku un vairāk nekā 50 helikopteru Ka-52, Mi-28Н un Mi-35 (no GKS un PGA 4. armijas) aizsegā apšaudīja "pretinieku". Vienlaikus strādāja zalves uguns reaktīvās sistēmas "Uragan" un "Smerč", 203 mm artilērijas pašgājējiekārtas "Malka" un 240 mm mīnmetēji "Tjulpan". Piezīmēsim, ka "Tjulpan" var izmantot ne tikai 230 kg lādiņus, bet arī izšaut 20 km attālumā kodoltermiskās mīnas ar jaudu līdz 2 kilotonnām.

Dienvidu kara apgabala 58. armijas motorizētie strēlnieki likvidēja nosacīto pretinieku Dienvidosetijas kalnos. Apšaude tika sekmīgi izpildīta ar tankiem T-72a, kājnieku kaujas mašīnām BMP-2, artilērijas pašgājējiekārtām "Gvozdika", mīnmetējiem "Saņi", automātiskajiem un rokas granātmetējiem AGS-17 un RPG-7V.

Dienvidu kara apgabala tankisti Abhāzijā piekrastes poligonos izspēlēja reidus nosacītā pretinieka aizmugurē un manevrus flanga triecieniem.

Gudauta poligonā Abhāzijā Krievijas speciālisti izspēlēja cīņu ar nosacītā pretinieka uzbrukuma bezpilota lidaparātiem ar radioelektroniskās bloķēšanas kompleksiem "Žiteļ" un "Krasuha". Tāpat tika sagrozīts navigācijas laukums nosacītā pretinieka taktisko grupu koncentrācijas rajonā un "padarīti akli" precīzo ieroču tēmēšanas līdzekļi aviācijas uzlidojuma gatavošanas posmā. REB vienības slāpēja radiovadāmo fugasu un mīnu signālus, izpildīja radiosakaru līniju radioelektronisko traucēkumu uzdevumus, izpildīja REB uzbrukumus pretinieka komandpunktiem un sakaru mezgliem, dronu vadības un datu pārraides kanāliem.

Pat šīs īsās atsevišķās skices ļauj aptvert bruņoto spēku pēkšņās pārbaudes un militārās sagatavošanas kopējo ieceri un mērķus. Krievijas un tās sabiedroto debesis, jūra un zeme ir nepieejami teroristiem un naidīgi noskaņotiem kaimiņiem.

Pēkšņums un pārskatāmība

18. jūlijā NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku paziņoja, ka Krievija bruņoto spēku pēkšņās pārbaudes laikā neievērojot pārskatāmības noteikumus, savukārt NATO izpilda EDSO Vīnes dokumentu. Taču, lai šaubītos par Maskavas pieņemto lēmumu nepieciešamību un leģitimitāti, vajadzīga kompetence un nopietns pamats.

2011. gadā parakstītais Vīnes dokuments par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem reglamentē informācijas sniegšanu kaimiņiem Eiropā 42 dienas (vai agrāk) pirms militārajiem manevriem, kuros piedalās vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku, un katras Eiropas valsts tiesības organizēt mācības, kurās piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku ne biežāk kā reizi trīs gados.

Taču pēkšņās pārbaudes Krievijas Bruņotajos spēkos, kurās iesaistīti vairāk neka 40 tūkstoši cilvēku, nepārkāpj starptautiskās saistības. Tiek skaitīti tikai konkrētie grupējumi un vienības, uz ko attiecas dokuments – šādu kārtību paredz tā pirmā nodaļa.

Kad mediji vēsta, ka piesaistīti 150 tūkstoši karavīru, tas nozīmē, ka pēkšņajā pārbaudē piedalās ne tikai parastie bruņotie spēki (kā to interpretē Vīnes dokuments), bet arī JKF, GKS un citi elementi. NATO pārstāvjiem savā vērtējumā vajadzētu izmantot oficiālos (profesionālos) datus, ko lieto Vīnes dokumenta ietvaros, nevis mediju ziņas vai pašiem savus priekšstatus par militārās sagatavotības pārskatāmību.

Krievijas Aizsardzības ministrija neuzaicina ārvalstu militāros novērotājus apmeklēt pēkšņās pārbaudes, kas ilgst vairāk kā 72 stundas, jo novērošanas atļaujas noteikums ir spēkā, ka pārsniegts karavīru un militārās tehnikas skaits (atbilstoši 13 tūkstoši cilvēku, 300 tanki, 500 bruņumašīnas) tikai minētā pārsnieguma saglabāšanās termiņā. Pēkšņo pārbaužu norises gaitā tādas situācijas nav radušās ne reizi, Krievijas bruņoto spēku darbības ir fragmentētas telpā un laikā.

135
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Krievija
Pēc temata
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

60
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

60
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?