NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību

97
(atjaunots 21:18 22.07.2020)
Tamlīdzīga mēroga karaspēku grupējumu pēkšņi maneveri – Krievijas neapšaubāmā militārā pārākuma mierīga demonstrācija ar mērķi parūpēties par mieru un stabilitāti.

Krievijas Bruņoto spēku operatīvi stratēģisko grupējumu cīņas gatavības pēkšņās pārbaudes iespaidīgais mērogs – tajā iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 26 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi – pārliecinoši signalizē par nodomu aizsargāt savas intereses.

Dienvidu un Rietumu kara apgabalu, vairāku centrālās pakļautības vienību, gaisa desanta, Ziemeļu un Klusā okeāna flotes jūras kājnieku pēkšņā pārbaude turpinājās no 17. līdz 21. jūlijam. Plānā bija paredzētas 56 taktiskā līmeņa mācības 35 sauszemes un 17 jūras poligonos Melnās un Kaspijas jūru akvatorijās. Tajās iesaistīti 149 755 karavīri, 26 820 bruņojuma un tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Armija daļas un vienības pārvietojas uz koncentrācijas rajoniem, kuģu grupējumi izgāja jūrā, aviācijas vienības pārdislocējās uz operatīvajiem aeridromiem.

Tika pārbaudīta bruņoto spēku spēja nodrošināt militāro drošību Krievijas dienvidrietumos un gatavība stratēģiskajām komandieru-štāba mācībām "Kaukāzs 2020". KF Ģenerālštāba un Aizsardzības ministrijas inspektori pārbaudīja Dienvidu un Rietumu kara apgabalu vienības, vairākas centrālās pakļautības vienību, gaisa desanta spēkus un Ziemeļu un Klusā okeāna flotes jūras kājniekus.

Tamlīdzīga mēroga karaspēka grupējumu pēksņi manevri Rietumu ģenerāļiem var tikai sapņos rādīties. To apstiprina nesekmīgais mēģinājums pavasarī sapulcēt Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā aptuveni 30 tūkstošus karavīru no ASV un citām NATO valstīm manevru "Eiropas aizstāvis" ietvaros.

Porter nav izredžu

Pēkšņā pārbaude ar izteiktu dienvidu akcentu tomēr nav saistīta ar NATO un Ukrainas jūras kara spēku gaidāmajām mācībām Melnajā jūrā, ne arī ar spriedzi uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Šādas nosacīti negaidītas mācības armijā un flotē Krievija īsteno jau vairākus gadus. Pēc trauksmes signāla tiek "piecelti kājās" armijas spēki, operatīvi stratēģiskās vienības. Armijas daļas, kuģi un lidmašīnas tiek operatīvi pārvietoti par simtiem un tūkstošiem kilometru un pārdislokācijas gaitā pilda nospraustos uzdevumus nepazīstamos poligonos, jūrā un uz sauszemes.

Tikai tā iespējams pārbaudīt bruņoto spēku cīņas gatavības reālo pakāpi, tehnoloģiskās iespējas izpildīt manevru, koncentrēt un pielietot spēkus konkrētā reģionā. Karadarbības panākumi par 80% ir atkarīgi no attīstības infrastruktūras (bāzes, aerodromi, ostas) un nevainojamas loģistikas.

No otras puses, visas Krievijas spēku mācības (ieskaitot pēkšņās pārbaudes) – tā ir neapšaubāma militārā pārākuma mierīga demonstrācija ar mērķi parūpēties par mieru un stabilitāti Austrumeiropā un Centrālāzijā. Protams, amerikāņu raķešu eskadras kuģis, kas šovasar "iemīļojis" Odesu, un viņam līdzīgi ciemiņi Melnajā jūrā nonāk nepārprotami neizdevīgos apstākļos, kuros dominē KF Bruņotie spēki, un reāla militāra konflikta gadījumā tiem izredžu nav.

Atsevišķas manevru epizodes dāvās labāku priekšstatu par to, kas sagaida teroristus un agresorus Krievijas nacionālo interešu zonā un tās sabiedroto teritorijā.

Kauju dinamika

Melnās jūras flotes pēkšņajā pārbaudē iesaistīti vairāk nekā trīs tūkstoši karavīru un 300 tehnikas vienības, ieskaitot karakuģus un lidaparātus, kā arī MJF armijas korpusa vienību karavīrus un tehniku. Mācību scenārijs paredz, ka kuģu vienība sākusi apšaudi jūrā, kad ienaidnieka kuģis mēģināja iznīcināt MJF lielos desanta kuģusa, kas gatavojas izsēdināt desantu krastā.

Kaspijas flotiles manevros piedalās 35 kuģi. Vienlaikus tika izvērsti kuģi un jūras kājnieku vienības, kas desantējās Dagestānas kalnos un "likvidēja" nelikumīgas bruņotas vienības mācību gaitā Adanakas poligonā – uzdevumu pildīja vairāk nekā 700 karavīri, apmēram 30 bruņojuma un tehnikas vienības, bruņutransportieri BTR-82AM, zalves uguns reaktīvās sistēmas "Grad", 122 mm haubices D-30, 120 mm mīnmetēji "Saņi".

Dienvidu kara apgabala motirizētie strēlnieki, tanku un artilērijas spēki (ieskaitot Krievijas armijas bāzes Abhāzijā un Dienvidosetijā) "cīnījās" 20 poligonos vairāk nekā 70 mācību ietvaros. Operatīvie (rezerves) aerodromi nodrošināja bāzi 150 lidmašīnām un helikopteriem.

Gaisa kosmisko spēku 4. armijas zenītraķešu daļa un pretgaisa aizsardzība saņēma trauksmes signālu un devās ieņemt kaujas pozīcijas. 19. jūlijā zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" un zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" vienības atvairīja nosacīto spārnoto raķešu triecienu un dronu uzbrukumu – aizsargāja svarīgus objektus Melnās jūras piekrastē. Dienvidu kara apgabala raķešu vienības OTRK "Iskander" nepieļāva "pretinieka"desanta izsēšanos piekrastē, nosacīti iznīcinot militārās tehnikas grupu.

Ingušetijā izvērstās 58. armijas artilērijas vienības motorizēto strēlnieku un vairāk nekā 50 helikopteru Ka-52, Mi-28Н un Mi-35 (no GKS un PGA 4. armijas) aizsegā apšaudīja "pretinieku". Vienlaikus strādāja zalves uguns reaktīvās sistēmas "Uragan" un "Smerč", 203 mm artilērijas pašgājējiekārtas "Malka" un 240 mm mīnmetēji "Tjulpan". Piezīmēsim, ka "Tjulpan" var izmantot ne tikai 230 kg lādiņus, bet arī izšaut 20 km attālumā kodoltermiskās mīnas ar jaudu līdz 2 kilotonnām.

Dienvidu kara apgabala 58. armijas motorizētie strēlnieki likvidēja nosacīto pretinieku Dienvidosetijas kalnos. Apšaude tika sekmīgi izpildīta ar tankiem T-72a, kājnieku kaujas mašīnām BMP-2, artilērijas pašgājējiekārtām "Gvozdika", mīnmetējiem "Saņi", automātiskajiem un rokas granātmetējiem AGS-17 un RPG-7V.

Dienvidu kara apgabala tankisti Abhāzijā piekrastes poligonos izspēlēja reidus nosacītā pretinieka aizmugurē un manevrus flanga triecieniem.

Gudauta poligonā Abhāzijā Krievijas speciālisti izspēlēja cīņu ar nosacītā pretinieka uzbrukuma bezpilota lidaparātiem ar radioelektroniskās bloķēšanas kompleksiem "Žiteļ" un "Krasuha". Tāpat tika sagrozīts navigācijas laukums nosacītā pretinieka taktisko grupu koncentrācijas rajonā un "padarīti akli" precīzo ieroču tēmēšanas līdzekļi aviācijas uzlidojuma gatavošanas posmā. REB vienības slāpēja radiovadāmo fugasu un mīnu signālus, izpildīja radiosakaru līniju radioelektronisko traucēkumu uzdevumus, izpildīja REB uzbrukumus pretinieka komandpunktiem un sakaru mezgliem, dronu vadības un datu pārraides kanāliem.

Pat šīs īsās atsevišķās skices ļauj aptvert bruņoto spēku pēkšņās pārbaudes un militārās sagatavošanas kopējo ieceri un mērķus. Krievijas un tās sabiedroto debesis, jūra un zeme ir nepieejami teroristiem un naidīgi noskaņotiem kaimiņiem.

Pēkšņums un pārskatāmība

18. jūlijā NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku paziņoja, ka Krievija bruņoto spēku pēkšņās pārbaudes laikā neievērojot pārskatāmības noteikumus, savukārt NATO izpilda EDSO Vīnes dokumentu. Taču, lai šaubītos par Maskavas pieņemto lēmumu nepieciešamību un leģitimitāti, vajadzīga kompetence un nopietns pamats.

2011. gadā parakstītais Vīnes dokuments par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem reglamentē informācijas sniegšanu kaimiņiem Eiropā 42 dienas (vai agrāk) pirms militārajiem manevriem, kuros piedalās vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku, un katras Eiropas valsts tiesības organizēt mācības, kurās piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku ne biežāk kā reizi trīs gados.

Taču pēkšņās pārbaudes Krievijas Bruņotajos spēkos, kurās iesaistīti vairāk neka 40 tūkstoši cilvēku, nepārkāpj starptautiskās saistības. Tiek skaitīti tikai konkrētie grupējumi un vienības, uz ko attiecas dokuments – šādu kārtību paredz tā pirmā nodaļa.

Kad mediji vēsta, ka piesaistīti 150 tūkstoši karavīru, tas nozīmē, ka pēkšņajā pārbaudē piedalās ne tikai parastie bruņotie spēki (kā to interpretē Vīnes dokuments), bet arī JKF, GKS un citi elementi. NATO pārstāvjiem savā vērtējumā vajadzētu izmantot oficiālos (profesionālos) datus, ko lieto Vīnes dokumenta ietvaros, nevis mediju ziņas vai pašiem savus priekšstatus par militārās sagatavotības pārskatāmību.

Krievijas Aizsardzības ministrija neuzaicina ārvalstu militāros novērotājus apmeklēt pēkšņās pārbaudes, kas ilgst vairāk kā 72 stundas, jo novērošanas atļaujas noteikums ir spēkā, ka pārsniegts karavīru un militārās tehnikas skaits (atbilstoši 13 tūkstoši cilvēku, 300 tanki, 500 bruņumašīnas) tikai minētā pārsnieguma saglabāšanās termiņā. Pēkšņo pārbaužu norises gaitā tādas situācijas nav radušās ne reizi, Krievijas bruņoto spēku darbības ir fragmentētas telpā un laikā.

97
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Krievija
Pēc temata
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Raķetes iekraušana ZRK Iskander M

"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu

6
(atjaunots 22:40 24.09.2020)
,
Krievija iesaka saglabāt Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un aicina ASV to pagarināt. Pārrunas sākās jau vasarā.

Vašingtona pieprasa mainīt dokumentu, Maskava nevēlas neko grozīt. Par to, kur slēpjas problēmas būtība, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova un Sofja Meļņičuka.

"Nedzirdam reakciju"

"Aktuālākais jautājums, ko var un vajag risināt operatīvi, protams, ir Krievijas un ASV Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī, pavisam drīz. Mēs turpinām šādas pārrunas ar partneriem ASV," KF prezidents Vladimirs Putins konstatēja ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas atklāšanā.

Krievijas prezidents aicināja valstis ievērot savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēršanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no partneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Arī Antoniu Guterrešs ne vienu vien reizi ieteicis pagarināt NEW START. Savukārt uz ASV prasību iesaistīt līgumā Ķīnu ANO ģenerālsekretārs reaģēja kritiski. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja ieteica amerikāņiem nepieļaut "lielu kļūdu".

Stratēģiskās drošības pamati

NEW START ir pamata dokuments kodoltehnoloģiju kontroles jomā. Parakstot to 2010. gadā, Maskava un Vašingtona apņēmās samazināt stratēģiskos arsenālus. Procesa aizsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad aukstā kara pretinieki noslēdza pirmo Līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu. Kopš tā laika šajā jomā pieņemti septiņi divpusēji līgumi.

ASV tos nekad nav apšaubījušas, taču Donalda Trampa prezidentūra stāvokli ir mainījusi. Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot līgumus mūsdienu situācijai, un jaunas bruņošanās sacīkstes perspektīva viņu nebiedē.

Lēmumu par izstāšanos no INF 2019. gada augustā ASV pamatoja ar pretenzijām pret Krieviju. Galvenā no tām: Maskava it kā esot izmēģinājusi dokumentā aizliegtu raķeti SSC-8 (Krievijas klasifikācijā – 9M729). Saprātīgus pierādījumus saviem argumentiem amerikāņi nesniedza.

Tiesa, neformālās sarunās viņi atzina: problēmu nerada Maskavas soļi. Pentagonam radušās aizdomas, ka Ķīna radījusi maza un vidēja darbības rādiusa raķeti, un tas pieprasīja, lai ĶTR pievienotos pārrunām par stratēģisko bruņojumu. Pekina šo vēlmi ignorēja.

2020. gada maijā ASV izstājās no Atvērto debesu līguma un atkal apsūdzēja Maskavu – sak, krievi liekot šķēršļus inspekcijas lidojumiem. KF Aizsardzības ministrija apsūdzības atspēkoja. Resors uzskata, ka amerikāņi plāno aktīvāk apgūt kosmosu, bet līgums viņiem saistīja rokas.

Kodolparitāte

"ASV un NATO rada bažas tas, ka Ķīna strauji attīsta kodolprogrammu. Šķiet, ķīnieši plāno šajā jautājumā panākt paritāti ar Vašingtonu un Maskavu," vasarā paskaidroja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs.

Vašingtona ir neapmierināta arī ar to, ka NEW START neierobežo Krievijas taktiskā kodolpotenciāla palielināšanos. Bilingslijs zemu novērtēja arī pašreizējo stratēģiskā bruņojuma verifikācijas mehānismu.

Diskusijas sākās, tomēr amerikāņi izvirzīja kārtējos noteikumus. "ASV prasa iekļaut sarunā Krievijas jaunāko bruņojumu – tā jau ir klauvēšana atvērtās durvīs," paziņoja Krievijas ministrs.

Labs piedāvājums

Sarunu otrais raunds noslēdzās septembrī bez progresa. ASV ir jauna prasība – pieņemt papildu pamata vienošanās.

Tajās amerikāņi iesaka iekļaut ne tikai stratēģiskos, bet arī taktiskos kodolarsenālus. Vienīgā piekāpšanās – Vašingtona piekritusi pagaidīt ar Ķīnas iekļaušanu pārrunu procesā.

"Mēs izteicām Krievijai labu piedāvājumu," apgalvoja Bilingslijs.

Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava pagarinās līgumu tikai tā pašreizējā redakcijā. Līguma termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem, un nav laika neko mainīt. Resors atzīmēja, ka saskaņošanas procesu ievilcinājuši paši amerikāņi.

"Ja ASV ir gatavas izstrādāt kaut ko jaunu uz interešu līdzsvara pamata, darījums būs iespējams. Tomēr būs vajadzīgs laiks," situāciju komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"ASV cenšas iegūt privilēģijas"

"Alternatīvu nav daudz: vai nu pagarināt NEW START bez grozījumiem, vai atteikties no tā galīgi," uzskata speciālists bruņojuma kontroles problēmu jautājumos Jevgeņijs Mjasņikovs.

Viņš uzskata, ka līguma lielākā vērtība ir stratēģiskā bruņojuma verifikācijas sistēma. "Agrāk bija grūti kontrolēt vienam otra darbības. Puses ņēma vērā sliktāko scenāriju, tāpēc spriedze auga. Ja sistēma sabruks, pastāv risks, ka pagātne atkārtosies," brīdināja eksperts.

Jauno tehnoloģiju un starptautiskās drošības centra programmas direktors Vadims Kozjuļins nešaubās: līgums tiks pagarināts. ASV prasības viņš uzskata tikai par spēli ar augošām likmēm.

"Tramps ir savā ampluā: pirms darījuma noslēgšanas vēlas izkaulēt lielāku skaitu privilēģiju. Tomēr laika gandrīz vairs nav, un amerikāņi izšķirsies par pagarināšanu. Jaunie noteikumi ir tālāku pārrunu priekšmets. Turklāt Krievijai ir ierosinājumi par taktisko kodolarsenālu un amerikāņu bruņojumu Eiropā," sprieda eksperts.

Viņš atgādināja, ka NEW START neattiecas uz bezpilota sistēmām, lai arī tās var uzskatīt par kodolieroču nesējiem.

"Bezpilota lidaparāti raisījuši virkni jautājumu no Krievijas puses. Pēc būtības, tā ir tā pati spārnotā raķete – vairākkārtējās izmantošanas dēļ tā rada nopietnu risku. Tomēr sarunās par NEW START Maskava šo tēmu neforsē," piezīmēja Kozjuļins.

Viņš uzskata, ka kontroles sistēmas saglabāšana patlaban pārsvarā atkarīga no ASV. Ja Vašingtona piekritīs dialogam, perspektīvā līgumam varētu piesaistīt Ķīnu, Franciju, Lielbritāniju, Indiju un Pakistānu – valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.

6
Tagi:
INF līgums, ANO, ASV, Krievija

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

29
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

29
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO