Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas.

PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu

138
(atjaunots 12:06 21.07.2020)
Rīgas grāmatnīcās ir atrodama latviešu izcelsmes amerikāņu vēsturnieka Ričarda Pļavnieka grāmata "Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju". Dažos aspektos darbu var saukt par novatorisku.

Viktors Arājs – palīgpolicijas vienības organizators, kas vēsturē iegājusi ar "Arāja komandas" nosaukumu. Vācu okupācijas gados Arāja komanda Latvijas teritorijā noslepkavoja desmitiem tūkstošu cilvēku: ebreju, čigānu, vietējo komunistu, padomju karagūstekņu, psihiatrisko klīniku pacientu. Vienība izcēlās arī Baltkrievijā – tā piedalījās soda operācijās pret partizāniem un civiliedzīvotājiem.

Pēc kara Arājs slēpās Rietumvācijā, pieņēmis sievas uzvārdu. 1975. gadā viņu arestēja vācu policija, un četrus gadus vēlāk tiesa piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. 1988. gadā Arājs miris Kaseles pilsētā.

Izglītotie slepkavas

Lasot grāmatu, patīkami pārsteidza tas, ka nav redzami nekādi mēģinājumi attaisnot Arāju un viņa slepkavu komandu, atrast vainu mīkstinošus apstākļus, piemēram, attaisnot ar "padomju okupāciju".

Jā, autors norādīja, ka pirmskara represijas, piemēram, deportācijas bija viens no iemesliem, kuru dēļ latvieši piedalījušies ebreju slepkavošanā. Taču viņš to saista ar virkni citu iemeslu.

Vēl vairāk, fakti, ko min autors un loģiski savirknē, liek padomāt: vai 1941. gada deportācija patiešām tā ietekmēja ārkārtējo entuziasmu, ar kādu daudzi latvieši metās aplaupīt un slepkavot savus ebreju tautības kaimiņus?

Deportācija notika nedēļu pirms vācu iebrukuma. Un tūlīt pat, kara pirmajās dienās Latvijā atrodas gados jauni, izglītoti cilvēki (Arāja komandas kodolu veidoja jaunākie virsnieki, studenti, nesenie augstskolu absolventi), pārliecināti, ka latviešu tautas nelaimēs vainīgi ebreji. Pie tam visi kā viens, arī buržuāziski un reliģiozi cilvēki, kuri nekādi nesadarbojās ar padomju varu.

Pie tāda secinājuma par ebreju kolektīvo vainu nevar nonākt pēkšņi, nedēļas laikā. Nē, tas nozīmē, ka ilgu laiku pirms deportācijas, pirms Molotova-Ribentropa pakta, pirms Latvijas iestāšanās PSRS daudzi jaunieši Latvijā piekrita nacistu ideoloģijai. No visas sirds ticēja "žīdu-lielinieku" sazvērestībai un sapņoja reiz, piemērotos apstākļos attīrīt Latviju no iekšējā ienaidnieka. Vācu okupācija tādus apstākļus radīja.

Piespieda slepkavot? Mīts

Grāmatas autors piekrīt latviešu vēsturnieku vispārējai tēzei par "padomju okupāciju". Taču, atšķirībā no tādiem manipulatoriem kā Šnore, Pļavnieks nepārspīlē faktu par Latvijas iestāšanos PSRS.

Protams, daži no brīvprātīgajiem slepkavām gribēja "atriebties komunistiem". Tomēr daudziem "atmaksa" bija tāda kā psihoterapija, ne reālais zvērību iemesls. Sak, nav labi slepkavot sievietes un bērnus, taču es to daru tāpēc, ka boļševiki aizdzina uz Sibīriju manus radus, aci pret aci. Pie tam atriebe komunistiem – tas bija tradicionālais iegansts tiem, kuri nokļuva britu vai amerikāņu gūstā.

Starp citu, par brīvprātību. Nopratināšanās daudzi "arājieši" apgalvoja, ka vācieši viņus mobilizējuši ar varu un par atteikšanos piedalīties slepkavošanā draudējis nāves sods.

Autors gaisina šo mītu. Piespiedu mobilizācija SS leģionā bija, taču tā bija vēlāk. 1941.-1942.gg. policijas bataljonus formēja no brīvprātīgajiem. No slepkavu komandas varēja aiziet, nebīstoties no nāves soda. Autors tādus piemērus min savā darbā.

Padomju pierādījumi ir uzticami

Rietumvācijas tiesa pasludināja skarbu spriedumu Viktoram Arājam, lielā mērā balstoties uz pierādījumiem, ko apkopoja padomju tiesībsargājošās iestādes.

Jau 40.-50. gados, tā sakot, uz karstām pēdām, padomju izmeklētāji, operatīvie darbinieki un kriminālisti savāca plašu informāciju par Arāja komandas noziedzīgo darbību. Dokumenti, kas ļāva noteikt apsūdzētā personisko atbildību, tika oficiāli nodoti Vācijas varasiestādēm.

Latviešu emigrantu aprindās izcēlās vētraina reakcija: kā var ticēt totalitārajā PSRS veiktai izmeklēšanai?! Čekisti savos drūmajos pagrabos noteikti izsita liecības no arestētajiem! Lai nomelnotu latviešu nāciju Rietumu acīs.

Tāds viedoklis valda vēl šobaltdien. Ne tikai par Arāju vien: daudzi latvieši ir pārliecināti, ka PSRS venkārši sacerēja lielāko daļu noziegumu, ko latviešu kolaboracionisti pastrādājuši kara gados.

Taču Pļavnieks savā grāmatā vairākkārt kategoriski uzstāj: padomju tiesībsargājošo iestāžu savāktie fakti ir patiesi.

Autors raksta, ka propagandas līmenī, protams, bija nopietni realitātes sagrozījumi. Taču visbiežāk tiek nevis pārspīlēja latviešu vainu, bet gan, gluži otrādi, - noklusēja. Padomju valdība nevēlējās saasināt PSRS tautu attiecības. Tāpēc publiskajā telpā nerakstīja "latvieši slepkavoja ebrejus". Tā vietā rakstīja: "pret padomju valsti naidīgi noskaņotie hitleriešu pakalpiņi nogalināja padomju pilsoņus".

Taču tā ir propaganda, tai ir savi specifiskie mērķi. Izmeklētāju uzdevums bija rūpīgi savākt faktus, lai noskaidrotu kopainu un noteiktu katra apsūdzētā atbildību.

Šajā ziņā vēsturnieka darbs līdzinās izmeklētāja darbam. Ričarda Pļavnieka grāmata rakstīta sausā, akadēmiskā stilā, diezin vai tā taps par bestselleru. Tomēr vēstures fakultāšu studentiem to noteikti vajadzētu izlasīt. Vismaz tālab, lai apgūtu metodiku: kā, analizējot pagātni, atdalīt, "atslāņot" emocijas un propagandu no reāliem faktiem.

138
Tagi:
holokausts, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Vai Cukurs piedalījās Holokaustā? Latvijas ebreju kopiena iepazīsies ar lietas materiāliem
Latvija radījusi draudus SS leģionāru gājienam: Lindermans par latviešu rusofobijas cenu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

34
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

34
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

21
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

21
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā