Be-200 Altair

Krievijas flote saņēmusi Be-200: lidmašīnas-amfībijas parādīsies Azovā un Kaspijā

40
(atjaunots 11:20 21.07.2020)
Pasaulē plaši pazīstamā daudzfunkcionālā lidmašīna-amfībija Be-200 uzņemta Krievijas Jūras kara flotes bruņojumā. Tā ļaus būtiski paplašināt jūras kara aviācijas operatīvās iespējas.

Lidaparāts uzstādījis vairāk nekā divdesmit pasaules pacelšanās ātruma rekordus ar kravu. Savā klasē tam konkurentu nav, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas JKF Jūras aviācijas pilotu kaujas sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas centrā Jeiskas pilsētā nesen tika uzņemta pirmā Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām uzbūvētā lidmašīna-amfībija Be-200 "Altair". Sākusies izmēģinājumu ekspluatācija. 2018. gadā noslēgtais līgums paredz, ka JKF šogad saņems divas meklēšanas un glābšanas modifikācijas lidmašīnas. Nākotnē "Altairu" sēriju Krievijas JKF plānots turpināt.

Krievijas AM iecerējusi saformēt jūras aviācijas amfībiju nodaļas Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotēs un Kaspijas flotiles sastāvā. Tas ļaus paplašināt patrulēšanas iespējas, kā arī meklēšanas un glābšanas operācijas atbildības zonās. Be-200 konstruktīvi un funkcionāli atšķiras no citām modifikācijām. 

Iepriekš izgatavoti aptuveni 20 eksemplāri, ko pārsvarā izmanto Krievijas un Azerbaidžānas Ārkārtas situāciju ministrijas. Lidmašīnai ir sešas modifikācijas (meklējumu un glābšanas, patruļu, transporta, sanitārā, pasažieru un ugunsdzēsības lidmašīnas), specializāciju ataino abreviatūra. Piemēram, BE-200P tiek izmantota patrulēšanai, izceļas ar lielu daudzumu kontroles iekārtu, kas ļauj fiksēt valsts robežu vai ekonomiskās zonas pārkāpējus lielā attālumā. BE-200PS tiek izmantota meklēšanas un glābšanas operācijās. Ugunsdzēsēju BE-200ČS tiek ražota eksportam. Vienu no tām iegādājusies Azerbaidžāna, 4 "lidojošās laivas" 2016. gadā pasūtīja Ķīna.

Самолет-амфибия Бе-200ЧС на выставке в турецком Стамбуле
© Sputnik / Эмре Оз
Lidmašīna-amfībija Be-200 izstādē Stambulā

Austošā zvaigzne

Patlaban Krievijas AM pasūtījusi sešas "Altair". Tās priekšrocības JKF ir acīmredzamas. Lielākā mūsdienu lidmašīna-amfībija ar reaktīvajiem dzinējiem Be-200 "Altair" spēj patrulēt jūras robežas un ekonomiskās zonas, pildīt meklēšanas un glābšanas funkcijas, pārvadāt kravas ar masu līdz 5 tonnām 1500 km rādiusā, līdz 10 tūkstošu metru augstumā. Virs spārniem novietotie spēcīgie dzinēji D-436TD ļauj sasniegt ātrumu līdz 710 km/h (ikdienas ātrums – 365 km/h). Lidmašīna var nosēsties jūrā ar viļņu augstumu līdz 1,3 metriem, lai paceltos tai nepieciešams tikai 1500 m ieskrējiens pa jūru vai sauszemi. Tas ir ļoti svarīgi operatīvai un drošai kravu piegādei JKF kuģiem atklātā jūrā. Be-200 izceļas arī ar autonomas bāzes iespēju, augstu lidojumu drošību un iespēju nosēsties uz ūdens, ja viens no dzinējiem ir sabojājies. Tā spēj līdz sešas stundas patrulēt 200 jūdžu piekrastes zonā.

"Altair" apgūšanas posmā Krievijas AM ziņoja, ka tā tiks izmantota miermīlīgiem mērķiem, taču Be-200 universālā platforma ļauj izvietot plaša spektra speciālās iekārtas, risināt sarežģītus militāros uzdevumus. Piemēram, patruļu lidmašīnā var uzstādīt optiski elektroniskās identifikācijas sistēmas un automatizētas operatoru darba vietas, komandas taktisko, radiolokācijas, radiohidroakustikas, magnetometrijas sistēmas, radiotehniskās izlūkošanas un bruņojuma kontroles kompleksus. "Altair" spēj veikt jūras, sauszemes un gaisa objektu izlūkošanu, nodrošināt speciālās operācijas, efektīvi risināt katastrofā nokļuvušu lidmašīnu, kuģu un zemūdeņu ekipāžu meklēšanu, kā arī pārvadāt karavīrus un bruņojumu, evakuēt ievainotos un slimos no piekrastes rajoniem (vai stihiskas nelaimes zonām) bez aerodromu tīkla. Iespējams, platforma tiks pielāgota arī uzbrukuma pretzemūdeņu cīņas uzdevumu risināšanai.

"Lidojošajā laivā" uzstādītas modernas radioelektroniskās iekārtas, ieskaitot jaunākās paaudzes pilotāžas un navigācijas kompleksu. Lidmašīna var pārvietoties jebkādos fiziski ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos. Daudzfunkcionālā Be-200 "Altair" ir pasaules līmeņa lidmašīna, speciālisti tai prognozē panākumus. Tuvākajā laikā tā būs redzama Galvenajā jūras kara parādē Sanktpēterburgā 26. jūlijā.

Kaspijas vide

Be-200 pirmo aviācijas nodaļu plānots saformēt Kaspijā. Jāpiebilst, ka pavisam nesen Krievijas JKF Kaspijas flotilei vēl nebija pašai savas jūras aviācijas. Nelielas vienības tika iekļautas flotē vienīgi Pilsoņu un Liela Tēvijas kara laikā. Domājams, Kaspijas jūra kļūs par "Altair" izmēģinājumu poligonu. Ekspluatācijas pieredze dos iespēju pilnveidot "lidojošās laivas", labāk pielāgot gaisa platformu JKF uzdevumu veikšanai.

Vienlaikus tas sola būtiski ieinteresēt Krievijas reģionālos sabiedrotos un partnerus militāri tehniskās sadarbības jomā Centrālajā Āzijā un citviet. Lidmašīnai Be-200 ir vērā ņemams eksporta potenciāls, ievērojamu konkurentu tai nav. 

1990. gadā Kanādas kompānija "Bombardier" pārtrauca savu "lidojošo laivu" CL-215 ražošanu, kas var uzņemt 5,3 tonnu ūdens kravu (pasaulē vēl ir aptuveni 120 tādi lidaparāti). Bombardier CL-415 ar diviem skrūves turbodzinējiem PW123AF var uzņemt 6 tonnas ūdens. Uz tā bāzes radītā daudzfunkcionālā patruļas 415MP ir cenu kategorijā, kas pircējus atbiedē (25 gadu laikā pārdotas 80 415MP lidmašīnas). Jāpiebilst, ka Bombardier 415 daudzos aspektos piekāpjas "Altair".

Japāņu amfībijas US-1A (1971. gada lidaparāts) un US-2 (sērijā no 2007. gada) paredzētas meklēšanas un glābšanas darbiem. Uzlecošās saules zeme piedāvā vēl vienu "lidojošo laivu" – ShinMaywa, taču tā ir pārāk dārga. 1985.-1986. gg. Ķīna uzbūvējusi tikai četras daudzfunkcionālās amfībijas SH-5, kas tiek izmantotas tikai meklēšanai un glābšanai. Ķīnas amfībijai AG600 radušās nopietnas tehniskās grūtības. Ne velti ķīnieši ugunsgrēku likvidācijai pasūtījuši Krievijas Be-200. Tātad faktiski "Altair" nav konkurentu visā psaule pēc visiem parametriem.

Jāpiebilst, ka ražotājam ir konstruktoru idejas vēl pusgadsimtam, ieskaitot perspektīvo elektroplānu Be-1000 un Be-2500 projekti.

40
Tagi:
bruņojums, armija, lidmašīna, Krievijas Jūras kara flote
Pēc temata
Neveselīga sensācija: Rietumi nopratuši, kāpēc Krievija izmēģina Sīrijā tanku "Armata"
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

5
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

13
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

13
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL