Ziemeļu straume 2

Eiropa un Amerika sāk cīņu Krievijas dēļ

47
(atjaunots 10:59 21.07.2020)
Sāga par "Ziemeļu straumi 2" turpinās – amerikāņu centieni nepieļaut Krievijas gāzesvada darbības sākumu var novest ne tikai pie tā, ka projekts gūs Eiropas politiķu papildu atbalstu, bet pat tiktāl, ka ES parūpēsies par sistemātisku aizsardzību no amerikāņu sankcijām.

Ja salīdzināsim kaitējumu amerikāņu interesēm "Ziemeļu straumes 2" dēļ un zaudējumus gadījumā, ja pašā Eiropas Savienībā tiks izstrādāta "antivandāļu" (pretsankciju) finansiāli ekonomiskā sistēma, kļūst skaidrs, ka Krievijas gāzesvadam nav gandrīz nekādas nozīmes. Ja Vašingtonai tiks liegta iespēja vitāli svarīgos jautājumos piespiest Briseli vai Eiropas kompānijas pie sienas ar sankcijām, tā būs planetāra mēroga katastrofa amerikāņu ārpolitikā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aizvadītajā nedēļā konflikts Vašingtonas-Briseles, jeb Valsts departamenta-Eiropas Komisijas līnijā saasinājās, jo ASV un ES diplomātijas vadītāji izteica savstarpējus draudus un asu kritiku.

Maiks Pompeo nolēma likvidēt tā saucamo Tillersona atrunu – ierobežojumus sankciju ieviešanai pret kompānijām, kas veicinājušas "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus pirms likuma pieņemšanas. Šī "atruna", kuras iekļaušanu pret Krieviju un "Gazprom" vērsto sankciju sākotnējā paketē piedēvē toreizējam valsts sekretāram Tillersonam, kurš saprata, ka ideja "sodīt" Eiropas lielās naftas un gāžes kompānijas ir ļoti slikta, tika atcelta pirms Pompeo vizītes ES. To var uzskatīt par iebiedēšanas žestu. Valsts departamenta vadītājs pat izteica atklātus draudus – viņš pieprasīja, lai visas kompānijas, kam ir vai ir bijis sakars ar projektu, "izstāties no tā" vai saņemt sankcijas, kas (ņemot vērā amerikāņu standartus un vēsturisko pieredzi) paredzēs kompāniju biznesa likvidāciju ASV, atslēgšanu no dolāru sistēmas, īpašuma konfiskāciju un aizliegumu to vadībai apmeklēt ASV. Amerikāņu sankcijas var skart lielu skaitu kompāniju Eiropā, kas nodarbojas, piemēram, ar ostu pakalpojumiem vai apdrošināšanu, turklāt rodas iespaids (tam piekrīt virkne rietumvalstu mediju), ka Valsts departaments ir gatavs sodīt "Gazprom" vadošos partnerus Eiropā – Wintershall, OMV, Engie, Shell un Uniper.

No vienas puses, tamlīdzīga eskalācija demonstrē, ka Vašingtona ir stingri apņēmusies bloķēt "Ziemeļu straumi 2". No otras puses, nav gluži skaidrs, ko iespējams panākt, izņemot demonstrāciju: "Gazprom" partneri Eiropā jau ir ieguldījuši naudu projektā, cauruļvada būvdarbus pabeidz pati Krievijas kompānija, patlaban – vienīgais akcionārs, kam pieder gāzesvads.

Pat ja ārvalstu kompānijas gribētu izstāties no projekta, to vienkārši ir neiespējami izdarīt – ir jau par vēlu. Tātad sankcijas pret Eiropas kompānijām būtu tikai atriebība, absolūti bezjēdzīga no gāzesvada bloķēšanas viedokļa.

Protams, Vašingtona var izmēģināt sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem Eiropā, taču te rodas vesela sērija tehnisku problēmu un ārpolitisku risku. Nav grūti izstrādāt "Gazprom" gāzes tirdzniecības shēmas tā, lai būtu grūti identificēt gala patērētājus. Tā ASV nonāks izvēles priekšā: ignorēt sankciju neefektivitāti vai sākt "vispārējas" sankcijas pret visām kompānijām, ko turēs aizdomās par Krievijas gāzes iegādēm. Tāda veida eskalācijas scenārijs patiešām ir iespējams, tomēr diezin vai Vašingtonai patiks sekas.

ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels nosodīja metodes, ar kādām amerikāņi pūlas ietekmēt Eiropas Savienību:

"Esmu ļoti noraizējies par sankciju vai sankciju draudu augošo pielietošanu no Savienoto Valstu puses pret Eiropas kompānijām un interesēm. Mēs novērojām šo augošo tendenci Irānas, Kubas, Starptautiskās krimināltiesas un pavisam nesen projektu "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume" gadījumā. (..) Eiropas politika ir jānosaka šeit, Eiropā, nevis trešajās valstīs. gadījumos, kad ārpolitikas un drošības politikas mērķi (attiecībā uz ES un ASV – aut.) ir kopīgi, ļoti vērtīga ir mērķtiecīgu sankciju koordinācija ar partneriem. Esam redzējuši virkni pozitīvu piemēru tam un turpināsim koordinēt (sankcijas – aut.) tur, kur varam. Bet tur, kur pastāv politiskās domstarpības, Eiropas Savienība vienmēr ir gatava dialogam. Taču tas nav iespējams sankciju draudu fonā."

Viņa izteikumus varētu uzskatīt par nenozīmīgu diplomāta "satraukumu", kam Vašingtona nepievērsīs nekādu uzmanību. Taču ir viena nianse. Amerikāņu mediji, piemēram, lietišķās informācijas aģentūra

Bloomberg jau vēstīja, ka Vācija izvērtē iespējas ieviest atbildes sankcijas pret ASV, lai atmaksātu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" un atradinātu Savienotās Valstis no iejaukšanās ES enerģētikas politikā.

Borela izteikumu kontekstā jāpatur prātā, kā viņš nesen atbildēja uz franču deputāta jautājumu par ASV sankcijām:

"Komisija gatavo pamatus pastiprināta sankciju mehānisma pieņemšanai, kas uzlabos Eiropas stabilitāti pret trešo valstu ieviesto eksteritoriālo sankciju ietekmi." Borels neprecizēja, kāda būs šī mehānisma forma, kad tas tiks ieviests, pirms divām nedēļām informēja aģentūra Reuters".

Acīmredzams mehānisms, kas var burtiski demontēt visu sankciju jautājumu ASV gāzes kontekstā Eiropā, varētu būt sankcijas pret SDG eksportu no ASV. Ierobežojošs tarifs 25% apmērā vai vienkāršs importa aizliegums padarīs sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" absolūti bezjēdzīgas no amerikāņu SDG virzības viedokļa, turklāt nodarīs tiešu kaitējumu amerikāņu enerģētikas kompānijām, kuru vidū virkne sponsorē ASV Republikāņu partiju. Jau noslēgto līgumu piespiedu laušana nozīmē nopietnus zaudējumus, un diezin vai ASV kompānijas ir gatavas maksāt par Maika Pompeo un rusofobo senatoru ģeopolitiskajām ambīcijām. Protams, ES diplomāti var izdomāt arī alternatīvus variantus.

"Sāpīgu vietu" amerikāņu biznesam ES ir papilnam. Ja ES diplomātijas kurss nemainīsies, bet ASV tomēr saskarsies ar ES atbildes sankcijām, varēs konstatēt, ka "Ziemeļu straume 2" novedīs pie rezultātiem, uz ko diezin vai varēja cerēt, jo līdztekus energonesēju piegādes stabilitātes augšanai, ASV un ES attiecības pāries sankciju kara fāzē. Lai no tā izvairītos Valsts departamentam nāktos pārtraukt draudus Eiropas enerģētiskajiem gigantiem. Diezin vai tas gan ir iespējams, jo apstāties – tas nozīmētu atzīt eiropiešu tiesības uz suverenitāti, un to amerikāņu elite nekādā gadījumā nevar atļauties.

47
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, Eiropas Savienība
Temats:
Ziemeļu straume 2 (245)
Pēc temata
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts – pastāv iespēja apiet sankcijas
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) Sopka 2

Baltkrievijas armijas jaunās iespējas: "Sopka 2" redz debesis virs Rīgas

15
(atjaunots 16:29 27.01.2021)
Minska ir gatava dialogam ar Rietumu "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija neatstāj nekādas izvēles iespējas.

NATO militārās aktivitātes pieaugums pie Baltkrievijas robežām rada simetrisku reakciju – Baltkrievijas armija dinamiskāk nomaina bruņojumu un paplašina Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības mūsdienīgo potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija informēja par jaunā radiolokācijas kompleksa "Sopka 2" darbības sākumu Baranoviču pilsētas apkaimē. Krievijā ražotais komplekss jau sācis kaujas dežūras. Ik dienas te strādā 150-200 speciālisti. Galvenie uzdevumi – radiolokācijas izlūkošana un informācijas nosūtīšana augstākajiem komandpunktiem.

Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2" ir paredzēts informācijas saņemšanai un analīzei par situāciju gaisa telpā 450 kilometru rādiusā. Augstā izšķirtspēja ļauj precīzi noteikt objektu attālumu un augstumu, identificēt atsevišķus objektus grupas sastāvā, fiksēt lidmašīnu un citu lidaparātu piederību.

Ņemot vērā Austrumeiropas ģeogrāfiju un mūsdienu tehnoloģijas, spēcīgais komplekss "Sopka 2" no Baranovičiem spēj pilnībā kontrolēt Baltkrievijas gaisa telpu un debesis virs kaimiņvalstu galvaspilsētām – Varšavas (350 km), Viļņas (190 km), Rīgas (450 km) un Kijevas (430 km).

Nepieciešamības gadījumā kontroli iespējams pārveidot par bezlidojumu zonu, jo Baltkrievijas PGA spēki plāno nomainīt bruņojumu pret labākajām zenītraķešu sistēmām pasaulē – S-400. Tomēr Baltkrievijas militārās doktrīnas pamatā ir aizsardzības koncepcija, labus kaimiņus jaunie radiolokācijas kompleksi un bruņojuma sistēmas neapdraud.

Analoģiski kompleksi "Sopka 2" teicami parādījuši savas iespējas skarbākajos klimatiskajos apstākļos Krievijā – Tālajos Austrumos (Primorje) un Arktikā (Vrangeļa salā). TRK ir antenas kupols, kas var strādāt vējā līdz 40 m/sek. un salā līdz -40 grādiem. Līgumu par kompleksa piegādi Baltkrievijas AM un Krievijas gaisa kosmiskās aizsardzības koncerna "Almaz Antei" pārstāvji parakstīja starptautiskā foruma "Armija 2018" laikā.

Трассовый радиолокационный комплекс Сопка-2
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2"

Aizsardzības spēju parametri

Baltkrievija negrozāmi palielina Gaisa kara spēku un PGA iespējas: bruņojumā tiek pieņemtas jaunākās paaudzes radiolokācijas stacijas "Protivnik G" (ražotas Krievijā), "Vostok D" un “Rosa RB" (ražotas Baltkrievijā), kas spēj operatīvi identificēt visus mūsdienīgos gaisa uzbrukuma līdzekļus un sniegt datus zenītraķešu spēkiem un GKS.

Piemēram, mobilā, kompaktā, uzticamā daudzfunkcionālā radiolokācijas stacija "Protivnik G" var pavadīt līdz 200 mērķus aptuveni 450 km attālumā un līdz 150 km augstumā. Tai ir paplašināta aerodinamisko un ballistisko mērķu atrašanas zona. Iepriekš Baltkrievijā sākts darbs pie jaunas mobilas radiolokācijas stacijas "Nebosklon" mērķu atrašanai un informācijas nosūtīšanai. Mūsdienu PGA sistēmas nodrošina asimetrisku pretdarbību potenciālajiem draudiem un ir daudz lētākas nekā lielās RLS.

Nesen iegādātā daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM eskadriļa ļāva paplašināt GKS trieciena iespējas un efektīvāk nodrošināt sauszemes spēku aizsardzību no pretinieka aviācijas triecieniem. Baltkrievijas BS tālākās attīstības prioritātes – vadības, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas, raķešu spēku sistēmas. Ik gadus bruņojumā tiek uzņemti vidēji 25 jaunākās tehnikas paraugi. Krievijā ražoto divizionu S-300 un "Tor M2" vienības ik gadus sekmīgi veic praktiskās šaušanas mācības, kurās izmanto spārnoto un ballistisko raķešu imitatorus un citus mērķus Ašuluka poligonā Krievijā.

Global Firepower miliārā spēka reitingā Baltkrievija 2021. gadā ierindojusies 50. vietā no 138, apsteidzot Uzbekistānu, Portugāli, Maroku (jāpiebilst, ka šo valstu militārie budžeti daudzkārt pārsniedz Baltkrievijas budžetu). Augustā tā ieņēma 53. vietu, reintinga pieaugums liecina, ka Rietumu analītiķi atzīst Baltkrievijas militārās jomas sekmīgo attīstību un augošo aizsardzības jomu.

Darbs turpinās, un amerikāņu analītiskais izdevums Military Watch uzskata, ka tuvākajā nākotnē Baltkrievija varētu iegādāties Krievijas taktiskos raķešu kompleksus "Iskander", kuri "ļaus apšaudīt NATO aviobāzes kara agrīnā posmā". Interesanti, kāpēc tādas runas vispār ir vajadzīgas?

Augoši draudi

Neskatoties uz Baltkrievijas un NATO ilggadējo konstruktīvo mijiedarbību Eiroatlantiskās partnerības padomes un programmas "Partnerība miera labad" ietvaros, attiecības ar bloku nepārprotami ir sabojātas. Baltkrievija saskata draudus alianses darbībās tuvāko kaimiņu teritorijā un plānos krasi palielināt ASV militāro klātbūtni Polijā (ASV 5. armijas korpusa dislokācija un taktisko raķešu sistēmu domājamā izvēršana). Bez tam Varšava plāno iegādāties amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35A (uzbrukuma ierocis), bet Baltijas valstis aizcina ASV pāriet pie jauna posma militārajā konfrontācijā ar Krieviju – pie amerikāņu bruņoto spēku pastāvīgas dislokācijas reģionā.

Jau vairākus gadus pie Baltkrievijas robežām dārd amerikāņu un franču tanku dzinēji, regulāri izlūkošanas lidojumos dodas Pentagona stratēģiskie bezpilota lidaparāti. Pundurmanevri reģionā izaug līdz starpkontinentālu karaspēka operāciju līmenim, tādām kā Defender Europe. Pie tam ASV plāno piešķirt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jaunu militārās palīdzības porciju 168,7 miljonu dolaru apmērā.

Rietumu "partneru" destruktīvā dalība protestos deva iespēju saskatīt "demokratizatoru" patiesās sejas un mērķus. Republikas suverenitātes un neatkarības pārbaudi ļāva izturēt nelokāmie Bruņotie spēki – to klātbūtne pie rietumu robežām sagrāva kaimiņu tumšos plānus. Tagad jau visiem ir skaidrs, ka valsts apvērsums pēc Valsts departamenta metodikas Baltkrievijā nenotiks.

Minska vēl joprojām ir gatava dialogam ar "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija tai neatstāj izvēli. Savu interešu aizsardzībai Baltkrievij radījusi kompaktu, mobilu, labi sagatavotu un ekipētu armiju, kas spēj stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un draudiem.

15
Tagi:
armija, Krievija, Baltkrievija, NATO
Pēc temata
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Minska uzskata, ka NATO gatavojas pielietot spēku pret Baltkrieviju
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Neatkarības dienai veltītais lāpu gājiens

"Nolēmuši necīnīties ar krieviem". Nacionālistiem radies jauns pretinieks

28
(atjaunots 11:55 27.01.2021)
Jautājums par viendzimuma laulībām radījis dziļu plaisu Latvijas valdošajā koalīcijā. Premjers Krišjānis Kariņš brīdināja, ka vīrieša un sievietes savienības pieminēšana Satversmē likšot valstij atgriezties padomju pagātnē.

Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atpakaļ PSRS nevajag

Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.

Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.

NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.

Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.

Nacionālisti un populisti

Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.

Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.

Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.

"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.

Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.

Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."

Pierādiet, ka esat gejs

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.

To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.

Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.

Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.

Saglabājis ASV pilsonību

Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.

Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.

Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."

Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.

Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.

28
Tagi:
LGBT, Nacionālā apvienība, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā