Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve

56
(atjaunots 22:49 15.07.2020)
Krievija konsekventi īsteno valsts bruņojuma programmu 2018.-2027. gadam. Viena no tās prioritātēm ir Jūras kara flotes kuģu sastāva būtiska atjaunošana.

Tā ļaus flotei sekmīgi pildīt uzdevumus un aizsargāt nacionālās intereses saskaņā ar Krievijas Jūras doktrīnu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Izdevuma FlotProm informācijas avoti Krievijas kuģubūves nozarē informēja, ka 16. jūlijā trijās kuģubūvētavās plānots sākt sešu jaunu kuģu un zemūdeņu būvi Krievijas Jūras kara flotes vajadzībām. Būves neiedomājamā dinamika turpinās saskaņā ar plānu. Tās pamatā ir iespaidīgs budžets.

Jūras kara flote ir viens no dārgākajiem bruņoto spēku komponentiem jebkurā valstī. Valsts bruņojuma programmai (VBP) 2018.-2027. gadam atvēlēti 20 triljoni rubļu (aptuveni 247 miljardi eiro), un liela daļa no šiem līdzekļiem "ož pēc jūras", tas ir, tiks veltīti kuģu, zemūdeņu un kara flotes bāzu celtniecībai. Valsts programma ietver sinhronizētas bruņojuma un kara tehnikas piegādes, kā arī infrastruktūras attīstību. Pēdējais faktors ir īpaši svarīgs jauno projektu un paaudžu kara kuģu, lidmašīnu un bruņutehnikas sekmīgai un ilgstošai ekspluatācijai.

2020. gadā kara jūrnieki pirmo reizi 28 gadu laikā saņems sešas zemūdenes uzreiz: četras atomzemūdenes (955A un 855M projekti) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes. Pagājušajā gadā ierindā stājās vairāk nekā 35 kuģi un palīgkuģi. VBP izpildes gaitā mūsdienīgā bruņojuma daļa Jūras kara flotē pārsniegusi 63%, un tas ir daudz vairāk nekā pašās attīstītākajās pasaules valstīs (līdz 50%). Mērķis – 70% mūsdienīga bruņojuma, un līdz 2027. gadam Krievijas JKF saņems vairāk nekā 180 jauno projektu kuģus. Paredzēta arī daudzfunkcionālo zemūdens atomkreiseru "Jaseņ M" un stratēģisko "Borei B" būve, gaidāmi kuģi ar precīzu raķešu bruņojumu un divi helikopteru bāzes kuģi, kas būs aprīkoti ar jaunākajiem jūras helikopteriem Ka-52K "Katran".

Pēterburgas raķešu fregates

VBP jūras prioritātes ir projektu 20385 un 20386 korvetes un projektu 22350 un 22350M fregates ar precīzajiem ieročiem, spārnotajām raķetēm "Kalibr NK" un hiperskaņas raķetēm "Cirkon". 16. jūlijā Sanktpēterburgas "Ziemeļu kuģubūvētavā" tiks likti pamati divām fregatēm. Tālās jūras zonas kuģi ieņems septīto un astoto vietu "admirāļu" sērijā. Tos nosauks par godu krievu admirāļiem Ivanam Jumaševam un Emīlam Spiridonovam.

Tālās jūras zonas mūsdienīgās fregates (tonnāža - 5 tūkstoši tonnu) paredzētas kuģu un zemūdeņu meklēšanai un likvidācijai, kuģu pretgaisa, pretraķešu un pretzemūdeņu aizsardzībai, mijiedarbībai ar jūras desantu, civilo kuģu un ražošanas objektu aizsardzībai.

22350 projekta fregate bruņota ar 16 spārnotajām raķetēm "Oniks", "Kalibr NK" vai "Cirkon", kas spēj likvidēt pretinieka kuģus un mērķus krastā. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka kompleksa "Cirkon" hiperskaņas raķetes 3M22 ar darbības rādiusu līdz 400 km startē no universālās vertikālās starta iekārtas ZS14, kas tiek izmantota arī raķetēm "Kalibr" un "Oniks". Šāda savstarpēja pielāgojamība ļauj elastīgi risināt katru kaujas uzdevumu.

Fregates zemūdens aizsardzības sistēma atgādina pretgaisa aizsardzības atmosfēras sistēmu. Tai nav analogu visā pasaulē. Kuģa korpusa būvei izmantotas pamanāmības mazināšanas tehnoloģijas, un pretinieka RLS, iespējams, to vienkārši neieraudzīs. Neredzamais kuģis izmaksā līdz 500 miljonus dolāru, toties visa raķešu kuģu sērija nodrošinās flotes iespēju kvalitatīvu soli uz priekšu. Atgādināšu, ka 22350 projekta pirmā sērijveida fregate "Admiral flota Kasatonov" sekmīgi noslēgusi izmēģinājumus Ziemeļu un Baltijas flotēs un drīz tiks uzņemta Krievijas JKF. Brauciena attālums – 4500 jūdzes, autonomais reiss var ilgt līdz 30 diennaktis, ekipāžā ir 170 cilvēki.

Severodvinskas klusās zemūdenes

Krievija veido jaunu zemūdeņu floti, kas spēj aizsargāt nacionālās intereses jebkurā Pasaules okeāna vietā. Šajā ziņā būtiski palīdzēs septiņi "Jaseņ" sērijas kuģi. 16. jūlijā Severodvinskā tiks sākta divu 885M projekta "Jaseņ M" zemūdens atomkreiseru būve. Mūsdienīgās daudzfunkcionālās zemūdenes būs apbruņotas ar spārnotajām raķetēm "Kalibr", virsskaņas pretkuģu raķetēm "Oniks", hiperskaņas "Cirkon" un 533 mm torpēdām. Tās tiks nosauktas "Vladivostok" un "Voronezh". Pirmā šī projekta sērijveida daudzfuncionālā zemūdene tika nolaista ūdenī 2019. gada nogalē, un drīz vien ekipāža sāks dienestu.

Modernizētā zemūdens kreisera galvenais uzdevums ir izsekot potenciālā pretinieka stratēģiskos zemūdens kreiserus un aviācijas bāzes grupējumus, būt pastāvīgi gatavai likvidēt mērķus un draudus. Jāņem vērā, ka viens vienīgs "Ohio" tipa amerikāņu raķešu ķuģis nes 24 ballistiskās raķetes UGM-133 Trident II D5, katrā no tām ir līdz 12 kodolgalviņas W88 ar 475 kilotonnu jaudu. Katrs šāda veida arsenāls kaujas patruļas zonā ir jāuzrauga cauru diennakti.

Mazpamanāmajam zemūdens atomkreiserim ar 13 800 t tonnāžu ir unikālas iespējas, ko dāvā tehnoloģiskās sistēmas un bruņojuma kompleksi. Zemūdenei ir īpaši droši kodolreaktori OK-650V, tā spēj strādāt līdz 520 metru dziļumā. Autonomais reiss var ilgt līdz 100 diennaktis, ātrums zem ūdens – 31 mezgls. Ekipāža – 64 cilvēki.

Sveicieni "Mistrāliem" no Krimas

16. jūlijā Kerčas kuģubūvētavā "Zaļiv" tiks sākta divu universālo desanta kuģu – franču "Mistrālu" analogu – būve. Iepriekš tamlīdzīgi kuģi Krievijā nav būvēti, tomēr nav šaubu, ka pirmais UDK saskaņā ar plāniem iekļausies JKF līdz 2026. gadam. Projekta izmaksas sastādīs aptuveni 100 miljardus. Krievijas kara operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi un nepieciešami ir lielie desanta kuģi, kas var nodrošināt operatīvu JKF klātbūtni attālos rajonos.

Jauno kuģu precīzas īpašības pagaidām nav zināmas. Iepriekš ziņots, ka UDK nesīs 16-20 helikopterus, desanta un trieciena kuterus (uz sausā doka klāja), 75 bruņutehnikas vienības un aptuveni 1000 bruņotus jūras kājniekus, vērā ņemamu arsenālu un spēku operatīvā grupējuma štābu, neskaitot artilēriju, zenītraķešu kompleksus, pretzemūdeņu aizsardzības līdzekļus, radioelektroniskās cīņas un navigācijas sistēmas un integrētās kaujas vadības sistēmas. Sarežģītā kuģa galvenais uzdevums ir nogādāt tūkstošiem jūras jūdžu attālumā un izsēdināt krastā spēkus un tehniku desanta operācijai ar helikopteru (kuģa aviācijas grupas) dalību.

Analizējot kuģu iespējas, ko 16. jūlijā sāks būvēt Sanktpēterburgā, Severodvinskā un Kerčā, redzamas Krievijas Jūras kara flotes harmoniskas attīstības pazīmes. Tā top nevis ar mērķi iebiedēt kaimiņus, bet gan efektīvi stāties pretī agresoram gan uz ūdens, gan krastā, gan zem ūdens. Krievijas flotes galvenais mērķis ir nacionālo interešu, robežu un sabiedroto aizsardzība.

56
Tagi:
zemūdenes, bruņojums, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

2
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

2
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

26
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

26
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"