Ballistiskā raķete Trident II D5, foto no arhīva

"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START

57
(atjaunots 12:48 15.07.2020)
Līgums NEW START paredzēja kodollādiņu skaita samazināšanu ASV un Krievijas arsenālos līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju ballistisko raķešu skaita ierobežošanu līdz 700 vienībām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka, acīmredzot, Baltais nams ir galīgi nolēmis nepagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanu NEW START. Tas ir pēdējais dokuments, kas ierobežo abu kodollielvalstu militāro spēku. Ar ko pasaulei draud starptautiskās drošības sistēmas sabrukums? Par to portālā RIA Novosti stāsta analītiķis Andrejs Kocs.

Iesaistīt Ķīnu

Sarunā ar žurnālistiem krievu diplomāts uzsvēra, ka nevajag arī krist panikā par to, ka NEW START nav pagarināts – Krievija spēj parūpēties par savu drošību arī bez tā. Tomēr līgums bija ļoti svarīgs. To parakstīja Krievijas un ASV prezidenti Dmitrijs Medvedevs un Baraks Obama 2010. gada 8. aprīlī. Dokuments stājās spēkā 2011. gada februārī, tā darbības termiņš beidzas 2021. gadā.

Līgums NEW START paredzēja kodollādiņu skaita samazināšanu ASV un Krievijas arsenālos līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju ballistisko raķešu skaita ierobežošanu līdz 700 vienībām. Līgums tika parakstīts tieši gadu pēc START termiņa beigām. XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā tikai retais šaubījās par tā pagarināšanas izredzēm, tomēr līdz ar Donalda Trampa ienākšanu Baltajā namā situācija strauji mainījās.

Par vienu no galvenajiem NEW START tālākas pastāvēšanas noteikumiem ASV līderis uzskata Ķīnas iesaistīšanu līgumā. ĶTR Ārlietu ministrijas Bruņojuma kontroles departamenta direktors Fu Cuns paskaidroja, ka tas iespējams tikai divos gadījumos: ja Ķīna paplašinās kodolarsenālu līdz ASV līmenim, vai Vašingtona samazinās savējo līdz Ķīnas līmenim. Citi varianti Pekinai nav pieņemami, jo neņem vērā stratēģiskā potenciāla kolosālo starpību.

Vēl viens Vašingtonas izvirzītais noteikums neapmierina Maskavu. Jūlija sākumā ASV prezidenta īpašais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Billingslijs nosauca par "šausminošiem" raķešu "Burevestnik" un dronu "Poseidon" projektus un aicināja tos slēgt, jo uz tiem neattiecas NEW START ierobežojumi. Jau iepriekš amerikāņi pieprasīja ierobežot Krievijas jaunākos ieročus, tostarp arī konvencionālās hiperskaņas pretkuģu raķetes "Cirkon".

"Tas liecina tikai par to, ka ASV vairs nav instrumentu pasaules līdera vietas saglabāšanai, kā vien kodolšantāža, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. – Ekonomikā viņi jau dažās jomās atpaliek no Ķīnas, militāro tehnoloģiju (piemēram, hiperskaņas) jomā – no Krievijas. Tāpēc viņi cenšas piespiest mūs atteikties no modernām iestrādēm. Mēs nedrīkstam uzķerties uz šī āķa."

Situācija bez kompromisa

Sergejs Lavrovs akcentēja, ka Krievija nelūgsies no ASV līguma pagarināšanu, lai arī Maskava vienmēr bija gatava zināmā mērā piekāpties. Ministrs paziņoja, ka ar amerikāņiem apspriesta iespēja ierobežot divu jaunāko Krievijas stratēģisko sistēmu skaitu NEW START ietvaros, kad tās būs pilnībā izvērstas. Runa ir par planējošajiem hiperskaņas blokiem "Avangard" un smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Sarmat".

"Savukārt trīs pārējās sistēmas (spārnotā raķete "Burevestnik", zemūdens drons "Poseidon" un hiperskaņas "Cirkon" – red.), ir jaunas, tās neiekļaujas kategorijās, uz kurām attiecas līgums NEW START, - uzsvēra Lavrovs. – Tomēr mēs esam gatavi uzsākt sarunas par to, lai diskusijā tiktu iekļauts arī bruņojums, kas no pašreizējā līguma viedokļa nav klasisks."

Tomēr maz ticams, ka ASV piekāpsies. Vašingtona jau vairākkārt ir izslēgusi jebkādu kompromisu: "Vai nu jūs bez ierunām piekrītat mūsu noteikumiem, vai mēs izstājamies no līguma." Skaidrs, ka ne Krievija, ne Ķīna nedomā piekrist amerikāņu pretenzijām, neņemot vērā pašu nacionālās intereses. Speciālisti uzskata, ka līguma NEW START pagarināšanas izredzes ir vājas. Tātad pilnībā mainīsies visa starptautiskā drošības sistēma.

Kvalitāte kvantitātes vietā

"Runājot par starptautiskās drošības sistēmu militārajā jomā, jāatzīst, ka faktiski tās vairs nav, - konstatēja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovs. - Šī sistēma turējās uz PSRS un ASV, vēlāk – uz Krievijas un ASV līgumiem. Tie ir līgumi par pretraķešu aizsardzību, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu, ko ASV pat nav ratificējušas. Vienošanās par drošību un sadarbību Eiropā, kā arī tā daļa – Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas tāpat nomiris, pateicoties ASV. Visa sistēma, kas bija rūpīgi veidota uz aukstā kara aso konfliktsituāciju pamata, pēc Vašingtonas iniciatīvas ir sagrauta."

Eksperts atgādināja, ka līdztekus vēl spēkā esošajam NEW START, vēl palicis Līgums par raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu. Taču arī šo dokumentu amerikāņi pūlas pielāgot sev. Jūnijā aģentūra Reuters, ataucoties uz informācijas avotiem valsts militārās rūpniecības kompleksā un valdībā, vēstīja, ka Baltais nams plāno pārskatīt līguma noteikumus, lai pārdotu dažādām valstīm lielāku skaitu kaujas bezpilota lidaparātu. Diezin vai tas iepatiksies citiem līguma dalībniekiem.

"Var ar nožēlu konstatēt, ka tagad visu nāksies konstruēt no jauna, - atzīmēja Murahovskis. – Mūsu prezidents jau ierosinājis ANO Drošības Padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, lai apspriestu šo jautājumu. Iespējams, pāriet pie starptautiska līguma, kas, ja ne ierobežos, tad vismaz kontrolēs kodolieročus. Taču, spriežot pēc Vašingtonas un Londonas politikas un viedokļa, šai iniciatīvai ir minimālas perspektīvas."

Eksperts uzsvēra, ka neuzskata par ticamu jaunas "kvantitatīvas" bruņošanās sacensības, kad Krievija un ASV atkal sāks palielināt kodollādiņu un to piegādes līdzekļu skaitu. Tomēr cīņa par tehnoloģisko pārākumu stratēģiskā bruņojuma jomā, acīmredzot, būs karsta.

57
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV, NEW START līgums
Pēc temata
ASV ultimāts New START jautājumā
ASV cenšas iekļaut Ķīnu pārrunās par NEW START līgumu
Donalds Tramps: Krievijas klātbūtni G7 pieprasa veselais saprāts
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

17
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

17
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

8
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

8
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ