ASV karavīrs ar karogu

Vai Krievijai ir izdevīgas jukas Amerikā?

71
(atjaunots 19:26 17.07.2020)
Krīze Amerikā atklāti ilgst jau gandrīz četrus gadus, bet jaunā stadija, kas pēdējos mēnešos pāraugusi atklātā haosā, liek uzdot vienkāršu jautājumu: kāda Amerika mums ir vajadzīga?

"Ja ieraudzīsim, ka karā uzvar Vācija, mums jāpalīdz Krievijai, ja būs Krievija, mums japalīdz Vācijai, un lai viņi slepkavo viens otru pēc iespējas ilgāk." Vārdi, ko Harijs Trumens teica 1941. gada 23. jūnijā, ir labi zināmi. Tas, ka senators (un nākamais prezidents) frāzi turpināja: "... lai arī man nekādos apstākļos negribētos redzēt, ka uzvar Hitlers," neko daudz nemaina. Amerika – Trumena viedoklis bija tuvs ne tikai plašām elites aprindām, bet arī lielākajai daļai vienkāršo amerikāņu – ne mazākajā mērā negribēja piedalīties karā Eiropā. Liels skaits simpatizēja Vācijai (vāciešu ieguldījums "amerikāņu asinīs" pārsniedz pat britu artavu), bet komunistiskajai Krievijai līdzi juta vien nedaudzi, portālā RIA Novosti atgādināja analītiķis Pjotrs Akopovs.

"Lai viņi slepkavo viens otru pēc iespējas ilgāk" – tas bija arī stratēģiskais aprēķins anglosakšu elites prātā, kas pasaules karu uzskatīja par reālām izredzēm ieņemt līdera vietu uz planētas un pabīdīt malā Lielbritāniju. Lai slepkavo – briti, vācieši un krievi karā novājināsies, un tad Amerika sāks valdīt pasaulē. Patiesībā tā arī notika, tikai ne visā pasaulē, tikai tās lielākajā daļā: Padomju Savienība no kara iznāca kā superlielvalsts, kas izplatīja savu ietekmi arī Eiropā un Āzijā. 

Pēc tam bija 40 konfrontācijas gadi, līdz PSRS pēkšņi sāka nepārdomātas un ārkārtīgi neveiksmīgas iekšējās struktūras (un pie viena – arī ārpolitikas) reformas un sabruka. ASV nekavējoties paziņoja, ka ir uzvarējušas aukstajā karā, un mēģināja kļūt par pasaules hegemonu. Pareizāk sakot, valdīt pār pasauli gribēja transnacionālā elite (liela tās daļa ir anglosakšu izcelsmes cilvēki), kas ASV izmanto kā instrumentu. Tomēr "pasaule amerikāņu stilā" un visas Zemes globalizācija ātri nonāca strupceļā, jo neveiksmīgais hegemons zaudēja spēkus (transnacionāļu izbūvētā finanšu sistēma aizvien vairāk atgādināja krāpnieku piramīdu), turklāt sāka pretoties lielvalstis-civilizācijas ar savu viedokli par pasaules kārtību nākotnē.

Formālu punktu "amerikāniskajā pasaulē" 2013.-2014. gados pielika Snoudens un Krima – Krievija ne tikai atklāti izaicināja hegemonu, tā pārbaudīja viņa izturību, un visvarenības ilūzija pagaisa arī visas pārējās pasaules acīs. Nāca atteikšanās izdot Snoudenu un Krimas atgriešana, atbildot uz mēģinājumu atņemt Ukrainu, un pēc tam jau pasaule mainījās.

Drīz vien arī Amerikā sākās smaga iekšējā krīze. Formāli to izraisīja Donalda Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, taču, pēc būtības, jau sen bija manāmas smagas iekšējās plaisas un konflikta simptomi. Līdz 2020. gadam situācija ASV kļuva aizvien nekontrolējamāka – gaidāmās vēlēšanas uzskrūvē likmes un provocē sprādzienu. Bagāto balto elites pārstāvju – transnacionāļu konstruētā Black lives matter tiek izmantota ne tikai Trampa gāšanai, bet arī vecās Amerikas demontāžāi. Kādiem nolūkiem? Ko plānots celt tās vietā? Vai runa tomēr nav par demontāžu, bet gan par to, kā, mainot formu, salglabāt saturu, turklāt ne iekšējo saturu, bet gan ārējo funkciju, globālo mērķi?

Ko šajā situācijā darīt Krievijai? Atbalstīt vienu pusi? Mierīgi vērot bardaku cerībā, ka tas ievilksies un vēl vairāk vājinās Savienotās Valstis?

Skaidrs, ka masu apziņā Krievijā saglabājies Harija Trumena viedoklis – lai viņi karo pēc iespējas ilgāk. "Mēris pār jūsu abu mājām", "jo sliktāk, jo labāk", demokrātu un republikāņu asiņainais karš – nav nekāds brīnums, ka viedoklis par ASV Krievijā ir ļoti slikts. Ne jau par tautu – par eliti, ar ko Krievija sastapās pēckara periodā. Ja ASV novājināsies, tas Krievijai nāks tikai par labu. Un tikai retais grimst pārdomās: kādas būs Savienotās Valstis?

Tiesa, Krievijā vēl ir dažas prorietumnieciski noskaņotas personas, kas pastāvīgi brīdina: lai arī Amerika ir slikts policists, cita globālā žandarma tik un tā nav, bez vecākā brāļa pasaule nevar iztikt, viss izjuks, mēs esam vāji, mūs pakļaus Ķīna (vai kāds cits, lai arī nevar atcerēties, kad un kas būtu Krieviju pakļāvis kopš laika, kad tā atbrīvojas no Ordas jūga?), tāpēc Krievijai nav izdevīga ASV krišana. Šo mantu skandēja daļa publikas Krievijā, tomēr, jo bezatbildīgāk un absurdāk rīkojās tās elite, jo mazāk bija argumentu par labu tādam viedoklim.

Runa taču nav tikai par to, ka laikā, kad amerikaņu elite cīnījās pret Trampu, tā izmantoja Krieviju kā biedēkli. Runa ir par to, ka tāda nomelnošana ir pārkāpusi visas iespējamās robežas. Kāpēc krievus nesen apsūdzēja par prēmiju izmaksām talibiem par noslepkavotiem amerikāņiem? Tāpēc, ka vajadzēja spēlēt ar pretmetiem: kamēr mēs, labie ļaudis, cīnāmies ar rasismu, policijas vardarbību un "balto privilēģijām" pašu mājās, mūsu prezidents-nodevējs pat nerūpējas par mūsu lielisko kareivju drošību tālu no mājām! Kad mēs sakām, ka "melno dzīvībām ir nozīme", mēs patiesībā gribam aizstāvēt visus amerikāņus, bet Trampam nerūp neviena dzīvība! Jo viņš ir nodevējs un krievu marionete! Un vēl noteiksim Krievijai jaunas sankcijas! Amerikāņu iekšpolitikā Krievija ir kļuvusi par grēkāzi, taču ļaunākais ir tas, ka visa amerikāņu ārpolitika ir kļuvusi par iekšējā konflikta ķīlnieci. Jā, iekšējā situācija vienmēr ietekmējusi ASV ārpolitiku, tomēr līdz zināmam līmenim. Tagad visas iekšpolitiskas pretrunas padara neskaidru "amerikāņu ārpolitikas" jēdzienu, jo attiecības ar Ķīnu, Krieviju un Eiropu karojošās puses uztver dažādi.

Jā, viņi var izmantot vienus un tos pašus vārdus (piemēram, "sankcijas"), tomēr interpretē tos citādi. Lieta tāda, ka viņiem ir dažādi mērķi: Trampam vajadzīga spēcīga Amerika, viņa pretiniekiem – spēcīgs globalizējamās pasaules līderis. Otrajā gadījumā nav nozīmes ne iedzīvotāju sastāvam, ne valsts vēsturei vai nosaukumam: ja ASV pārdēvēs par "Jaunu kopīgo valsti" – lai būtu, lai tik "gana tautas". Taču jaunajai Amerikai spēka būs vēl mazāk nekā vecajai, un šajā gadījumā ievainots zvērs ir nāvējoši bīstams.

Bet ja nu uzvarēs Tramps? Tad Amerikai būs izredzes atkal kļūt par normālu valsti ar savām nacionālajām interesēm, ko aizstāvēt. Ar tādu valsti var vienoties, naidoties, draudzēties, jo tai ir nacionālās intereses un nacionālā elite, kas aptver savu iespēju robežas un vispirms ņem vērā savu iedzīvotāju intereses, ar kuriem tā sevi neapšaubāmi identificē.

Tādas Amerikas uzvara atbilst Krievijas interesēm – ar citādu, globālistisku Ameriku Krievijai nevar būt nekā, tikai nāvējoša konfrontācija. Nav ne mazāko cerību uz to, ka amerikāņu perestroika iegāzīs ASV haosā, tādējādi pārvēršot par apkārtējiem nekaitīgu valsti. Gluži pretēji, sacelšanās pret Trampu sākusies ar mērķi saglabāt Ameriku, ko visa pasaule ļoti grib zaudēt.

"Neviens no viņiem netus doto vārdu," 1941. gadā Trumens teica par Staļinu un Hitleru. Ne Baidens, ne Tramps netur savu vārdu (tiesa, Tramps neko nevarēja uzsākt attiecībās ar Putinu, un tā nav viņa vaina). Vai Krievijai ir jēga strādāt ar viņiem? Taču tuna nav par politiķu personībām, bet gan par viņu paustajām vēsturiskajām tendencēm. Trams – tā ir aizejošā Amerika, pagātnes baltā Amerika? Nē, tās ir izredzes Amerikai uz atbrīvošanos no globalizācijas jūga un nacionālas valsts parādīšanos. Patiesībā tā ir vienīgā iespēja ASV saglabāties kā valstij, citādi pēc vēl viena mēģinājuma saglabāt hegemoniju pasaulē, ASV dabūs bruku un sairs. Sāksies haoss. Vai tas patiešām ir izdevīgi Krievijai?

Nē, jo ceļā pretī bezdibenim liberālo globālistu vadībā ASV var izšķirties milzu ugunsgrēku visā pasaulē. Tāds kaimiņš Krievijai noteikti nav vajadzīgs. Tad jau labāk novēlēt Trampam "padarīt Ameriku atkal varenu".

71
Tagi:
protesti, Black Lives Matter, ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Krievijas vēstniecība ASV aicina Kongresu atteikties no "šausmenēm" par Krieviju
Krievu iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM

Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

4
(atjaunots 12:56 18.09.2020)
Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus, neskatoties uz Rietumu stingro pretestību.

Krievija joprojām paplašina Sukhoi un Mikoyan iznīcinātāju eksportu, kas visā pasaulē pazīstami ar savu izcilo efektivitāti cīņā un drošību. Indijas Gaisa kara spēki parasti dod priekšroku Krievijas bruņojumam, un šī izvēle ir augstu vērtējama, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Šovasar Indijas Aizsardzības iepirkumu padome apstiprināja piedāvājumu iepirkt 12 Krievijas daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-30MKI (Indijai paredzēta modifikācija) un 21 iznīcinātāju MiG-29 – līdz ar Indijas GKS sastāvā esošo 59 lidmašīnu MiG-29 modernizāciju. Su-30MKI jaunā partija tiek vērtēta 1,42 miljardu dolāru apmērā, MiG maksā 984 miljonus, tātad kopā – vairāk nekā divi miljardi. Lidmašīnas tiks piegādātas jau šogad.

Neskatoties uz Rietumu stingro pretestību, Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus. "Rosoboroneksport" portfelī ir pasūtījumi 55 miljardu dolāru apmērā (otrā vieta pasaulē pēc ASV). Pie tam jau vairākus gadus saglabājas "koridors" 53-56 miljardu dolāru apmērā. aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Pārliecinošus panākumus starptautiskajā tehnoloģiskā bruņojuma tirgū ļauj gūt iznīcinātāji Su-30 un MiG-29 – tie pamatoti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē vairāku parametru ziņā, tiek ekspluatēti desmitos valstu un ir ļoti pieprasīti NVS.

Krievijas partneru izvēle nav nejauša. Daudzfunkcionālais un ļoti veiklais 4++ paaudzes iznīcinātājs Su-30 paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo traucējumu gadījumā. Lidmašīna spēj uzņemt 8 tonnas lietderīgās kravas (raķešu un bumbu bruņojums) un nes to ar ātrumu līdz 2125 km/h. Tā efektīvi piesedz savus bruņotos spēkus (objektus) no uzlidojumiem, atvaira dažādu pretinieka spēku masveida uzbrukumus (ieskaitot spārnotās raķetes). Tas nodemonstrējis savas izcilās iespējas Krievijas GKS operācijā Sīrijā. Eksportēto un rezervēto Su-30MKI skaits mērojams simtos lidmašīnu.

4. paaudzes frontes iznīcinātājam MiG-29 ir spēcīgs raķešu bruņojums, un maksimālajā ātrumā (2,25 Mahi) apsteidz jebkuru Ziemeļatlantijas alianses iznīcinātāju. Tā pārspēks pārbaudīts karadarbībā Persijas līča valstīs, Etiopijā, Eritrejā, Dienvidslāvijā, Sudānā, Sīrijā un atzīts arī Rietumos. MiG-29 izmanto 25 valstu gaisa kara spēki.

NVS ārēs

Krievija eksportē bruņojumu uz 50 pasaules valstīm. Starp tām ir arī septiņas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis. Šeit trieciena aviācijas piegādēm ir vērā ņemama vieta. 1. jūlijā četri jaunie Su-30SM sāka kaujas dežūras Baltkrievijas pretgaisa aizsardzībā. Valsts gaisa kara spēku līmenis būtiski augs, kad Baltkrievija saņems visus 12 iznīcinātājus Su-30SM, ko paredz līgums. Tomēr arī četrām 4++ paaudzes lidmašīnām ir liela nozīme valsts aizsardzībā.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Iepriekš Armēnija uzņēma bruņojumā četrus no 12 Krievijā iepirktajiem daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem Su-30SM. Valsts gaisa kara spēki izmanto arī iznīcinātājus MiG-29. Erevāna plāno turpmāk paplašināt GKS potenciālu, pateicoties Krievijā ražotajai trieciena aviācijai.

Kazahstāna saņem jaunu kara aviācijas tehniku no Krievijas, arī 12 iznīcinātājus Su-30SM. Republikas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties 36 lidmašīnas Su-30SM.

Uzbekistāna plāno nostiprināt gaisa kara spēkus ar daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM partiju uz Krievijas valsts eksporta kredīta rēķina. Bez tam Krievija palīdz modernizēt aptuveni 30 iznīcinātājus MiG no valsts GKS.

Sukhoi un Mikoyan lidmašīnas izvērtē arī Azerbaidžānas gaisa kara spēku speciālisti – viņus sagaida sarežģīta izvēle starp iznīcinātājiem Su-35 un MiG-35. Republikas bruņojumā ir iznīcinātāji MiG-29.

Tuvāko sabiedroto un partneru interese ir likumsakarīga. Krievijā ražotās varenās un manevrētspējīgās trieciena lidmašīnas pasaulē tiek uzskatītas par konstruktoru šedevru. Krievija ir izpelnījusies uzticama tehnoloģiskā bruņojuma piegādātāja reputāciju.

Tomēr atgriezīsimies pie Indijas līgumiem.

Teicama sadarbība

Krievijas un Indijas sadarbība attīstās uz Militāri tehniskās sadarbības programmas 2011.-2020. gg. pamata, un "Rosoboroneksport" Indijas pasūtījumu portfelis pārsniedz 4 miljardus dolāru. Indija atrodas lielāko partneru pirmajā trijniekā (līdz ar Ķīnu un Ēģipti). Krievijas ieguldījums Indijas bruņojuma importā pārsniedz 70% no kopējā apjoma pat Ņūdeli iepirkumu diversifikācijas fonā. Piedevām – iepriekš piegādātās Krievijas aviācijas tehnikas modernizācijas dārgie līgumi.

Pirmais līgums par 16 klāja iznīcinātāju MiG-29K/KUB piegādi Indijas Jūras kara spēkiem izpildīts 2011. gadā. Divus gadus vēlāk sākās nākamā līguma izpilde par 29 tādu pašu mašīnu piegādi. Šodien Krievijas aviācijas būves korporācija "MiG" piegādā tehnoloģiskos komplektus Indijas Mig-29 (modifikācija MiG-29UPG) modernizācijai saskaņā ar 2008. gada līgumu par aptuveni 900 miljoniem dolāru.

2000. gadā Indija un Krievija noslēdza līgumu 3,5 miljardu dolāru apmērā par licences pādošanu 140 iznīcinātāju Su-30MKI ražošanai Indijas uzņēmumā HAL (Hindustan Aeronautics Limited). Vēlāk puses saskaņoja 222 mašīnu izlaišanu, un tagad Indijas GKS jau ir aptuveni 270 iznīcinātāji Su-30MKI.

Pastāvīgi augošā Indijas un Krievijas militāri tehniskā sadarbība demonstrē paraugu daudzām pasaules valstīm. Kopīgie bruņojuma sistēmu projektēšanas un izstrādes projekti ir sekmīgi, notiek tehnoloģiju apmaiņa, rit darbs pie aviācijas un kosmiskajiem projektiem. Netraucē pat sankcijas, ar kurām ASV draudz Indijai par iznīcinātāju MiG-29 (nevis amerikāņu piedāvāto F-16) partijas iegādi. Iepriekš sankcijas tika vērstas pret iznīcinātājiem Su-35 un zenītraķešu sistēmām S-400. Jāpiebilst, ka "universālais" spiediena instruments pret valstīm, kas izvēlas Krievijas ieročus nedarbojas pat attiecībās ar Turciju – NATO dalībvalsti.

4
Tagi:
Indija, iznīcinātājs, krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
"Avangard" starts: Krievijas raķete pārvelk krustu pāri PRA sistēmām
Sit kā odus: Krievijas Aizsardzības ministrija parādījusi jauno PRA raķeti
Galvenais – izlūkošana: amerikāņu kareivji atklājuši Krievijas PRA pārvarēšanas plānu
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
ASV prezidents Donalds Tramps un armijas ģenerālleitnants Herberts Makmāsters

Donalda Trampa karš un miers

21
(atjaunots 14:05 17.09.2020)
ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aizvien lielāku nozīmi iegūst jautājums: kā pusē būs Savienoto Valstu armija?

Par godu Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu līgumam par attiecību normalizāciju ASV prezidents nominēts Nobela Miera prēmijai (papūlējās kāds Norvēģijas parlamenta deputāts – jau savlaicīgi, pat pirms vienošanās noslēgšanas), stāsta Dmitrijs Kosirevs portālā RIA Novosti.

Lieta tāda, ka Tramps patiešām pielicis roku šajā darbā, tāpēc dokuments tiks parakstīts Vašingtonā. Tas ir ļoti izdevīgs Izraēlai – valsti atzinusi kārtējā arābu valsts, - tikai palestīnieši nemaz nepriecājas. Tomēr, lai kādi būtu grozījumi un atrunas, tas ir stāsts par mieru, nevis karu. Kāpēc gan to neatzīmēt ar Nobela prēmiju? Žanra klasika – piešķirt to vidutājam-miernesim.

Tāpēc interesi rada nevis norvēģa iniciatīva, bet gan tās informatīvais fons. Galu galā, tagad ASV un pasaulē dienas gaismu ieraudzījis vesels "Karš un miers" – par to, ko Donalds Tramps, viņa piekritēji un oponenti stāsta par armijas jautājumiem, dažnedažādu ārvalstu operāciju jēgu, arī par to, kurā pusē nostāsies armija nopietnajā tracī ASV, kas nupat sākas nākamās prezidentūras jautājumā. Informatīvais fons ir ļoti saspringts, vietām pat ar pāreju līdz šizofrēnijai.

Kā orators Tramps nav tālu aizgājis no "zeltamutes" Džo Baidena – pastāvīgi aiziet greizi. Tomēr ne tiktāl, lai nosauktu amerikāņu karavīrus par "lūzeriem" par to, ka viņi gājuši bojā kaujā. Tā bija īsta dāvana no demokrātu puses ar atsaucēm uz anonīmiem avotiem un pārējo žanra klasiku.

Tai sekoja reālitātei tuvāka Trampa uzruna: viņš apsūdzēja augstākās militārpersonas par to, ka viņi vienmēr ir gatavi sūtīt karavīrus kaujā par prieku ieroču korporācijām. Armijas Ģenerālštāba priekšnieks Džeimss Makkonels skarbi un pieklājīgi atbildēja, ka karš vienmēr ir ārkārtas gadījums, un armijas vadība attiecīgi risina problēmu. It īpaši ņemot vērā to, ka komandieriem, tāpat kā korporāciju vadītājiem, armijā dien bērni un mazbērni.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Aiz šīs laipnību straumes slēpjas: a) karavīru senā nepatika pret politiķiem, kuri sūta viņus kaut kādā kārtējā amerikāņu karā; b) fakts, ka Tramps sevi nepārprotami pozicionē kā miera, nevis kara prezidentu; c) republikāņu elektorāta noskaņojums, kuri uzskata, ka sākumā ir jāievieš kārtība mājās, un tikai pēc tam var iebiedēt citas tautas.

Patiesībā šajā gadījumā Tramps nav pateicis neko jaunu, tikai īsumā pārfrāzējis savu priekšgājēju Dvaitu Eizenhaueru, ģenerāli, Otrā pasaules kara varoni, kam bija morālas tiesības teikt pāris vārdus par militāri rūpniecisko kompleksu. Kad viņš nodeva stafeti Džonam Kenedijam un atvadījās no tautas 1961. gada 17. janvārī, viņš ierunājās...

Patiesībā jau šis joks ir jālasa pilnībā, tajā ir vairākas gudras un mūsdienās negaidīti aktuālas domas. Pat ne tikdaudz par militāri rūpniecisko kompleksu, - par jebkuru spēcīgu lobētāju, kas noalgo bariem "ekspertu", lai uzspiestu valdībai kaut kādus nežēlīgus lēmumus. Karš (vai ekonomika, vai medicīna) ir pārāk nopietna lieta, lai nodotu to karavīru (ekonomistu, mediķu utt.) rokās, lūk, par ko ir runa.

Protams, Tramps nav Eizenhauers, taču visa viņa republikāņu komanda aizvien ciešāk draudzējas ar ietekmīgām veterānu organizācijām, atdod godu kritušajiem... Ne velti taču parādījušies tie meli par "lūzeriem".

Ne velti tieši tagad, tuvojoties vēlēšanām, Tramps tomēr panācis, ka tiek īstenots viņa lēmums par 2,2 tūkstošu karavīru izvešanu (tā ir gandrīz puse kontingenta) no Irākas un par to, ka mājās atgriezīsies kareivji no Afganistānas. Ar vārdiem, ka jāpieliek punkts "tiem muļķīgajiem bezgalīgajiem kariem".

Ar politiķiem un dažu labu no vadības viņš var nopietni sastrīdēties, bet ar ierindniekiem – diezin vai. Galu galā – kurš tad zaldāts gribēs turpināt nesaprotamas un gadiem ilgi ievilkušās misijas nepatīkamās vietās, kur sakāve ir acīmredzama, bet pavēles doties mājup nav.

Te jāatzīmē īpašs sižets – militāra apvērsuma iespēja ASV, pareizāk sakot, runas par to. Gan respektabli, gan skandalozi jau sen raksta par projektu ar nosaukumu "godīga pāreja" (varas pāreja nākamā gada janvārī). Par nesenajām demokrātu apspriedēm par to, "kā neatzīt vēlēšanu rezultātus un organizēt Trampam maidanu visā valstī". Ne tikai ielu cīnītāji, arī karavīri bieži parādās šajās runās.

Piemēram, ar demenci vai bez tās, tomēr Baidens jau trīs reizes ir noteicis, ka kareivjiem nāksies izvilkt Trampu no Baltā nama 20. janvārī tieši pusdienlaikā.  Viņa domubiedri konkretizē: tas jāpadara 82. desanta divīzijai, un tagad tās komandierim raksta vēstules dažādi norūpējušies pilsoņi.

Tātad militārā tēma šajā valstī tuvākajās dienās skanēs aizvien biežāk un daudzveidīgāk.

Noslēgumā iesaku iesniegt Nobela prēmijas komitejai iniciatīvu: katru gadu piešķirt prēmiju pašreizējam ASV prezidentam. Avansā – tāpat kā nesen ievēlētajam Barakam Obamam 2009. gadā (par skaistām runām, bet patiesībā – lai viņam būtu neērti sākt jaunus karus). Pasniegt prēmiju prezidentam par to, ka veselu gadu Amerika nevienam nav uzbrukusi. Par to, ka Savienotās Valstis no kaut kādas valsts izved savus karavīrus. Ja permanentais laureāts nav attaisnojis cerības, prēmiju atņemt.

Donalds Tramps kļuvis par Nobela miera prēmijas kandidātu. Acīmredzot, cita starpā – arī pat to, ka viņa prezidentūras laikā ASV nav sākušas nevienu jaunu lielu karu – Pentagons piedalījās tikai dažās militārās operācijās. Tomēr formālais iemesls ir citāds.

Jebkurā gadījumā tas būs labāks pielietojums naudai, nekā dalīt to, kā ierasts, ik pāris gadus: šogad – miernersim, nākamgad – kārtējam "cīnītājam par cilvēka tiesībām", tas ir, visbiežāk – personāžam, kas izprovocējis pilsoņu konfliktu pats savā valstī un iesaistījis tajā ārējos spēkus.

21
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV, Tramps
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV gatavo krāsaino revolūciju. Baidenu grib pataisīt par Tihanovsku