Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā

134
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Zviedru telekanāls SVT ceļ trauksmi: Baltijas jūrā iegājusi Krievijas atomzemūdene, kas spēj nest liela darbības rādiusa spārnotās raķetes un torpēdas ar kodolgalviņām, kuru jauda "desmitkārt pārspēj bumbu, kas noslaucīja no zemes virsmas Hirosimu".

Zviedru eksperti vērtē, ka šis Krievijas solis ir spēka demonstrējums. Faktu, ka jau pirms ilga laika ieplānota kuģa dalība Krievijas JKF dienai veltītajā Galvenajā jūras kara parādē, skandināvu militārpersonas un speciālisti ir sekmīgi ignorējuši.

Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta pētniecības nodaļas vadītājs Niklass Granholms izteica pieņēmumu, ka tuvāko dažu nedēļu laikā notiks kaut kādas Krievijas JKF mācības. Viņš piezīmēja, ka 150 metrus garā zemūdene ar diviem kodolreaktoriem ir pārāk liela un bīstama Baltijai. 60 metrus garās zviedru dīzeļa zemūdenes nepārprotami tai piekāpjas. Militārais eksperts secināja: "Antei" ir Krievijas militārā spēka demonstrācija.

Izdevums "Stockholm seičas" (krievu valodā) publicēja cita speciālista, drošības padomnieka Joakima fon  Brauna viedokli: "Krievijas militāristi sūta mums skaidru signālu: viņi vēlas parādīt, ka ir lieli un stipri." Zviedrijas Bruņotie spēki seko notikumiem Baltijā. Dāņi ļoti lepojas ar to, ka pirmie ieraudzīja 150 metrus garo "adatu siena kaudzē", tas ir, Krievijas  zemūdens atomkreiseri K-266 "Orel" virs ūdens, pārvietojoties ar aptuveni 15 mezglu ātrumu (27 km/h).

Атомный подводный ракетоносный крейсер Орел, архивное фото
© Sputnik / Александр Гальперин
Raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel". Foto no arhīva

Ko nu tur runāt par Baltijas jūru vien – apdraudēts ir viss Atlantijas okeāns. Rietumu eksperti atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Krievijas zemūdenes būtiski uzlabojušas savus rādītājus, ekipāžas kļuvušas meistarīgākas. Tālās darbības zemūdenes sagādā galvas sāpes NATO, kas iepriekš sprieda par kundzības zudumu Ziemeļu Atlantijā. Un tomēr, kas īsti notiek Baltijā?

Zemūdens raķešu atomkreiseris K-266 "Orel" ar kodoliekārtu patiešām devās no Ziemeļu flotes uz Somu līci Baltijas jūrā. Krievijas Aizsardzības ministrija to neslēpj. Zināms arī tas, ka projekta 949A "Antei" zemūdenes paredzētas cīņai ar pretinieka aviācijas bāzes grupējumiem, un Baltijas reģiona valstis var gulēt mierīgi (aviācijas bāzes kuģu tām nav). "Orel" mērķis nav arī NATO jūras kara spēki Eiropā.

Atbilde uz jautājumu par Krievijas atomzemūdenes pārgājiena mērķi ir acīmredzama. Jūlija pēdējā svētdienā (2020. gadā – 26. jūlijā) Krievija svin Jūras kara flotes dienu. Tāpēc ir dīvaini, ka jūras spēku speciālisti Baltijas reģiona valstīs tagad lauza galvas par atomzemūdenes vizītes mērķi. Atgādināšu, ka 2018. gadā kreiseris "Orel" jau pārstāvēja Ziemeļu floti Krievijas Galvenajā jūras kara parādē Somu līcī. Toreiz (tāpat kā tagad) ekipāža pārvarēja vairāk nekā 1500 jūras jūdzes (apmēram 2800 km) no Severomorskas līdz Kronštatei, tomēr misija ir miermīlīga.

"Antei" partneriem pāri nedarīs

Projekta 949A "Antei" daudzfunkcionālās trešās paaudzes atomzemūdenes ("Orel", "Smolensk", "Voronezh", "Omsk", "Tver" un citas) paredzētas raķešu uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes kuģiem un krasta objektiem ar virsskaņas spārnotajām raķetēm "Granit", kuru darbības rāduss ir apmēram 500 km. Tām ir izturīgs cilindriskas formas korpuss (10 tilpnes) no 45-68 mm bieza tērauda un pretkuģu raķešu palaišanas iekārtas izvirzītas ārpus korpusa 45 grādu leņķī pret apvārsni (zemūdens starts). Konstrukcija nostiprināta reisiem arktiskajos platuma grādos. Pie tam "Antei" izmaksā aptuveni 10 reizes mazāk nekā amerikāņu aviācijas bāzes kuģis, piemēram, "Nimitz".

Zemūdens kreiseris K-266 "Orel" uzņemts Krievijas JKF 1993. gadā. pēc modernizācijas 2017. gadā tā bruņojumā ir pretkuģu raķešu komplekss P-800 "Oniks" ar 72 raķetēm 3M-45 un 24 dažādu tipu torpēdām. Salīdzinājumam: Ziemeļu flotes flagmanis, smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy" saņēmis tikai 20 pretkuģu raķetes. "Orel" paplašinājis iespējas uz jauno automatizēto cīņas kontroles sistēmu, hidroakustiskās sistēmas un kluso dzenskrūvju rēķina. Iepriekš kļuva zināms, ka dziļās modernizācijas gaitā "Antei" saņems arī raķešu kompleksus "Kalibr", kas ļauj apšaudīt sauszemes objektus līdz 2500 km attālumā.

Lai nu būtu kā būdams, raķešu zemūdens atomkreiserim "Orel" ir unikālas kaujas īpašības, tas var ienirt līdz 600 m dziļumā, tam ir milzīga – 24 tūkst. tonnu – tonnāža. Zemūdene ir 155 metrus gara, zem ūdens spēj pārvietoties ar 32 mezglu ātrumu (apmēram 59 km/h), autonomais darbs – 120 diennaktis, ekipāža – 130 cilvēki. Tā sekmīgi piedalījusies mācībās un reisos, divkārt saņēmusi JKF komandiera balvu par šaušanu pa mērķiem jūrā.

Lepnā ķīļūdens ierindā

13. jūlijā Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs informēja: "Ziemeļu flotes kuģu vienība: lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" ieradušies Somu līcī, lai piedalītos Galvenajā jūras kara parādē. Tuvākajā laikā vienība sāks pasākumus saskaņā ar Parādes organizācijas plānu." Kronštates reida akvatorija ir gatava uz laiku uzņemt lielas tonnāžas kuģus.

Pārgājiena laikā lielā pretzemūdeņu kuģa "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreisera "Orel" ekipāžas organizēja virkni mācību pretgaisa un pretzemūdeņu aizsardzības jomā, signālu apmaiņas mācības dienas un nakts laikā, cīņā par izdzīvošanu. Vērtīgu pieredzi guva sardzes virsnieki un stūrmaņi, ņemot vērā navigācijas īpatnības Baltijas jūras akvatorijā.

Sākušies lielas tonnāžas kara kuģu parādes ierindas treniņi. Kopā ar kreiseri "Orel" Kronštates reidā svētkiem gatavojas lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov", lielie desanta kuģi "Minsk" un "Korolev". Ekipāžas pilnveido sakaru un mijiedarbības sistēmu, kustību ķīļūdens kolonnā noteiktajā ātrumā un kursā. Tiek pāŗbaudīta sardzes virsnieku un stūrmaņu gatavība braucienam Kronštates sarežģītajā akvatorijā (tā nav viegla pat Baltijas flotes jūrniekiem).

Mūsdienu Baltijas flote ir Krievijas priekšpostenis Rietumu virzienā, daudzveidīga operatīvi stratēģiskā vienība, kas ietver kuģus, jūras aviāciju, pretgaisa aizsardzības līdzekļus, krasta spēkus, vienoto operatīvās un tehniskās sagādes struktūru. Galvenajā parādē iestaistīti plaši Jūras kara flotes spēki un līdzekļi (desmitiem kuģu, lidmašīnu un helikopteru), tāpēc svētki līdzinās stratēgiskajai operācijai. Mērķis ir miermīlīgs, taču organizācija – militāra. Tas ir normāli. Krievijas Jūras kara flotes klatbūtne Baltijas jūrā nav draudīga militārā spēka demonstrācija, tas ir jau 317 gadus ilgs vēsturisks fakts. Un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" te ir mājās, nevis ciemos.

134
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra
Pēc temata
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
Mediji noskaidrojuši, kad tiks nolaisti ūdenī "Poseidonu" nesēji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

7
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

7
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

16
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

16
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

0
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

0
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi