Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā

142
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Zviedru telekanāls SVT ceļ trauksmi: Baltijas jūrā iegājusi Krievijas atomzemūdene, kas spēj nest liela darbības rādiusa spārnotās raķetes un torpēdas ar kodolgalviņām, kuru jauda "desmitkārt pārspēj bumbu, kas noslaucīja no zemes virsmas Hirosimu".

Zviedru eksperti vērtē, ka šis Krievijas solis ir spēka demonstrējums. Faktu, ka jau pirms ilga laika ieplānota kuģa dalība Krievijas JKF dienai veltītajā Galvenajā jūras kara parādē, skandināvu militārpersonas un speciālisti ir sekmīgi ignorējuši.

Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta pētniecības nodaļas vadītājs Niklass Granholms izteica pieņēmumu, ka tuvāko dažu nedēļu laikā notiks kaut kādas Krievijas JKF mācības. Viņš piezīmēja, ka 150 metrus garā zemūdene ar diviem kodolreaktoriem ir pārāk liela un bīstama Baltijai. 60 metrus garās zviedru dīzeļa zemūdenes nepārprotami tai piekāpjas. Militārais eksperts secināja: "Antei" ir Krievijas militārā spēka demonstrācija.

Izdevums "Stockholm seičas" (krievu valodā) publicēja cita speciālista, drošības padomnieka Joakima fon  Brauna viedokli: "Krievijas militāristi sūta mums skaidru signālu: viņi vēlas parādīt, ka ir lieli un stipri." Zviedrijas Bruņotie spēki seko notikumiem Baltijā. Dāņi ļoti lepojas ar to, ka pirmie ieraudzīja 150 metrus garo "adatu siena kaudzē", tas ir, Krievijas  zemūdens atomkreiseri K-266 "Orel" virs ūdens, pārvietojoties ar aptuveni 15 mezglu ātrumu (27 km/h).

Атомный подводный ракетоносный крейсер Орел, архивное фото
© Sputnik / Александр Гальперин
Raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel". Foto no arhīva

Ko nu tur runāt par Baltijas jūru vien – apdraudēts ir viss Atlantijas okeāns. Rietumu eksperti atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Krievijas zemūdenes būtiski uzlabojušas savus rādītājus, ekipāžas kļuvušas meistarīgākas. Tālās darbības zemūdenes sagādā galvas sāpes NATO, kas iepriekš sprieda par kundzības zudumu Ziemeļu Atlantijā. Un tomēr, kas īsti notiek Baltijā?

Zemūdens raķešu atomkreiseris K-266 "Orel" ar kodoliekārtu patiešām devās no Ziemeļu flotes uz Somu līci Baltijas jūrā. Krievijas Aizsardzības ministrija to neslēpj. Zināms arī tas, ka projekta 949A "Antei" zemūdenes paredzētas cīņai ar pretinieka aviācijas bāzes grupējumiem, un Baltijas reģiona valstis var gulēt mierīgi (aviācijas bāzes kuģu tām nav). "Orel" mērķis nav arī NATO jūras kara spēki Eiropā.

Atbilde uz jautājumu par Krievijas atomzemūdenes pārgājiena mērķi ir acīmredzama. Jūlija pēdējā svētdienā (2020. gadā – 26. jūlijā) Krievija svin Jūras kara flotes dienu. Tāpēc ir dīvaini, ka jūras spēku speciālisti Baltijas reģiona valstīs tagad lauza galvas par atomzemūdenes vizītes mērķi. Atgādināšu, ka 2018. gadā kreiseris "Orel" jau pārstāvēja Ziemeļu floti Krievijas Galvenajā jūras kara parādē Somu līcī. Toreiz (tāpat kā tagad) ekipāža pārvarēja vairāk nekā 1500 jūras jūdzes (apmēram 2800 km) no Severomorskas līdz Kronštatei, tomēr misija ir miermīlīga.

"Antei" partneriem pāri nedarīs

Projekta 949A "Antei" daudzfunkcionālās trešās paaudzes atomzemūdenes ("Orel", "Smolensk", "Voronezh", "Omsk", "Tver" un citas) paredzētas raķešu uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes kuģiem un krasta objektiem ar virsskaņas spārnotajām raķetēm "Granit", kuru darbības rāduss ir apmēram 500 km. Tām ir izturīgs cilindriskas formas korpuss (10 tilpnes) no 45-68 mm bieza tērauda un pretkuģu raķešu palaišanas iekārtas izvirzītas ārpus korpusa 45 grādu leņķī pret apvārsni (zemūdens starts). Konstrukcija nostiprināta reisiem arktiskajos platuma grādos. Pie tam "Antei" izmaksā aptuveni 10 reizes mazāk nekā amerikāņu aviācijas bāzes kuģis, piemēram, "Nimitz".

Zemūdens kreiseris K-266 "Orel" uzņemts Krievijas JKF 1993. gadā. pēc modernizācijas 2017. gadā tā bruņojumā ir pretkuģu raķešu komplekss P-800 "Oniks" ar 72 raķetēm 3M-45 un 24 dažādu tipu torpēdām. Salīdzinājumam: Ziemeļu flotes flagmanis, smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy" saņēmis tikai 20 pretkuģu raķetes. "Orel" paplašinājis iespējas uz jauno automatizēto cīņas kontroles sistēmu, hidroakustiskās sistēmas un kluso dzenskrūvju rēķina. Iepriekš kļuva zināms, ka dziļās modernizācijas gaitā "Antei" saņems arī raķešu kompleksus "Kalibr", kas ļauj apšaudīt sauszemes objektus līdz 2500 km attālumā.

Lai nu būtu kā būdams, raķešu zemūdens atomkreiserim "Orel" ir unikālas kaujas īpašības, tas var ienirt līdz 600 m dziļumā, tam ir milzīga – 24 tūkst. tonnu – tonnāža. Zemūdene ir 155 metrus gara, zem ūdens spēj pārvietoties ar 32 mezglu ātrumu (apmēram 59 km/h), autonomais darbs – 120 diennaktis, ekipāža – 130 cilvēki. Tā sekmīgi piedalījusies mācībās un reisos, divkārt saņēmusi JKF komandiera balvu par šaušanu pa mērķiem jūrā.

Lepnā ķīļūdens ierindā

13. jūlijā Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs informēja: "Ziemeļu flotes kuģu vienība: lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" ieradušies Somu līcī, lai piedalītos Galvenajā jūras kara parādē. Tuvākajā laikā vienība sāks pasākumus saskaņā ar Parādes organizācijas plānu." Kronštates reida akvatorija ir gatava uz laiku uzņemt lielas tonnāžas kuģus.

Pārgājiena laikā lielā pretzemūdeņu kuģa "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreisera "Orel" ekipāžas organizēja virkni mācību pretgaisa un pretzemūdeņu aizsardzības jomā, signālu apmaiņas mācības dienas un nakts laikā, cīņā par izdzīvošanu. Vērtīgu pieredzi guva sardzes virsnieki un stūrmaņi, ņemot vērā navigācijas īpatnības Baltijas jūras akvatorijā.

Sākušies lielas tonnāžas kara kuģu parādes ierindas treniņi. Kopā ar kreiseri "Orel" Kronštates reidā svētkiem gatavojas lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov", lielie desanta kuģi "Minsk" un "Korolev". Ekipāžas pilnveido sakaru un mijiedarbības sistēmu, kustību ķīļūdens kolonnā noteiktajā ātrumā un kursā. Tiek pāŗbaudīta sardzes virsnieku un stūrmaņu gatavība braucienam Kronštates sarežģītajā akvatorijā (tā nav viegla pat Baltijas flotes jūrniekiem).

Mūsdienu Baltijas flote ir Krievijas priekšpostenis Rietumu virzienā, daudzveidīga operatīvi stratēģiskā vienība, kas ietver kuģus, jūras aviāciju, pretgaisa aizsardzības līdzekļus, krasta spēkus, vienoto operatīvās un tehniskās sagādes struktūru. Galvenajā parādē iestaistīti plaši Jūras kara flotes spēki un līdzekļi (desmitiem kuģu, lidmašīnu un helikopteru), tāpēc svētki līdzinās stratēgiskajai operācijai. Mērķis ir miermīlīgs, taču organizācija – militāra. Tas ir normāli. Krievijas Jūras kara flotes klatbūtne Baltijas jūrā nav draudīga militārā spēka demonstrācija, tas ir jau 317 gadus ilgs vēsturisks fakts. Un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" te ir mājās, nevis ciemos.

142
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra
Pēc temata
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
Mediji noskaidrojuši, kad tiks nolaisti ūdenī "Poseidonu" nesēji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

68
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

68
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

55
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

55
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?