Donalds Tramps

Vašingtona nolēmusi sodīt Eiropu pa īstam

156
(atjaunots 15:22 13.07.2020)
Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Neskatoties uz grūtībām attiecībās starp Donalda Trampa administrāciju un tādiem amerikāņu IT gigantiem kā Facebook, Google un Amazon, ASV prezidents ir gatavs upurēt transatlantiskās solidaritātes un labas gribas atliekas, kas vēl saglabājušās ASV un ES starpā, lai aizsargātu amerikāņu korporāciju ienākumus no Eiropas nodokļu dienestiem, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti

Vecais, jau vairākus gadus briedušais konflikts tagad ir nonācis līdz atklātiem sāpīgiem finansiāliem triecieniem miljardiem dolāru vērtībā – ES vēlas "piespiest pie sienas" amerikāņu korporācijas, kas gadu desmitiem strādājušas ES un nav maksājušas nodokļus, bet ASV plāno sodīt ES par mēģinājumu iegūt minimālu fiskālo suverenitāti. Atliek noņemt cepuri Trampa komandas priekšā – viņiem izdevusies ļoti individuāla atriebība, tas ir, identificēts konkrēts autors, kas gatavojis Eiropas izrāvienu pretī brīvībai un "nekauņa", kas uzdrīkstējies ieteikties, sak, amerikaņu IT biznesam, kas strādā "ASV kolonijās Eiropā" tomēr būtu jāmaksā nodokļi. Kad viņš bija identificēts, sekoja amerikāņu atbilde.

"Google, Facebook un Amazon nodokļa" autors un iedvesmotājs ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kam turklāt ļoti patīk aprunāties par "pasaules spēka pola" statusa atgriešanu Eiropai. Tātad kompāniju saraksts, pret ko vērstas Baltā nama dusmas, sastādīts tā, lai sagādātu maksimālu diskomfortu Elizejas pilij.

ASV telekanāls CNBC vēsta:

"Luksa (segmentā strādājošo – red.) franču kompāniju akcijas kritušās, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt augstas likmes dažām precēm no šīs kategorijas.

Saskaņā ar jaunajiem tarifiem, kuri varētu sākt darboties janvāra beigās, ASV Tirdzniecības pārstāvniecība var iekasēt nodevas līdz 100% apmērā tādu preču importam no Francijas. Domājamā summa (imports, uz ko attiecināti jaunie tarifi – aut.) sastāda 2,4 miljardus dolāru. Franču akciju krišanās skārusi kompānijas, kam pieder Louis Vuitton, Hennessy, Hermes, Christian Dior, Gucci, Yves Saint Laurent un Balenciaga".

"Simt procenti – tas ir diezgan daudz," amerikāņu The Wall Street Journal teica Bruno Pavlovskis, Chanel prezidents. "Tas nav tarifs. Simt – tas ir sods," viņš piebilda.

Jāpiebilst, ka amerikāņu ierēdņi piedāvā savu notikumu versiju un apgalvo, ka pie visa vainīgs Makrons, kuram it kā griboties diskriminēt tieši amerikāņu kompānijas ES teritorijā. Pārmetumam īsti netic pat patriotiski noskaņotie amerikāņu mediji.

"Savienotās Valstis uzskata, ka Francijas nodokļu struktūra ir netaisnīgi vērsta pret amerikāņu lielajām interneta kompānijām, tādām kā Facebook, Google un Amazon. Tomēr citas valstis aizvien vairāk cenšas atrast iespēju, kā gūt ienākumus no firmām, kas pelna miljardiem dolāru savos tirgos," vēsta izdevums Politico.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atmaksas instrumenta izvēle, domājams, saistīta ar to, ka "franču lukss" tika uzskatīts par tādu kā stabilitātes saliņu investoriem, kuri uzskatīja, ka franču kompānijas, kas strādā tikai ar bagātākajiem patērētājiem, ir ideāli aizsargātas gan no koronavīrusa epidēmijas ietekmes, gan tirdzniecības karu riskiem.

Ņemot vērā epidēmijas apkarošanai veiktos pasākumus, valsti skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Tās melnajā fonā luksa kompānijas izskatījās kā gaismas stars un cerību avots, turklāt liecināja: valstij, kas nespēj konkurēt ar Vāciju vai Ķīnu tradicionālās rūpniecības jomā, tomēr ir zināmas konkurences priekšrocības starptautiskajā arēnā. Samīdīt šo simbolu, faktiski atņemt kompānijām piekļuvi ASV tirgum, - tā ir laba ideja, ja uzdevums ir gan nobiedēt Francijas prezidenta administrāciju, gan ietekmēt Eiropas nodokļu politiku.

Franči var izrādīties principiāli un ieviest nodokļus amerikāņu kompānijām (vismaz nacionalā līmenī), tomēr nav zināms, vai, piemēram, vācu ierēdņi gribēs atbalstīt tāda veida nodokļa ieviešanu visā Eiropā, riskējot saņemt "tarifu 100% apmērā", piemēram, vācu automašīnu eksportam.

No otras puses, runa šajā gadījumā nav par ekonomisku konfliktu vien. Tas ir strīds par Eiropas politiķu statusu. Noteicošais faktors, kas norāda uz noteiktas teritorijas faktisko piederību, ir jautājums par to, kam vietējie uzņēmēji maksā nodokļus. Kam ir tiesības noteikt un iekasēt šos nodokļus, tam pieder vara konkrētajā teritorijā. Vēsturei zināmi gadījumi, kad ārvalstu tirgoņi vai uzņēmēji saņēmuši tiesības tirgoties vai sniegt pakalpojumus bez nodevām un nodokļiem noteiktā valstī, taču tas notika tikai gadījumā, ja valsts bija zaudējusi karā vai parakstījusi kaut kādus ellīgus kapitulācijas noteikumus, militāra spēka pielietošanas draudu spiesta.

Tātad, ja amerikāņu kompānijas iegūst dominējošās pozīcijas interneta reklāmas un tirdzniecības tirgū, piemēram, Francijā, saņem miljardiem eiro no franču kompānijām (pie tam iegūst iespēju "nogalināt" jebkuru franču biznesu, vienkārši atņemot tam iespēju efektīvi reklamēties vai pārdot savas preces internetā), turklāt Francijas budžets šajā situācijā nevar dabūt ne kapeiku, tas nozīmē, ka Francija ir ASV kolonija, vai tai nav pilnīgas ekonomiskās suverenitātes. Lēmums noteikt pieticīgu nodokli 3% apmērā – tā ir ne tikdaudz vēlme papildināt budžetu, cik mēģinājums atjaunot neatkarību.

Daiļrunīgs fakts: Trampa administrācijas soļus ar mērķi sodīt Franciju atbalstīja gan republikāņu, gan demokrātu pārstāvji. Tā ir teicama ziņa Krievijai, it īpaši gadījumā, ja franču politiķiem izdosies atrast kaut drusciņu pašcieņas.

Vismaz atbildot uz agrākajiem draudiem, Francijas un pat Vācijas valdības pārstāvji demonstrēja gatavību iet tālāk un aizstāvēt savas tiesības uz neatkarīgu ekonomisko politiku.

Ja situācija arī turpmāk ritēs pēc šī scenārija, vienalga, kas uzvarēs vēlēšanās ASV, Vašingtonas attiecības ar Parīzi un Berlīni joprojām pasliktināsies. Būs amizanti, ja drīz vien Chanel smaržas vai Hermes somiņu amerikaņu patērētājs varēs saņemt tikai ar kontrabandas palīdzību, bet eiropieši būs spiesti meklēt alternatīvas amerikāņu sociālajiem tīkliem. Ekonomiskās deglobalizācijas dīgsti jau spraucas cauri stabilo starptautisko sakaru asfaltam.

Valstīm, ko pašreizējā globalizētās ekonomikas sistēma neapmierina, šī ir pēdējā un nopietnā iespēja labot pagātnes kļūdas un izgādāt sev ērtāku vietu deglobalizētajā nākotnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

156
Tagi:
Tramps, Francija, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Eiropu gaida "liela traģēdija"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

22
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

22
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

56
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

56
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19