Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

72
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

72
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

55
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

55
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

25
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

25
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā