Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

95
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

95
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

8
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

8
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

16
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

16
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
Jevgēņijs Primakovs

Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"

0
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.

Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.

Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.

Nekāda maigā spēka

Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.

"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.

Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.

"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."

Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.

Darbs non-stop režīmā

Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.

"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."  

Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.

"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.

Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.

"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.

Bez slavenībām neiztikt

"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.

"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."

Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.

"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."

Viss pa jaunam

Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).

"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.

Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.

Uzsvars uz NVS

Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.

"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.

Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.

"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.

Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.

"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."

Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.

"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.

0
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju