Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju

105
(atjaunots 11:18 07.07.2020)
Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu.

Mērķu iznīcināšana vairāku simtu kilometru attālumā, bumbu triecieni ar juveliera precizitāti un droši aizsargāta aparatūra – līdz ar jaunākajām bumbām un raķetēm piektās paaudzes aviācijas komplekss Su-57 saņems arī mūsdienīgas elektroniskās ierīces to notēmēšanai. Lidmašīna spēs izvairīties no pretinieka lamatām un izlauzties cauri radiolokācijas traucējumu sienai. Par perspektīvā lidaparāta bruņojumu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Gudrās" raķetes

Piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57 nav vienkārša lidmašīna. Tas ir vesels cīņas komplekss, kas ietver jaunāko aviācijas bruņojumu. Bruņojuma saraksts ir aizslepenots, tomēr zināms, ka aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumi izstrādā aptuveni piecpadsmit paraugus.

Speciālisti vērtē, ka Su-57 pamata arsenālā būs Krievijas GKS rīcībā jau esošie trieciena līdzekļi, tikai pārstrādāti un "digitalizēti". Piemēram, jaunās pretkuģu raķetes ar divkārt palielinātu lidojuma attālumu – līdz 250 kilometriem. Interesanti, ka lādiņi izskatās tieši tāpat kā to priekšgājēji.

Pārsvarā izmaiņas skārušas "pildījumu" – tagad raķetei ir jaudīgākas un kompaktākas "smadzenes", vadības sistēma un dzinējs nodrošina sarežģītu lidojuma trajektoriju. Korpusā noslēptās elektroniskās iekārtas ir noturīgas pret ārējiem radioelektroniskajiem traucējumiem, dažādiem slazdiem un nereaģē uz viltus mērķiem.

"Iepriekš mērķa norāde "gaiss-gaiss" vai "gaiss-zeme" tipa raķetēm tika nodota caur analogajiem pārveidotājiem, un tas aizņēma zināmu laiku, - paskaidroja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Tobrīd tas atbilda armijas un gaisa kaujas prasībām. Tagad situācija ir mainījusies. Mūsdienās gaisa kaujas zonā darbojas virkne radioelektroniskās cīņas kompleksu: gan virszemes, gan gaisa kompleksi. Tādos apstākļos bruņojumam jābūt uzticamam. Su-57 radīts, ņemot vērā šos faktors, tam ir digitālās sistēmas – lidojuma uzdevuma, mērķa norādes, mērķu sadales informāciju nodošana ilgst dažas sekundes daļas."

Tāpat kā citi daudzfunkcionālie iznīcinātāji, arī Su-57 var nest "gaiss-gaiss", "gaiss-virsma" tipa maza, vidēja un liela darbības attāluma lādiņus, kā arī vadāmās un koriģējamās aviobumbas. 

Piemēram, perspektīvajai lidmašīnai izstrādāta "gudra" aviobumba KAB-250. Pēc nomešanas no nesēja tās lidojuma trajektorija tiek koriģēta atbilstoši satelītu sistēmas GLONASS signāliem. Patlaban lādiņš tiek izmēģināts poligonos un pat pārbaudīts kaujas apstākļos – bumbvedēji S-34 izmantoja KAB-250 pret kaujinieku objektiem Sīrijā.

Noskaidrojās, ka bumba ir ļoti efektīva un, pats galvenais, precīza: novirze no mērķa sasniedz 1-2 metrus neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Galviņas jauda ļauj pilotam satriekt ne tikai tehniku un dzīvā spēka koncentrācijas vietas zem atklātas debess, bet arī labi nostiprinātus pretinieka objektus.

Jāpiebilst, ka iepriekš KF Aizsardzības ministrija informēja: iznīcinātājs Su-57 uzņems arī hiperskaņas ieročus. Domājams, jauno aviācijas kompleksu "Kinžal" iznīcinātāji saņems pēc 2030. gada.

Juveliera precizitāte

Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs ir pārliecināts: Su-57 bruņojuma nomenklatūra kopumā būs tradicionāla šīs klases lidmašīnām, tomēr, pateicoties pilnveidotajām tēmēšanas sistēmām, būtiski palielināsies precizitāte.

Piemēram, raķetes cīņai nelielā un vidējā attālumā automātiski kontrolēs mērķus pēc infrasarkanajām un magnētiskajām pēdām un tiek notēmētas ar optiski elektronisko galviņu.

"Precizitāte pieaugs par 30-40%, - atzīmēja Popovs. – Tas ir ļoti labs identifikācijas un paštēmēšanas rādītājs. Mūsdienu raķetes trāpa mērķī ar precizitāti līdz metram. Tas pats attiecas arī uz lielā darbības rādiusa lādiņiem. Tiesa, liela loma šajā ziņā ir radiolokācijai un siltuma elementam."

Mūsdienu raķešu elektronisko iekārtu samazināšanās ļauj palielināt lādiņa jaudu. Būtiski pieaug iespēja trāpīt mērķī, tātad – arī ieroča vispārējā efektivitāte. Su-57 var stāties pretī jebkādiem objektiem gaisā un uz zemes – dinamiskajiem un ballistiskajiem mērķiem, kā arī neliela izmēra objektiem, piemēram, bezpilota lidaparātiem.

Perspektīvās lidmašīnas sistēmu vadība kaujā, bruņojuma pielietošana, aizsardzība un vairāku režīmu intelektuālais atbalsts iespējams, pateicoties spēcīgai skaitļošanas sistēmai. Dators automātiski identificē mērķus un nosaka bīstamākos un prioritāros to vidū, veido optimālo lidojuma maršrutu, iesaka lidotājam, kad un kādus ieročus pielietot.

Mērķu meklēšanai un fiksācijai Su-57 rīcībā ir vairākas jaunās paaudzes radiolokācijas stacijas. Līdztekus RLS ar aktīvo fāzēto antenas režģi lidaparāta priekšdaļā, tai ir arī sānu stacijas, kas darbojas dažādos diapazonos. Su-57 viegli atradīs jebkādas lidmašīnas, pat ar stealth tehnoloģijām tapušos lidaparātus debesīs simtiem kilometru attālumā.

Pilna slodze

Piektās paaudzes iznīcinātāju īpatnība – bruņojuma izvietojums fizelāžas iekšienē. Tā kā bumbu un raķešu uz ārējām piekarēm nav, mazinās izretinājuma efektīvā virsma, tātad – arī lidmašīnas pamanāmība. Divās ietilpīgās tilpnēs atradīsies vieta vairākiem desmitiem dažādu lādiņu.

Agrāk šāda iespēja bija tikai masīvajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem, tāpēc bruņojuma izstrādātāji bija spiesti risināt grūtu uzdevumu: projektēt mazu gabarītu raķetes, sarūpēt tām saliekamus spārnus un stūres, kas atveras tikai pēc lādiņa izmešanas. Grūtības radās arī, ņemot vērā papildu slodzi lidmašīnai, palaižot raķetes no slēgtas telpas.

Militārās kravas proporcija pret Su-57 masu ir daudz lielāka nekā iepriekšējo paaudžu iznīcinātājiem. Tas panākts, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

 Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs Su-57
© Sputnik / Евгений Биятов

"Su-30SM un Su-35, piemēram, līdz 25% materiāla nav metāls, - atgādināja Popovs. – Kompozīti, stikla šķiedra, kevlara šķiedra, dažādi sveķi. Pie tam saglabāta konstrukcijas noturība. Su-57 konstrukcijā tie veido apmēram 35%. Tas ir ļoti daudz, tāpēc iznīcinātājs iznācis daudz vieglāks pie tādiem pašiem gabarītiem. Turklāt jaunais dzinējs palielina vilces un svara attiecību vēl par 15%."

Jaunās lidmašīnas "firmas triks" – spēja strādāt pārī ar bezpilota sistēmu S-70 "Ohotnik". Smagais drons un iznīcinātājs ir iemācījušies lidot pārī – pērn Aizsardzības ministrija publicēja video, kurā tie manevrē gaisā minimālā attālumā.

Eksperti vērtē, ka nākotnē parādīsies iespēja radīt veselus "Ohotnik" barus, kuri strādā autonomi vai viena vienīga Su-57 pilota vadībā. Tādu kaujas grupu militārais potenciāls būs vairākkārt lielāks.

105
Tagi:
iznīcinātājs, Krievijas GKS
Pēc temata
Ķīnas mediji pastāstīja, kā Su-57 sagrūtinās ASV
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
F-35 var izmest no prāta: kura valsts pirmā iegādāsies Su-57
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

14
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

14
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

14
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

14
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē