Helikopteris Ka-52

Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā

127
(atjaunots 10:02 06.07.2020)
Agresīvi soļi pret Krieviju vienmēr sastapsies ar atbildi – telpā un laikā. Šo likumskakarību apstiprināja NATO gaisa kara spēku ikgadējo mācību Ramstein Alloy rezultāti Baltijas valstīs.

1. jūlijā Latvijā noslēdzās NATO Gaisa spēku trīs dienas ilgās mācības, kurās bija iesaistīti vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no piecām alianses valstīm un Somijas. Pasludinātie manevru mērķi: komandēšanas un kontroles, NATO valstu sadarbības un mijiedarbības iemaņu un gaisa patrulēšanas procedūru (ar AWACS pielietojumu) uzlabošana.

Faktiski sešu valstu iznīcinātāji izspēlēja nevis miera misiju, bet gan sadarbību operācijā pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, un tāda šajā reģionā ir tikai Krievija.

Alianses valstīm nav pieredzes kaujas darbībās pret tehnoloģiski līdzvērtīgu pretinieku, un tās cenšas Baltijas reģionā ar diviem desmitiem iznīcinātāju pārbaudīt kaut kādus abstraktus algoritmus, neņemot vērā ticamo graujošo atbildi. Vienlaikus mācību Rlamstlein Alloy fonā nesnauda arī Krievijas bruņotie spēki. Zenītraķešu sistēmas S-300 PM2 "Favorit" kaujas komandas Novgorodas apgabalā izspēlēja gaisa uzbrukuma atvairīšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja: "Situāciju gaisā piesegšanas rajonā apgrūtināja nosacītā pretinieka aviācijas uzlidojumu imitācija, kas strādāja visā augstuma un ātruma diapazonā." Kopumā ir skaidrs, ka tam ir tiešs sakars ar Ramstein Alloy dalībniekiem.

Komplekss S-300 "Favorit" spēj "ieraudzīt" objektus līdz 500 km attālumā, pavadīt līdz 65 mērķus un noraidīt datus uzbrukumam vienlaikus par 24 mērķiem. Likvidācijas maksimālais attālums – 350 km, tātad S-300 komandas Novgorodas apgabalā faktiski varēja kontrolēt debesis virs visas Latvijas teritorijas un nosacīti likvidēt visas nosacītā pretinieka lidmašīnas valsts gaisa telpas lielākajā dalā 7,5 sekunžu laikā.

Zenītraķešu pulka speciālisti organizēja vairākas pretgaisa kaujas, kuru gaitā fiksēja un pavadīja mērķus, organizēja vadāmo zenītraķešu elektronisko startu. Sistēmas S-300 PM2 vadības punktam ir plašas iespējas apmācīt zenītraķešu divizionu komandas – atvairīt dažādas sarežģītības pakāpes gaisa uzbrukumus, ieskaitot lielā ātrumā lidojošus, manevrētspējīgus un pat ballistiskos mērķus. Un tas vēl nav viss.

Iemesls un sekas

Vienlaikus Rietumu kara apgabala armijas aviācijas brigāde kaimiņos – Pleskavas apgabalā veica grupu lidojumus nelielā un ļoti nelielā augstumā. Izlūkošanas un trieciena helikopteru Ka-52 "Aligator", trieciena Mi-28 "Nochnoy okhotnik", daudzfunkcionālo transporta Mi-8 un Mi-26 ekipāžas izspēlēja ugunst atbalsta, desanta izsēdināšanas elemetus un citus funkcionālos uzdevumus, ieskaitot manevrus "gaiss-gaiss" tipa raķešu apšaudes gadījumā.

1. jūlijā Ļeņingradas apgabalā RKA tankisti likvidēja vairāk nekā simt bruņotus nosacītā pretinieka mērķus. Apšaude notika sarežģītos apstākļos, ar 125 mm tanku ieroču lādiņiem, līdz 1800 metru attālumā. Atgādināšu, ka pavasarī RKA saņēma modernizēto tanku T-90M pirmo partiju, kas spēj konkurēt ar T-14 "Armata".

Dienu iepriekš RKA sastāvā iekļāvās speciālo uzdevumu nodaļa, kas noslēdza apmācības speciālo uzdevumu brigādes bāzē Tambovas apgabalā. Vienība nodrošināta ar jaunāko bruņojumu un tehniku, ieskaitot bruņumašīnas "Taifun K" ar vispārēju aizsardzību no lādiņiem līdz 14,5 mm un pretmīnu aizsardzību.

Jūnija beigās korporācija "Rosteh" informēja, ka tiek gatavota jauna operatīvi taktiskā raķešu kompleksa modifikācija. Domājams, ar lielāku darbības rādiusu (patlaban – līdz 500 km). Tātad Krievijas rietumos dislocētie "Iskander" tuvākajā laikā kļūs daudz efektīvāki.

Nav ne mazāko šaubu: nav nejaušība tas, ka šie daudzveidīgie notikumi Krievijā sakrituši laikā un telpā ar alianses aktivitāti. Krievijas Federācija ir spiesta kompleksi un pārliecinoši reaģēt uz militāriem draudiem ar pārspēku, lai nevienam no "partneriem" nerastos vēlme pārbaudīt mācību Ramstein Alloy, BALTOPS un citu NATO "karaspēļu" no taktikas viedokļa primitīvos algoritmus reālās sadursmēs.

Mīti un realitāte

Kopš pavasara NATO gaisa policiju Baltijā apzīmē spāņu gaisa spēku iznīcinātāji F/A-18A/B Hornet. Iespējams, Baltijas valstu imidžam tas ir labāk nekā nekas (no trieciena aviācijas viedokļa), tomēr ārzemnieku īslaicīgā "stažēšanās" Baltijas kara darbības teātrī neesoša agresora "savaldīšanas" režīmā nesola vietējiem iedzīvotājiem ne mieru, ne drošību – ne šodien, ne perspektīvā.

Simboliskā NATO misija – četri iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu (NATO’s Baltic Air Policing mission) ik gadus "pāraug" kvalitatīvā stāvoklī – sākas manevri Ramstein Alloy NATO Gaisa spēku komandieru vadībā (NATO’s Allied Air Command). Pie tam alianse neslēpj, ka trīs ekipāžu rotācijas un trīs aviācijas mācības gadā paredzētas pilotu intensīviem treniņiem un ekipāžu maksimāla skaita aptveršanai. Kāpēc kompaktajām Baltijas valstīm vajadzīgs tāds pulks sagatavotu ārvalstu "policistu"? No debesu patrulēšanas efektivitātes, tas ir, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības (kam, starp citu, nekas nedraud) viedokļa, pilotu rotāciju būtu efektīvāk organizēt tikai vienu reizi gadā. Skaidrs, ka, aizbildinoties ar NATO’s Baltic Air Policing mission, alianses gaisa spēki aktīvi pēta reģionu pirms kaujām. Amerikaņu stratēģiskie bumbvedēji-raķešu nesēji B-52H lido jau 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, bet Igaunijā dislocēti bezpilota lidaparāti MQ-9 Reaper. Tā vairs nav nekāda policija.

Ziemeļatlantijas bloka vecākie partneri izmanto Latviju un citas Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam karam ar Krieviju un konsekventi "aizpilda" to ar uzbrukuma infrastruktūru, arsenāliem, armijas bāzēm un aerodromiem, ārvalstu spēkiem (tie rotācijas režīmā te dislocēti nepārtraukti). Lai ideoloģiski pamatotu NATO neadekvāto militāro aktivitāti, Latvijas (un citu Baltijas valstu) Aizsardzības ministrija periodiski klāsta, ka Krievijas kara kuģi un lidmašīnas parādās pie republikas robežām.

Reāla pamata bažām nav. Visi Krievijas kara lidmašīnu lidojumi un kuģu pārvietošanās precīzi atbilst starptautiskajiem noteikumiem, citu valstu robežas netiek pārkāptas. Krievijai naidīgie izteikumi ir iekšēja patēriņa "opijs". Piemēram, ja Latvijas pilsoņi vairs neuztrauksies par to, ka rītausmu, iespējams, sagaidīs bunkurā, viņi var sākt taujāt: kāpēc valsts tērē 2% IKP bruņojumam?

16 gadus ilgā Latvijas dzīve aliansē nav palīdzejusi radīt patiešām efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (vismaz Pentagona plānu atbalstam dažādos planētas "karstajos punktos). Iepriekš valsts Ministru kavinets apstiprināja AM izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kurā pieminētas mākoņstratēģijas, tīklcentriskās partizānu vienības, lāzera modelēšanas sistēmas MILES un citas "augstās matērijas". Reālajā armijā vēl joprojām trūkst tanku, raķešu iekārtu, trieciena aviācijas un daudz kā cita.

No militārā viedokļa Latvija nav īpaši varena, tās armijā ir 5300 "durkļi" (faktiski – viena brigāde), 5 kara transporta helikopteri, 5 tralētāji un 11 patruļas kuteri, 67 artilērijas vienības, 300 bruņumašīnas, un militārā spēka reitingā Global Firepower ieņem 102. vietu no 138 iespējamām. Pie tam rodas iespaids, it kā Rīga uztājīgi gatavotos vērienīgam militārajam konfliktam: no 2018. gada tērē aizsardzībai 2% IKO, dislocē savā teritorijā aizvien jaunas ārvalstu vienības un armijas bāzes, ik gadus organizē desmitiem manevru, kuros piedalās sabiedrotie no NATO. Kāpēc vajadzīga tāda aktivitāte mierīgajā, stabilajā, ekonomiski sekmīgajā Baltijas reģionā?

Krievija savlaicīgi novērtēja jaunos draudus starptautiskajai drošībai – koronavīrusa radīto Covid-19, un maijā ierosināja Ziemeļatlantijas aliansei "demonstrēt militāro savaldību", pandēmijas laikā apturēt visas militārās mācības Austrumeiropā, visus spēkus veltīt aktuālo problēmu risināšanai. Ārkārtējā situācijā dažādu valstu militārās vienības spēj operatīvi dezinficēt objektus, izvērst mobilos hospitāļus, nogādāt humāno palīdzību nelaimes skartajos rajonos. Diemžēl "partneri" Maskavu nesadzirdēja. NATO manevru sērija Baltijas reģionā turpinās, militārais risks pieaug.

127
Tagi:
militārās mācības, NATO, Baltija, Krievija
Pēc temata
"Drebuļi un šermuļi" Baltijā: kāpēc NATO vajadzīgi manevri Ramstein Alloy
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

14
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

14
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

14
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

14
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē