Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

254
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

254
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (201)
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

8
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

8
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

22
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

22
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu