Amerikāņu raķetes Patriot Polijā, foto no arhīva

"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā

114
(atjaunots 14:56 29.06.2020)
ASV plāno krasi palielināt spriedzi raķešu un kodolieroču konfrontācijā ar Krieviju, vēsta vācu avīze Frankfurter Allgemeine Zeitung, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem Ziemeļatlantijas alianses vadībā.

Izdevums apgalvo, ka NATO valstu aizsardzības ministru nesenajā sēdē apstiprināja jauna pieeja kodolsavaldīšanas jautājumā, un ASV sabiedrotie Eiropā ir gatavi izvietot savās valstīs vidēja darbības rādiusa raķetes. Ar ko tas draud Krievijai un pasaulei, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nomainīt galviņas

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē oficiāli paziņoja tikai to, ka alianse pastiprinās pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Viņš apgalvoja, ka vairākas NATO valstis vēlas nopirkt amerikāņu kompleksus "Patriot", kuri var pārtvert un likvidēt ballistiskos mērķus. Pie tam viņš uzsvēra, ka netiek plānots dislocēt Eiropā zemes bāzes kodolraķetes.

Tomēr avīze "Frankfurter Allgemeine Zeitung" apgalvo, ka ģenerālsekretārs maldina. Izdevuma avoti vēsta, ka tikšanās dalībnieki jau apstiprinājuši amerikāņu perspektīvo vidēja darbības rādiusa raķešu izvēršanu ar konvencionālo pildījumu. Konfrontācijas eskalācijas gadījumā to itin vienkārši var nomainīt pret kodolgalviņām.

Vācu žurnālista sarunbiedrs paziņoja: tas esot signāls Krievijai par to, ka NATO valstis ir gatavas pielietot kodolieročus potenciālā konflikta agrīnā stadijā. Šie pasākumi veikti, atbildot uz faktu, ka Maskavai parādījusies sauszemes bāzes spārnotā raķete 9M729 operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" sastāvā, un to, pēc alianses analītiķu domām, iespējams aprīkot ar kodolgalviņu.

Atgādināsim, ka pērnā gada augustā ASV izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, tas it kā notika 9M729 dēļ. Krievija visas pretenzijas noraidīja. Jau dažas nedēļas vēlāk amerikāņi izmēģināja spārnotās, pēc tam – arī ballistiskās vidēja darbības rādiusa sauszemes bāzes raķetes prototipu. Tas liecina, ka ASV jau iepriekš gatavojās izstāties no INF un jauno Krievijas raķeti izmantoja tikai ieganstam.

Atbruņot Krieviju

Ja vācu mediju publicētā informācija apstiprināsies, pasaule no jauna nonāks pie aukstā kara robežas, un Maskava būs spiesta meklēt iespējas stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem. Nav nekādu šaubu par Vašingtonas agresīvajiem nodomiem. Piemēram, jau maijā ASV vēstniece Polijā Džordžeta Moshabera paziņoja, ka Baltais nams izskata iespējas pārvietot amerikāņu kodolbumbas no Vācijas uz Poliju – tuvāk Krievijas robežām. Tomēr vidēja darbības rādiusa raķetes Eiropā rada daudz lielākus draudus.

"Tas novedīs pie krasas eskalācijas visā kontinentā, gluži kā aukstā kara gados, - paskaidroja militārais eksperts Jurijs Ļamins. – Laiks, kādā tādi lādiņi sasniedz Maskavu un citas pilsētas Centrālajā Krievijā, ir daudz mazāks, nekā starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kas startē no ASV. Tātad, saasinoties starptautiskajai situācijai, ir ierobežotas iespējas veikt manevru un atrisināt konfliktu miera ceļā."

Kad lidojuma laiks sasniedz 5-10 minūtes, ir jau par vēlu par kaut ko vienoties, atliek tikai nospiest "kodolpogu" atbildei. Ļamins uzsvēra, ka savulaik līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika noslēgts, ņemot vērā radīto risku.

"Amerikāņu mēģinājumi uzbrukt ar konvencionālajām raķetēm mūsu šahtu starta iekārtām, komandpunktiem, sakaru mezgliem ir iespējami, tomēr maz ticami, - precizēja militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs. – Īpašus panākumus viņi negūs, bet Krievija, atbildot, sāks triecienu ar visu stratēģiskā arsenāla spēku. Tāpēc, ja amerikāņi izvietos raķetes Eiropā, runa var būt tikai par kodolraķetēm. Jēga – atbruņot Krieviju, atņemt tai atbildes un atbildes-prettrieciena potenciālu. Ir jāsaprot, ka ASV gatavojas kodolkaram. No viņu viedokļa, vidēja darbības rādiusa raķešu dislokācija ir absolūti likumsakarīga. Tas bija tikai laika jautājums. Acīmredzot, tagad sabiedrotie Eiropā ir salauzti."

Izvēršanas rajoni

Pagaidām eksperti vēl nespriež par to, kādās valstīs raķetes parādīsies. Pilnīgi iespējams, ka tiks izmantota no aukstā kara laikiem saglabātā infrastruktūra.

Amerikāņu kodolieroči tika izvērsti Eiropā 50. gadu vidū – toreiz tās bija aviobumbas un artilērijas sistēmu lādiņi. NATO un ASV vadība cerēja ar tiem atbildēt plaša konflikta gadījumā ar Varšavas līguma organizācijas valstīm, kas bija pārākas konvencionālā bruņojuma ziņā.

Pirmās vidēja darbības rādiusa raķetes "Jupiter" ASV dislocēja Turcijā 1961. gadā. Tas bija Karību krīzes galvenais iemesls, kad PSRS pārvietoja tādus pašus ieročus uz Kubu. 80. gados, atbildot uz padomju raķešu "Pioņer" parādīšanos, amerikāņi izvērsa Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un VFR ballistiskās "Pershing 2" un spārnotās "Tomahawk" ar kodolgalviņām.

Protams, kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Lielākā daļa Varšavas līguma organizācijas valstu iestājušās Ziemeļatlantijas aliansē, kas tagad cieši pietuvojusies Krievijai. Tāpēc nav izslēgts, ka amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes parādīsies Austrumeiropā.

Informāciju, ko izdevies iegūt vācu "Frankfurter Allgemeine Zeitung", nesen netieši apstiprināja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumā Maršals Billingslijs. Viņš paziņoja, ka ASV nesaskata variantus, lai ieviestu agrāk ar INF aizliegto vidēja un maza darbības rādiusa raķešu moratoriju. Savukārt Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs norādīja, ka eiropieši "piespēlējuši" Vašingtonai un tagad riskē no jauna kļūt par amerikāņu ķīlniekiem, gluži kā 80. gadu raķešu krīzes laikā.

114
Tagi:
NATO, Eiropa, Bruņošanās drudzis, bruņojums, ASV
Temats:
NATO austrumu flangā (210)
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

6
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

6
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

16
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

16
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei