Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai

334
(atjaunots 10:03 27.06.2020)
Pirmās un otrās šķiras latvieši, kā arī pārtikas produkti, kas rada nacionālās pašapziņas traucējumus.

Latvijā vēl joprojām pastāv muļķīga un pazemojoša "karantīna". Dubultu pilsonību var saņemt ikviens NATO un ES valstīs, pat Austrālijā dzīvojošs latvietis. Toties savulaik deportētie latvieši un viņu pēcteči tādu godu nav pelnījuši. Lai arī dzimtenē par viņiem it kā skumst un sēro, ir papilnam sēru dienu, kad karogus rotā melnās lentītes un atceras deportāciju upurus.

It kā latvieši, kuri zināmu laiku padzīvojuši Krievijā vai Izraēlā, vairs nebūtu gluži latvieši. Vai latvieši, tikai ne īsti pareizi, pabojāti, vairs ne pirmās šķiras.

It kā viņi ar kaut ko draudētu Latvijai. Pavisam cita lieta – latvieši no Brazīlijas vai Austrālijas, bet vēl labāk – no Kanādas, audzēti ideoloģiski pareizas propagandas retortē.

Nelaime atnākusi no negaidītas puses

Taču nesenie notikumi rāda, ka patiesie draudi nāk no tās puses, kur saule riet. To aizvien biežak sāk aptvert latvieši sociālajos tīklos un pat žurnālisti, kuros šad un tad mostas pašaizsardzības instinkts. Mūsdienu liberālā propaganda tomēr cenšas iznīdēt cilvēkos veselo saprātu, prasmi operēt ar loģiku un atšķirt labo no ļaunā.

Tiesa, jau labu laiku neapmierināto skaitu pat Latvijā audzē dažās rietumvalstīs ieviestais aizliegums rotāt Ziemassvētku eglītes un skolās nēsāt krustiņu kaklā – "lai neaizvainotu citu reliģiju pārstāvjus" un atbraucēju vardarbības pieaugums.

Es pat neko neteikšu par vardarbīgi uzspiesto toleranci attiecībā pret viendzimuma attiecību propagandu, bēgļu uzņemšanas plānu, juvenālās justīcijas patvaļu, seksuālo audzināšanu skolās un bērnudārzos.

Masu neapmiernātības un komentāru lavīnas maisam vīli vaļā atrāva neseni notikumi. No pirmā acu uzmetiena, tie nav samērojami no mēroga un nozīmes viedokļa. Pirmais – afroamerikāņa slepkavība ASV un tai sekojošais vardarbības vilnis visā pasaulē.

Mūsu, vecajā padomju skolā audzinātajam prātam ir neaptverams, kā viens noziegums var likumīgi attaisnot tūkstošiem citu, grautiņus un balto amerikāņu bailes iziet uz ielas.

Bučot kurpes...

Lūk, ko piemēram, Neatkarīgajā rakstīja žurnāliste Elita Veidemane: "...laupīšanas, slepkavības, bandītisms, nežēlība... Un tas viss ar neapgāžamu attaisnojumu: tāpēc, ka nogalināts afroamerikānis. Slikti, protams, ka nogalināts, bet - vai šis vardarbīgais bardaks, kura sarīkošanā jaušama pieredzējuša režisora roka, jelkādā veidā padara situāciju kontrolējamu, labāku, mierīgāku, izprotošāku? (..)

Uz to, ka notiekošais nav niansēs pārskatāms, "spēlē" tie, kuriem ir mērķis - destabilizēt situāciju pasaulē. It kā nepietika jau ar Covid-19... Dažādi "antifas", liberālmarksisti un citas saslaukas. "Pavelkas" arī mūsu vietējie antiņi. Pārdesmit pusaudži, kuri sevi dēvē par "Protest Youth" (droši vien kaut kāds "progresīvo" vai atparistu jaundzemdinājums), viņnedēļ satupās pie Brīvības pieminekļa ar saukļiem par "melnajām dzīvēm". Lūk, kuri pelnījuši Drošības dienesta uzmanību, it sevišķi, protams, viņu viedie padomdevēji: tiešām tik dikti gribas, lai arī šeit sāktos marodierisms, vardarbība, laupīšanas?" taujā žurnāliste.

Pēc viņas domām, "tā vietā, lai saslaucītu savu durvju priekšu, atrodas ļautiņi, kuri "solidarizējas" ar bandītiem, liekulīgi piesaukdami "melno dzīvju" pārsvarīgumu. Bet nevajag apstāties: turpiniet ar kurpju bučošanu."

Neļaujiet partijām spēlēties ar uguni!

Arī avīzes "Diena" un "Latvijas avize" izcēla latviešu politiķu centienus izmantot antirasistisko kustību "Black Lives Matter" (BLM). Tie variējas no groteskas līdz bīstamiem mēģinājumiem radikalizēt sabiedrību.

Latvijā, kur imigrantu skaits ir relatīvi neliels, rasisms ir margināla problēma. Nevajag palīdzēt partijām ekspluatēt tēmu, kas gandrīz neskar vietējās intereses.

Mēģinājumi organizēt valstī protesta akcijas un sameklēt vārda "melns" lietojumā nevēlamu zemtekstu izskatās groteski. Taču to, kas racionālās, mērenās aprindās izskatās kā ākstīšanās, radikāli un nacionāli noskaņotie izmanto, lai pielietu eļļu ugunī.

Te nu mēs nonākam pie otra iegansta, kas uzvandījis diskusijas par melnā nokrāsām Latvijā.

"Atsaldēta loģika"

Ko vērti jau ir par liberālu sevi nosaukušās apvienības "Attīstībai/Par!" uzbrukumi saldējuma ražotājam, kura nosaukumā ir vārds "melns".

Sociālajos tīklos Latvijā tēma sita augstu vilni, tajā plunčājās visi pašmāju humoristi. Kāds pat nenoslinkoja – aizgāja līdz lielveikalam un atnesa desmit preces ar vārdu "melns" nosaukumā. Tur bija gan kafija un balzams, gan sulas un maize. Atcerējās pat Malēviča "Melno kvadrātu".

Vai tas viss spēj aizvainot afroamerikāni? Veselais saprāts saka: abolutely no. Drīzāk jau nāktos aizliegt visas preces, kuru nosaukumā ir vārds "balts". Piemēram, mums ir tāds piena produktu zīmols.

Pie tam uz Zemes ir dzeltenādaini un sarkanādaini cilvēki. Varbūt politkorektuma lēkmē krāsu nosaukumus jānomaina pret "krāsa numur viens" un "krāsa numur divi", "krāsa numur viens". Un, lai nesāktos karš par tiesībām saukties par "krāsu numur viens", laiku pa laikam tās mainīt. Absurds? Patiešām?

Bija Trojas zirgs, tagad ir Toronto zirgs

Tomēr "Attīstībai/Par!" pārstāve, profesore Aija Ingrīda Abene uzskata, ka Latvijā ražotā saldējuma "Blacky" nosaukums var sagādāt sirdssāpes afroamerikāņiem, lai arī uz ASV to neeksportē.

Kāpēc? Visu noskaidro, īss ieskats kundzes biogrāfijā. Izrādās, Aija Ingrīda Abene vien dažus gadus dzīvo Latvijā, viņa ir dzimusi Kanādā! Starp citu, viņa ir kārtīga speciāliste autoritārisma jautājumos, jo disertāciju rakstīja par autoritārisma ietekmi uz vēstures pētījumiem Latvijā.

Rodas iespaids, ka no Rietumiem atbraukušie latvieši pilda tādu kā Trojas zirgu lomu un īsteno ar vietējiem eksperimentu ar "Overtona logu". Kur ir robeža, aiz kuras vietējā sabiedrība vairs nesagremos atklātas muļķības? Iebarot vēl vai pagaidīt? Vai var piespiest masas saskatīt melnajā balto (negribu nevienu aizvainot) un otrādi?

Interesanta sakritība – patlaban divus galvenos posteņus valstī – prezidenta un premjera – arī ieņem latvieši no "pareizajām ārzemēm".

Vai baļķa acī nav?

Interesanti, ka Rietumu tolerances standartu nesēji mīļuprāt neievēro milzu baļķi pašu acī.

"Piedodiet, kāds Latvijā ir rasisms? Vai šiem progresīvajiem atparistiem un citiem "cīnītājiem par vienlīdzību" vairs nav, par ko cīnīties? Iestājieties par latviešu valodu Latvijā, par latviskās izglītības un nacionālās kultūras izdzīvošanu."

Tomēr es no savas puses gan piebilstu. Au-ū! Jūsu acu priekšā Latvijā par sistemātisku padarīta pazemojoša un aizvainojoša attieksme pret mazākumtautībām, kas veido teju vai 40% iedzīvotāju.

Viņus publiski sauc par "utīm", neprasot viņu viedokli, likvidē izglītību viņu valodā, norauj plāksnītes ar ielu nosaukumiem, rupji ignorē viņu pamattiesības. Bet jūs man tes stāstāt par saldējumu!

Un šitie ļautiņi ar loģiku un temperamentu reptiļu līmenī, bez mazākās humora izjūtas mācīs mums morāli!

Protams, arī paši vietējie latvieši ir itin talantīgi skolēni. Tiesa, viņi cieš no pretēja politkorektuma. Aizliedz visu, kas varētu skart viņus pašus, bet uz mazākumtautību aizvainojumiem skatās iecietīgi.

Nesen Saeimā aizliedza Georga lentītes nēsāšanu. Mazliet agrāk kāda latviete sociālajā tīklā bija sašutusi par siera "Krievijas" nosaukumu, pirms tam Lietuvā sārtu krāva desai "Sovetskaja".

Labi zināms, ka tie ir šausmīgi kaitīgi pārtikas produkti, tie var radīt nacionālās pašapziņas traucējumus.

334
Tagi:
diskriminācija, latvieši, Latvija
Pēc temata
Politkorektuma ziņas: tas ir rasisms – sajūsmināties par citiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Koronavīruss Latvijā nav iemesls izmest no prāta "okupāciju"
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

5
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

5
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

15
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

15
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

0
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

0
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū