Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai

340
(atjaunots 10:03 27.06.2020)
Pirmās un otrās šķiras latvieši, kā arī pārtikas produkti, kas rada nacionālās pašapziņas traucējumus.

Latvijā vēl joprojām pastāv muļķīga un pazemojoša "karantīna". Dubultu pilsonību var saņemt ikviens NATO un ES valstīs, pat Austrālijā dzīvojošs latvietis. Toties savulaik deportētie latvieši un viņu pēcteči tādu godu nav pelnījuši. Lai arī dzimtenē par viņiem it kā skumst un sēro, ir papilnam sēru dienu, kad karogus rotā melnās lentītes un atceras deportāciju upurus.

It kā latvieši, kuri zināmu laiku padzīvojuši Krievijā vai Izraēlā, vairs nebūtu gluži latvieši. Vai latvieši, tikai ne īsti pareizi, pabojāti, vairs ne pirmās šķiras.

It kā viņi ar kaut ko draudētu Latvijai. Pavisam cita lieta – latvieši no Brazīlijas vai Austrālijas, bet vēl labāk – no Kanādas, audzēti ideoloģiski pareizas propagandas retortē.

Nelaime atnākusi no negaidītas puses

Taču nesenie notikumi rāda, ka patiesie draudi nāk no tās puses, kur saule riet. To aizvien biežak sāk aptvert latvieši sociālajos tīklos un pat žurnālisti, kuros šad un tad mostas pašaizsardzības instinkts. Mūsdienu liberālā propaganda tomēr cenšas iznīdēt cilvēkos veselo saprātu, prasmi operēt ar loģiku un atšķirt labo no ļaunā.

Tiesa, jau labu laiku neapmierināto skaitu pat Latvijā audzē dažās rietumvalstīs ieviestais aizliegums rotāt Ziemassvētku eglītes un skolās nēsāt krustiņu kaklā – "lai neaizvainotu citu reliģiju pārstāvjus" un atbraucēju vardarbības pieaugums.

Es pat neko neteikšu par vardarbīgi uzspiesto toleranci attiecībā pret viendzimuma attiecību propagandu, bēgļu uzņemšanas plānu, juvenālās justīcijas patvaļu, seksuālo audzināšanu skolās un bērnudārzos.

Masu neapmiernātības un komentāru lavīnas maisam vīli vaļā atrāva neseni notikumi. No pirmā acu uzmetiena, tie nav samērojami no mēroga un nozīmes viedokļa. Pirmais – afroamerikāņa slepkavība ASV un tai sekojošais vardarbības vilnis visā pasaulē.

Mūsu, vecajā padomju skolā audzinātajam prātam ir neaptverams, kā viens noziegums var likumīgi attaisnot tūkstošiem citu, grautiņus un balto amerikāņu bailes iziet uz ielas.

Bučot kurpes...

Lūk, ko piemēram, Neatkarīgajā rakstīja žurnāliste Elita Veidemane: "...laupīšanas, slepkavības, bandītisms, nežēlība... Un tas viss ar neapgāžamu attaisnojumu: tāpēc, ka nogalināts afroamerikānis. Slikti, protams, ka nogalināts, bet - vai šis vardarbīgais bardaks, kura sarīkošanā jaušama pieredzējuša režisora roka, jelkādā veidā padara situāciju kontrolējamu, labāku, mierīgāku, izprotošāku? (..)

Uz to, ka notiekošais nav niansēs pārskatāms, "spēlē" tie, kuriem ir mērķis - destabilizēt situāciju pasaulē. It kā nepietika jau ar Covid-19... Dažādi "antifas", liberālmarksisti un citas saslaukas. "Pavelkas" arī mūsu vietējie antiņi. Pārdesmit pusaudži, kuri sevi dēvē par "Protest Youth" (droši vien kaut kāds "progresīvo" vai atparistu jaundzemdinājums), viņnedēļ satupās pie Brīvības pieminekļa ar saukļiem par "melnajām dzīvēm". Lūk, kuri pelnījuši Drošības dienesta uzmanību, it sevišķi, protams, viņu viedie padomdevēji: tiešām tik dikti gribas, lai arī šeit sāktos marodierisms, vardarbība, laupīšanas?" taujā žurnāliste.

Pēc viņas domām, "tā vietā, lai saslaucītu savu durvju priekšu, atrodas ļautiņi, kuri "solidarizējas" ar bandītiem, liekulīgi piesaukdami "melno dzīvju" pārsvarīgumu. Bet nevajag apstāties: turpiniet ar kurpju bučošanu."

Neļaujiet partijām spēlēties ar uguni!

Arī avīzes "Diena" un "Latvijas avize" izcēla latviešu politiķu centienus izmantot antirasistisko kustību "Black Lives Matter" (BLM). Tie variējas no groteskas līdz bīstamiem mēģinājumiem radikalizēt sabiedrību.

Latvijā, kur imigrantu skaits ir relatīvi neliels, rasisms ir margināla problēma. Nevajag palīdzēt partijām ekspluatēt tēmu, kas gandrīz neskar vietējās intereses.

Mēģinājumi organizēt valstī protesta akcijas un sameklēt vārda "melns" lietojumā nevēlamu zemtekstu izskatās groteski. Taču to, kas racionālās, mērenās aprindās izskatās kā ākstīšanās, radikāli un nacionāli noskaņotie izmanto, lai pielietu eļļu ugunī.

Te nu mēs nonākam pie otra iegansta, kas uzvandījis diskusijas par melnā nokrāsām Latvijā.

"Atsaldēta loģika"

Ko vērti jau ir par liberālu sevi nosaukušās apvienības "Attīstībai/Par!" uzbrukumi saldējuma ražotājam, kura nosaukumā ir vārds "melns".

Sociālajos tīklos Latvijā tēma sita augstu vilni, tajā plunčājās visi pašmāju humoristi. Kāds pat nenoslinkoja – aizgāja līdz lielveikalam un atnesa desmit preces ar vārdu "melns" nosaukumā. Tur bija gan kafija un balzams, gan sulas un maize. Atcerējās pat Malēviča "Melno kvadrātu".

Vai tas viss spēj aizvainot afroamerikāni? Veselais saprāts saka: abolutely no. Drīzāk jau nāktos aizliegt visas preces, kuru nosaukumā ir vārds "balts". Piemēram, mums ir tāds piena produktu zīmols.

Pie tam uz Zemes ir dzeltenādaini un sarkanādaini cilvēki. Varbūt politkorektuma lēkmē krāsu nosaukumus jānomaina pret "krāsa numur viens" un "krāsa numur divi", "krāsa numur viens". Un, lai nesāktos karš par tiesībām saukties par "krāsu numur viens", laiku pa laikam tās mainīt. Absurds? Patiešām?

Bija Trojas zirgs, tagad ir Toronto zirgs

Tomēr "Attīstībai/Par!" pārstāve, profesore Aija Ingrīda Abene uzskata, ka Latvijā ražotā saldējuma "Blacky" nosaukums var sagādāt sirdssāpes afroamerikāņiem, lai arī uz ASV to neeksportē.

Kāpēc? Visu noskaidro, īss ieskats kundzes biogrāfijā. Izrādās, Aija Ingrīda Abene vien dažus gadus dzīvo Latvijā, viņa ir dzimusi Kanādā! Starp citu, viņa ir kārtīga speciāliste autoritārisma jautājumos, jo disertāciju rakstīja par autoritārisma ietekmi uz vēstures pētījumiem Latvijā.

Rodas iespaids, ka no Rietumiem atbraukušie latvieši pilda tādu kā Trojas zirgu lomu un īsteno ar vietējiem eksperimentu ar "Overtona logu". Kur ir robeža, aiz kuras vietējā sabiedrība vairs nesagremos atklātas muļķības? Iebarot vēl vai pagaidīt? Vai var piespiest masas saskatīt melnajā balto (negribu nevienu aizvainot) un otrādi?

Interesanta sakritība – patlaban divus galvenos posteņus valstī – prezidenta un premjera – arī ieņem latvieši no "pareizajām ārzemēm".

Vai baļķa acī nav?

Interesanti, ka Rietumu tolerances standartu nesēji mīļuprāt neievēro milzu baļķi pašu acī.

"Piedodiet, kāds Latvijā ir rasisms? Vai šiem progresīvajiem atparistiem un citiem "cīnītājiem par vienlīdzību" vairs nav, par ko cīnīties? Iestājieties par latviešu valodu Latvijā, par latviskās izglītības un nacionālās kultūras izdzīvošanu."

Tomēr es no savas puses gan piebilstu. Au-ū! Jūsu acu priekšā Latvijā par sistemātisku padarīta pazemojoša un aizvainojoša attieksme pret mazākumtautībām, kas veido teju vai 40% iedzīvotāju.

Viņus publiski sauc par "utīm", neprasot viņu viedokli, likvidē izglītību viņu valodā, norauj plāksnītes ar ielu nosaukumiem, rupji ignorē viņu pamattiesības. Bet jūs man tes stāstāt par saldējumu!

Un šitie ļautiņi ar loģiku un temperamentu reptiļu līmenī, bez mazākās humora izjūtas mācīs mums morāli!

Protams, arī paši vietējie latvieši ir itin talantīgi skolēni. Tiesa, viņi cieš no pretēja politkorektuma. Aizliedz visu, kas varētu skart viņus pašus, bet uz mazākumtautību aizvainojumiem skatās iecietīgi.

Nesen Saeimā aizliedza Georga lentītes nēsāšanu. Mazliet agrāk kāda latviete sociālajā tīklā bija sašutusi par siera "Krievijas" nosaukumu, pirms tam Lietuvā sārtu krāva desai "Sovetskaja".

Labi zināms, ka tie ir šausmīgi kaitīgi pārtikas produkti, tie var radīt nacionālās pašapziņas traucējumus.

340
Tagi:
diskriminācija, latvieši, Latvija
Pēc temata
Politkorektuma ziņas: tas ir rasisms – sajūsmināties par citiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Koronavīruss Latvijā nav iemesls izmest no prāta "okupāciju"
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

14
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

14
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

38
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

38
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā