Uzvaras Parāde Sarkanajā laukumā

Šī Uzvaras diena: parāde Sarkanajā laukumā vēsturē

153
(atjaunots 23:27 23.06.2020)
Krievijas vadības lēmums atlikt Uzvaras parādi 2020. gadā uz vēlāku laiku šķiet apsvērts un optimāls rūpēs par daudzu tūkstošu cilvēku veselību Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva atlikt militāro parādi Sarkanajā laukumā Maskavā, parādes citos Krievijas Federācijas reģionos un citus masu pasākumus, kas veltīti Uzvaras 75. gadadienai, arī "Nemirstīgā pulka" gājienu. Saskaņā ar Krievijas valsts vadītāja rīkojumu Uzvaras parāde notiks 24. jūnijā.

Iepriekš Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija un Maskavas pilsētas varasiestādes apsvēra 9. maija militārās parādes norises variantu bez viesiem un skatītājiem (televīzijas pārraide). Taču veterāni, "Nemirstīgā pulka" un citu masu pasākumu organizatori piedāvāja izvēlēties citus datumus Uzvaras dienas svinībām.

Valsts galvenās militārās parādes sagatavošana un norise Sarkanajā laukumā ir sarežģītākais pasākums, kas ilgst vairākus mēnešus un izmaksā miljardiem rubļu. Parādes atlikšana ir ne mazāk sarežģīta tehniski, psiholoģiski, turklāt dārgi izmaksās finanšu ziņā. Skaistās militārās ierindas ir aisberga redzamā virsotne, tūkstošiem cilvēku daudzu dienu pūļu un fantastiskas loģistikas rezultāts.

Tradicionāli aprīļa sākumā Piemaskavas poligonā Alabino vairāk nekā 15 tūkstoši karavīru no dažādiem Krievijas ģeogrāfiskajiem punktiem sāk gatavoties Uzvaras Parādei. Piemēram, Žukovska un Gagarina vārdā nosauktās Gaisa spēku kara inženieru akadēmijas 1,5 tūkstoši virsnieku un kursantu tika pārdislocēti no Voroņežas uz Piemaskavu ar vairākiem militārās aviācijas Il-76 reisiem.

Lai organizētu nepārtrauktu izglītības procesu, kopā ar kursantiem ierādās vienību komandieri, divdesmit fakultāšu pasniedzēji un aizmugures dienestu speciālisti. Pārējās militārās augstskolas un savienojumi veido parādes vienības, kas sastāv no 450 cilvēkiem, taču organizācija un algoritmi ir tikpat daudzšķautņaini.

© Sputnik / Alexander Liskin
Militārā parāde Sarkanajā laukumā par godu Padomju Savienības Uzvaras 40. gadu jubilejai Lielajā Tēvijas karā

Parādes ierindas sagatavošana karaspēka pastāvīgas dislokācijas punktos un augstskolās sākas jau decembrī. Tā tiek panākta militārās ierindas vienotība un saskaņotība. Līdztekus kājnieku vienībām trenējas sauszemes un aviācijas kaujas tehnikas ekipāžas (kopā – 400 vienības).

Parasti Piemaskavas poligonā Alabino notiek vairāk nekā 10 "ieskaites" parādes mēģinājumi, bet pēc tam – trīs ģenerālmēģinājumi Maskavā (aprīļa beigās un maija sākumā). Līdz šā gada 15. aprīlim Piemaskavā notika jau četri aviācijas treniņi – ietilpīgākie no organizācijas un gaisa satiksmes drošības pasākumu ievērošanas viedokļa.

Ierindas tradīcijas

Uzvaras parādes par ikgadējām kļuvušas salīdzinoši nesen. Pēc Lielā Tēvijas kara beigām šādi pasākumi daudz biežāk tika organizēti par godu sociālistiskajiem svētkiem – Darba dienai (1. maijs) un Oktobra revolūcijas gadadienai (7. novembris). Iespējams, milzīgās organizatoriskas slodzes un lielo izmaksu dēļ PSRS lakā militārā parāde Sarkanajā laukumā par godu Uzvaras dienai notika tikai četras reizes – 1945., 1965., 1985. un 1990. gadā.

Šodien šķiet neticami, bet pēc 1945. gada Maskavā militārā parāde Uzvaras dienā netika rīkota veselus 20 gadus.

1947. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs nolēma uzskatīt 9. maiju par darba dienu (uz 17 gadiem), un tikai 1965. gadā Uzvaras diena atkal kļuva par svētku dienu (pirmo reizi iznesa Uzvaras karogu, bet Maskava ieguva varoņpilsētas statusu).

Vēsturisko kolīziju skaidro ar skarbiem ārpolitiskajiem apstākļiem un iekšpolitisko vidi valstī pagājušā gadsimta 40. un 50. gadu beigās. Sākās aukstais karš, visi spēki un līdzekļi tika koncentrēti aizsardzības stiprināšanai. Varasiestādes neobjektīvi vērtēja Georgija Žukova slavu tautā. Turklāt vēl pārāk lielas bija zaudējumu sāpes – karā bojā gājušo sarkanarmiešu atraitnes un bērni 9. maiju uztvēra galvenokārt kā atmiņas un sēru dienu. Daudziem cilvēkiem pēcpadomju telpā šie svētki arī šodien ir "ar asarām acīs". Vēsturnieki joprojām strīdas par karā bojā gājušo padomju cilvēku skaitu, min skaitļus līdz 28 miljoniem cilvēku.

© RIA Novosti
Maskava, Sarkanais laukums, 1945.gada 24.jūnija parādes kadri

Lai nu kā, 20 gadus pēc kara izauga padomju cilvēku paaudze, kuriem nebija zināmas kara šausmas, veterāni vairs neietekmēja tik aktīvi jauniešu prātus. Uzvaras dienas svinīgās parādes sāka lielā mērā apvienot sabiedrību, ģenerēt patriotismu un cieņu pret militāro darbu. Krievijā 9. maija parādes kļuva regulāras kopš 1995. gada, bet militārā aviācija atkal sāka piedalīties svinīgajos pasākumos 2005. gadā.

Kā viss sākās

1945. gada 9. maijā Maskavā nebija militārās parādes un sarkano neļķu, pilsētnieki vienkārši priecājās, raudāja, apsveica viens otru ielās. Padomju karaspēka parāde Berlīnē notika 1945. gada 4. maijā pie Brandenburgas vārtiem, to pieņēma Berlīnes militārais komendants ģenerālis Nikolajs Berzarins.

Pirmā Uzvaras parāde Maskavā norisinājās 1945. gada 24. jūnijā, to vadīja maršals Konstantīns Rokosovskis, parādi pieņēma maršals Georgijs Žukovs. Piedalījās 12 apvienotie pulki – no 10 frontēm, Jūras kara flotes un Tautas komisariāta – vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru - Padomju Savienības varoņi un Slavas ordeņa pilni kavalieri. Parādes nobeigumā pie Kremļa sienas bija nomesti 200 vācu fašistu karaspēka karogi. Tā paša gada 16. septembrī ķīniešu pilsēta Harbinā notika padomju karaspēka parāde, kas bija veltīta uzvarai pār Japānu.

Uzvaras parādes nekad neatkārtojas, katrai ir savas īpatnības, tomēr 1995. gada 9. maijā Sarkanajā laukumā rekonstruēja vēsturisko 1945. gada Uzvaras Parādi. Kara veterānu sastādītie pulki pārstāvēja visas 10 militāro gadu frontes ar saviem kaujas karogiem. 19. maijā tika pieņemts federālais likums, saskaņā ar kuru Uzvaras militārās parādes ikgadēji notiek Maskavā, varoņpilsētās un militāro apgabalu štābu, flotu, Bruņoto spēku armiju un Kaspijas flotiles dislokācijas pilsētās.

Militārās parādes ar gadiem kļūst arvien sarežģītākas un iespaidīgākas, gan tehnoloģiski, gan politiski. 2005. gadā, Uzvaras 60. gadadienā, Sarkanajā laukumā pirmo reizi atradās ne tikai uzvarētāji, bet arī Vērmahta veterāni, kuri ieradās kopā ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrederu. Parādē piedalījās četri tūkstoši Krievijas kara veterāni un septiņi tūkstoši karavīru.

Krievijas smagā kaujas tehnika, ieskaitot OTRK "Iskander" un tankus T-90, pirmo reizi šķērsoja Sarkano laukumu 2008. gada maijā. Ārvalstu karavīri no Lielbritānijas (šajā valstī piemiņas pasākumi notiek gan 8., gan 9. maijā), ASV, Francijas, Polijas un NVS valstīm (75 cilvēki no katras valsts) piedalījās parādē Sarkanajā laukumā 2010. gada 9. maijā. Rekordliels karavīru skaits bija 2011. gada parādē – 20 tūkstoši karavīru. 2014. gada Uzvaras Parādē piedalījās Federālā apsardzes dienesta Prezidenta (iepriekš Kremļa) pulka kavalēristi, bet 2015. gadā – Kubaņas kazaki.

Dažkārt Uzvaras dienā ir gadījies operatīvi atvelt vai atlikt kaut kādas tradīcijas vai norises laiku. Piemēram, 1945. gada 24. jūnijā laikapstākļu dēļ tika atcelta parādes aviācijas daļa. Līdzīga situācija veidojās arī 2017. un 2019. gadā.

No tā uzvaras prieks nemazinās. Lai kad notiktu militārā parāde par godu Padomju Savienības Uzvaras 75. gadu jubilejai Lielajā Tēvijas karā, mūsu kopīgo vēsturi nevar nedz pārcelt, nedz pārrakstīt: 1945. gada 8. maijā plkst. 22:43 pēc Centrāleiropas laika (9. maijā plkst. 0:43 pēc Maskavas laika) Berlīnes ģenerālfeldmaršals Vilhelms Keitels, Vermahta pārstāvji ģenerālpulkvedis Štumpfs un Kara jūras flotes admirālis fon Frīdeburgs parakstīja aktu par Vācijas bezierunu kapitulāciju.

153
Tagi:
Krievija, Uzvaras 75. gadadienas svētki, Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Zemūdenes Kronshtadt palaišanas ūdenī ceremonija

"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus

6
(atjaunots 16:22 01.03.2021)
Perspektīvas bruņojuma sistēmas, zems trokšņa līmenis, grūti pamanāmas – 2022. gadā flote saņems pirmās sērijveida dīzeļelektriskās projekta "Lada" zemūdenes.

Darbs pie projekta ilga vairāk nekā 20 gadus. Zemūdene var nest precīzos ieročus, bet izsekot to maršrutus ir ārkārtīgi sarežģīti. Par projekta niansēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. 

"Grūta bērnība"

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikie Luki" bija plānots nodot jūrniekiem 2021. gadā, taču, paskaidroja kuģubūves uzņēmuma "Admiralteyskiye verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs, termiņi atlikti, ņemot vērā problēmas ar kontrahentiem.

Septembrī Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka divi sērijveida kuģi tiks pabeigti vēlāk, jo viens no iekārtu piegādātājiem nevar izpildīt saistības savlaicīgi.

Kavēkļi vajā projektu kopš paša sākuma. Darbs sākās jau 90. gadu beigās – tika sākta "Sankt-Peterburg" būve. To nolaida ūdenī 2004. gadā, nodošana flotei bija paredzēta 2006. gadā. Taču Ziemeļu flote sāka zemūdenes izmēģinājumu ekspluatāciju tikai 2010. gadā. Ar "Lada" sērijas zemūdenēm bija plānots aizvietot novecojušo projektu "Paltus". Jaunās zemūdenes ir mazākas, tātad sliktāk pamanāmas hidrolokatoros. Akustisko slepenību palielina arī viena korpusa shēma, kas nav ierasta Krievijas kuģubūvē. Cita starpā "Lada" ir pirmās zemūdenes Krievijā, kas perspektīvā saņems anaerobo spēkiekārtu.

Iespējams, termiņi tika pastāvīgi pārkāpti, ņemot vērā daudzos jaunos konstruktīvos risinājumus un grūtības ar to realizāciju. Piemēram, pirmā kuģa izmēģinājumu gaitā tika fiksētas nopietnas problēmas ar hidroakustisko kompleksu, dzinēja nepietiekamā jauda neļāva sasniegt nepieciešamo ātrumu.

Tomēr JKF gaidīja jaunās dīzeļelektriskās zemūdenes, tāpēc "Ladu" vietā pasūtīja Klusā okeāna flotes vajadzībām sešas pārbaudītas un pazīstamas "Varshavyanka" projekta zemūdenes.

Bīstamas "mazulītes"

Speciālisti uzskata, ka "Lada" ir mūsdienīgākā un perspektīvākā zemūdene Krievijā, kas nepieder pie atomzemūdeņu klases.

Neskatoties uz pieticīgo izmēru, izceļas ar daudzfunkcionalitāti. Spēj stāties pretī zemūdenēm un kuģiem, apšaudīt objektus krastā, veidot mīnu nožogojumus, aizsargāt piekrasti no desanta izsēšanās, transportēt speciālo uzdevumu vienības vai kravas.

Galvenās priekšrocības – augsta automatizācijas pakāpe un zems troksnis, teicama mobilitāte un manevrētspēja, tāpēc zemūdenes iespējams efektīvi izmantot diversiju un izlūkošanas operācijās. Tām ir spēcīgs hidroakustiskais komplekss un trīs jutīgas antenas: viena – priekšdaļā, divas – sākos.

Zemūdenes tonnāža – aptuveni 1,8 tūkstoši tonnu, ātrums – 20 mezgli, dziļums – līdz 350 metri. Pie tam ekipāžā vajadzīgi tikai 30 cilvēki.

Standarta ekipējumā "Lada" bruņota ar astoņpadsmit 533 mm kalibra torpēdām un apmēram 20 mīnām. Torpēdu aparāti pielāgoti darbam ar pretzemūdeņu raķetēm-torpēdām "Shkval", kuru ātrums sasniedz 300 km/h. Protams, tāpat ka daudzi citi mūsdienīgie Krievijas kuģi, arī "Lada" saņēmusi spārnotās raķetes "Kalibr".

Pirmās divas sērijveida zemūdenes būvē bez anaerobās spēkiekārtas, jo tā vēl nav pabeigta. Taču pārējie "Lada" saimes kuģi to saņems.

Neredzamie sargi

"Lada" ir absolūti jaunas klases zemūdene, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības vadītājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Pēdējo 15-20 gadu laikā "Lada" apguvusi aptuveni 150 izmēģinājuma un konstruktoru darba produktus. Tāda skaita inovāciju nav nevienā citā projektā. Pēc būtības, tā ir liela zemūdens laboratorija."

Eksperts uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar agrākajiem projektiem, "Lada" var uzņemt lielāku skaitu torpēdu. Pateicoties unikālajām taktiskajām un tehniskajām īpašībām, tās var risināt uzdevumus visās taktiskajās un stratēģiskajās jomās. Pie tam konstrukcija pieļauj raķešu kompleksu izvietošanu.

Krievijas zemūdens raķešnesējs Orel, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

"Šo dīzeļelektrisko zemūdeņu radītais troksnis salīdzināms ar jūras troksni, jaunā hidroakustika pārbauda daudz lielāku teritoriju nekā citiem kuģiem, - stāstīja Ņenaševs. – Tas ir ļoti svarīgi, jo "Lada" būs dislocēta Arktikā. Vēl viena priekšrocība – nelielais izmērs, kas ļauj tās izmantot gan seklumā, gan lielā dziļumā. Domājamā pretinieka atomzemūdenes daudzviet nevarēs apgriezties, toties ar tādām zemūdenēm, kā "Lada", iespējams sekmīgi aizsargāt teritoriju."

Krievijas dīzeļzemūdenes jau sen ir atzītas par labākajām savā klasē. Sešas no tām strādā Melnās jūras flotē, vēl sešas tuvākajos gados nodos Klusā okeāna flotei – divas zemūdenes gatavojas doties uz pastāvīgo dienesta vietu. Par zemo trokšņa līmeni un nemanāmību NATO tās iedēvētas par "melnajiem caurumiem".

Taču "Lada" ir vēl klusāka. Pirmās zemūdenes "Sankt-Peterburg" izmēģinājumi parādīja: nemanāmības ziņā šis projekts daudzkārt pārspēj visas iepriekšējās dīzeļelektriskās zemūdenes.

6
Tagi:
krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja
ASV Jūras spēku veterāns paskaidroja, ar ko draud cīņa ar Krievijas zemūdenēm
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Kņazs Vladimirs licis lietā zizli: Krievijas JKF izmēģina jauno zemūdeni
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

39
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

39
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī