Džoanna Roulinga, foto no arhīva

Ir par rasismu trakākas lietas par ko linčo Harija Potera "mammu"

149
(atjaunots 15:47 21.06.2020)
Ja jums šķiet, ka mūsdienīgu cilvēku acīs galvenais konflikts raisās ap rasu jautājumiem, jūs kļūdāties. Jā, melnbaltās pretrunas ir viegli sakurināmas, tomēr uz Zemes ir arī citas rases, turklāt rasu piederība ir diskutējama lieta.

Cilvēks var būt balts un "ne-balts" citu balto acīs (kā būtu ar arābiem?). Kā pret to cīnīties? Skaidrs, ka tikai ar vardarbīgu rasu sajaukumu vienā lielā kausējamā katlā. Un nav liela nelaime, ka tas nestrādā vai tā rezultāts ir gluži kā pēc visu krāsu sajaukšanas paletē – parasti, nekam nederīgi netīrumi. Ir svarīgi visiem iedvest, ka tāda nākotne ir neizbēgama – kam tad vēl vajadzīga balto grēku nožēlošana par savu nepareizo pagātni. Drīz vien rasu atšķirības (jebkādas, pat fizioloģiskas) noliegšana kļūs par obligātu caurlaidi pareizo ļaužu aprindās, tātad uzdevumi un mērķi ir skaidri, runa ir tikai par termiņiem, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tāpēc cīņā par cilvēces gaišo nākotni avangardā iznāk citas, vēl svarīgākas pretrunas. Patiesībā – pat mūsdienu svarīģākais jautājums. Pretrunas vīriešu un sieviešu starpā – lūk, kur meklējams galvenais šķērslis un ļaunuma sakne visā cilvēces vēsturē! Kā to nojaukt? Uz tik muļķīgu jautājumu atbilde jau sen ir dota: ir jāatceļ dzimumi. Nesakiet, ka tas nav iespējams: ja būs nevis divi, bet gan divdesmit divi dzimumi, pretrunas izšķīdīs un mīkstināsies. Mainām dzimumu pret "genderu", pareizinām, saņemam kaut 30, kaut 50 dažādus "genderus", izvēlies, kādu gribi.

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Smiekli nāk? Nē, nu jau labu laiku nevajag smieties par slimiem cilvēkiem, vajag pētīt un gatavoties "diskursa" uzbrukumam. Ja ne rasu protesti, par galveno jaunumu Rietumos pēdējās dienās kļūtu plašais psiholoģiskais uzbrukums miljardierei – pasaku autorei. Nē, es nejokoju.

Pirmdien sākās populārākās un bagātākās mūsdienu rakstnieces Džoannas Roulingas jaunās pasakas publikācija arī krievu valodā. "Ikabogs" – "tas ir stāsts par patiesību un varas ļaunprātīgu izmantošanu", teica angliete. Viņa nolēma publicēt internetā savu grāmatu bez maksas, lai atbalstītu karantīnā savās mājās ieslēgtos bērnus un viņu vecākus. Grāmatas fragmenti tulkojumā nāks klajā pamazām. Novembrī grāmatu plānots izdot pilnībā elektroniskā formātā un uz papīra. Plānots, jā, taču dažās valstīs, tā, iespējams, neiznāks. Lieta tāda, ka otrdien Londonas izdevniecības darbinieki, kuri strādāja pie "Ikaboga", pieteica boikotu Roulingas jaunajai grāmatai, izdevniecība "Hachette" paziņoja, ka vairs nav gatava strādāt pie jaunā projekta.

Kādas britu skolas vadība vērsās pie savu audzēkņu vecākiem ar oficiālu vēstuli, kurā informēja, ka vairs nevēlas nosaukt vienu no jaunajiem korpusiem rakstnieces vārdā, jo "Roulinga vairs nevar būt atdarināšanas cienīgs paraugs" 1750 skolēniem.

Pēdējās dienās Roulingu nosodījis Deniels Redklifs, Emma Votsone un Ruperts Grīns – "Harija Potera" filmu zvaigznes. Ko tad viņa īsti uzrakstījusi "Ikabogā"? Varbūt tas ir par pasaku maskēts "Mein Kampf"?

Nē, runa nebūt nav par jauno grāmatu, lai arī reālajā dzīvē mēs redzam "stāstu par patiesību un varas ļaunprātīgu izmantošanu". Runa ir par Twitter. Tajā šausmīgajā dienā, 7. jūnijā Roulinga pārpublicēja savā lapā (ar 14 miljoniem lasītāju) vienu no žurnāla "Devex" rakstiem. Tas saucās "Padarīsim postkovida pasauli līdztiesīgāku menstruējošajiem cilvēkiem". Rakstniece nolēma pajokot: "Menstruējošie cilvēki. Man šķiet, tādus cilvēkus apzīmēja ar noteiktu vārdu. Varbūt jūs varat man palīdzēt... Sivites? Sivietes? Seiveites?"

Kas par lietu? Roulinga smejas par muļķiem – kas tur liels? Taču ne mūsdienu Rietumu realitātei, kurā rakstnieces replika radīja grandiozu skandālu, ar aktieru un izdevniecību novēršanos, ar Roulingas taisnošanos (taču ne grēku nožēlošanu). Viņu nekavējoties pasludināja par transfobu – transpersonu nīdēju. Kā viņai tagad dzīvot ar tādu zīmogu?

Lieta tāda, ka transfobs Rietumos pakāpeniski kļūst par to pašu, kas agrāk bija homofobs, vēl agrāk – sieviešu nīdējs. Lai tādu nosaukumu nopelnītu, nevajag ienīst transpersonas – tos, kuri uzskata, ka var mainīt dzimumu. Nē, viņus var pat atbalstīt, tāpat kā to dara Roulinga. Taču atbalstīt nepareizi, nepietiekami, ne visās lietās, un viss – tiksi nolādēts.

Jā, Roulinga jau sen stāsta par homoseksuālo un lesbisko zemtekstu "Harijā Poterā", stāsta par draudzību ar transpersonām. Tomēr viņa salūza uz tolerances pēdējiem pakāpieniem: atsakās uzskatīt transus par tādām pašām sievietēm kā parastās sievietes un neatbalsta dzimuma maiņu bērniem. Tātad, pūlēdamās iekļauties "jaunajā burvīgajā pasaulē", viņa turas pie pēdējā, nožēlojamā – divu bioloģisko dzimumu pastāvēšanas. Negrib atteikties no saviem maldiem, spītējas, sāk diskusijas, nevis pazemīgi noliek ieročus LGBT partijas priekšā.

"Bioloģiskā dzimuma izgaišana daudziem atņem iespēju apzināti apspriest savu dzīvi. (..) Kad jūs atverat vannas istabu un ģērbtuvju durvis jebkuram vīrietim, kurš sevi uzskata vai izjūt par sievieti, - kā jau teicu, dzimumu vēlas apstiprināt bez jebkādām operācijām un hormonālās terapijas, - jūs atverat durvis jebkuram vīrietim. Tas ir vienkārši."

Tāda Roulingas nekaunība vēl vairāk kaitina un tracina pūli, pie tam ne tikai no "minoritāšu", bet arī "meinstrīma" atbalsta grupas. Tā pati Emma Votsone klāstīja: "Transpersonas ir tie, par ko paši sevi uzskata. Viņi ir pelnījuši dzīvot tādā pasaulē, kurā viņu identitāte netiek apšaubīta, kur viņiem nesaka, ka viņi nav tie, par ko sevi uzskata. Es gribu, lai mani lasītāji – transpersonas zinātu, ka es un milzīgs skaits cilvēku visā pasaulē jūs redz, ciena jūs un mīl tādus, kādi jūs esat."

Uzbrukums Roulingai sākās daudz agrāk – jau pērnā gada decembrī viņu lamāja par to, ka viņa nostājās kādas britu sievietes pusē – viņa atlaista no darba par izteikumiem par to, ka transsieviete nav sieviete. Tagad Roulinga stāsta, ka viņai rada bažas aizvien augošais pusaudžu, jaunu meiteņu skaits, kas "izšķiras par transdzimuma pāreju" – tas pieaudzis 44 reizes pēdējos gados. Iespējams, nebūt ne visiem tas ir vajadzīgs, jo viņu vidū bieži sastopami autisti, bikli vaicāja Roulinga. Nē, jūs tikai paklausieties, ko runā tā fašistu odze, viņai attrauca. Nelīdzēja par rakstnieces atmiņas par pašas pieredzi: "Lauzīju galvu, vai es pati būtu izšķīrusies par dzimuma maiņu, ja būtu dzimusi 30 gadus vēlāk. Kārdinājums bēgt no sievišķības būtu milzīgs."

Roulinga pastāstīja, ka pusaudzes gados cietusi no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, taču, ja tas būtu noticis šodien, un viņai būtu atbalsta grupa internetā, iespējams, viņa būtu radusi sevī spēkus mainīt dzimumu, jo viņas tēvs bieži teicis, ka būtu vēlējies puiku.

Kas nostājās Roulingas pusē? Anglikāņu baznīca? Franču feministes žurnālā Le Figaro. "Mēs, feministes, atbalstām Džoannu Roulingu un iebilstam, ka transaktīvisti pūlas viņu linčot", jo daudzi cilvēki pasaulē baidās no radikālajiem transaktīvistiem. Viņu vidū ir lesbietes, kas nevēlas uzņemt savās rindās transpersonas, kā arī virkne pētnieku, kuri risina dzimuma maiņas problēmu. Piemēram, viņi raksta, psihoterapeitam Džeimsam Kaspianam uzbruka par vienu vienīgu mēģinājumu noskaidrot, cik daudzi nožēlo dzimuma maiņu. "Pat vēlme organizēt pētījumu par šo tēmu tagad tiek uzskatīta par aizvainojošu".

Redziet, dažādi dati liecina: pēdējā gada laikā angļu valodā runājošās un Skandināvijas valstīs daudzi cilvēki pēc dzimuma maiņas sociālajos tīklos stāsta par atgriešanos pie sākotnējā dzimuma, turklāt traumas dzimuma maiņas mēģinājuma rezultātā vajās viņus visu mūžu. Un tāda patiesība "cīnītājiem par progresu" nav vajadzīga.

Roulingas vajāšana uzskatāmi liecina, ka nav iespējams būt drusciņ grūtniecei. Rakstniece tikai vēlējās, lai bērnus liktu mierā – lai kļūst par transpersonām, kad būs paaugušies. Taču agresīvo minoritāšu rindās neviens negrib apstāties – kad panākta viena priekšrocība (pielīdzināšana tiesībās un pat pozitīva diskriminācija savā labā), viņi turpina uzbrukumu. Un ceļos nospiestās, iebiedētās zvaigznes māj ar galvu – nevienam negribas, lai viņu apsūdzētu par cilvēku nīšanu. Lai pasaule sajuktu prātā, nevajag palikt trakiem visiem vai pat vairākumiem – pietiek tikai izdabāt agresīvajai minoritātei, kas ar bļāvieniem nospiež uz ceļiem visus, ko vien vēlas: melnos un baltos, vīriešus un sievietes. Viņu acīs tādu nav, jo paši sevi viņi jau sen ir zaudējuši.

149
Tagi:
dzimumu līdztiesība

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

32
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

32
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

33
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

33
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata