Iskander M

"Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"

120
(atjaunots 11:40 22.06.2020)
NATO atklāti agresīvo manevru fonā Baltijas jūrā Krievijas BS Baltijas flotes iznīcinātāji un bumbvedēji, operatīvi taktisko raķešu kompleksi "Iskander" un krasta raķešu kompleksi "Bastion" izpildīja nosacītā pretinieka kuģu, lidmašīnu un bāzu elektronisko apšaudi.

Kopīgās mācības "Baltops 2020" notika Baltijas jūrā 7.-16. jūnijā. Tajās piedalījās 17 NATO valstis un divas partnervalstis. Mācībās bija iesaistīti aptuveni 30 kara kuģi, līdz 30 lidmašīnas un helikopteri un 3 tūkstoši karavīru no Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Nīderlandes, Norvēģijas, ASV, Turcijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas un Igaunijas. Tika izpildīti pretgaisa, pretzemūdeņu un pretmīnu aizsardzības uzdevumi, kā arī jūras blokāde – starptautiskajos dokumentos reglamentēta karadarbības forma pretinieka ekonomikas graušanai, atklātas agresijas akts. Mācībās iesaistīto karakuģu galvenais grupējums organizēja operācijas 120-180 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala jūras robežas, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Uzbrukums aerodromiem un komandpunktiem

Baltijas flotes operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" komandas 14. jūnijā treniņu gaitā slēpti pārvietojās uz nosprausto pozīciju rajonu un izpildīja atsevišķus un grupu raķešu elektroniskos startus pa mērķiem, kas imitēja nosacītā pretinieka aerodromus, komandpunktus un raķešu kompleksus. Tika izmantotas aptuveni 20 militārās un speciālās tehnikas vienības. Pie tam Krievijas robežu tuvumā izvērstie NATO spēki un līdzekļi radīja kara realitātei pietuvinātu operatīvo fonu un sarežģītus mērķēšanas apstākļus.

"Iskander" precīzās vadāmās ballistiskās un spārnotās raķetes spēj likvidēt mērķus līdz 500 km attālumā. Tās iespējams aprīkot ar konvencionālajām, kodola, kasešu un elektromagnētiskā impulsa (radiolokācijas sistēmu neitralizācijai) kaujas galviņām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā. Komplekss integrēts ar izlūkošanas un kontroles sistēmām, informāciju par mērķiem spēj saņemt no satelīta, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta. Militārās efektivitātes ziņā OTRK pārspēj visus rietumvalstu rīcībā esošos analogus (Lance, ATACMS, Pluton), savukārt konvencionālo kaujas galviņu iespējas ir ekvivalentas kodolieročiem.

Katra starta iekārta ir autonoma, var strādāt bez izlūkošanas satelītu vai aviācijas norādījumiem. Lidojuma sākuma un noslēguma posmā raķete 9M723K1 ar 4 tonnu starta masu pārsniedz 2000 m/sek. ātrumu, pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, manevrē ar pārslodzi līdz 30 vienību apmērā. Raķetes pārtveršana ar jebkādiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama. OTRK "Iskander" iespējas kombinācijā ar ZRS S-400 aizsargkupolu Baltijas reģionā neatstāj nekādas izredzes uz panākumiem pat tehnoloģiski attīstītākajam agresoram.

Reāla militārā konflikta apstākļos "Iskander" spēj dažu minūšu laikā iznīcināt amerikāņu PRA sistēmas elementus Eiropā un garantē nenovēršamu atbildes triecienu ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.

Atgādināšu, ka par pamatu kodolieroču vēršanai pret ienaidnieku Krievija uzskata vitāli nozīmīgu valsts vai militāro objektu apdraudējumu. Krievijas Aizsardzības ministrija dislocējusi OTRK "Iskander" Kaļiņingradas agabalā 2018. gada februārī, atbildot uz augošajiem militārajiem draudiem rietumu stratēģiskajā virzienā.

Tehnoloģiskais pārākums

Cīņai ar nosacītā pretinieka kuģiem Kaļiņingradas apgabalā operatīvi izvērsti krasta raķešu kompleksi "Bastion". Saskaņā ar mācību uzdevumu, 12. jūnijā "pretinieks" mēģināja iznīcināt jūras komunikācijas un vērst raķešu triecienu pret Baltijas flotes grupējuma kuģiem. KRK "Bastion" komandas, saņēmušas norādījumus, izpildīja elektronisko palaišanu un nosacīti likvidēja "pretinieka" kuģu uzbrukuma grupu jūrā.

Krasta "Bastion" ar virsskaņas pretkuģu raķetēm P-800 "Oniks" ļauj radīt Baltijas jūrā ierobežotas piekļuves un manevra zonas. Komplekss aizsargā krastu vairāk nekā 600 km garumā, kaujas pozīcijā to iespējams izvērst piecu minūšu laikā. Paštēmējošā spārnotā raķete ar starta masu 3 tonnu apmērā sasniedz ātrumu, kas 2,5 reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Tā ir praktiski nenotverama mūsdienu PGA un PRA sistēmām, un spēj izsist no ierindas jebkādas tonnāžas kara kuģi vairāk nekā 300 km attālumā no krasta (citi dati liecina, - līdz 500 km). KRK "Bastion" divizions ietver astoņas starta iekārtas, tātad divizionā pastāvīgi gatavas startam 16 raķetes. Diviziona munīcijas krājums – līdz 36 pretkuģu spārnotās raķetes, taču tās spēj likvidēt arī radiokontrastainus mērķus uz sauszemes.

"Bastion" iespējams izmantot cauru diennakti, jebkādos meteoroloģiskos apstākļos, ar autonomu pavēršanos pret mērķi pēc starta. Komplekss neprasa precīzus norādījumus par mērķi, tā galvenā priekšrocība ir raķetes "intelekts", īpaši efektīvs zalves gadījumā. Lidojumā raķetes nepārtraukti pārsūta viena otrai informāciju, automātiski sadala savā starpā mērķus (pēc to nozīmes) un nereaģē uz viltus mērķiem. Katras raķetes atmiņā ir visu domājamā pretinieka karakuģu "elektroniskie portreti", tāpēc tikšanās punktā iespējams automātiski identificēt kuģu grupas tipu un uzbrukt galvenajiem mērķiem. Programma patstāvīgi izvēlas uzbrukuma taktiku, ņem vērā pretinieka PGA un REB sistēmu iespējas. Kad likvidēts flagmanis, zalves pārējās raķetes pievēršas citiem mērķiem, divu raķešu trāpījums vienā kuģī ir izslēgts. Kaujas apstākļos "Bastion" pirmo reizi tika pārbaudīts 2016. gada rudenī – raķešu trieciens pa kauljinieku objektiem Sīrijā bija precīzs un graujošs.

Draudi pārvēršas par mērķiem

Mācību "Baltops 2020" fonā Baltijas flotes jūras aviācijas frontes bumbvedēji Su-24 un izveicīgie daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-30M 11. jūnijā izspēlēja uzbrukumus virsūdens mērķiem jūras poligonos. Ekipāžas izlidoja uz noteikto kvadrātu, lai noteiktu situāciju un veiktu mācību apšaudi pa mērķiem, kuri imitēja pretinieka kuģu vienību. Treniņos tika izmantotas vairāk nekā 10 lidmašīnas no Baltijas flotes jūras aviācijas vienības.

Dienu iepriekš kaimiņi no Ļeņingradas gaisa kara spēku armijas un Rietumu kara apgabala pretgaisa aizsardzības – iznīcinātāju Su-35S ekipāžas organizēja raķešu apšaudi pa gaisa mērķiem mācībās Karēlijā. Iznīcinātāji izspēlēja pāra un grupas pilotāžu minimālā un maksimālā augstumā, dienā un naktī. Šī apmācību plānveida epizode noteikti dos signālu neitrālajai Somijai gadījumam, ja tā tiks vēl tālāk ievilkta Krievijai naidīgajās NATO kara spēlēs Baltijā.

Rietumu kara aviācijas Ļeņingradas armijas aviācijas (trieciena helikopteri Mi-35 un daudzfunkcionālie Mi-8MTŠ) ekipāžas ar raķetēm un bumbām apšaudīja uzbrūkošu "pretinieku" Kingisepas poligonā Ļeņingradas apgabalā.

Savukārt 12. jūnijā veselas piecas amerikāņu izlūkošanas lidmašīnas, kā arī Francijas Gaisa spēku tālās radiolokācijas lidmašīna vairākas stundas izpildīja izlūkošanas lidojumus pie Krievijas robežām Baltijas reģionā. ASV GS stratēģiskais izlūks RC-135W vairākas stundas pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala robežām Polijas gaisa telpā un virs Baltijas jūras. Vienlaikus divas ASV GS radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Beechcraft RC-12X Guardrail (no Šauļiem Lietuvā) līkločiem pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu Lietuvas gaisa telpā, aptuveni 40 km attālumā no KF robežas. Uz rietumiem no Kaļiņingradas apgabala Baltijas jūras gaisa telpā pārvietojās ASV JKS patruļas pretzumūdeņu lidmašīna P-8A Poseidon. Polijas gaisa telpā uz dienvidrietumiem no Kaļiņingradas apgabala ilgu laiku lidoja Francijas GS tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīna E-3CF Sentry AWACS. Vēlāk virs Baltijas starptautiskajiem ūdeņiem parādījās amerikāņu izlūks U-2S, kas devās Krievijas jūras robežu virzienā.

Šī neveselīgā militārā aktivitāte nesola neko labu Baltijas reģiona valstīm.

Maskava uzskata, ka ASV un NATO tuvošanās Krievijas teritorijai apdraud valsts nacionālo drošību, un konsekventi stiprina bruņoto spēku grupējumu rietumu stratēģiskajā virzienā. Pie tam jāpiebilst, ka, atšķirībā no ASV un vairākām citām valstīm, Krievija aizsardzības spējas nostiprina pati savā teritorijā.

120
Tagi:
drošība, aizsardzība, Baltops, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
NATO kuģi Baltijas jūrā: Latvija piedalās BALTOPS 2020

Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"

25
(atjaunots 16:41 25.10.2020)
Britu mediji atklājuši kārtējo Krievijas informatīvo diversiju pret cilvēci. Vairākas dienas tā bija galvenā ziņa britu presē.

Iedomājieties vien, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Lielbritānija: valstī ir briesmīga epidemioloģiskā situācija, reģioni protestē pret valdības jaunajiem karantīnas pasākumiem, sarunas ar Eiropas Savienību par Brexit nonākušas strupceļā, kas jau tuvākajā laikā draud ar ekonomisku kolapsu, Skotijas izstāšanās idejas atbalsts ir sasniedzis maksimālo līmeni, un tas var novest pie valsts sabrukuma. Un šajos apstākļos britu laikraksti pirmajās lapās publicē galvenās ziņas: "Trakie Russkies apgalvo, ka vakcīna mūs pataisīs par šimpanzēm" portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Gandrīz visas avīzes publicēja amizantās kolāžas, kurās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons attēlots kā sniega cilvēks, ar parakstu: "Es mīlu savu sniega cilvēka vakcīnu." Atsaucoties uz kādu avotu, visi šie mediji paziņoja, ka tādas fotogrāfijas saražotas vai izplatītas pēc Krievijas valsts vai arī Krievijas oficiālo personu rīkojuma, kā daļa no kopējās dezinformācijas kampaņas, lai nomelnotu topošo britu vakcīnu no koronavīrusa un paziņotu, ka tā pārvērš cilvēkus par pērtiķiem.

Visu šo apgalvojumu pirmavots bija The Times, kas piesedzoties ar savu "izmeklēšanu", publicēja dažus sensacionālus materiālus par šo tēmu. It kā redakcijai fotogrāfijas esot nodevis kāds "(dezinformācijas – red. piez.) kampaņā iesaistītais", kurš norūpējies par to, ka tā varētu kaitēt sabiedrības veselības aprūpei. "Ieinteresētā persona" paziņoja, ka viņam esot kāds sakars ar jautrajām bildēm.

Kāds tad tam visam sakars ar Krieviju? Par to The Times klāstīja, vairojot intrigu. Ievadrakstā teikts: "Nav skaidrs, vai propagandas mēģinājumam atļauju deva Kremlis, bet ir pierādījumi, ka daži Krievijas ierēdņi ir iesaistīti tās organizācijā un izplatīšanā."

Pamatrakstā apgalvojums vairs nav tik kategorisks: "Kampaņa pret Oksfordas pētījumu, iespējams, saistīta ar Krievijas oficiālajām personām. <…> Šo personu iesaistīšana nenozīmē, ka Kremlis devis attiecīgo pavēli, atbalstu, vai tam bija zināms par šo propagandas mēģinājumu." Galu galā galvenā intriga no teju vai visu laikrakstu virsrakstiem (par to, ko to visu dara Krievija), laikraksta lasītājiem netika izskaidrota. Tā vietā viņi aicināti apmeklēt laikraksta tīmekļa vietni un noklausīties 40 minūšu aplādi par šo tēmu – sak, tur viss ir sīki izskaidrots un pierādīts.

Šķiet, citi mediji (gan britu, gan amerikāņu) tik tālu nav devušies un uzticējušies The Times apgalvojumiem, ka šajā aplādē esot visi pierādījumi Krievijas oficiālo personu saiknei ar interneta memu ražošanu, kas diskreditē britu neeksistējošo vakcīnu. Tāpēc arī parādījās dažas publikācijas, kurās šo "Krievijas dezinformācijas kampaņu" pasniedza teju kā daļu no "Gerasimova militārās doktrīnas" – Rietumu medijiem vispār ļoti patīk atsaukties uz Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerimova stratēģiju.

Taču no The Times aplādes kļūst skaidrs: gandrīz visas translācijas gaitā skan solījums: lūk, mēs jums pierādīsim Krievijas valsts saikni. Kad beidzot runa sākas par organizatoriem, izskan Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektora Kirila Dmitrijeva uzvārds. Laikraksta žurnālisti apspriež ar štata "kremlenologiem" Dmitrijeva personību, viņa fondu un pat to, vai Vladimiram Putinam bija zināms par viņu organizēto kampaņu. Tātad The Times beidzot nonākusi uz pēdām: re, kur ir ierēdņi, kas saistīti ar bildītēm par "Jetiju Džonsonu".

Pēc tam seko vienkārši satriecoša frāze: "Kirils Dmitrijevs nav minēts mūsu rīcībā esošajās liecībās. Un nav ne mazākā mājiena par to, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā."

Tas arī viss! Te apraujas pēdas, kas ved pie noslēpumainajiem "Krievijas ierēdņiem", ko apsolīja laikrakstā. Vien eksperts Marks Galeoti, kas pazīstams ar savām paviršajām grāmatām par noziedzību Krievijā, pauž viedokli, ka aiz kampaņas varētu stāvēt daži "kremļa hercogi un baroni". Re, kāds "pierādījums".

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tad seko kārtējais "insaids": daži Krievijas valsts telekanāli pat esot gatavojuši feiku par to, ka britu vakcīnas testēšanas laikā ir miruši divi testēšanas dalībnieki, bet viņu nāve it kā tiekot rūpīgi slēpta. Tas esot pierādījums, ka vakcīna ir iedarbīga tikai pērtiķiem, nevis cilvēkiem. Tiesa, uzreiz tiek ziņots: "Kampaņa tomēr netika sākta. Varbūt tas būtu par daudz pat Krievijas televīzijai." Proti, to neviens nav atklājis, un mēs nezinām, no kurienes šo informāciju paņēmuši aplādes autori. Bet pēc tam seko "fact-checking" no The Times, kurā tiek "apgāzta" nekur nepublicētā "sensācija". Tas ir kaut kas jauns solīdās žurnālistikas praksē – pašiem pasniegt pasaulei nekur neizskanējušas baumas, un pēc tam tās dedzīgi atspēkot.

Pie tam šonedēļ Brazīlijā miris viens no brīvprātīgajiem britu kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinātājiem. Tomēr par to stāstīja pasaules aģentūras. Un to ir grūti attiecināt uz "Krievijas dezinformāciju".

Tādējādi nevienā materiālā nav neviena fakta, kas pierādītu kaut mazāko Krievijas valsts, Krievijas amatpersonu vai neoficiālu personu saikni ar amizantajiem memiem par Džonsonu un kovidu. Internetā patiešām ir papilnam tādu attēlu. Tomēr mēģinājumi atrast to pirmavotu nemainīgi noved pie tā paša The Times, kur tie bija pirmo reizi publicēti. Mēs nezinām, vai tie tika publicēti kaut kur agrāk, bet tieši šis laikraksts sāka izplatīt tos pasaulē.

The Times apgalvo, ka tamlīdzīgi memi publicēti trijos pieticīgos resursos - divos britu un vienā no Briseles. Tiesa, atrast iespējams tikai vienu ar to visu netieši saistītu attēlu (pavisam citu) vietnē EUReporter. Izrādās, šīs kolāžas galvenais izplatītājs ir The Times. Pat ja iedomātos, ka kāds grib nomelnot britu vakcīnu, saucot to par "pērtiķu vakcīnu", sanāk, ka viņš atrada efektīvāko un lētāko metodi: viņš to vienkārši iemeta slavenās britu laikraksta redakcijā un pasniedza kā "Krievijas dezinformācijas pierādījumu". Un viss, tālāk memi izplatījās internetā. Neticams efekts. Ja tā patiešām ir, izrādās, ka The Times ir kļuvis par dezinformācijas izplatīšanas instrumentu (un visticamāk, tā nav Krievijas izcelsmes dezinformācija).

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Taču pat apstākļos, kad nekas neliecina par sakariem ar Krieviju šajā situācijā, mēs jau vērojam Londonas nikno reakciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs jau apsūdzēja Maskavu Oksfordas vakcīnas diskreditācijā. Tā var līdz sankcijām nonākt. Tagad jau nav svarīgi, ka pats The Times apgalvo: diezin vai te ir iejaukts Kremlis. Britu ministriem nav jālasa tālāk par virsrakstu.

Galvenais, ka uz jautājumu "kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai?" šī laikraksta redakcijas sleja atbild vienkārši: tiek iedragāta "globālā uzticība visām vakcīnām". Taču Krievijai ir neizdevīgi iedragāt uzticību vakcinācijai kā tādai, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurai jau ir vakcīna pret koronavīrusu. Bet loģika Rietumos nevienam nerūp.

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzreiz paskaidroja: pieņēmums, ka Krievija varētu sākt jebkādu propagandu, lai iedragātu uzticību britu vakcīnai, "pats par sevi jau ir dezinformācijas piemērs". Taču ievērojiet, ka neviens sociālais tīkls nebloķē šīs britu preses "sensācijas", nesaka, ka tām ir "nepieciešama papildu pārbaude".

Tas taču nav skandāls ar Hantera Baidena elektroniskām vēstulēm, kas diskreditē viņa tēvu, ASV prezidenta kandidātu. Šajā gadījumā sociālie tīkli darbojās ātri un stingri, bloķējot laikraksta New York Post lapas, kas uzdrošinājās publicēt šo kompromātu. Pie tam saites uz to pašu laikrakstu, kas publicēja britu "sensāciju" par Krieviju, vakcīnu un pērtiķiem, neviens nebloķē. Ja runa ir par krieviem, tad var publicēt pat galīgi absurdas apsūdzības, nepārbaudot tās.

Ir vēl viens loģisks jautājums: kāpēc tas viss ir vajadzīgs britu medijiem? Patiesībā atbilde ir pašā raksta sākumā. Vismaz uz dažām dienām sabiedrības uzmanība tika novērsta no diskusijām par reālajām problēmām un pievērsās "viltīgajiem krieviem". Kad "pērtiķu vakcīnas" rakstu efekts vājināsies, var iemest jaunu "sensāciju", piemēram par to, ka tie paši viltīgie krievi mēģinājuši izjaukt Olimpiādi 2020, bet drosmīgie britu specdienesti ir novērsuši šo sazvērestību. Re, atkal uz pāris dienām nodrošināts skandāls un troksnis. Lai tikai neviens nepieprasītu: parādiet kaut vienu liecinieku vai liecību. Protams, tas ir gluži lieki.

25
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem
ICEX-2018

"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

26
(atjaunots 15:39 25.10.2020)
Simtiem metru klintsiežu, spējīgs izturēt tiešu kodolsprādzienu un atomzemūdenes ar raķešu ieročiem – ASV Jūras kara spēki plāno reanimēt Olavsvernas pazemes jūras kara bāzi Norvēģijā, kas saglabājusies kopš aukstā kara laikiem.

Vairākas izlūkzemūdenes Seawolf izies jūrā patruļās un izsekos Ziemeļu flotes kuģus. Par vienu no vislabāk aizsargātajiem NATO objektiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pilsēta klints dzīlēs

Aktīva karadarbība Olavsvernas bāzē ir pārtrūkusi kopš 2000. gadu sākuma, objekts iesaldēts 2009. gadā. Tomēr nesen amerikāņi nolēma no jauna dislocēt te savas atomzemūdenes – militārpersonas Rietumos apgalvo, ka lēmums pieņemts pēc Krievijas nostiprināšanās Arktikā.

Olasvernā tiks dislocētas visas Seawolf klases zemūdenes. Augustā viena no tām jau devās izmēģinājuma reidā uz Norvēģiju no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtona) un Tromses pilsētu Norvēģijā. Šo ostu amerikāņi izmanto atomzemūdeņu stāvvietai – papildina provīzijas krājumus un veic remontus.

Seawolf klases atomzemūdenes ir vienas no slepenākajām ASV. Tās izstrādātas 80. gados īpaši darbam rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. "Jūras vilki" ir ļoti klusi un grūti pamanāmi, aprīkoti ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu  ierožiem. Cita starpā zemūdene nes pussimtu spātnoto raķešu "Tomahawk" vai "Harpune" vai tikpat lielu skaitu pretkuģu torpēdu. XX gs. beigās amerikāņi plānoja uzbūvēt apmēram 30 tādas zemūdenes, tomēr pārdomāja – pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma organizācijas likvidācijas. Rezultātā ASV Jūras spēki saņēma tikai trīs zemūdenes. Olavsvernas jūras kara bāze tika izbūvēta jau 60. gados. Tā atrodas vien 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Ziemeļu flotes zemūdeņu patrulēšanas maršrutu tiešā tuvumā. Augstā kara gados amerikāņi un viņu sabiedrotie dislocēja bāzē par Ziemeļu Ledus okeāna akvatoriju atbildīgos zemūdens spēkus. NATO zemūdeņu ekipāžas bija gatavas jebkurā brīdī aizšķērsot ceļu Ziemeļu flotei Norvēģu jūrā un tālāk – uz Atlantijas ziemeļiem.

Milzīgais pazemes komplekss izcirsts klintīs, to aizsargā 300 metrus biezs iežu slānis. Vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā – noliktavas, munīcijas glabātavas, remonta piestātnes. Tuneļu projektēšanai un izbūvei, objekta aprīkošanai ar mūsdienīgām iekārtām tika iztērēti vairāk nekā 500 miljoni dolāru. Salīdzinājumam: pirmais aviācijas bāzes atomkuģis USS Enterprise, kas tika nolaists ūdenī 1961. gadā, izmaksāja apmēram 450 miljonus.

Tuvāk Arktikai

 Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs uzskata, ka atjaunotā Olavsvernas bāze radīs nopietnus draudus Krievijai no NATO puses.

"Seawolf ir labi pielāgotas reisiem zem ledus, - admirālis atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Amerikāņi plāno pietuvināt to bāzes vietu darbības zonām, cenšas aizvien vairāk pietuvoties mūsu robežām un Arktikai, kur mēs patlaban ieņemam līdera vietu, pateicoties atomledlaužiem. Protams, Ziemeļu flotei nāksies kontrolēt Olavsvernu – visi šiem nolūkiem nepieciešamie spēki un līdzekļi ir."

Tiesa, eksperti norāda, amerikāņi var saskarties ar grūtībām, jo patlaban no juridiskā viedokļa bāze pieder privātpersonai. 2000. gadu beigās rietumvalstu analītiķiem šķita, ka Krievijas flote NATO vairs nav bīstama, turklāt Olavsvernas uzturēšana izmaksā pārlieku dārgi. Galu galā Norvēģijas valdība bāzi izsolīja.

2011. gadā Olavsvernu par 4,5 miljoniem dolāru nopirka novēģu uzņēmējs. Viņš iznomāja kompleksu, tostarp arī Krievijas kompānijām. Šeit periodiski ieradās zinātniski pētnieciskie kuģi "Akademik Nemchinov" un "Akademik Shatskiy". Pēc darijuma daudzas norvēģu militārpersonas kritizēja valdības soli, piemēram, viceadmirālis Einārs Skorgens nosauca objekta pārdošanu par "tīrāko neprātu".

"Mēs esam atņēmuši sev svarīgāko placdarmu un piespiedām zemūdenes pārvarēt simtiem jūdžu papildus. Mums ar Krieviju ir kopīga robeža Barenca jūrā. Skaidrs, ka mūsu jūras kara flotei ir jāatrodas jūras bāzē Arktikā," skaidroja Skorgens.

Dubulti standarti

Desmit gadus vēlāk NATO aptvēra savu kļūmi. Norvēģu telekanāls NRK stāstīja, ka pēdējās nedēļās augstu stāvošas militārpersonas no Pentagona vairākkārt apmeklējušas Olavsvernu, un Norvēģijas Aizsardzības ministrija apstiprināja vienošanos, kas dod iespēju Norvēģijas, ASV un no sabiedroto bruņotajiem spēkiem no jauna izmantot bāzi saviem mērķiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

"Norvēģijas valdības attieksme pret Krieviju ir nedraudzīga, lai arī pavisam nesen viņi noslēdza ar mums līgumu par teritorijas sadali Barenca jūrā, - tieca Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Mēs par to izšķīrāmies, ņemot vērā labu kaimiņattiecību politiku un sadarbības paplašināšanos reģionā, cerot, ka arī Norvēģija izturēsies atbilsoši. Taču, Vašingtonas mudināta, Norvēģija, gluži pretēji, palielina agresiju pret Krieviju Atlantijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā."

Pie tam, pēc eksperta domām, no militārā viedokļa, ASV un NATO pozīcijas ziemeļu platuma grādos Olasverna pastiprinās pavisam nedaudz, jo bāzes koordinātas un iespējas jau zen ir zināmas. Draudu gadījumā to iespējams ātri bloķēt ar mīnām – ar zemūdeņu, lidmašīnu vai neapdzīvojamo zemūdens aparātu palīdzību.

Pazemes labirinti

Olavsvernas pazemes bāze nav unikāla. Aukstā kara gados tika uzbūvēti desmitiem šādu objektu. Lielāko bunkuru izbūvēja zviedri pagājušā gadsimta vidū. Muskes jūras kara bāze izcirsta granīta klintī, kas patiesībā veido atsevišķu salu Stokholmas arhipelāga dienvidos. Iekārtoja trīs dokus kuģu un zemūdeņu uzņemšanai, kazarmas, remontrūpnīcu, noliktavas un hospitāli.

Šajā bāzē līdz tūkstotis karavīru var pārdzīvot madveida raķešu triecienu vai pat kodolbumbas sprādzienu. No kontinenta līdz objektam zem jūras dibena izrakts trīs kilometrus garš tunelis. 2000. gados bāze tika iekonservēta, taču 2019. gadā izskanēja informācija, ka Zviedrijas Jūras kara spēki izvietojuši tur štābu. Tur plānots dislocēts aptuveni simt karavīrus un piecas "Visby" tipa korvetes.

Savukārt Krievijas lielākā atslepenotā pazemes bāze atrodas Krimā – Tavrosa kalnā netālu no Balaklavas līča noslēpti veseli divi objekti: sausais doks zemūdeņu remontam un paslēptuvei, kā arī torpēdu un raķešu kodolādiņu noliktava.

Kodolkara gadījumā pazemē aptuveni mēnesi var komfortabli dzīvot trīs tūkstoši cilvēku – degvielas, produktu un ūdens krājumi tika regulāri atjaunoti.

Pēc PSRS sabrukuma bāzi dabūja Ukraina. Tāpat kā daudzus citus objektus, to pameta un izlaupīja, krāsaino metālu mednieki izzaga iekārtas. 2000. gados Balaklavā iekārtoja muzeju: tūristiem demonstrē remonta rūpnīcas pazemes daļu, arsenālu, ostu un dažas ēkas.

Eksperti vērtē, ka nepieciešamības gadījumā bāzi iespējams atkal sakārtot, tomēr tā nespēs uzņemt mūsdienu zemūdnes to izmēru dēļ.

26
Tagi:
Krievija, Norvēģija, NATO, Pentagons, ASV
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā