Iskander M

"Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"

126
(atjaunots 11:40 22.06.2020)
NATO atklāti agresīvo manevru fonā Baltijas jūrā Krievijas BS Baltijas flotes iznīcinātāji un bumbvedēji, operatīvi taktisko raķešu kompleksi "Iskander" un krasta raķešu kompleksi "Bastion" izpildīja nosacītā pretinieka kuģu, lidmašīnu un bāzu elektronisko apšaudi.

Kopīgās mācības "Baltops 2020" notika Baltijas jūrā 7.-16. jūnijā. Tajās piedalījās 17 NATO valstis un divas partnervalstis. Mācībās bija iesaistīti aptuveni 30 kara kuģi, līdz 30 lidmašīnas un helikopteri un 3 tūkstoši karavīru no Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Dānijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Nīderlandes, Norvēģijas, ASV, Turcijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas un Igaunijas. Tika izpildīti pretgaisa, pretzemūdeņu un pretmīnu aizsardzības uzdevumi, kā arī jūras blokāde – starptautiskajos dokumentos reglamentēta karadarbības forma pretinieka ekonomikas graušanai, atklātas agresijas akts. Mācībās iesaistīto karakuģu galvenais grupējums organizēja operācijas 120-180 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala jūras robežas, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Uzbrukums aerodromiem un komandpunktiem

Baltijas flotes operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander" komandas 14. jūnijā treniņu gaitā slēpti pārvietojās uz nosprausto pozīciju rajonu un izpildīja atsevišķus un grupu raķešu elektroniskos startus pa mērķiem, kas imitēja nosacītā pretinieka aerodromus, komandpunktus un raķešu kompleksus. Tika izmantotas aptuveni 20 militārās un speciālās tehnikas vienības. Pie tam Krievijas robežu tuvumā izvērstie NATO spēki un līdzekļi radīja kara realitātei pietuvinātu operatīvo fonu un sarežģītus mērķēšanas apstākļus.

"Iskander" precīzās vadāmās ballistiskās un spārnotās raķetes spēj likvidēt mērķus līdz 500 km attālumā. Tās iespējams aprīkot ar konvencionālajām, kodola, kasešu un elektromagnētiskā impulsa (radiolokācijas sistēmu neitralizācijai) kaujas galviņām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā. Komplekss integrēts ar izlūkošanas un kontroles sistēmām, informāciju par mērķiem spēj saņemt no satelīta, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta. Militārās efektivitātes ziņā OTRK pārspēj visus rietumvalstu rīcībā esošos analogus (Lance, ATACMS, Pluton), savukārt konvencionālo kaujas galviņu iespējas ir ekvivalentas kodolieročiem.

Katra starta iekārta ir autonoma, var strādāt bez izlūkošanas satelītu vai aviācijas norādījumiem. Lidojuma sākuma un noslēguma posmā raķete 9M723K1 ar 4 tonnu starta masu pārsniedz 2000 m/sek. ātrumu, pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, manevrē ar pārslodzi līdz 30 vienību apmērā. Raķetes pārtveršana ar jebkādiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama. OTRK "Iskander" iespējas kombinācijā ar ZRS S-400 aizsargkupolu Baltijas reģionā neatstāj nekādas izredzes uz panākumiem pat tehnoloģiski attīstītākajam agresoram.

Reāla militārā konflikta apstākļos "Iskander" spēj dažu minūšu laikā iznīcināt amerikāņu PRA sistēmas elementus Eiropā un garantē nenovēršamu atbildes triecienu ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm.

Atgādināšu, ka par pamatu kodolieroču vēršanai pret ienaidnieku Krievija uzskata vitāli nozīmīgu valsts vai militāro objektu apdraudējumu. Krievijas Aizsardzības ministrija dislocējusi OTRK "Iskander" Kaļiņingradas agabalā 2018. gada februārī, atbildot uz augošajiem militārajiem draudiem rietumu stratēģiskajā virzienā.

Tehnoloģiskais pārākums

Cīņai ar nosacītā pretinieka kuģiem Kaļiņingradas apgabalā operatīvi izvērsti krasta raķešu kompleksi "Bastion". Saskaņā ar mācību uzdevumu, 12. jūnijā "pretinieks" mēģināja iznīcināt jūras komunikācijas un vērst raķešu triecienu pret Baltijas flotes grupējuma kuģiem. KRK "Bastion" komandas, saņēmušas norādījumus, izpildīja elektronisko palaišanu un nosacīti likvidēja "pretinieka" kuģu uzbrukuma grupu jūrā.

Krasta "Bastion" ar virsskaņas pretkuģu raķetēm P-800 "Oniks" ļauj radīt Baltijas jūrā ierobežotas piekļuves un manevra zonas. Komplekss aizsargā krastu vairāk nekā 600 km garumā, kaujas pozīcijā to iespējams izvērst piecu minūšu laikā. Paštēmējošā spārnotā raķete ar starta masu 3 tonnu apmērā sasniedz ātrumu, kas 2,5 reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Tā ir praktiski nenotverama mūsdienu PGA un PRA sistēmām, un spēj izsist no ierindas jebkādas tonnāžas kara kuģi vairāk nekā 300 km attālumā no krasta (citi dati liecina, - līdz 500 km). KRK "Bastion" divizions ietver astoņas starta iekārtas, tātad divizionā pastāvīgi gatavas startam 16 raķetes. Diviziona munīcijas krājums – līdz 36 pretkuģu spārnotās raķetes, taču tās spēj likvidēt arī radiokontrastainus mērķus uz sauszemes.

"Bastion" iespējams izmantot cauru diennakti, jebkādos meteoroloģiskos apstākļos, ar autonomu pavēršanos pret mērķi pēc starta. Komplekss neprasa precīzus norādījumus par mērķi, tā galvenā priekšrocība ir raķetes "intelekts", īpaši efektīvs zalves gadījumā. Lidojumā raķetes nepārtraukti pārsūta viena otrai informāciju, automātiski sadala savā starpā mērķus (pēc to nozīmes) un nereaģē uz viltus mērķiem. Katras raķetes atmiņā ir visu domājamā pretinieka karakuģu "elektroniskie portreti", tāpēc tikšanās punktā iespējams automātiski identificēt kuģu grupas tipu un uzbrukt galvenajiem mērķiem. Programma patstāvīgi izvēlas uzbrukuma taktiku, ņem vērā pretinieka PGA un REB sistēmu iespējas. Kad likvidēts flagmanis, zalves pārējās raķetes pievēršas citiem mērķiem, divu raķešu trāpījums vienā kuģī ir izslēgts. Kaujas apstākļos "Bastion" pirmo reizi tika pārbaudīts 2016. gada rudenī – raķešu trieciens pa kauljinieku objektiem Sīrijā bija precīzs un graujošs.

Draudi pārvēršas par mērķiem

Mācību "Baltops 2020" fonā Baltijas flotes jūras aviācijas frontes bumbvedēji Su-24 un izveicīgie daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-30M 11. jūnijā izspēlēja uzbrukumus virsūdens mērķiem jūras poligonos. Ekipāžas izlidoja uz noteikto kvadrātu, lai noteiktu situāciju un veiktu mācību apšaudi pa mērķiem, kuri imitēja pretinieka kuģu vienību. Treniņos tika izmantotas vairāk nekā 10 lidmašīnas no Baltijas flotes jūras aviācijas vienības.

Dienu iepriekš kaimiņi no Ļeņingradas gaisa kara spēku armijas un Rietumu kara apgabala pretgaisa aizsardzības – iznīcinātāju Su-35S ekipāžas organizēja raķešu apšaudi pa gaisa mērķiem mācībās Karēlijā. Iznīcinātāji izspēlēja pāra un grupas pilotāžu minimālā un maksimālā augstumā, dienā un naktī. Šī apmācību plānveida epizode noteikti dos signālu neitrālajai Somijai gadījumam, ja tā tiks vēl tālāk ievilkta Krievijai naidīgajās NATO kara spēlēs Baltijā.

Rietumu kara aviācijas Ļeņingradas armijas aviācijas (trieciena helikopteri Mi-35 un daudzfunkcionālie Mi-8MTŠ) ekipāžas ar raķetēm un bumbām apšaudīja uzbrūkošu "pretinieku" Kingisepas poligonā Ļeņingradas apgabalā.

Savukārt 12. jūnijā veselas piecas amerikāņu izlūkošanas lidmašīnas, kā arī Francijas Gaisa spēku tālās radiolokācijas lidmašīna vairākas stundas izpildīja izlūkošanas lidojumus pie Krievijas robežām Baltijas reģionā. ASV GS stratēģiskais izlūks RC-135W vairākas stundas pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala robežām Polijas gaisa telpā un virs Baltijas jūras. Vienlaikus divas ASV GS radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas Beechcraft RC-12X Guardrail (no Šauļiem Lietuvā) līkločiem pārvietojās gar Kaļiņingradas apgabala ziemeļu un ziemeļaustrumu robežu Lietuvas gaisa telpā, aptuveni 40 km attālumā no KF robežas. Uz rietumiem no Kaļiņingradas apgabala Baltijas jūras gaisa telpā pārvietojās ASV JKS patruļas pretzumūdeņu lidmašīna P-8A Poseidon. Polijas gaisa telpā uz dienvidrietumiem no Kaļiņingradas apgabala ilgu laiku lidoja Francijas GS tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīna E-3CF Sentry AWACS. Vēlāk virs Baltijas starptautiskajiem ūdeņiem parādījās amerikāņu izlūks U-2S, kas devās Krievijas jūras robežu virzienā.

Šī neveselīgā militārā aktivitāte nesola neko labu Baltijas reģiona valstīm.

Maskava uzskata, ka ASV un NATO tuvošanās Krievijas teritorijai apdraud valsts nacionālo drošību, un konsekventi stiprina bruņoto spēku grupējumu rietumu stratēģiskajā virzienā. Pie tam jāpiebilst, ka, atšķirībā no ASV un vairākām citām valstīm, Krievija aizsardzības spējas nostiprina pati savā teritorijā.

126
Tagi:
drošība, aizsardzība, Baltops, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
NATO kuģi Baltijas jūrā: Latvija piedalās BALTOPS 2020
Džo Baidens

Kāpēc jātiekas ar Baidenu?

47
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Jaunākos notikumus Krievijas un ASV attiecībās varētu nosaukt par absurda teātri - turklāt ar Vašingtonas aktieriem galvenajās lomās.

Sākumā ASV prezidents Džo Baidens nosauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu (atbildē seko veselības novēlējums un Krievijas vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas), tad notiek situācijas kurināšana ap "Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā", pēc tam ASV prezidents zvana Putinam un piedāvā satikties tuvākajā laikā, bet nākamajā dienā paraksta rīkojumu par jaunajām sankcijām pret Krieviju, konstatēja analītiķis Pjotrs Akopovs.

Pēc tam Baidens dodas pie preses un stāsta par savu nevēlēšanos "pieļaut kārtējo vakcin... eskalācijas un konflikta ar Krieviju ciklu", par to, ka ASV ir ieinteresēta darbā ar Krieviju, un ka viņš vēlas stabilas prognozējamas attiecības, kuru uzlabošanai vasarā kaut kur Eiropā jāsatiekas ar "prezidentu Klutinu.... Putinu". Priekškars.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Tas nav smieklīgi? Protams, taču godīgi sakot, nav jau nemaz, par ko smieties. Pat jokot par Baidena pārteikšanos vairs nav interesanti. Būtu nepareizi arī uzskatīt, ka Vašingtonā nezina, ko darīt ar Krieviju, tāpēc piemēro pātagas un burkāna metodi. Tā nebūt nav, Baltajā namā un tā apkaimē muļķu nav - viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas panākt, tostarp arī Krievijas virzienā.

Vai viņiem ir tādas iespējas? Cik pareiza ir stratēģija no amerikāņu interešu viedokļa (un tas jau ir tieši atkarīgs no adekvāta ASV pasaulē ieņemamās pozīcijas vērtējuma)? Nē, taču Kremlim izpratne par to ir svarīga no stratēģiskā viedokļa, pie tam taktikas aspektā ir interesanti: kā Putinam vajadzētu reaģēt uz notikušo? Vienkāršāk sakot: vai viņam būtu jātiekas ar Baidenu?

Šķiet, ka amerikāņiem patlaban tikšanās ir vajadzīgāka nekā Krievijai, tāpēc pat rodas doma, ka Baidens ar savu pretrunīgo rīcību apzināti mudina, pat piespiež Putinu tikties. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties amerikāņiem, jāatsakās un jāpagaida.

Amerikāņiem tiešām nepatīk, ka viņiem atsaka, tostarp arī sarunās. Jāatzīmē, ka reizēm šāda taktika ir pilnīgi attaisnojama – līdzīgi sen jau uzvedas Irāna un KTDR. Ziemeļkoreja pēc ASV kārtējās nedraudzīgās rīcības jau gadu nepiekrīt nekādiem kontaktiem ar amerikāņiem, nebūt ne karantīnas ierobežojumu dēļ.

Irāņi ne reizi vien atteikušies no tiešiem kontaktiem ar amerikāņiem, arī augstākajā līmenī. Tā ir godīga, saprātīga, turklāt pilnīgi attaisnojama uzvedības līnija konkrēto valstu gadījumā, to attiecību kontekstā ar Savienotajām Valstīm. Krievijas gadījumā atšķiras gan mērogs, gan konteksts.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ne jau tāpēc, ka Putins pirmais piedāvāja Baidenam satikties, lai arī viņš aicināja ASV līderi aprunāties atklāti, atbildot uz skandalozo interviju. Putins ir gatavs runāt ar jebko - nekā personīga, tikai valsts intereses.

Un kādas patlaban ir Krievijas intereses? Vienoties ar Ameriku par konfrontācijas mīkstināšanu? Atrast kopīgu valodu kādā no nozīmīgākajām reģionālajām problēmām – Tuvie Austrumi, Afganistāna, Irānas kodoldarījums, Ziemeļkorejas kodolprogramma? Apzīmēt amerikāņiem sarkanās līnijas Ukrainas virzienā?

Nē, visi šie uzdevumi ir lokāli. Irānas virzienā Maskava jau 2015. gadā panāca maksimālu vienošanos ar ASV, un tagad nekādā veidā nespiedīs uz irāņiem. Korejas jautājumā vispār neko nevar padarīt, un runa pat nav par to, ka būtu iespējams pierunāt Kimu atteikties no kodolieroču programmas (tas principā nav reāli), bet par vienkāršāko — par sarunām. Kamēr Savienotās Valstis nepiekritīs mīkstināt sankciju spiedienu uz Phenjanu, sarunāties ar KTDR nebūs iespējams.

Pamēģināt vienoties ar amerikāņiem par "Ziemeļu straumi 2"? Nav jēgas, jo eiropieši pastāvīgi veiksmīgi tiek (un tiks) galā ar savu interešu aizstāvēšanu.

Ukraina? Bet te nav iespējams sarunāties, kamēr Vašingtonā nesapratīs, ka kaitināt Krieviju ar Ukrainas atlantizāciju ir labākais veids zaudēt "nezaļežnuju" vēl ātrāk.

Aprunāties ar Baidenu par Ķīnu? Paklausīties viņa stāstus par to, kā Ķīna ir bīstama Krievijai un ka Brežņevs gan to saprata (Baidenam, kurš nekad nav ticies ar Brežņevu, pietiks prāta pastāstīt to Putinam)? Lai vēlāk pasmieties par to kopā ar Sji Dzjiņpinu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Visas šīs problēmas, pat ņemot vērā to svarīgumu, nav iemesls sarunai ar Baidenu. Daudz svarīgāka ir cilvēciskā interese – Putinam tas ir jau piektais amerikāņu prezidents, kuru klātienē viņš saticis vēl pirms desmit gadiem, turklāt tā bija ļoti neilga (un ļoti neveiksmīga) tikšanas. Toreiz Baidens gan deva Putinam labu iespēju analizēt savu personību, tādu iespaidu nekad nemēdz būt daudz. Un tie ir ļoti svarīgi – nevis pasaules līderu raksturu kolekcijai, bet praktiskajam darbam pasaules arēnā.

Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, ārpolitiskā spēle – lūk, kādēļ tikšanās augstākajā līmenī ir vēlama. Krievija ne tikai pretendē uz dalību pasaules XXI gadsimta pasaules sistēmas veidošanā — tā jau aktīvi ar to nodarbojas. Turklāt tā nespēlē pēc amerikāņu noteikumiem, bet būvē principiāli jaunu daudzpolārās pasaules struktūru.

Jā, valsts strādā kopā ar Ķīnu, to intereses šajā jautājumā pilnīgi sakrīt. Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam ASV rīcību un reaģējam uz to, bet vai varētu citādi rīkoties situācijā, kad tieši kārtīgā pasaules dekonstrukcija amerikāņu gaumē ir visu revizionisko spēku (no amerikāņu viedokļa) galvenais uzdevums?

Baidenam ir taisnība, ka Krievija iejaucas amerikāņu darīšanās, tikai tās nebūt nav vēlēšanas. Starp citu, ir bezjēdzīgi strīdēties par to ar "Vašingtonas purvu": tā iemītniekiem tas sen jau kļuvis par nozīmīgu iekšpolitiskās un ārpolitiskās stratēģijas elementu. Turklāt no pasaules sabiedriskā viedokļa lielākoties tas ir izdevīgāk mums pašiem, jo Krievijai veido superietekmīgas valsts tēlu, kas ne tikai izstumj no pasaules arēnas aizejošo hegemonu, bet arī grauj to no iekšpuses.

Jā, Krievija patiešām iejaucas un "pārkāpj ASV intereses" - tikai runa ir par to globālajām interesēm, par to pašpasludinātajām tiesībām "ganīt tautas", ko Amerikas Savienotās Valstis nevar īstenot ne tikai morāli (runa nav par to, ka pasaule tām vairs neuzticas — ASV tas neuztrauc, runa ir par amerikāņu attieksmi pret savu vispasaules misiju), bet arī fiziski. Krievijai, kas finansiāli ir daudz vājāka par Ameriku, tomēr ir viena no svarīgākajām priekšrocībām.

Tā ir vēstures pareizajā pusē, proti, veido savu taktiku, ņemot vērā stratēģiski predestinētas pasaules spēku līdzsvara un visas globālās arhitektūras attīstības tendences. Būtībā Krievija uzstājas kā pārmaiņu līdere, kā atlantiskās pasaules kārtības nepabeigtā Bābeles torņa demontāžas galvenais virzītājspēks. Un šajā lomā ir jēga satikties kaut vai ar Baidenu, kaut arī ar Kamalu Harisu, kaut arī ar jebkuru pasaules spēcīgākās, bet nolemtās "kalna pilsētas" pārstāvi.

47
Tagi:
Džo Baidens, Putins, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Putins novēlēja Baidenam veselību un atbildēja ar bērnu parunu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

50
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

50
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu

MiG-31 "gaisa cīņa" virs Klusā okeāna

0
(atjaunots 06:53 21.04.2021)
Piloti izspēlēja manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi. "Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Iznīcinātāju MiG-31BM ekipāžas izspēlēja "gaisa cīņas" ar nosacītā pretinieka lidmašīnām mācībās virs Klusā okeāna akvatorijas. Video savā YouTube kanālā publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.  

Ierakstā redzams, kā Klusā okeāna flotes lidmašīnas paceļas gaisā un pilnveido gaisa tuvcīņas taktiskos paņēmienus.

AM atzīmēja, ka piloti izspēlējuši arī manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi.

"Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Lidmašīna MiG-31 paredzēta gaisa mērķu pārtveršanai un likvidācijai minimālā, vidējā un lielā augstumā, jebkurā diennakts laikā, jebkādos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo radiolokācijas traucējumu un termisko viltus mērķu pielietošanas apstākļos.

0