ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele

ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai

178
(atjaunots 12:21 19.06.2020)
Lēmums izvest no Vācijas aptuveni trešo daļu ASV spēku liecina par gatavību atdot Vāciju un Eiropas Savienību izsalkušajam Krievijas lācim.

Eiropas Komisijas komisāra ārpolitikas litās Žozepa Borela paziņojumu kontekstā par to, ka pēc "Amerikas ēras" pasaulē sākusies "Āzijas ēra", bija sagaidāms, ka Vašingtona mēģinās pastiprināt spiedienu pret Briseli, analītiķis Ivans Daņilovs pastāstīja portālā RIA Novosti.

Šāds pieņēmums par Vašingtonas tālākajām darbībām varēja rasties, vismaz ņemot vērā pēdējo 15-20 gadu vēsturisko pieredzi – tā rāda, ka jebkurš Eiropas (un ne tikai) politiķu mēģinājums izgaršot brīvību un iziet ārpus "miermīlīgās valsts" Valsts departamenta diplomātu un citu emisāru rūpīgi nospraustajām ģeopolitikas robežām beidzies ar atriebību – diplomātisku spiedienu, sankcijām un – nepieciešamības gadījumā – pat "krāsaino revolūciju" tehnoloģijām.

Tātad ziņas par to, ka ES nebūs ASV padotais-sabiedrotais cīņā ar Ķīnu (tā nepārprotami kļuvusi par ASV galveno ģeopolitisko uzdevumu vismaz uz tuvākajiem desmit gadiem), nevarēja palikt nesodīta. Turklāt Eiropas Savienība pretendēja uz patstāvīgu ārpolitiku Āzijā un pat sāka īstenot draudus – atņemt amerikāņu IT gigantiem (tādiem, kā Facebook un Microsoft) iespēju nodarboties ar nodokļu optimizāciju Eiropas Savienībā.

Sods patiešām sekoja – nesen amerikāņu mediji atklāja valsības plānus, tomēr ir svarīga nianse: daudzi, tostarp arī amerikāņu eksperti pamatoti uzskata, ka šīs darbības drīzāk pastiprinās ASV un ES distancēšanos un pat palīdzēs Krievijai.

Amerikāņu biznesa mediju flagmanis "The Wall Street Journal", atsaucoties uz saviem avotiem un Pentagona amatpersonu apstiprinājumiem, ziņo, ka Vācija (kā ES faktiskais līderis) tiks demonstratīvi sodīta par Amerikai nedraudzīgu izturēšanos:

"Prezidents Tramps devis rīkojumu Pentagonam līdz septembrim izvest no Vācijas tūkstošiem amerikāņu karavīru. Tas kardināli mainīs ASV militāro stāvokli Eiropā un atspoguļos augošo spriedzi Vašingtonas un Berlīnes attiecībās militāro izdevumu un citu drošības jautājumu aspektā, paziņoja ASV valdības pārstāvji. Pavēle par karavīru izvešanu samazinātu amerikāņu bruņoto spēku klātbūtni Vācijā par 9,5 tūkstošiem (no 34,5 tūkstošiem valstī pastāvīgi dislocēto kareivju). Tāpat tiks ierobežota amerikāņu karavīru (maksimālais – red.) skaits Vācijā nākotnē. Saskaņā ar pašreizējo praksi kopējais ASV karavīru skaits (Vācijā – red.) var sasniegt 52 tūkstošus, ja vienības tiek dislocētas pēc rotācijas principa un piedalās mācībās."

Vašingtonas politiskā diskursa oficiālā loģika un pasaules uztveres variants, ko propagandē noteikts amerikāņu politiskās elites loks, pie kā pieder pats Tramps, pauž: sods paredz atņemt Vācijai amerikāņu militāro aizsardzību.

"Aizsardzības līmeņa" kritums nav pilnīgs, drīzāk gan demonstratīvs, tas ir, nepieciešams pierādījumam: ja Berlīne un Brisele tomēr negribēs ik gadus maksāt vēl desmitiem un simtiem miljardu dolāru NATO uzturēšanai (pēc būtības – iemaksāt ASV militārajā budžetā), ASV pametīs Vāciju un pat visu Eiropas Savienību neaizsargātu Krievijas agresijas priekšā.

ASV oficiālajā pasaules uztverē, ko sludina pat niknākie oponenti iekšpolitikā, tādi kā CNN un Foxnews, tikai amerikāņu spēku klātbūtne uz vācu zemes ir tāds maģisks amulets, kas pasargā Berlīni un Minheni no Krievijas tanku bataljoniem, "zaļajiem cilvēciņiem" un citām "krievu okupācijas šausmām". Murgainā loģika rāda: ja "nepateicīgā Merkele" negribēs maksāt, ja Eiropas diplomāti nevēlas plecu pie pleca, ar amerikāņu karogu rokās mesties uz Ķīnas ambrazūrām Honkongā, lēmums izvest no Vācijas aptuveni trešo daļu amerikāņu spēku liecina par gatavību atdot Vāciju un Eiropas Savienību izsalkušajam Krievijas lācim – saplosīšanai.

Krievijā (tāpat kā daudzviet Eiropā) tāda loģika šķiet smieklīga un absurda, tomēr oficiālais politiskais diskurss un propagandas klišejas vienā brīdī kļūst par savu pašas panākumu ķīlniekiem. Ja tāds Krievijas tēls veidojas jau ilgus gadus, tagad jau vairs nevar teikt amerikāņu publikai kaut ko citu: tā vienkārši neaptvers tik strauju pasaules ainas nomaiņu.

Galu galā Trampa oponenti kritizē viņa lēmumu, taču ne tāpēc, ka tas vienkārši demonstrē nespēju piespiest pie sienas eiropiešu politiķus, kā to būtu izdarījis jebkurš cits agrākais prezidents, bet gan tāpēc, ka tāds lēmums ir "dāvana Kremlim".

Telekanāla CNN galvenais speciālists nacionālās drošības jautājumos Džims Skuto (Jim Sciutto) komentēja lēmumu ierobežot ASV militāro klātbūtni Vācijā:

"Tiešāko labumu tādos apstākļos gūs Krievija."

Tamlīdzīga lēmuma rezultātā Krievija gūst vienu vienīgu priekšrocību: Vašingtona demonstrē, ka nespēj efektīvi "piespiest" Vāciju, un tas negatīvi ietekmēs ASV stāvokli pasaules hegemona lomā.

Varētu rasties iespaids, ka uzņēmēja Trampa prezidentūras laikā ASV diplomātiska vai militāra spiediena vietā nolēmušas pāriet pie ekonomiska un sankciju spiediena, taču arī šeit rodas grūtības. Piemēram, jaunā sankciju pakete pret "Ziemeļu straumi 2" nez kāpēc nesatur sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem, ar ko amerikāņu mediji un ierēdņi mēģināja iebiedēt investorus Eiropā un Krievijā.

"The New York Times" vēsta par jaunās sankciju paketes reālo saturu:

"ASV senatori publicēja likumprojektu par sankciju paplašināšanu pret Krievijas gāzesvadu "Nord Stream 2", kas, pēc Vašingtonas vārdiem, pastiprinās Maskavas ekonomisko un politisko ietekmi Vācijā un citās Eiropas valstīs. (..) Jaunais likumprojekts, ko piedāvāja senatori – republikānis Teds Krūzs un demokrāte Žanna Šahina – paredz paplašināt sankcijas, iekļaujot tajā sodu pusēm, kas piedalās cauruļvada izbūvē, un pusēm, kas sniedz projekta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus. Krūzs paziņoja, ka skaidri liek manīt: tie, kas saistīti ar cauruļvada izbūvē izmantotajiem kuģiem, saskarsies ar nopietnām sekām un tūlītējām sankcijām."

Sankcijas iznākušas diezgan nepārliecinošas, tomēr jāatzīst, ka vēl nav par vēlu padarīt tās niknākas.

Varētu domāt, ka ASV pēdējais arguments cīņā par pasaules hegemona statusa saglabāšanu būs "oranžo tehnoloģiju" masveida izmantošana cīņā ar Ķīnu un Eiropas Savienību, nerunājot jau par Krieviju.

Patiešām, tādi mēģinājumi ir vērojami, taču nekādu svaigu panākumu nav, toties amerikāņu elite jau nepārprotami izmanto "krāsainās tehnoloģijas" iekšējā cīņā. Pilnīgi iespējams, ka pēc šī elites iekšējā kara ASV vairs nespēs ar spēku vai naudu atjaunot savu kādreizējo virsvaru – ne tikai pasaulē, bet pat savu sabiedroto un vasaļu pulkā.

178
Tagi:
Vācija, ASV
Pēc temata
Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Baltais nams: Tramps neplāno "sodīt" Merkeli ar karaspēku izvešanu
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

8
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

8
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

21
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

21
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu