Smagais raķešu atomkreiseris Piotr Velikiy, foto no arhīva

"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu

138
(atjaunots 14:22 13.06.2020)
Stratēģiskās un daudzfunkcionālās atomzemūdenes, smagie kreiseri un spārnotās raķetes – Krievijas galvenais militārais spēks Arktikas reģionā joprojām ir Ziemeļu flote.

Ziemeļu jūras flotes jūrnieki strādā ārkārtīgi smagos klimatiskajos apstākļos un mācās ekspluatēt mūsdienīgākos ieročus, bet viņu kuģi strādā visā pasaule. Nikolajs Protopopovs publicējis materuālu par Ziemeļu flotes iespējām portālā RIA Novosti.

Arktiskā robeža

"No stratēģiskā viedokļa mūsu potenciālais pretinieks jūrā ir ASV, - skaidroja Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, 1. ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Kodoluzbrukuma draudu gadījumā ātrākā un efektīvākā atbilde nāks no Ziemeļu flotes bāzēm. Pie tam zemūdenes var palaist lādiņus, pat stāvot piestātnē."

Ņenaševs atgādināja, ka Ziemeļu flotes rīcībā ir vairāk nekā puse visa Krievijas JKF trieciena spēka: vairāk nekā četrdesmit dīzeļa un atomzemūdenes ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm un vēl tikpat liels skaits dažādu funkciju kuģu. Ziemeļos strādā spēcīga pretzemūdeņu aviācija un teicami attīstīta krasta sardzes sistēma.

"Ziemeļu flote pirmā saņēma atomdzinējus un raķetes, šurp vispirms tika sūtīti lielie kuģi, - stāsta Ziemeļu flotes bijušais komandieris, admirālis Vjačeslavs Popovs. – Runa ir par tā atrašanās vietu. Piemēram, Baltijas un Melnās jūras flote atrodas ģeogrāfiski ierobežotā rajonā. Bet Ziemeļu flotei ir tieša izeja uz okeānu. Tāpēc Liela Tēvijas kara gados tikai šī flote īstenoja operācijas Barenca un Norvēģu jūrā, Atlantijā. Tā nebija ieslēgta, kā pārējās, kas aprobežojās ar sauszemes spēku apgādi."

Turklāt ziemeļi ir optimāla vieta jaunākās jūras tehnikas noslīpēšanai – tur ir ideāli apstākļi, ir piemēroti poligoni atomzemūdeņu izmēģinājumiem, bet ģeogrāfija ļauj izmantot jūras bāzes cauru gadu. Pie tam izmēģinājumu infrastruktūra atrodas salīdzinoši netālu no Sanktpēterburgas un Severodlvinskas zinātniskajiem un kuģubūves uzņēmumiem.

Klusie Ziemeļu sargi

Šeit, Ziemeļos, jūrā iziet jaunākās atomzemūdenes. Piemēram, 2013. gadā dienestu sāka pirmā stratēģiskā atomzemūdene "Jury Dolgorukiy" (projekts 955 "Borei").

Nesen flote saņēma jau uzlabota projekta atomzemūdeni "Knaz Vladimir". Šis stratēģis ir vēl nemanāmāks un klusāks, ar jauniem vadības, sakaru un hidroakustikas līdzekļiem. Katrs "Borei" nodrošināts ar 16 ballistiskajām kodolraķetēm ar 900 kilotonnu jaudu.

Ziemeļu flotē vēl joprojām tiek ekspluatēta lielākā zemūdene pasaulē – smagais atomkreiseris "Dmitry Donskoi". Tonnāža – apmēram 50 tūkst. tonnu, tas ir vairāk nekā 170 metrus garš un 23 metrus plakts. "Donskoi" ir pēdējais no sešiem projekta 941 "Akula" kreiseriem, kuri bija aprīkoti ar diviem desmitiem 90 tonnas smagu ballistisko kodolraķešu. Pēc PSRS sairuma divas zemūdenes tika iekonservētas, bet "Dmitry Donskoi" tika modernizēta jauna raķešu kompleksa "Bulava" izmēģinājumiem. Pārējie kuģi ir utilizēti.

Starp jaunās paaudzes zemūdenēm uzmanību piesaista projektu "Jaseņ" un "Jaseņ M" daudzfunkcionālās atomzemūdenes. Sērijas galvenais kuģis "Severodvinsk" ir ierindā kopš 2014.gada. Otrais patlaban tiek izmēģināts.

"Jaseņ" ir ārkārtīgi universāli. To arsenālā ir spārnotās raķetes "Kalibr", spēcīgās pretkuģu P-800 "Oniks" īpaši lielu kuģu likvidācijai, kā arī torpēdas. Pie tam raķetes iespējams kombinēt – zemūdenes var vienlaikus cīnīties pret kuģiem, zemūdenēm un sauszemes mērķiem.

No padomju zemūdenēm "Jaseņ" atšķiras ar vājo troksni, tāpēc tās ir lieliski izlūki un aviācijas bāzes kuģu mednieki.

Atommilži

Ziemeļu flotes flagmanis ir smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy". Tas ir lielākais bāzes kuģis pasaulē – par to lielāki ir tikai aviācijas bāzes kuģi. Tonnāža – 25,8 tūkstoši tonu, garums – 250 m, platums – vairāk nekā 28 metri. Milzi vada gandrīz 800 jūrnieki. Peldošais cietoksnis bruņots ar virsskaņas pretkuģu raķešu "Granit" 20 starta iekārtām, zenītkompleksiem "Osa" un "Kinžal", tālās darbības sistēmu S-399 artilērijas "Kortik" un AK 630, pretzemūdeņu torpēdām un reaktīvajiem bumbu metējiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Piotr Velikiy" brālis – "Admiral Nakhimov" patlaban tiek modernizēts. Flotei to plāno nodot līdz 2023. gadam. Pēc būtības jūrnieki saņems pavisam citādu kuģi: pilnībā tiks atjaunotas dzīvībai nepieciešamās sistēmas, radiotehniskais bruņojums un enerģētikas sistēma.

Novecojušais raķešu un artilērijas bruņojums tiks nomainīts. "Nakhimov" būs viens no pirmajiem kuģiem JKF, kas saņems jaunās hiperskaņas raķetes "Cirkon". Ziemeļnieku vajadzībām būvē arī izcilas fregates ar mūsdienīgām radioelektroniskajām iekārtām. Pirmais vimpelis – "Admiral Gorshkov" tika nodots flotei 2018. gadā.

Kuģis spēj pildīt uzdevumus praktiski patstāvīgi – ar minimālu cilvēka līdzdalību. Informācijas un kontroles sistēma savieno tīklā visas iekārtas, radioelektroniskais komplekss konstatē pretinieka tuvošanos simtiem kilometru attālumā.

Galvenais uzbrukuma ierocis – spārnotās raķetes "Kalibr". Pret gaisa mērķiem strādā zenītraķešu komplekss "Poliment-Rledut"un ZRK "Palaš", kuģis bruņots ar 130 mm artilērijas ieročiem un torpēdu aparātiem. AM vēsta, ka "admirāļu sērijas" fregates arī saņems kompleksu "Cirkon". Ziemeļu flote saņems trīs šāda veida kuģus: "Admiral Kasatonov" tiks pieņemta flotē šogad, darbi pie "Admiral Golovko" vēl turpinās.

Stratēģiskais virziens

XX gs. 30. gadu sākumā PSRS aktivizēja zinātniski pētniecisko darbību Arktikā. Vienlaikus Ziemeļos attīstījās arī militārā infrastruktūra. Tika saformēta Ziemeļu jūras flotile un dažus gadus vēlāk reorganizēta. Tomēr pa īstam Ziemeļu flote "izvērsās" tikai pēc kara.

Aukstā kara gados Ziemeļu flote ieguva stratēģisku nozīmi. Pāri ziemeļu platuma grādiem stiepās starpkontinentālo ballistisko kodolraķešu trajektorijas un stratēģisko bumbvedēju maršruti. Tie bija droši jāpiesedz un vienlaikus jāaizsargā valsts no iespējama raķešu uzbrukuma. Tāpēc uz Ziemeļiem devās modernākā tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā Padomju Savienībā saņēma atomzemūdeni ("Leninskiy komsomol") un zemūdeni ar ballistiskajām kodolraķetēm.

"Šeit nonāca lielākie okeāna zonas kuģi un raķešu ieroči, jo te ir, kur šaut, - saka Popovs. – Baltijas flotes kuģi pat mūsdienās šaušanas mācību laikā dodas uz Ziemeļu floti."

Arktika vienmēr ir bijusi stratēģiski svarīga, šim reģionam ir milzīga militāri politiskā nozīme. Pirms simt gadiem tajā nebija nekādu draudu, jo nebija bruņojuma ar tādu darbības rādiusu, toties tagad arktiskais virziens ir ļoti svarīgs no valsts drošības viedokļa.

138
Tagi:
aizsardzība, Krievija, Ziemeļu jūras ceļš
Pēc temata
Vieglas pastaigas nebūs. Amerikāņi aprēķinājuši, ar ko draud uzbrukums Krievijai
National Interest nosaucis spēcīgāko Krievijas ieroci Arktikā
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

14
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

14
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

14
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

14
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
NLO

CNN: Pentagons veidos darba grupu NLO pētīšanai

0
(atjaunots 19:06 15.08.2020)
Jūlijā ASV Kongresā izskanēja bažas sakarā ar neidentificētiem lidojošajiem objektiem – politiķi pieļāva, ka tie, iespējams, ir vietējās izcelsmes lidaparāti – "potenciālo pretinieku" izlūklīdzekļi.

RĪGA, 15. augustsSputnik. ASV Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu veidot darba grupu neidentificētu lidojošo objektu pētījumiem, ar ko sastapušies Gaisa spēku lidotāji, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz informācijas avotiem Pentagonā.

"Aizsardzības ministra vietnieks Deivids Norkvists vadīs darba grupu, kuras sastāvu plānots oficiāli paziņot tuvākajās dienās," telekanāla ziņoto citēja RIA Novosti.

CNN atgādināja, ka jūlijā ASV Kongresā izskanēja bažas sakarā ar neidentificētiem lidojošajiem objektiem – politiķi pieļāva, ka tie, iespējams, ir vietējās izcelsmes lidaparāti – "potenciālo pretinieku" izlūklīdzekļi.

Gados pēc Otrā pasaules kara ASV jau vairākkārt veidojušas dažāda līmeņa grupas NLO pētījumiem.

Aprīļa beigās Pentagons publicēja savā vietnē videoierakstus, kuros iemūžinātas "neidentificētas parādības". Resors pastāstīja, ka viens no trim atklāti pieejamajiem Jūras kara spēku video ieraksiem nofilmēts 2004. gada novembrī, abi pārējie – 2015. gada janvārī. Tie visi 2007. un 2017. gg. nokļuva internetā bez Pentagona sankcijas. ASV Jūras kara spēki atzina to autentiskumu. Vēlāk nāca klajā vairākas atskaites, kurās piloti stāsta par NLO novērojumiem no 2013. gada 27. jūnija līdz 2019. gada 13. februārim.

Jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps atklāja, ka viņam zināma virkne interesantu lietu par iespējamo NLO avāriju Ņūmeksikas štatā 1947. gadā, un izteica iespēju, ka informācija par incidentu tiks atklāta. Dažādos avotos ļoti populāra bija versija, ka objekts, kas cieta katastrofā netālu no Rozvelas pilsētas, bija ārpuszemes kuģis, tā pilots – citplanētietis, kuru ASV valdība sagūstījusi un noslēpusi. Savukārt ASV Gaisa spēku oficiālā versija pauž, ka pie Rozvelas nogāzusies meteozonde, kas tika izmantota slepenas programmas ietvaros.

0
Tagi:
NLO, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kā NLO rotaļājās ar padomju MiGiem Dienvidslāvijas debesīs
"Krievijas iebrukums": internetā izsmietas amerikāņu F-15 un NLO sacīkstes
Gobi tuksnesī atrasts milzīgs mīklains objekts
Parādiet NLO: amerikāņi apņēmušies uzbrukt slepenajai 51.zonai