NATO mācības Trident Juncture

Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā pret ko tās organizētas?

93
(atjaunots 12:10 11.06.2020)
Covid-19 pandēmija būtiski ierobežojusi ASV un NATO militāro aktivitāti Austrumeiropā, taču ne apturējusi. Polijā un Baltijas reģionā sākusies Pentagona un alianses mācību sērija ar spilgi izteiktu Krievijai naidīgu noskaņojumu.

Militārās mācības "Defender Europe 20 Plus", kurās iesaistīti 4000 amerikāņu un 2000 poļu karavīru sākās 4. jūnijā Polijā, poligonā Dravsko, Rietumpomožes vojevodistē. Tā ir koronavīrusa pandēmijas rezultātā manevru "Defender Europe 20" un ar tiem saistīto mācību Allied Spirit, Dynamic Front, Joint Warfighting Assessment, Saber Strike, Swift Response modificētā pundurversija.

Vērienīgos pasākumus bija plānots organizēt maijā un iesaistīt aptuveni 40 tūkstošus ASV karavīrus. Skaidrs, ka amerikāņu karavīru skaits ir desmitkārt samazināts, tātad zaudēta arī mācību sākotnējā būtība – plašs atbalsts sabiedrotajiem no okeāna viņa krasta.

Ja 118 tūkstoši Polijas armijas kareivju nespēj nosargāt savu valsti no hipotētiskas agresijas, tad 4 tūkstoši amerikāņu neko lielu nepaveiks. Nerunājot jau par to, ka nepilna ASV armijas brigāde nekādi nespēs nosargāt visu Eiropu. Tomēr, neskatoties uz gruzdošo pandēmiju, Pentagons nolēmis nodemonstrēt, ka vēl šo un to spēj, un Eiropas nākotne ir atkarīga tikai no Vašingtonas, lai arī daži sabiedrotie Eiropā tādai tēzei nepiekrīt.

Otrajā ešelonā izvēršas Ziemeļatlantijas alianses mācības "Baltops 2020", kas notiek Baltijas jūras poligonos 7.-16. jūnijā. Manevru deklarētais mērķis – nostiprināt kopīgās reaģēšanas potenciālu un demonstrēt apņemšanos "aizsargāt Baltijas jūru" (ko neviens neapdraud). Skaidrs, ka provokatīvo militāro mācību organizatoriem un dalībniekiem izdomāti draudi ir svarīgāki nekā koronavīrusa radītais risks vai reālā drošība Eiropā. Ko īsti viņi plāno?

Defender Europe 20 Plus

Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks 4.jūnijā paziņoja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais ir tas, ka mums izdevās ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem."

Mācībās tiek izmantoti 100 tanki, 230 citas kaujas mašīnas, artilērija un aviācija – kopā aptuveni 2 tūkstoši militārās tehnikas vienību. Amerikāņu un poļu tanku un gaisa desanta vienības 15 diennakšu laikā (no 4. līdz 19. jūnijam) izspēlēs dažus militārās operācijas posmus, kuru galvenais elements ir ūdens šķēršļa forsēšana. Loģiski būtu domāt, ka tas notiks no rietumiem uz austrumiem, no kurienes rēgojas draudi (Baltkrievija vai Krievija). Amerikāņu izdevums Warrior Maven jau 2019.gada novembrī ziņoja: lielajās mācībās Eiropā ASV spēki ieņems placdarmu "agresorvalsts" teritorijā.

Atgādināšu: manevru "Defender Europe 2020" bija ieplānota lielākā ASV spēku pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā. Tika plānotas 37 tūkst. amerikāņu karavīru un vairāku tūkstošu sabiedroto no Eiropas (18 valstis atbalstā vai sagādnieku lomā) darbības virknē militāru operāciju. Pēc Covid-19 trieciena martā saglabājās apmēram 10% plānu un militāro spēku.

ASV un Polijas brigādes – 6 tūkstošu karavīru grūti izprotamo efektivitāti mācībās " Defender-Europe 20 Plus" vēl paziļina ASV armijas tanku bataljona (500 karavīri un 100 bruņutehnikas vienības) nesenā evakuācija no Lietuvas pa taisno uz ASV, nevis uz manevru rajonu Dravskā. Tas būtu itin loģisks treniņš spēku pārdislokācijai par dažiem simtiem kilometru, jo sākotnēji amerikāņi cerēja uz aptuveni 4000 km gariem maršrutiem pa Eiropu un plānoja radīt starpposmu bāzes visā reģionālajā operatīvajā telpā (kā Afganistānā vai Irākā).

Pentagona un NATO spēles Eiropā izskatās gana neveikli, tomēr jūnija sākumā Krievijas BS Ģenerālštābs pamanīja, ka tās vērstas pret Eiropu.

Pēc manām domām, mācību "Defender Europe 20 Plus" vienīgais reālais rezultāts būs jaunas mērķu atzīmes Krievijas Ģenerālštāba kartē. Vai patiešām par to sapņo miermīlīgā un labklājīgā Eiropa?

BALTOPS 2020

Desmit dienas (no 7. līdz 16. jūnijam) 17 NATO valstu un divu partnervalstu spēki un līdzekļi Baltijas jūrā pildīs kopīgo mācību "Baltops 2020" uzdevumus. Plānots izmantot 29 jūras vienības, 29 lidmašīnas un 3000 karavīrus. Mācībās piedalās Kanāda, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Turcija, Lielbritānija un ASV. Iepriekš ASV BS Eiropā vadība precizēja manevru mērķus: sadarbības līmeņa celšana, kopīgā potenciāla nostiprināšana un "starptautiskās apņēmības demonstrācija nodrošināt stabilitāti reģionā". Tiesa, pandēmijas dēļ mācības notiks tikai jūras poligonos, tātad Baltijas reģions nav aptverts visā pilnībā.

Manevri ietver pretgaisa, pretzemūdeņu un pretmīnu aizsardzības uzdevumu, kā arī jūras blokādes izspēlēšanu. Šķiet, viss ir tāpat kā vienmēr ("Baltops" notiek ik gadus kopš 1972.gada), tomēr pēdējais punkts piesaista uzmanību un rada bažas.

No reģionālās drošības viedokļa jūras blokāde ir interesantākais vingrinājums, kas noteikti nesola neko labu Baltijas valstīm (ieskaitot Poliju, Latviju, Lietuvu un Igauniju).

Jūras blokāde nav nekāda verbāla "savaldīšana" vai vizuāla uzticības demonstrācija ASV interesēm, tas ir tiešas agresijas akts, starptautisko dokumentu reglamentēta karadarbības forma pretinieka ekonomikas graušanai. Ar jūras blokādes palīdzību karojošās valstis cenšas izjaukt pretinieka jūras komunikācijas, un tas skar visu reģiona valstu intereses.

Ja iedomāsimies hipotētisku (protams, pret Krieviju vērstu) blokādi Baltijā, būs skaidrs, ka vispirms cietīs visas Baltijas valstis. Un ne tikai ekonomiski. Ar Krieviju, ko apskalo desmit jūras, tāds "mijiedarbības scenārijs" neies cauri, it īpaši ņemot vērā valsts militāro spēku, ko pastiprina nepārprotama kodoldoktrīna. Atgādināšu: Krievija uzskata, ka kodolieročus iespējams pielietot gadījumā, ja valsts saskārusies ar ietekmi uz kritiski svarīgiem valsts vai militārajiem objektiem.

Ņemot vērā ASV un NATO militāro aktivitāti Baltijas reģionā, kā arī tādu vingrinājumu kā "Baltops 2020" un Defender Europa 20 Plus" radīto risku, Krievija konsekventi pastiprina karaspēka grupējumu Rietumu stratēģiskajā virzienā – Rietumu kara apgabala gvardes tanku armiju pastiprinājusi atsevišķa motorizēto strēlnieku brigāde. Tāpat apgabals gatavojas Baltijas flotes un 6. armijas aizsardzības mācībām. Minska un Maskava simetriski plāno mācības "Rietumi 2021", kas notiks Baltkrievijas teritorijā.

93
Tagi:
militārās mācības, Defender Eirope, Pentagons, NATO, ASV
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Lavrovs pastāstīja par Krievijas atbildi NATO mācībām Defender Europe
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
ASV nosūtīs mācībās uz Poliju četrus tūkstošus kareivju, neskatoties uz koronavīrusu
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

0
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

0
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"