Amerika pret saviem varoņiem. Kāpēc amerikāņi vēlas atbrīvoties no policijas

70
(atjaunots 20:10 15.06.2020)
Demonstrācijas pret rasismu un policijas vardarbību, kas plosa Savienotās valstis kopš maija beigām, daudziem likušas iegrimt domās: vai kārtības sargi viņiem ir vajadzīgi?

Izskanējuši vairāki ieteikumi, kā ierobežot patvaļu, par ko stāsta aktīvisti un raksta mediji: organizēt vērienīgu reformu, atņemt policijai finansējumu vai pat atbrīvoties no tās vispār. Par to, vai tie ie reāli, mēģināja tikt skaidrībā Sofija Meļņičuka portālā RIA Novosti.

Reformu laiks

Demokrāti iesnieguši Kongresā likumprojektu, kas atvieglo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kriminālvajāšanu. Pēc būtības, runa ir par imunitātes atcelšanu, kas pasargā policistus no izmeklēšanas, ja tie aizturēšanas laikā pārkāpuši cilvēka tiesības. Policistiem ir tiesības pēc saviem ieskatiem likt lietā spēku un šaujamieročus, jo 43% amerikāņu pašiem ir šaujamieroči.

"Ja jau nav vienota kursa ar mērķi likvidēt sistemātisko rasismu un pārliekos kontroles pasākumus, pienācis laiks strukturālām pārmaiņām ar reformu palīdzību," kongresmeņi uzsvēra.

Dokuments nosaukts "Likums par taisnīgumu 2020". Tā ir atbilde uz nesenajām afroamerikāņu slepkavībām. Kritiķi atzīmē, ka tā ir Kongresa agresīvākā iejaukšanās policijas darbā jaunlaiku vēsturē.

Plānots izveidot policistu kontroles nacionālo sistēmu. Piemēram, viņiem liks atskaitīties par katru spēka pielietošanas gadījumu. Paņēmienus ar žņaugšanu aizliegs – to dēļ mira Džordžs Floids. Ieviesīs treniņus ar mērķi novērst subjektīvu attieksmi pret likumpārkāpējiem. Citādi – nekāda valsts finansējuma.

No 1977.gada reģionālo un vietējo varas iestāžu izdevumi policijas vajadzībām izauguši no 42 līdz 115 miljardiem dolāru. Pie tam tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām atvēlamo budžeta līdzekļu daļa nav mainījusies – aptuveni 4%.

Varas struktūras izmaksā dārgi. Piemēram, Ostinas pilsētas policijas departaments laikā no 2012. līdz 2017. gadam bruņuvestēm, ķiverēm, vālītēm, dūmu granātām, gāzmetējiem un pārējai amunīcijai izdevis vairāk nekā miljonu dolāru. Aptuveni tikpat iztērējuši kolēģi no Elpaso Denveras štatā.

Pilns policista ekipējums – apģērbs, ieroči, elektrošoka iekārta, rācija, bruņuveste izmaksā apmēŗam l4,5 tūkstošus dolāru. Mašīna ar radaru, datoru un sekošanas sistēmu – 25-50 tūkstošus atbilstoši modelim. Policists pelna apmēŗam 82 tūkstošus gadā, 1,5 reizes vairāk nekā vidēji amerikāņi.

Naudas jautājums kļuva īpaši aktuāls koronavīrusa pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Piemēram, Ņujorkā varasiestādes pieprasa saglabāt 6 miljardus lielo policijas budžetu, bet izglītības struktūras un jauniešu programmas zaudēs līdz 80% subsīdiju.

Nav naudas – nav problēmu

Aicinājumi pārtraukt finansējumu tiesībsargājošajām iestādēm izskanēja jau 2014. gadā, kad sākās demonstrācijas pret policijas vardarbību Misūri.

Radikālā soļa piekritēji uzskata, ka kontrole un treniņi nelīdz, jo nogalināto skaits pieaugot. Tiesa, statistika šajā jomā nav spēcīgākais arguments. Vieni dati rāda, ka sadursmēs ar kārtības sargiem biežāk iet bojā baltie amerikāņi.  Citi liecina: starp afroamerikāņiem upuru ir divkārt vairāk. CNN vēsta, ka policisti ASV ir agresīvāki nekā jebkurā citā attīstītā valstī: 2018. gadā ASV nošauti aptuveni tūkstoš cilvēki. Salīdzinājumam: Vācijā fiksēti 11 policijas upuri, Austrālijā – 8, Zviedrijā – 6, Lielbritānijā – 3.

Tāpēc apburto loku var saraut tikai atteikšanās piešķirt policijai naudu, daudzi uzskata. Atbrīvojušos līdzekļus ir jānovirza trūkumcietējiem. Patrisa Kullorsa, viena no kustības Black Lives Matter dibinātājām, paskaidroja, ka "runa ir par reinvestīcijām melnādaino sabiedrībā, kam daudz kā pietrūkst". Pēc viņas domām, tas ir daudz svarīgāk nekā saukt pie atbildības atsevišķus policistus.

Tāpat nauda jāatvēl skolām un slimnīcām, kā arī tiem, kuri nodarbojas ar garīgās veselības aizsardzību un mājas vardarbības profilaksi.

Kārtība bez sargiem

Daži sper vēl vienu soli tālāk un iesaka vienkārši atbrīvoties no policijas. Mineapolisā, Džordža Floida nāves vietā, tādu mērķi sev nospraudusi sabiedriskā organizācija MPD150. policisti esot "svešinieki ar ieročiem", bet "ar krīzes situācijām jāstrādā" psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, advokātiem cietušajiem, skaidro aktīvisti.

Ja mazturīgajiem tikšot dota laba izglītība un darbs, ja nodarboties ar garīgās veselības profilaksi, kārtības sargi vispār nebūšot vajadzīgi.

Ko tādā gadījumā iesākt ar bruņotajiem laupītājiem, slepkavām un citiem ļaundariem? MPD150 atbild, ka noziegumi tiekot pastrādāti, ja cilvēks nevarot apmierināt pamata vajadzības ar citām metodēm. "Reaģēšanai uz vardarbību vajadzīgs ierobežots specializēts kontingents, - spriedelē aktīvisti. – Tagad policisti nodarbojas ne tikai ar to. Viņi nepamatoti aptur automašīnas uz ceļa, arestē sīkus narkomānus, apspiež melnādainos, tāpēc cilvēkos aug krimināliesību sistēmas jūga izjūta."

Bijušais federālais prokurors, Pārstāvju palātas loceklis Trejs Gaudi tādai loģikai nepiekrīt. "Kad jūs redzat puisi, kurš pliks skraida pa ielu ar nazi rokā un domā, ka viņš ir Jēzus, nevajag zvanīt psiholoģiskās palīdzības dienestam, vajag vērsties policijā, — viņš ir pārliecināts. — Jūs sakāt: atlaidiet policiju. Bet mani interesē, kas pildīs viņu darbu?"

Pirmie soļi

Par pasauli bez tiesībsargājošajām iestādēm Mineapolisā domā arī ierēdņi. "Mēs slēgsim policijas nodaļu. Mēs kardināli mainīsim pieeju sabiedriskajai drošībai un ārkārtas pasākumiem," Twitter tīklā vēstīja pilsētas padomes loceklis Džeremaija Elisons.

Viņam pievienojās vairāki kolēģi, arī pilsētas padomes vadītāja Liza Bendere. Toties pilsētas mērs Džeikobs Freijs, kurš raudāja pie Floida zārka, ideju neatbalsta: "Atklāti sakot, es iebilstu pret ieceri slēgt visu policijas departamentu". Tomēr "vērienību strukturālu reformu ar mērķi labot rasistisko sistēmu" viņš atbalsta.

Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Policisti ir pārliecināti, ka tamlīdzīgi pasākumi situāciju pasliktinās. "Tā nav atbilde uz notiekošo, - uzsvēra pensionētais leitnants Gvens Hanters. – Man pat gribētos zināt, cik ilgs laiks paies, līdz viņi teiks: "Ai, nē, mums ir vajadzīga policija"."

Novērotāji atzīmē: jo spēcīgāks ir spiediens pret policistiem, jo stingrāk viņi aizstāv sevi un kolēģus, ko apsūdz par pilnvaru pārkāpšanu. Jau iepriekš policistu arodbiedrības bremzēja likumu aizsardzības sistēmas reformu un diezin vai savu viedokli mainīs.

Jāpatur prātā, ka protestu laikā cietuši arī policisti. Ņujorkā ievainoti 292 kārtības sargi, Čikāgā – 130, Lasvegasā viens nokļuvis slimnīcā kritiskā stāvoklī, kad viņu apšaudīja mītiņa dalībnieks.

Policijas atlaišana, vismaz tuvākajos gados, nav iespējama, jo šim nolūkam vajadzīga gluži cita līmeņa sabiedrības organizācija, uzskata Krievijas Zinātņu akadēmijas Nacionālā pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētniecības institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra vadītāja Viktorija Žuravļova.

"Valstī strādā virkne lokālu sabiedrisko organizāciju, - viņa atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Piemēram, šerifus ievēl vietējie iedzīvotāji. Mazpilsētas joprojām dzīvo bez policijas – tām pietiek ar šerifu. Problēma ir, ko darīt lielpilsētās."

Eksperte uzskata, ka tuvākajā laikā reforma ir apšaubāma. "Izredzes, ka Republikāniskā un Demokrātiskā partija federālā līmenī nonāks pie kompromisa, nav lielas. Tā ir aktuāla tēma, saistīta ar jautājumiem par vērtībām, piemēram, ar tiesībām uz personisko ieroci," ir pārliecināta Žuravļova.

Politologs Dmitrijs Drobņickis norādīja, ka pat ierosinājums izveidot federālu kontroles sistēmu neatbilst ASV Konstitūcijai, jo ar to jānodarbojas štatiem. "Nāksies mainīt Pamatlikumu, padoties revolucionāru žēlastībai vai arī visu ignorēt. Ja paskatīsimies uz cipariem, nevis emocijām, būs skaidrs, ka pēdējās desmitgades laikā policijas upuru skaits ir mazinājies. Jā, vēl nav atrisinātas visas problēmas, taču vai tad pasaulē ir vieta, kur viss ir atrisināts?" viņš šaubījās.

Neskatoties uz vētraino diskusiju, aptaujas liecina, ka vairāk nekā 50% amerikāņu ir apmierināti ar policijas darbu (neapmierināti ir tikai 16%). Tāpēc vienprātība pilsoniskās sabiedrības rindās vēl ilgi netiks sasniegta. Baltais nams jau ir izteicies nepārprotami. Donalds Tramps atzīmēja, ka policija ļauj valstij "dzīvot mierā", un "99% darbinieku ir lieliski cilvēki". Tāpēc ne finanšu ierobežojuma, kur nu vēl atlaišanas nebūs, apliecināja ASV prezidents.

70
Tagi:
Tramps, protesti, policija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug
Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

30
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

30
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
Dzelzceļa kaujas raķešu komplekss, foto no arhīva

"Tas ir nenotverams": Krievijas ierocis, ko ASV nespēja izsekot

42
(atjaunots 10:38 09.08.2020)
Izbūvēt sliedes braucoša vilciena priekšā, ātri salabot lokomotīvi, pārsviest karaspēkus pāri visai valstij – militārie dzelzceļnieki var lepoties ar savām iemaņām.

Viņu tehnika vienmēr ir bijusi neparasta. Par bruņotajiem monstriem uz ceļiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uz rezerves sliedēm

Bruņuvilcieni parādījās jau XIX gadsimtā, tomēr Krievijas armijas rezervē tie ir vēl joprojām. Pirmās Čečenijas kampaņas laikā speciālie dzelzceļa sastāvi SP-1 un SP-2 piesedza remonta brigādes Nazraņas-Groznijas iecirknī. Katram uz platformas – divas kājnieku bruņumašīnas. Turpat iekārtoja slēptuvi ar smilšu maisiem un gultņiem, apšaudes pozīcijas ložmetējiem un automātiskajiem granātmetējiem.

Otrajā Čečenijas kampaņā piedalījās jau pieci specvilcieni. Ekipāžām uzdeva dzelzceļa maršrutu inženierizlūkošanu, fugasu atmīnēšanu, militāro ešelonu apsardzi. Arī šodien bruņotie sastāvi "Baikal", "Terek", "Amur" un "Don" ir gatavi atkal doties ceļā, ja būs nepieciešams. Piemēram, 2015. gadā divi no tiem piedalījās materiāltehniskā nodrošinājuma spēku mācībās vairākos kara apgabalos.

Tomēr draudīgākie monstri uz sliedēm vēl nesen bija 80. gadu beigās bruņojumā uzņemtie militārie dzelzceļa raķešu kompleksi (MDzRK) ar starpkontinentālajām ballistiskajām RS-22. Šie kodolsavaldīšanas līdzekļi bija īpaši mobili, pateicoties attīstītajam dzelzceļa sliežu tīklam, un bija ļoti grūti izsekot tos no satelītiem. Kodolatbruņošanās programmas ietvaros MDzRK tika izņemti no ekspluatācijas vieni no pirmajiem.

2013. gada aprīlī aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs informēja par jaunās paaudzes MDzRK projektu, kas ieguvis nosaukumu "Barguzin". Līdz 2014. gada decembrim AM pieņēma lēmumu par kompleksam paredzētajām raķetēm: RS-24 "Jars". Vienā vilcienā – sešas raķetes. Tām piemēroti ir parastie kravas vagoni, tāpēc MDzRK iespējams efektīvi nomaskēt civilo dzelzceļa sastāvu plūsmā.

Tomēr 2018. gadā noskaidrojās, ka projekts ir iesaldēts, atbrīvotie līdzekļi atvēlēti šahtas bāzes raķešu kompleksa "Avangard" radīšanai. Tomēr raķešu vilcienu iestrādes saglabājās, Krievijai ir pa spēkam organizēt to ražošanu.

Pirmie "Hunhuzi"

Par MDzRK vecvectētiņiem var uzskatīt pirmos krievu bruņuvilcienus, kuri nonāca imperatora armijā 1915. gadā. Armija saņēma piecus specializētos dzelzceļa sastāvus. Par labākajiem bruņuvilcieniem Pirmā pasaules kara gados tiek uzskatīti četri "Hunhuz" tipa sastāvi.

Бронепоезд Хунхуз в Киеве, 1 сентября 1915 года
Bruņuvilciens "Hunhuz" Kijevā, 1915. gada 1. septembrī

Katru veidoja "O" sērijas lokomotīve un divi divasu laukumi. Uz tiem – pa 12 austriešu 8 mm ložmetēji Schwarzlose (trofejas) un pa tornim ar 76,2 mm kalnu lielgabalu (1904. gada paraugs). Bruņu – 1,2-1,6 cm biezas tērauda plāksnes – pilnīgi pietika, lai aizsargātu 94 cilvēku ekipāžu no strēlnieku ieročiem.

1915. gada 24. septembrī agri no rīta galvenais bruņuvilciens izlidoja tieši pret austriešu ierakumiem un atklāja viesuļuguni. Apjukušais pretinieks atkāpās, pārrāvuma vietā nekavējoties metās krievu strēlnieki. Tomēr austrieši ātri attapās un otrā aizsardzības līnija izsita "Hunhuzu" no ierindas.

Krievijas armija aktīvi pielietoja bruņuvilcienus lielās operācijās, piemēram, Brusilova pārrāvumā.

Pa frontes ceļiem

Bruņuvilcieni karoja arī Pilsoņu kara laikā – abās pusēs. Otrajā pasaules karā uz dzelzceļiem karoja vairāk nekā divi simti bruņotu sastāvu, būvēti pēc desmit dažādiem projektiem – gan vieglie, gan supersmagie. Šķiet, vislabāk pazīstamais ir "Žeļezņakovs", kas piedalījās Sevastopoles aizsardzībā.

Матросы едут на бронепоезде Железняков.
© Sputnik / Владислав Микоша
Bruņuvilciens "Žeļezņakov" ("Zaļais spoks") Sevastopolē, 1942. gads.

Tas bija īsts milzenis, bruņots ar pieciem 76 mm lielgabaliem, diviem 82 mm mīnmetējiem, četrpadsmit 7,62 mm Maksima ložmetējiem un diviem 12,7 mm zenīta lielkalibra ložmetējiem uz četrām platformām. Bruņu biezums – 30 mm, ātrums – 50 km/h, tāpēc "Žeļezņakovs" efektīvi izturēja triecienu un ātri izvairījās no apšaudes. Vācieši to nosauca par "zaļo spoku". Klusuma brīžos ekipāža mēdza pārkrāsot sastāvu, mainot maskēšanās krāsas. Uz sliedēm "Žeļezņakovs" izgāja tikai pēc rūpīgas izlūkošanas. Pie apšaudes robežas deva graujošu triecienu pretinieka nocietinājumiem un tūlīt mainīja pozīciju. "Žeļezņakovu" slēpa šaurās nišās klintīs vai tuneļos. Hitleriešiem izdevās atrast bruņuvilcienu. Aviācija uzbruka tunelim, kurā tas slēpās, un sagrāva abas izejas.

Паровоз-памятник Эл-2500 из состава бронепоезда Железняков
Lokomotīve-piemineklis El-2500 no bruņuvilciena "Žeļezņak" sastāva

1942. gada 1. maijā saformētais 31. atsevišķais bruņuvilcienu divizions ar kaujām nogāja no Volgas līdz Berlīnei. Tā galvenais spēks bija sastāvi "Kozjma Miņins" un "Iļja Muromieris". Abi bija bruņoti ar četriem 76 mm lielgabaliem, divām reaktīvo lādiņu palaišanas iekārtām, 12 ložmetējiem un četriem 25 mm automātiskajām zenītiekārtām. Bruņu biezums – 4,5 cm.

Divizions piesedza 61. armijas uzbrukumu Kurskas kaujā, atbrīvoja Rietumukrainu, kāva vāciešus Polijā. Artilerijas divkaujā tas likvidēja vācu bruņuvilcienu, 42 mīnmetēju baterijas, 24 lielgabalus, 14 dzotus, 94 ložmetēju ligzdas, 15 lidmašīnas un simtiem pretinieka kareivju.

Pēc kara

1970. gados, ņemot vērā Ķīnas attiecību saasināšanos ar PSRS, tika pieņemts lēmums būvēt četrus bruņuvilcienus BP-1 Transsibīrijas maģistrāles patrulēšanai gar PSRS un Ķīnas robežu.

Реплика бронепаровоза бронепоезда № 702 Илья Муромец
Bruņuvilciena Nr. 702 "Iļja Muromec" bruņotās lokomotīves replika

Jaunā tehnika piederēja pie, kā tagad mēdz teikt, moduļu tipa. Bruņota lokomotīve vilka astoņas platformas ar diviem peldošajiem tankiem PT-76, astoņiem bruņutransportieriem BTR-40, kā arī laukumu ar divām zenīta iekārtām Zu-23-2

Bija arī pieci kaujas moduļi BTL-1, iedēvēti par bruņuputniem: manevrētspējīga lokomotīve un divas četrasu platformas ar tankiem T-54, T-55 vai T-62. Piedevām – kājnieku nodaļa. Tie varēja rīkoties arī patstāvīgi.

Jāpiebilst, ka šiem vilcieniem nebija lemts piedalīties kaujās. Attiecības ar Pekinu uzlabojās, un BP-1 nosūtīja rezervē.

42
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, vilciens
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"