Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

118
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

118
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Situācija Luganskā, foto no arhīva

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

4
(atjaunots 23:58 10.04.2021)
Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tas ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielu ģeopolitisko robežu pārdali.

Kara gaidu, proti, "Krievijas uzbrukuma" kurināšana Donbasā nav galvenā Kijevas provokācija. Daudz bīstamāks ir tas, ko otrdien teica Vladimirs Zeļenskis:

"Mēs tiecamies reformēt mūsu armiju un aizsardzības sektoru, bet ar vienām reformām nevar apturēt Krieviju. NATO ir vienīgais ceļš kara beigām Donbasā. NATO dalības rīcības plāns (DRP) kļūs par īstu signālu Krievijai."

To Ukrainas prezidents teica NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, to viņš arī atkārtoja tajā pašā dienā sarunā ar Lielbritānijas un Kanādas premjeriem. Zeļenskis vēlas, lai DRP tiktu ierakstīti konkrēti integrācijas soļi un iestāšanās termiņi NATO, turklāt visai saspiesti. Viņa premjerministrs nesen teica, ka Ukraina var pievienoties aliansei (arī ES) piecu vai sešu gadu laikā. Alianses valstu publiska reakcija uz Zeļenska vārdiem bija prognozējama - Vašingtonā izskanēja vispārēji vārdi par to, ka viņi ir "par", bet lēmums jāpieņem visām NATO valstīm (tas ir "nē"), bet Berlīnē paziņoja: lai gan "Ukrainai ir tiesības brīvi izvēlēties savas politiskās vajadzības, bet turpmākie soļi pretī dalībai patlaban nav paredzēti".

Vai tad Zeļenskis tiešām tic, ka Ukrainu pieņems Ziemeļatlantijas aliansē? Jā, un tas ir spriedums Ukrainas eksistencei.

Jo Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Jā, Ukrainas valsts, kas pēc PSRS sabrukuma izveidojās Krievijas vēsturiskajā teritorijā, vienkārši nevar būt Ziemeļatlantijas alianses daļa, ko radījuši anglosakši pēc Otrā pasaules kara konfrontācijai ar PSRS. Ukraiņu elite var to gribēt, daļa cilvēku (pat liela daļa) var tādu soli atbalstīt, bet tas nav iespējams un tā nebūs. Kāpēc? Jo NATO mērķis pēc būtības ir Krievijas apturēšana (vienalga, kādā veidā tā pastāv), bet Ukraina ir vēsturiskā Krievijas daļa.

Taču Ukrainu cenšas pārveidot par antiKrieviju, kāpēc tad tā nevarētu būt Krievijas pretinieku barā?

Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tā ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielāko ģeopolitisko robežu pārdali, atstumt Krieviju uz austrumiem. Krievijai gan Ukrainas orientācija ir neapspriežams jautājums: valsts vienkārši nevar pieļaut tās zudumu – tā ir Krievijas valstiskuma sākotne un pamats. Pagaidu sadalījums divās valstīs (tā jau bijis vēsturē) ir pārvarams, bet atlantizācija, proti, Ukrainas iekļaušana svešā ģeopolitiskajā telpā, turklāt ne tikai eiropeiskajā (tas ir, Krievijai reizēm naidīga, reizēm vienkārši nedraudzīga), bet atlantiskajā (naidīga pēc savas būtības), Krievijai ir absolūti nepieņemama. Un krievu civilizācijai, kurā neapšaubāmi ietilpst arī mazkrievi, pat tie, ko patlaban Ukrainā uztver ukraiņu tautas formā.

Tātad jautājums par Ukrainas ģeopolitisko piederību pieder pie Krievijas un Rietumu attiecību jomas, turklāt Krievijai tas ir neapstrīdams, bet Rietumu nostāja nav tik principiāla. Ne vārdos, - patiesībā.

Vai Rietumi ir gatavi reālai cīņai ar Krieviju par Ukrainu? Nē, viņiem uz kārts liktas citas vērtības. Turklāt tas attiecas uz abām Rietumu daļām – gan anglosakšiem, gan eiropiešiem (proti, vāciešiem). Protams, gribētos ne tikai atdalīt Ukrainu no Krievijas uz visiem laikiem, bet arī pārvilināt Ukrainu savā nometnē, padarīt to par savas vēsturiskās telpas elementu, iekļaut savā ģeopolitiskā projekta robežās. Taču šim nolūkam Rietumiem nāksies ne tikai uzvarēt Krieviju (kas, starp citu, nav iespējams — taču tā jau ir atsevišķa raksta tēma), — būs jāizdara tālejoša vēsturiska izvēle.

Rietumiem būs jāizdara stratēģiska likme uz naidīgām attiecībām ar Krieviju, proti, uz to, ka sagrābjot Ukrainu, tie pārvērtīs Krieviju par atklāti naidīgu valsti. Ne tādu, kā to tagad tēlo informācijas karos, bet par reāli naidīgu. Krievi nekad nesamierināsies ar "krievu pilsētu mātes" zaudēšanu, tātad visa Rietumu it īpaši Eiropas turpmākā dzīve un ģeopolitiskās plānošanas stratēģija kopumā būs pakļauta šim vienkāršajam faktam. "Krievi vienmēr nāk pēc savas naudas. Un, kad viņi atnāks, neceriet uz jūsu parakstītājiem jezuītiskiem līgumiem, kas it kā jūs attaisno," Oto fon Bismarks to nekad nav teicis (tāpat kā frāzi "Krievijas varenību var sagraut, tikai atdalot Ukrainu"), toties kanclers ir uzrakstījis ļoti skaidri:

"Pat veiksmīgākais kara iznākums nekad nenovedīs pie Krievijas sabrukuma, kas turas uz miljoniem krievu grieķu konfesijas ticīgo. Viņi, pat starptautisko līgumu dēļ sadalīti, tikpat ātri atkal apvienosies gluži kā dzīvsudraba pilieni. Šī nesagraujama krievu nācijas valsts ir stipra ar savu klimatu, saviem mērogiem un savu pieticību, kā arī tāpēc, ka apzinās nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt savas robežas. Šī valsts pat pēc pilnīgas sakāves būs mūsu pašu radīts, pretinieks kas atmaksāt."

Kurš Rietumos grib paspēlēties ar krievu revanšu? Kurš Rietumos tic reālai Ukrainas nolaupīšanai, tās atlantizācijai? Tikai pavisam naivi cilvēki, kuri nezina vēsturi, tie, kam nospļauties par Eiropu, tie, kas apzināti vēlas sarīdīt krievus un eiropiešus. Vai ir tādi atlantiskajā elitē? Protams, bet pat mūsdienu elites pamatmasa (ieskaitot stratēģiski domājošos analītiķus) saprot, cik bīstama avantūra ir Ukrainas atlantizācijas ideja. Bīstama pašai Eiropai jebkurā tās veidā — gan Eiropas Savienības, gan patstāvīgo valstu formātā.

Kopumā – pagaidām – veiksmīga vienotas Eiropas izbūve, protams, zināmā mērā ietekmējusi Eiropas elites realitātes sajūtu. Uzticīgie atlantisti patiešām noticējuši, ka viss atkarīgs vienīgi no vienoto Rietumu gribas un spēka, un var aizmirst vēsturiskās mācības un neņemt vērā kaimiņu civilizācijas. Pat atklājot atlantiskā (anglosakšu) globalizācijas projekta krīzi, otra Eiropas elites daļa tic spējām saglabāt kontroli pār eirointegrāciju - nošķirot to no anglosakšiem un izveidojot pašpietiekamu Eiropas cietoksni.

Bet pat tāda patstāvīga vienotā Eiropa (ja tā kādā brīnumainā veidā pārspēs centrbēdzes tendences un pilnībā pakļaus savai gribai nacionālās valstis) nevar atļauties atteikties no attiecībām ar savu galveno kaimiņu, Krieviju, kur nu vēl naidīgas attiecības ar to. Dzīties pakaļ Ukrainai, lai zaudētu vienotu Eiropu? Līdz tādam žilbinošas alkatības līmenim eiropieši tomēr nav tikuši.

Krima
© Sputnik / Константин Михальчевский

Kas tad viņiem atliek? Cerība uz to, ka Krievija ar laiku kļūs vājāka, tajā sāksies jukas, un tad tai noteikti nebūs spēka ķerties klāt Ukrainas jautājumam. Tad patiešām varētu paņemt "nezaļežnuju" savā militāri politiskajā paspārnē. Tikai šī cerība ar katru gadu kļūst vājāka. Piedevām Eiropas un Krievijas attīstības tendences, tāpat kā globālā situācija padara tādus aprēķinus arvien spocīgākus.

Tāpēc nekādu reālu plānu iekļaut Ukrainu NATO eiropiešiem, protams, nav, tāpat kā nav vēlmes kaitināt Krieviju pat ar runām par tādu tēmu. Taču tos, kuri ir gatavi paķircināt krievus ar spriedelējumiem par Ukrainas iekļaušanu Ziemeļatlantijas aliansē, pašiem eiropiešiem būtu uzskata par reāliem un ļoti bīstamiem provokatoriem.

4
Tagi:
ASV, Vladimirs Zeļenskis, NATO, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

24
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

24
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju