Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

103
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

103
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

16
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

16
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

42
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā