Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

66
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

66
Tagi:
Vācija, ASV
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

43
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

43
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

33
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

33
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss
Baltic beauty

Policija nemedīs frizierus un manikīra meistarus: Rīgai nav resursu

0
(atjaunots 09:56 25.01.2021)
Frizieri un nagu servisa speciālisti, kas nogāja pagrīdē, var izelpot — policijā paziņoja, ka tai neesot pietiekamu resursu, lai visus noķertu.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses sekretārs Toms Sadovskis paziņoja, ka kārtības sargiem nav pietiekami daudz resursu, lai kontrolētu, vai skaistumkopšanas nozares speciālisti ievēro liegumu strādāt, ziņo Rus.tvnet.lv.

Sadovskis atzīmēja, ka policisti turpina kontrolēt, vai skaistumkopšanas saloni strādā, bet speciāli netiek apkopota informācija par to, cik salonu īpašnieki kopš decembra ir sodīti par ierobežojumu pārkāpšanu.

Taču, lai kontrolētu pagrīdes kosmetologus, frizierus un manikīra speciālistus, policistiem trūkst resursu. Ja vien modrie kaimiņi pasūdzēsies, ka kāds viņu mājā neievēro ierobežojumus.

Tāpat Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā paskaidroja, ka šādās situācijas kontroli policija var lielākoties īstenot, balstoties uz iedzīvotāju saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.

Policistiem nav plānu speciāli veikt pārbaudes dzīvojamās mājās.

Atgādinām, ka kopš 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 7. februārim, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, Latvijā ir aizliegti skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi.

0
Tagi:
ierobežojumi, Rīga, policija
Pēc temata
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"