Neatkarības dienai vēltītā parāde Rīgā, foto no arhīva

Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi

313
(atjaunots 11:59 29.05.2020)
Baltijas valstis cenšas iztapt partneriem NATO, tāpēc pastāvīgi sacenšas savā starpā rusofobijā, militārā budžeta audzēšanā un visu dzīves jomu bezjēdzīgā militarizācijā. Maijā militāri politiskā un militāri tehniskā absurda laukā priekšā izrāvusies Latvija.

Maijā militāri politiskā un militāri tehniskā absurda laukā priekšā izrāvusies Latvija, raksta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Likums pret "zaļajiem cilvēciņiem"

Nesen Saeima izskatīja Aizsardzības ministrijas ierosinājumus par grozījumiem Nacionālās drošības likumā. AM ieteica veselu virkni pasākumu gadījumam, ja valstī iebruks "naidīgi spēki", ieskaitot "kibernētisku uzbrukumu" infrastruktūras objektiem un Latvijas galvenajiem tīkliem. Saeimas komisija likuma grozījumus novērtēja atzinīgi. Paradokss ir tāds, ka "zaļo cilvēciņu" (viltīgā agresora) Latvijā un tās kaimiņos nav un noteikti nebūs, toties likums jau ir. Ko tas nozīmē?

Ja rīt aizsardzības ministram Pabrikam pēkšņi "uzkārsies" darba dators (nogrims vecs tralētājs, vai pazudīs kontrole pār dronu), var likumīgi izsludināt mobilizāciju, apbruņot militārās vienības (NBS un zemessardzi) un pārsviest pie Baltkrievijas un Krievijas robežām.

Ne velti Aizsardzības ministrija jau savlaicīgi sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no mobilizācijas zemessardzē. Dezertieriem draud cietumsods uz laiku līdz 3 mēnešiem. Jā, rezervisti, pēc būtības, ir civilie, bet AM uzskata: dalīšana grupās un statusos nav attaisnojama, katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir aizsargāt savas valsts neatkarību un brīvību (pat ja neviens neuzbrūk).

Iespējams, neuzticamus zemessargus derētu saukt pie kriminālatbildības pirms kara, nevis tā laikā vai pēc. Nav taču iepriekš zināms, ar ko hipotētiskais konflikts beigsies, bet likumam pret dezertieriem jādarbojas arī miera laikā – tas uzmundrina cīņassparu un gatavību mobilizēties.

Ar "mašīnu sacelšanās" lozungiem

Latvijā izmēģina kaujas bezpilota mini visurgājēju Natrix lat-100. Aparāta apjoms pilnā komplektācijā nepārsniedz trešo daļu kubikmetra, tomēr izstrādātāji sola, ka tas varēs transportēt kannas, somas un pat ievainotos. Natrix lat-100 plānots ielaist armijas mācībās jau šovasar.

Iepriekš NBS komandieris Leonīds Kalniņš paziņoja, ka nākamajā desmitgadē Latvijas armija pārsvarā iegādāsies un apgūs jaunas tehnoloģijas. Šķiet, sapņi piepildās. Un tomēr vajadzētu gan labāk pārbaudīt kaujas dronu Natrix lat-100, pirms tas sāk darbu ar kareivjiem. Nevienam taču nav zināms, kas šim "pundurterminatoram" ir "prātā". Mēdz gadīties arī "mašīnu sacelšanās".

Piemēram, maija sākumā "dumpīgs" drons (25 kg smags, ar 70 km/h ātrumu) aizlidoja un neatgriezās. To atrada pavisam nejauši, divas nedēļas vēlāk. It kā jau smagu seku nebija, tomēr dažas dienas valsts gaisa telpa bija slēgta visa veida aviācijai. Daži taujāja: "Kā tas iespējams, ka debesīs lido drons, ko Latvijas armija nespēj noķert. Valsts iestādes lūdz iedzīvotāju palīdzību. Slēgta gaisa telpa. Gaisā pacelti Mi-17 un An-2, un neko nevar padarīt. Kas notiks, ja Krievija palaidīs dronu-spiegu?" Protams, tādi jautājumi adresēti aizsardzības ministram A.Pabrikam.

Jauni granātmetēji un zemes

Maijā Latvija pasūtīja Zviedrijā jaunu prettanku granātmetēju Carl-Gustaf M4 partiju, ko saņems līdz 2024.gadam. Ražotājs – kompānija "Saab" stāsta, ka jaunās paaudzes granātmetējs ir liels solis uz priekšu kareivjiem, kuri strādājuši ar vecajām versijām M2, it īpaši pārvietojoties ar ieroci. Šī frāze liecina, ka jaunā pārnēsājamā metāla caurule vienkārši ir vieglāka nekā vecā. Jaunās "caurules" deklarētā atbilstība kaut kādām gaidāmām inovācijām un perspektīvai munīcijai domāta tikai ar mērķi iemidzināt nodokļu maksātāju modrību. Bruņoto spēku modernizācijai, par ko iepriekš runāja ministrs Artis Pabriks, ar to nav nekāda sakara.

Un tomēr – kas noticis ar neesošā agresora tanku iznīcināšanai domāto pietiekami funkcionālo un mūsdienīgo pārnēsājamo iekārtu iepriekšējo partiju?

Latvijas militārais budžets 2020. gadam noteikts 2% līmenī no IKP (663 milj. eiro). Ar tādu naudu daudz ko var atļauties, un Aizsardzības ministrija aktīvi pārpērk zemesgabalus, ko pēc tam vienkārši varēs iznomāt vecākajiem partneriem NATO. Varasvīru militārā aktivitāte turpinās un dažam labam nes peļņu.

Maija beigās Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja: "Rietumu stratēģiskais virziens joprojām nes lielāko apdraudējumu Krievijas Federācijas militārajai drošībai." Kad Šoigu runā par draudiem, viņam noteikti prātā ataust Eiropas karte, kurā iezīmēti prioritārie mērķi atbildes un pārtveršanas raķešu triecienam. Vai militāristiem Rīgā tas ir zināms?

Uzvaras pārvērtēšana

9. maija priekšvakarā Latvijas vadība (no valdības līdz Saeimai) skaļi klāstīja, ka nepieciešams pārvērtēt Padomju Savienības ieguldījumu uzvarā Otrajā pasaules karā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aizgāja vēl tālāk – nacisma sagrāves dienā, 8. maijā viņš nolika ziedus pie latviešu SS leģionāru kapiem Lestenē. Pie tam paziņoja, ka uzvarētāju karā nebija. Pagājušajā gadā Pabriks faktiski paziņoja, ka Latvija bija fašistiskās Vācijas sabiedrotā un aicināja godāt latviešu leģionārus, jo tie esot "latviešu tautas un valsts lepnums". Atgādināšu, ka aptuveni 400 bijušie latviešu SS leģionāri šobrīd dzīvo valstī un aiz tās robežām, atklāti kolaboracionisti saņem no Latvijas valdības privilēģijas.

Protams, Latvijas prezidentu Egilu Levitu neuzaicinās apmeklēt Uzvaras parādi Maskavā 24. jūnijā. Un tajā pašā laikā 9. maijā ik gadus pie Uzvaras pieminekļa Rīgā pulcējas simtiem tūkstošu cilvēku, kam Uzvaras diena ir īpaša, svēta. Pat vecākajiem partneriem NATO (Lielbritānijai un ASV) ir noteikti uzvarētāji Otrajā pasaules karā. Vēsture vēl joprojām nav tāda, kāda tā patiktu Pabrikam.

313
Tagi:
Artis Pabriks, NATO, Baltija, drons, Latvija
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

33
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

33
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

19
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

19
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas