Dolāra simbols, foto no arhīva

ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu

103
(atjaunots 14:11 28.05.2020)
Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Amerikāņu miljardieriem parasti raksturīgs patriotisms un īpašs optimisms, jo tas ir viņu sabiedriskā stāvokļa uzlikts pienākums, taču, kā jau stāstījām, patlaban viņi ir nomākti un ļoti apšauba savas valsts gaišo nākotni, vismaz tuvākajā perspektīvā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Tagad skumjajiem, dažkārt pat panikā kritušajiem miljardieriem pievienojušies baņķieri – viens pēc otra viņi iesaka klientiem pavērtēt ne tikdaudz ekonomiskā, cik monetārā rakstura riskus. Neskatoties uz šķietami sekmīgo Federālās rezerves un dolāru drukas mašīnas cīņu ar ekonomisko krīzi, tādām autoritatīvām amerikāņu bankām, kā JPMorgan un Goldman Sachs, nez kāpēc gribas klientiem ieteikt ieguldīt līdzekļus zeltā, ne dolāros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Runa nav par to, ka dzeltenais metāls pēkšņi būtu kļuvis īpaši pievilcīgs (tā finansiālās īpašības un vispāratzītā vērtība "stabilas valūtas" statusā ir pastāvīga konstante), bet gan par to, ka nebijušo pasaules ekonomikas stimulēšanas pasākumu un smagās ģeopolitiskās turbulences apstākļos, kuros visai pasaulei nāksies dzīvot tuvākajos gados, amerikāņu baņķieri uzskata, ka zelts nav tik trausls kā zaļās banknotes ar ASV prezidentu portretiem.

Jaunākais piemērs, kas demonstrē attieksmi pret visām pasaules valūtām, redzams bankas JPMorgan analītiskajā pētījumā, par ko stāstīja lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, nebijušie naudas, kredītu un fiskālie pasākumi, kas veikti visā pasaulē, var novest pie vājas izaugsmes ilgtermiņa periodā un valūtas cenas krituma, uzturot zelta cenas."

Bankas analītiķi uzskata, ka valūtu masveida devalvācijas gadījumā dolārs cietīs pēdējais, un tas ir loģiski, tomēr kā galveno aktīvu klientiem iesaka zeltu, nevis dolāru, kura vērtība nepatīkama scenārija apstākļos tiks uzturēta. Savukārt bezprecedenta fiskālie un kredītu pasākumi, par ko stāsta banka, ir tie paši soļi ekonomikas glābšanai, kas materializējas kā rekordliels budžeta deficīts rietumu valstīs un augošs valsts parādu līmenis. Pārsteidzoši, tomēr oficiālo aprindu ekonomisti Rietumos ir pārliecināti, ka šiem pasākumiem nebūs nekādu nopietnu negatīvu seku. Bet baņķieri vērtējumam nepiekrīt.

Starp citu, negaidītas simpātijas pret zeltu modušās arī citā ietekmīgā amerikāņu bankā – jau marta beigās, kad zelta cena bija aptuveni par 10% zemāka, nekā tagad. Izdevums Financial Times toreiz rakstīja pavisam atklāti: "Goldman Sachs iegalvo klientiem, ka pienācis laiks pirkt zeltu."

Jāpiebilst, ka baņķieri saskata ne tikai inflācijas, bet arī ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar dolāru un amerikāņu finanšu sistēmas trauslajām vietām. Tā pat JPMorgan norāda: ASV konkurentiem un oponentiem starptautiskajā arēnā tagad parādās tehnoloģiskās iespējas, kas apdraud amerikāņu hegemoniju finanšu jomā.

Bloomberg citēja dolāru un sankciju risku vērtējumu: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, plešoties plašumā centrālo banku idejai par digitālajām valūtām, šai situācijai vajadzētu pievērst uzmanību arī Savienotajām Valstīm, pretējā gadījumā tas riskē zaudēt savas ģeopolitiskās varas galveno aspektu. "Digitālās valūtas graujošā potenciāla dēļ lielākie zaudējumi draud ASV, - savā analītiskajā pārskatā apgalvoja Džošs Jangers, procentu likmju derivatīvu stratēģijas virziena vadītājs, un Maikls Feroli, bankas vadošais speciālists ASV ekonomikas jautājumos. – Pārsvarā viss grozās ap amerikāņu dolāra hegemoniju. Globālās rezerves valūtas un apmaiņas līdzekļa laišana klajā, kas tiek izmantots starptautiskajā tirdzniecībā un pakalpojumos, dāvā milzīgas priekšrocības."

Banku analītiķi atgādina: ja Ķīnai un Eiropas Savienībai izdosies gūt panākumus un un izstrādāt "digitālā juaņa" un "digitālā eiro" (tas ir, jau esošu valūtu ekvivalentus, kas praktiski darbojas ārpus tradicionālās banku sistēmas – uz elektronisko maciņu pamata konkrētas centrālās bankas vai tās pilnvaroto struktūru darbu bāzē) tehnoloģijas, radīsies milzīgs risks – gan ES, gan Ķīna nopietni centīsies izspiest dolāru no starptautiskās tirdzniecības. JPMorgan analītiķi loģiski atzīmēja: lai arī pat tādām digitālajām valūtām ir vajadzīga sistēma SWIFT (atslēgšanu no tās ASV izmanto kā sankciju pret ģeopolitiskajiem pretiniekiem), tā jau ir liela problēma no amerikāņu globālā finansiālā pārspēka viedokļa. Atzīmēsim, ka šī scenārija apstākļos nepārprotami cietīs ne tikai Vašingtonas diplomātijas iespējas, saruks arī dolāra pieprasījums. ASV ekonomika (no pirktspējas paritātes viedokļa, Statista dati par 2019.gadu) sastāda tikai 15% no visas pasaules apjoma, bet dolārs tiek izmantots vairāk nekā pusē starptautisko tirdzniecības operāciju, ASV dolāra pieprasījuma lejupslīde būs ilga – līdz tiks sasniegts "dabiski pamatotais" līmenis. Tas nenozīmē, ka problēma materializēsies jau rīt, tomēr, ja jau "digitālā" eiro un juaņa draudi pievērsuši lielas amerikāņu bankas uzmanību, domājams, problēma pastāv, un tā ir pietiekami nopietna.

Likteņa ironija: tie, kas pasaules inflācijas šoka rezultātā var zaudēt visvairāk (vienkāršie amerikāņi un dolāru iekrājumu piekritēji citās valstīs), par risku izzinās pēdējie. Žurnāls Forbes noskaidrojis, ka banka Goldman Sachs organizēs speciālu sapulci ar bagātajiem klientiem par "inflāciju, zeltu un bitkoinu", taču vienkāršajiem mirstīgajiem tā būs slēgta.

Protams, daudziem ASV ģeopolitiskajiem oponentiem nav jēgas noklausīties, ko runā amerikāņu baņķieri – viņi jau iepriekš paši ir aplēsuši visus riskus. Ar to skaidrojams fakts, ka jau ilgi pirms amerikāņu drukas iekārtas palaišanas un ķīniešu pirmajiem eksperimentiem ar "digitālo juaņu" centrālās bankas, pat dažu ASV sabiedroto centrālās bankas sāka iepirkt zeltu vai repatriēt ārzemēs uzlabotos stieņus. Kad un kādā formā notiks pasaules finanšu sistēmas pārbūve, ir grūti teikt, tomēr neapšaubāms fakts: lielie ģeopolitiskās spēles dalībnieki jau aktīvi gatavojas tādai pārbūvei un ar to saistītajiem riskiem.

103
Tagi:
ASV, ekonomiskā krīze, zelts, dolārs
Pēc temata
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

19
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

19
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

20
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

20
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

0
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

0
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu