Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels, foto no arhīva

Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu

112
(atjaunots 11:41 28.05.2020)
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels maksimāli uzskatāmi ilustrēja pazīstamo politisko parunu par to, ka savlaicīga nodevība ir gaišredzība.

Pieredzējušais diplomāts, šķiet, pavērojis stāvokli ģeopolitiskajā arēnā un nolēmis, ka pienācis laiks iezīmēt ES jauno stratēģisko kursu, kas, acīmredzot, notiks ar devīzi "Sākusies Āzijas ēra!", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Par "Āzijas ēras" sākumu Borela kungs izteicās nesenajā apspriedē ar vācu diplomātiem. Vēl vairāk, ES diplomātijas vadītājs uzskata, ka amerikanocentriskā (jeb ASV pārvaldē esošā) pasaules kārtība ir beigusies, turklāt savu viedokli pauda vēsturiskās attīstības jaunā posma sākuma kontekstā, kurā ES vairs nav gatava iztikt ar amerikāņu iemīļotās kolonijas vai – labākajā gadījumā – Vašingtonas jaunākā partnera lomu, kam ASV dažreiz žēlīgi atļāva Vecajai Pasaulei nodarboties ar neokoloniālismu tradicionālajos "medību laukos" Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā.

Brisele vēlas ko vairāk, un tās drosme ir saprotama: Vašingtona ir kļuvusi vājāka, Eiropas Savienība jūt, ka spēku līdzsvars ir mainījies un Vašingtonas-Pekinas nežēlīgais konflikts paver ES plašas iespējas, ko jāpaspēj noķert, neskatoties uz neapmierinātību, ko demonstrē amerikāņu satelīti apvienotajā Eiropā.

Britu izdevums The Guardian publicējis Borela kunga uzrunas drosmīgās tēzes.

"Analītiķi ilgi runāja par (starptautisko attiecību – red.) amerikāņu sistēmas beigām un Āzijas ēras sākumu. Tagad tas notiek mūsu acu priekšā," paziņoja Eiropas galvenais diplomāts. Viņš lika saprast, ka Eiropas Savienība kopumā izjūt kolosālu diplomātisko spiedienu gan no Vašingtonas, gan Pekinas puses.

Jāatzīmē, ka pat fakts – vadošā ES amatpersonas sūdzas par to, ka Eiropas Savienību "piespiež izvēlēties (konflikta – red.) pusi", patiesībā jau ir skandalozs, jo, pirmkārt, norāda uz Eiropas valstīs valdošo politiķu zināmu brīvu gribu, otrkārt, pieļauj, ka Eiropai būs fundamentāla loma ģeopolitiskajā konfliktā Ķīnas pusē, kad tā nonāks barikādēs pretī Amerikai, neskatoties uz visiem apgalvojumiem par kopīgām vērtībām, transatlantisko solidaritāti un piederību kopējai drošības sistēmai – NATO.

Tomēr interesantākais ir tas, kā ES galvenais diplomāts iesaka izšķirt izvēles problēmu. Viņš ierosina pakāpties malā un abiem planētas galvenās lielvalsts statusa pretendentiem ļaut noskaidrot attiecības, Briselei neiesaistoties konfliktā Pekinas vai Vašingtonas pusē.

Pēc būtības, Eiropas Savienība ar sava vadošā diplomāta starpniecību ir deklarējusi suverenitāti. Borels uzskata, ka eiropiešiem "jāseko pašiem savām interesēm un vērtībām, kā arī jāizvairās no pārvēršanās par vienas vai otras puses instrumentu". Acīmredzot, skaidrs, ka Brisele nevēlas pārvērsties par bandinieku Pekinas rokās vai joprojām būt bandiniekam Vašingtonas rokās.

Diezin vai Donalds Tramps būs sajūsmā par tādu bēgšanu no ģeopolitisko batāliju lauka, no bloka, kam (vismaz teorētiski) vajadzētu būt uzticamākajam ASV vasalim un atbalstīt visas amerikāņu ģeopolitiskās avantūras. Kā jau vairākkārt apliecinājuši ASV prezidenta tuvākā loka pārstāvji, Pax Americana – amerikanocentriskās pasaules un amerikāņu hegemonijas – aizsardzība ir galvenā prioritāte, kam nevar būt nekādu kompromisu.

Ivans Konovalovs
из личного архива Ивана Коновалова

Šajā kontekstā Borela vārdus par to, ka amerikāņu ēra ir beigusies, tagad iestājas Āzijas ēra, iespējams traktēt vienīgi kā nodevību, par ko jāsoda ne tikai konkrētais diplomāts (diezin vai viņš uzstājās politiskās pašdarbības žanrā), bet gan viss Eiropas politiskās elites segments, kam pēkšņi ienācis prātā, ka nu ir īstais laiks sameklēt sev citu saimnieku (un koķetē ar Pekinu) vai atjaunot agrāko varenību un paziņot, ka ES ir neatkarīgs "spēka centrs" jaunajā daudzpolārajā pasaulē.

Jāpiebilst, ka arī par Ķīnu Borels neko sirsnīgu neteica, drīzāk gan, viņaprāt, esot vajadzīga konfrontācija, nevis kooperācija. "Mums ir vajadzīga stingrāka stratēģija attiecībās ar Ķīnu, kas tāpat prasa uzlabot attiecības ar Āzijas demokrātisko daļu", viņš atzīmēja.

Diezin vai Pekina būs sajūsmā, ja visi Ķīnas kaimiņi, ar ko tai ir zināmi kašķi (vai pat īsti pierobežas karstie punkti), pēkšņi saņems diplomātisku, ekonomisku, kā arī, iespējams, tehnoloģisku un militāru atbalstu no Eiropas Savienības valstu puses. Tā kā ambiciozās stratēģijas "Eiropas Savienības atgriešanās Āzijā" galvenais autors patiesībā ir Francijas prezidents Emanuels Maktors, var mosties pamatotas aizdomas par to, ka ES vēlas atgriezties pat ne pie aukstā kara "jaukajām dienām" XX gadsimtā, kad ES starptautiskajā arēnā bija nesalīdzināmi lielāka autoritāte un ietekme, bet gan uzreiz XIX gadsimtā, kad Eiropas lielvalstis dalīja savā starpā kolonijas Āzijā un guva astronomisku peļņu uz koloniālo projektu rēķina.

Piedāvāt Ķīnas kaimiņiem, kuru vidū daudziem, iespējams, ir savas grūtības attiecībās ar Vašingtonu, zināmu alternatīvu "ģeopolitisko jumtu" – tāds gājiens dažiem Eiropas politiķiem var šķist īsti ģeniāls, jo jaunā "Āzijas ēra" nebūt nenozīmē "ķīniešu ēru". No Eiropas Savienības viedokļa "Āzijas ēra" itin labi varētu būt laikmets, kurā Vecā Pasaule atkal kārtīgi nopelnīs šajā reģionā, it īpaši tāpēc, ka mūsdienu apstākļos var iztikt arī bez militārā spēka.

No vienas puses, tāda eiropiešu ģeopolitisko ambīciju atmoda iepriecina: "kolektīvie Rietumi" sairst, ES meklē piedzīvojumus divās ģeopolitiskajās frontēs – diplomātiskajā cīņā ar Ķīnu un tirdzniecības karā ar ASV. Tomēr, no otras puses, rodas zināmas bažas par vairāk vai mazāk stabilās starptautisko sakaru un attiecību sistēmas atliekām, ko esam mantojuši no XX gadsimta (tās izveidē piedalījās mūsu varenie priekšteči) – daudzi lieli ģeopolitiskās spēles dalībnieki ļoti vēlas radikāli atrisināt sakrātās pretrunas, tāpēc, pilnīgi iespējams, tai vairs nekas daudz nav palicis.

112
Tagi:
ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā
ASV militārās tehnikas izkraušana Vācijā, foto no arhīva

Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei

24
(atjaunots 22:57 10.08.2020)
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka gaidāmā karaspēku izvešana no Vācijas iekļaujas Krievijas savaldīšanas stratēģijā.

Ministra stāvoklis ir sliktāks nekā gubernatoram, jo viņa rīcībā ir viens vienīgs arguments izteiktās pozīcijas apstiprinājumam. Formāli skatoties, Savienotās Valstis patiešām "pārvietos lielāku skaitu karavīru uz austrumiem, tuvāk Krievijas robežām". Nelaime tāda, ka, uzmanīgāk izskatīta, šī tēze sabrūk pīšļos, atkailinot amerikāņiem visnotaļ neērto notiekošā slēpto pusi. Plašāk par situāciju Irinas Alksnis materiālā portālā RIA Novosti.

Vāciju pametīs gandrīz 12 tūkstoši karavīru. Tikai lielākā daļa – 6,4 tūkstoši cilvēku – atgriezīsies mājās uz ASV. Pārējie tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, arī Itālijā un Beļģijā. Maskavai pie sāniem – Polijā – dislocēsies vien tūkstotis karavīru.

Ne īpaši iespaidīga matemātika Espera vārdu apstiprinājumam. Citāda nemaz nevar būt, jo kolīzijām ap amerikāņu kontingentu VFR nav nekāda sakara ar NATO un Krievijas konfrontāciju.

Jau 2018. gada jūnijā Washington Post pastāstīja, ka Pentagons analizē karaspēku plašās pārdislokācijas Eiropā izmaksas un sekas. Avīze apgalvoja, ka Tramps ieinteresējies par šo jautājumu tā paša gada sākumā. Turklāt ASV prezidenta motīvu pamatā bija vienīgi neapmierinātība ar NATO sabiedrotajiem, kuri atsakās maksāt lielāku naudu par aizsardzību. Pirmām kārtām tas attiecās uz Berlīni, kura jau ilgus gadus cītīgi izvairās audzēt savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa Ziemeļatlantijas alianses kārtības rullis.

Pirms gada jautājums atkal parādījās publiskajā telpā. Toreiz ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels atklāti paziņoja: viņa valsts ir gatava izvest daļu militārā kontingenta no VFR uz Poliju, jo ir "aizvainojoši gaidīt, ka Amerikas nodokļu maksātājs turpmāk maksās vairāk nekā par 50 tūkstošiem amerikāņu Vācijā, kamēr vācieši izmanto savu tirdzniecība bilances proficītu iekšējiem mērķiem".

Vētraināko – un sajūsmas pilnu – reakciju šis paziņojums izraisīja Polijā. Visu pagājušo gadu Polijas politiķi un mediji kaislīgi sapņoja par to, ka viņu valsts kļūs par galveno Amerikas karaspēku koncentrēšanās vietu Eiropā. Lieta aizgāja līdz kodolieroču pārdislocēšanas perspektīvu apspriešanai. Tiesa, tādas runas necēlās no zila gaisa vien, tās izprovocēja ASV amatpersonas, kas pieļāva šādu notikumu attīstību.

Īsāk sakot, ja nolobīsim no faktiem politisko paziņojumu, plānu un cerību čaulas, kļūs redzama notikumu būtība.

Savienotās Valstis ilgus gadus centās piespiest Vāciju – vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē – kardināli palielināt savu militāros izdevumus, jo veiksmes gadījumā lielākā daļa līdzekļu aizplūstu pāri okeānam. No amerikāņu puses lietā tika likti draudi, spiediens un šantāža. Tomēr visi viņu pūliņi izrādījās velti: Vašingtonai neizdevās piespiest vācu valdību grozīt viedokli.

Spriežot pēc visa, Donaldam Trampam tas beidzot ir apnicis, tādēļ tagad valsts aizsardzības ministrs un citas amatpersonas pūlas piesegt valsts vadītāja pieņemto lēmumu par karavīru izvešanu no Vācijas, lai Savienotās Valstis neizskatītos pavisam lieli zaudētāji šajā situācijā.

Bet tieši tā tas izskatās.

Panākt no vāciešiem vēlamo nespēja. Papildu ieguldījumus savā ekonomikā nesaņēma. Militārais kontingents Eiropā tiks samazināts, – un tas viss Krievijas augošās ietekmes un spēka fonā. Tāds sods kā karaspēka izvešana izskatās pavājš: VFR patiešām zaudēs darbavietas un zināmus līdzekļus, ko pelna uz militārās infrastruktūras apkalpošanas rēķina, taču šie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem, kādi būtu, ja valsts piekristu Vašingtonas prasībām.

Tātad vēl viens tūkstotis karavīru Polijā ir vienīgais, kas ļauj Savienotajām Valstīm saglabāt imidžu un ziņot: turpinās centieni apturēt Krieviju.

Laikam visinteresantākais visā šajā stāstā ir jautājums, kādēļ tad Tramps tomēr pieņēma lēmumu par kontingenta izvešanu no VFR. Galu galā, viņam nekas netraucēja arī tālāk vilkt kaķi aiz astes, bet negatīvu seku varēja būt mazāk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Jādomā, ka atminējums meklējams Amerikas prezidenta personībā un mērķos, ko viņš sev nospraudis nacionālā līdera lomā.

Lai cik ekscentrisks izskatītos Tramps, viņš patiesībā ir pievērsies ASV uzkrājušos sistemātisko problēmu risināšanai, tai skaitā ar radikāliem pasākumiem. Cita starpā, Savienotās Valstis iekļuvušas lamatās, kur tiešā pretrunā nonākušas valsts ekonomiskās intereses un pasaules lielvalsts reputācija.

Patiesībā prezidenta neapmierinātība ir saprotama: nepietiek ar to, ka Amerika uzņēmusies Eiropas aizsardzības funkcijas, tā vēl pati maksā par šo priekšrocību, jo lielākās un bagātākās Vecās Pasaules valstis ērti nosēdušās tai uz kakla.

Bez šaubām, zināma loma ir arī tam, ka neviena, arī ne Vācija, netic militāriem draudiem no Krievijas puses. Tādēļ, ja amerikāņiem tīk turpināt militāri politiskās rotaļas ar Maskavu, Eiropa ir gatava piespēlēt vecākajam NATO partnerim, taču par savām ambīcijām Vašingtonai ir jāmaksā pašai.

Savukārt ASV globālās lielvalsts statuss lielākajai daļai Amerikas elites ir pašvērtība, kuras dēļ nav grēks maksāt, pat par nepārprotami neveiksmīgiem projektiem.

Tikai Donalds Tramps tam nepiekrīt. Viņš jau daudzkārt atklāti ir paziņojis, ka pasaules līdera statusam ir jānes konkrēts labums Savienotajām Valstīm un to ekonomikai. Ja tā nav, visa tā lielvalsts būšana ir bezjēdzīga un dārga muļķība, un tā uzturēšanai tērētos līdzekļus labāk novirzīt nozīmīgākām jomām.

Lēmums par zināma kontingenta izvešanu no Vācijas atkal pierāda, ka principiālos jautājumos Trampa vārdi sakrīt ar rīcību.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Apzinoties, ka Berlīnes viedokli mainīt neizdosies, viņš ķērās pie lietas biznesmenis un sāka izdevumu samazināšanas procesu. Karavīru pārdislokācija pati par sevi izmaksās Savienotajām Valstīm vērā ņemamu naudas summu, taču tas ir izdevīgāk, nekā turpināt maksāt par viņu atrašanos VFR. Tādēļ var pārliecinoši teikt, ka Donalda Trampa lēmums ir izdevīgs no ekonomiskā viedokļa un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Paralēli tas, protams, turpina Savienoto Valstu globālā hegemona demontāžu, atklāti demonstrējot to vājumu, nespēju arī turpmāk nest savos plecos visu uzņemto finansiālo saistību slogu. Un tas jau atbilst visas pasaules prasībām.

24
Tagi:
karaspēks, Vācija, ASV
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

42
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

42
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu