Ка-27 ПЛ

Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti

187
(atjaunots 11:05 27.05.2020)
Francijas "Mistral" analogi Krievijā dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos.

Aizsardzības stiprināšanas un mūsdienīga bruņojuma ražošanas jomās Krievija nav atkarīga no ārvalstu partneriem – to apstiprina mūsdienu kuģubūves kvalitāte un tempi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Krievijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Kerčas kuģubūves rūpnīcu "Zaļiv" par pirmo divu universālo desanta kuģu (UDK) būvi. Mediji vēsta, ka darījuma summa veido aptuveni 100 miljardus rubļu (apmēram 1,283 miljardi eiro). Pirmo UDK plānots sākt būvēt vasaras sākumā. Projektu izstrādājis Zeļenodoļskas projektu un konstruktoru birojs.

Tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti. Franču "Mistral" analogi dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos. Pirmais UDK nonāks flotes sastāvā līdz 2026.gadam, turpmāk sērijas kuģu būve, iespējams, turpināsies. Projekts iekļauts Valsts bruņojuma programmā līdz 2027.gadam.

Krievijas militārā operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi ir lielie desanta kuģi ar tonnāžu 15 – 25 tūkstošu tonnu apmērā. Šim kuģubūves sektoram tiek pievērsta uzmanība augstākajā līmenī – 9.janvārī Krievijas prezidents Vlaldimirs Putins apmeklēja Nahimova vārdā nosaukto Melnās jūras Jūras kara augstskolu Sevastopolē, iepazinās ar JKF attīstībai veltīto ekspozīciju un tālās jūras zonas UDK raksturojumu.

Iepriekš ziņu aģentūras RIA Novosti informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā informēja, ka 2020.gadā Kerčā tiks sākts darbs pie diviem universālajiem desanta kuģiem, kuri var nest līdz 16 helikopterus. Citi dati liecina, ka Kkrievijas AM plāno izvietot uz UDK vairāk nekā 20 smagos helikopterus, kuģi būs aprīkoti ar desanta kuteru kameru un varēs uzņem aptuveni 900 jūras kājniekus ar štata bruņojumu.

Atšķirības skaidrojamas ar vairāku ievērības cienīgu projektu stingro konkurenci, kas dāvā priekšrocības flotei.

Pēc tam, kad Francija 2014.gadā lauza līgumu par divu "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģu būvi Krievijas JKF vajadzībām, Krievijas speciālisti ir pārvarējuši ērkšķainu ceļu un apņēmušies pārspēt frančus vairākos parametros.

Kaujas šķirsts

Kuģis ir sarežģīts. UDK paredzēti karaspēka un tehnikas pārvietošanai pa jūru (tūkstošiem jūdžu attālumā) un izsēdināšanai neiekārtotā krastā desanta operācijas ietvaros ar helikopteru (kuģa aviogrupas) atbalstu. Kuģis spēj izvietot mīnu un tīklu nožogojumus, kā arī hidroakustiskās mīnas pretinieka zemūdeņu novērošanas sistēmas ietvaros. Tehnoloģiski iespējams arī aizhorizonta desants (peldošā bruņutehnika iziet jūrā no doku kameras lielā attālumā no krasta līnijas, nepeldošā tiek pārvietota ar desanta kuteriem).

Uz UDK ir jāizvieto spēku operatīvā grupējuma štābs, aptuveni tūkstotis desantnieku, trieciena un transporta helikopteri (virsbūves angāros un zem klāja), trieciena un desanta kuteri (uz sausā darba klāja virs vaterlīnijas), 76 mm universālā artilērija (pašaizsardzībai un pretinieka pretdesanta aizsardzības objektu likvidācijai), pašaizsardzības zenītartilērija ("Pancirj ME" tipa moduļi), kā arī jūras kājnieku bruņutehnika (vismaz 50 kājnieku bruņumašīnas un 10 tanki), vēlrā ņemams arsenāls (visa grupējuma karadarbībai uz vairākām dienaktīm).

Sākotnēji bija plānots, ka Krievijas UDK būs lielāka aviācijas grupa, nekā "Mistral" (tas ir, vairāk nekā 16 helikopteri) un vērā ņemami aizsardzības līdzekļi (ieskaitot artilēriju un PGA). Krievijai ir kuģim piemēroti lieliski klāja helikopteri: trieciena Ka-52K "Katran", pretzemūdeņu Ka-27, transporta un kaujas Ka-29, kā arī radiolokācijas patruļa – Ka-31. ASV izdevums Military Watch stāstīja, ka uz Krievijas UDK klāja var parādīties arī vertikālās pacelšanās iznīcinātāji – Jak-141 pēcteči.

Kuģim vajadzīga integrēta taktiskā un operatīvi taktiskā posma vadības sistēma. Uzdevumu izpildei UDK vajadzīgas arī mūsdienīgas RLS, navigācijas komplekss, radioelektroniskās cīņas sistēma un zemūdens diversijas spēku identifikācijas līdzekļi. Minētās funkcijas prasa iespaidīgus izmērus un tonnāžu, spēcīgu dzinēju iekārtu.

Krimā būvējamo kuģu precīzs raksturojums nav publiskots, tomēr viens no konkurētspējīgajiem projektiem – Krilova valsts zinātniskā centra izstrādātais UDK "Priboi" – bija 200 metrus garš, platums pie vaterlīnijas – 34 metri un tonnāža – apmēram 23 tūkstoši tonnu. Līdzīgi ir "America" tipa kuģi ASV – to pilnā tonnāža sasniedz 45 tūkstošus tonnu (salīdzināma ar aviācijas bāzes kuģiem).

Ražošanas bāze

Rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi karakuģu būves jomā, tai ir visas tehniskās iespējas "Krimas Mistrāla" projekta īstenošanai metālā. Kuģu būvētavas sausais doks ir 360 metrus garš un 60 metrus plats – UDK tas ir pilnīgi pietiekami. "Zaļiv" var būvēt līdz 300 metrus garus kuģus ar tonnāžu līdz 150 tūkstošiem tonnu. Tas ir viens no lielākajiem kuģubūves uzņēmumiem Eiropā ar nepieciešamajām iekārtām un augstas klases profesionāļiem.

Pēc nolaišanas ūdenī darbs pie kuģiem turpinās divās dziļūdens piestātnēs ar speciālām krānu iekārtām. Iepriekš Krimas vadībka apstiprināja: rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir gatava izpildīt UDK būves projektu.

Lielo desanta kuģu (LDK) skaits Krievijas JKF sastāvā nav liels, un tie ne gluži atbilst laika prasībām. Piemēram, 775 un 1171 projektu LDK būvēti 1974.-1991.gg. Gdaņskas (Polija) dokos. Protams, šajā "sektorā" drīz vien gaidāma tehnoloģiskā revolūcija – Krievijas Bruņojuma valsts programmai līdz 2027.gadam plānots piešķirt 19 triljonus rubļu, mūsdienīgas okeāna JKF būve ir viens no Krievijas aizsardzības stiprināšanas galvenajiem uzdevumiem.

187
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija
Pēc temata
Aizstāvēja savējos: kā Krievija palīdzēja Sīrijai izcīnīt uzvaru
Par cenu nospļauties. Kā tiks nostiprināta ASV krastu aizsardzība
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

18
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

18
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

59
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

59
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu