Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

39
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

39
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

32
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

32
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

19
(atjaunots 11:15 05.06.2020)
Armijas bāzu paplašināšana Sīrijā dāvā Krievijai iespēju stiprināt starptautiskās pozīcijas un paplašināt konstruktīvu ietekmi Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

29. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva valsts Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apspriesties ar Sīrijas pārstāvjiem par papildu nekustamā īpašuma un akvatorija teritorijas nodošanu Krievijas armijas bāzēm. Kad vienošanās būs panākta, resoriem tā jāparaksta KF vārdā. Tas nav impulsīvs lēmums, tas ir pārdomātas stratēģijas turpinājums un taktikas attīstība atbilstoši situācijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Laikmeta izaicinājums liek Krievijai paplašināt militāri politisko ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, un uz gadu desmitiem saglabāt militāro kontingentu SAR. Pirmkārt, - starptautiskās stabilitātes uzturēšanai. Šodien, kad no SAR izvesta lielākā daļa Irānas bruņoto spēku un mājās atgriežas Libānas Hezbollah, Krievijas grupējums ir vienīgais ārvalstu spēks, kas sekmīgi un leģitīmi Sīrijas zemē cīnās ar teroristiskajām organizācijām. No taktiskā viedokļa Krievijas militāro objektu teritoriāla paplašināšana nepieciešama, lai uzturētu drošības perimetru Tartusā, Hmeimimā un, iespējams, arī citos Arābu republikas punktos.

Sīrijā strādā divi lieli Krievijas militārie objekti – aviobāze Hmeimimā (aviācijas grupas beztermiņa dislokācijas vieta) un materiāltehniskās sagādes punkts Tartusā (noma uz 49 gadiem ar iespēju pagarināt uz 25 gadiem), Jūras kara flotes kuģu grupas bāze. Atgādināšu, ka saskaņā ar Damaskas oficiālo lūgumu 2015. gada septembrī Hmeimimā tika izveidota Krievijas GKS aviācijas grupa, un sākās militārā operācija pret teroristisko grupējumu ISIS. Vēlāk, 2017. gadā Maskava un Damaska parakstīja vēl vienu dokumentu, kas paredzēja: Tartusā var uzturēties līdz 11 Krievijas kuģi (ieskaitot zemūdenes ar kodolreaktoriem), un tiek plānota ostā esošo kuģu remonta iespēju paplašināšana.

Stabilitāte reģionā

Neapšaubāmi, Sīrija atzinīgi vērtē Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos savā teritorijā – uz sauszemes un jūrā. Sīrija to atbalsta tik atklāti un neapgāžami, ka atklāti nožēlojami izskatās atsevišķi Rietumu mēģinājumi sabojāt Krievijas reputāciju reģiona ar dezinformāciju par kaut kādiem Damaskas strīdiem ar Maskavu militārās un militāri tehniskās sadarbības jomā.

Sīrijas sadarbība ar Krieviju ved pie miera un stabilitātes visās dzīves sfērās, to ļoti labi saprot reģionālie spēles dalībnieki. No otras puses, ASV Jūras spēku 6. flotes klātbūtne Vidusjūrā un atsevišķu naftas ieguves rajonu okupācija Sīrijā ar amerikāņu spēkiem (bez jebkādas ANO vai SAR likumīgās valdības sankcijas) nes ilggadēju militāri politisko turbulenci un apdraud civiliedzīvotājus.

1. jūnijā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norādīja, ka ASV gaisa izlūkošana Krievijas militāro objektu dislokācijas rajonu tuvumā Sīrijā ir agresīva un neatbilst līgumiem ar Krieviju. Tomēr amerikāņi un citi "partneri" jau zināmu laiku ir zaudējuši visatļautības un nesodītības sajūtu Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā – tikai retumis nedēļa paiet, un Krievijas iznīcinātāji Su-35 nav pacēlušies gaisā, lai pārtvertu ASV JS 6. flotes izlūklidmašīnas. Krievijas BS Ģenerālštābs informēja, ka martā fiksētas 17 šādas epizodes. Krievijas aviācijas lidojumi norit saskaņā ar gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem, un iznīcinātāju Su-35 manevri tikai norāda ASV izlūkiem, kurp lidot nevajag.

Plaši pazīstama kļuva epizode, kurā britu zemūdene mēģināja ar spārnotajām raķetēm apšaudīt Sīrijas teritoriju, taču tai nesekmējās, jo Krievijas zemūdenes piespieda to manevrēt un pēc tam pat padzina no pozīciju rajona – piespieda aiziet.

Jautājumā par Sīrijas problēmām ASV speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Džeimss Džefrijs nesen paziņoja: "Mans uzdevums ir padarīt to par purvu krieviem." Ņemot vērā pozitīvo dinamiku Sīrijas konflikta noregulēšanā pēdējo četru gadu laikā ar daudzpusēju KF starpniecību, diezin vai tuvākajā perspektīvā "pārpurvošanas" uzdevumu izdosies izpildīt. Maskavas nākotnes plāni ir ļoti skaidri, nesen prezidents Vladimirs Putins apliecināja: "Mēs esam tur, lai aizsargātu savas intereses šajā reģionā. Karavīri tur būs, kamēr tas būs mūsu interesēs."

Loģiski būtu pieņemt, ka tuvāko 50 gadu laikā Krievijas spēku izvešana nav plānota, turklāt pašreizējais operatīvās telpas paplašinājums Sīrijā dāvās Krievijai iespēju efektīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām reģionā.

Jaunais bruņojums

Protams, Sīrija nav poligons Krievijas ieroču izmēģinājumiem, taču tā iznācis, ka tieši Sīrijas operācijas gaitā izdevies pārbaudīt jaunākos paraugus, un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem izdevās "frontes līnijā" operatīvi pilnveidot savus izstrādājumus. Tāda pieredze ir zelta vērta.

Sīrijas operācijā Krievijas JKF kuģi un zemūdenes pirmo reizi  izmēģināja spārnotās raķetes "Kalibr" – gan individuāli, gan grupējuma sastāvā, no Kaspijas un Vidusjūras.

Krievijas tālā darbības rādiusa aviācija pret teroristiem Sīrijā pirmo reizi izmantoja jaunās precīzās stratēģiskās spārnotās raķetes X-101 ar darbības rādiusu līdz 5000 km (raķetes kodolversija X-102 spēj nest lādiņu ar 250 kilotonnu jaudu). Ši militārā spēka demonstrācija ir spilgts signāls nelabvēļiem.

Sīrijas Arābu Republikā savu efektivitāti spilgti nodemonstrēja bumbvedēji Su-34. Sekmīgi izmēģināts kaujas apstākļos smagais daudzfunkcionālais 5.paaudzes iznīcinātājs Su-57, jaunais tanks T-14 "Armata", radioelektroniskās cīņas sistēmas un daudz kas cits.

Pats par sevi saprotams, Krievijas jaunā bruņojuma pielietošanas prakse interesē potenciālos pircējus ārvalstīs: aizvien garāka izstiepjas bumbvedēju Su-34 pircēju rinda, pēc pārrunām ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm Maskava saņēmusi provizoriskos pietiekumus arī T-14 "Armata" iegādei. Iespējams, operācija Sīrijā rezultātā izrādīsies ne tikai savstarpēji izdevīga Damaskai un Maskavai, bet arī ienesīga.

Un vēl viens vērtīgs Krievijas ieguvums. Karadarbībās ar nežēlīgu un fanātisku pretinieku, kas izmanto speciālo uzdevumu vienību taktiku, bezpilota lidaparātus un kosmiskos sakarus, Krievijas spēki (jaunie speciālisti un pieredzējuši komandieri) guva unikālu pieredzi, kas nav atrodama nekādās mācībās. Kopš 2015.gada Sīrijā strādājis liels skaits Krievijas karavīru, un viņi izjuta mūsdienu militārā konflikta spriedzi, apzinājās, cik svarīga ir izlūkošana un sakari, aptvēra, kā tiek nodrošināta dažādu spēku un līdzekļu efektivitāte. Tā Krievijā aug profesionālu speciālistu un uzticamu miera stiprināšanas instrumentu pulks.

19
Tagi:
Krievija, Sīrija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas Su-35 pārtvēris ASV izlūklidmašīnu pie Sīrijas krastiem: ko meklē amerikāņi?
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

23
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

23
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības