Bārs, foto no arhīva

Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus

1760
(atjaunots 09:57 21.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieks, kurš atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm, kļuvis slavens. Noskaidrojies: viņš nemaz nav kafejnīcas īpašnieks, alga tur ir 363 eiro, bet naudu viņš ņem no māsas, kura to nopelnījusi Krievijas dienestā. Re, kāds izcils patriots.

Nerimst kaislības ap incidentu, kas 9. maijā atgadījās Jūrmalā – restorāna "Kūriņš" īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm. Sputnik Latvija sīki aprakstīja skandalozu gadījumu.

Diskusijā iesaistījušies juristi. Galvenais jautājums: vai var restorāna saimnieku saukt pie kriminālās, administratīvās vai civilās atbildības. No vienas puses, Satversmes 91. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir atbilstoši panti, kas paredz sodu par diskrimināciju.

Georga lentītes simbolizē noteiktu politisko pozīciju, tātad apmeklētāji diskriminēti par saviem politiskajiem uzskatiem.

No otras puses, šis diskriminācijas paveids – par politiskajiem uzskatiem – nav skaidri aprakstīts Latvijas likumdošanā. Tādos gadījumos juristi saka, ka jautājums atrodas "pelēkajā zonā", tas ir, pieļaujams gan viens, gan otrs traktējums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cietušie ir gatavi cīņai, kāds būs sabiedrības atbalsts, un, protams, no jurista profesionālā līmeņa.

Informācijas slēpšana

Vienlaikus likumsargi var ieinteresēties par Ābelīša kungu pavisam citā jautājumā. "Nacionālais varonis, kas stājies pretī krievu šovinistiem", kā par viņu savos tvītos sajūsmā raksta nacionālisti, var parādīties pavisam negaidītā un ne īpaši patīkamā gaismā.

Valda uzskats, ka Arnis Ābelītis ir restorāna "Kūriņš" īpašnieks, un viņš pats to ar saviem izteikumiem un rīcību ir apstiprinājis. Taču Komercreģistrā pieejamā informācija liecina par ko citu. Kā patiesie labuma guvēji minētas trīs fiziskas personas: Baiba Stigemane, Ieva Petaka un Linda Ābelīte. Kā redzam, Arņa Ābelītes viņu vidū nav.

Apmēram pirms diviem  gadiem Latvijā tika pieņemti ļoti stingri grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz, ka juridisku personu pienākums ir sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram par katru fizisko personu – reālo beneficiāru.

Vienkāršāk sakot, cilvēks, kurš faktiski (nevis uz papīra) piedalās uzņēmuma aktīvu pārvaldē un reāli kontrolē tā darbību, ir labuma guvējs. Ziņas par viņu obligāti jāiesniedz reģistrā. Pie tam nav svarīgi, kādu oficiālu amatu viņš ieņem uzņēmumā. Likumā viss ir sīki aprakstīts, es atstāstu tikai būtību.

Spriežot pēc publikācijām medijos un sociālajos tīklos, Arnis Ābelītis joprojām ir SIA "Kūriņš" faktiskais saimnieks. Joprojām – tāpēc, ka viņš bija sabiedrības saimnieks no 1993. līdz 1996. gadam. Pēc tam, acīmredzot, tas traucēja viņa politiskajai karjerai. Varbūt bija arī kādi citi iemesli slēpt savu patieso saimnieka statusu.

Lai nu būtu kā būdams, tādas darbības ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 195.1 pants paredz: par informācijas slēpšanu par īsto labuma guvēju vaininiekam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem.

Dubulta grāmatvedība?

Interesanti ir ieskatīties arī SIA "Kūriņš" finanšu atskaitēs. Latvijas uzņēmēji maksā valstij riska nodevu. Tās apmērs – 36 centi mēnesī par vienu darbinieku. SIA "Kūriņš" nomaksātā riska nodeva par 2019. gadu – 78 eiro.

Pēc vienkāršām aplēsēm noskaidrojam darbinieku skaitu uzņēmumā – 18 cilvēki. Iespējams, kādu mēnesi strādāja 15 cilvēki, citu – 20, taču šajā gadījumā tam nav nozīmes.

Saskaņā ar bilanci, par 2019. gadu izmaksāta alga 78 355 eiro apmērā. Vēl pāris aritmētiskas operācijas un noskaidrojas SIA "Kūriņš" darbinieka vidējā alga – apmēram 363 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kā mēdz teikt tādos gadījumos: neticu! Izskatās, ka darbiniekiem piemaksā "aploksnēs".

Nedomāju te moralizēt. Nevaru kritizēt uzņēmējus, kuri spiesti organizēt dubulto grāmatvedību. Tā ir mūsu skarbā ikdiena.

Tomēr Ābelīša kungs sevi pozicionē kā "luksa klases" patriots. Viņš pat naktīs nevar mierīgi gulēt, ja dienā būs kaut kur redzējis "okupantu" lentīti – tik ļoti viņš uztraucas par Latviju! Nu, tad ej uz VID, nožēlo grēkus, patriota kungs, vai sēdi klusu un nemāci citiem, kā dzīvot!

Naudiņa no naktsskapīša

Ļoti interesanti ir arī Ābelīša personīgie ienākumi. Lūk, kādas ziņas ir viņa amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu.

Darbs SIA "Kūriņš" — 5600 eiro. Deputāta darbība Jūrmalas domē — 11 259 eiro. 25 tūkstošus eiro ienesusi īpašuma pārdošana. Un vēl 60 tūkstoši eiro — dāvanas no dāmām: 40 tūkstošus uzdāvinājusi sieva, bet 20 tūkstošus — viena no SIA "Kūriņš" īpašniecēm, Arņa Ābelīša māsa Ieva Petaka.

Par sievas naudu ir tāda veca anekdote. Vīram prasa, kur viņš ņem naudu? Viņš atbild: "No naktsskapīša." "Bet kas liek naktsskapītī?" "Sieva." "Bet no kurienes viņa ņem?" "Es viņai dodu." "Bet no kurienes tu ņem?" "Es tak teicu – no naktsskapīša!"

Tāpēc, lai nenonāktu apburtajā lokā, par sievas naudu neinteresēsimies, pāriesim uzreiz pie māsas. Par Ievu Petaku ir zināms, ka viņa strādāja (iespējams, strādā vēl joprojām) kā sabiedrisko attiecību speciāliste sanatorijā "Dzintarkrasts". Lūk, šeit viņa pati par to stāsta. Pievērsiet uzmanību publikācijas datumam – 2017. gada 27. aprīlis.

Sanatorija "Dzintarkrasts" pieder Krievijai. Turklāt ne vienkārši Krievijai... bail pat teikt... Nē, labāk citēšu oficiālo nosaukumu: Federālās valsts iestādes "Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas komplekss "BOR"" filiāle.

Tātad apkoposim visas līnijas. 2016. gadā Krievijas valsts iestādes darbiniece Ieva Petaka dāvina savam brālim Arnim Ābelītim 20 tūkstošus eiro. Tobrīd jau ieviestas sankcijas pret Krieviju, tomēr brālis, īstens Latvijas patriots, naudu pieņem.

Protams, var jau būt, ka 20 tūkstoši eiro Petakai gulēja naktsskapītī, tomēr ticamāk, ka viņa tos nopelnījusi Krievijas dienestā. Un šo "toksisko" naudu viņa dāvina brālim.

Patiešām, Latvijas specdienestu darbiniekiem ir viela pamatīgām pārdomām.

1760
Tagi:
Latvija, Jūrmala, Georga lentīte, sabiedriskā ēdināšana

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

4
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

4
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

25
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

25
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu