Bārs, foto no arhīva

Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus

1728
(atjaunots 09:57 21.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieks, kurš atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm, kļuvis slavens. Noskaidrojies: viņš nemaz nav kafejnīcas īpašnieks, alga tur ir 363 eiro, bet naudu viņš ņem no māsas, kura to nopelnījusi Krievijas dienestā. Re, kāds izcils patriots.

Nerimst kaislības ap incidentu, kas 9. maijā atgadījās Jūrmalā – restorāna "Kūriņš" īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm. Sputnik Latvija sīki aprakstīja skandalozu gadījumu.

Diskusijā iesaistījušies juristi. Galvenais jautājums: vai var restorāna saimnieku saukt pie kriminālās, administratīvās vai civilās atbildības. No vienas puses, Satversmes 91. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir atbilstoši panti, kas paredz sodu par diskrimināciju.

Georga lentītes simbolizē noteiktu politisko pozīciju, tātad apmeklētāji diskriminēti par saviem politiskajiem uzskatiem.

No otras puses, šis diskriminācijas paveids – par politiskajiem uzskatiem – nav skaidri aprakstīts Latvijas likumdošanā. Tādos gadījumos juristi saka, ka jautājums atrodas "pelēkajā zonā", tas ir, pieļaujams gan viens, gan otrs traktējums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cietušie ir gatavi cīņai, kāds būs sabiedrības atbalsts, un, protams, no jurista profesionālā līmeņa.

Informācijas slēpšana

Vienlaikus likumsargi var ieinteresēties par Ābelīša kungu pavisam citā jautājumā. "Nacionālais varonis, kas stājies pretī krievu šovinistiem", kā par viņu savos tvītos sajūsmā raksta nacionālisti, var parādīties pavisam negaidītā un ne īpaši patīkamā gaismā.

Valda uzskats, ka Arnis Ābelītis ir restorāna "Kūriņš" īpašnieks, un viņš pats to ar saviem izteikumiem un rīcību ir apstiprinājis. Taču Komercreģistrā pieejamā informācija liecina par ko citu. Kā patiesie labuma guvēji minētas trīs fiziskas personas: Baiba Stigemane, Ieva Petaka un Linda Ābelīte. Kā redzam, Arņa Ābelītes viņu vidū nav.

Apmēram pirms diviem  gadiem Latvijā tika pieņemti ļoti stingri grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz, ka juridisku personu pienākums ir sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram par katru fizisko personu – reālo beneficiāru.

Vienkāršāk sakot, cilvēks, kurš faktiski (nevis uz papīra) piedalās uzņēmuma aktīvu pārvaldē un reāli kontrolē tā darbību, ir labuma guvējs. Ziņas par viņu obligāti jāiesniedz reģistrā. Pie tam nav svarīgi, kādu oficiālu amatu viņš ieņem uzņēmumā. Likumā viss ir sīki aprakstīts, es atstāstu tikai būtību.

Spriežot pēc publikācijām medijos un sociālajos tīklos, Arnis Ābelītis joprojām ir SIA "Kūriņš" faktiskais saimnieks. Joprojām – tāpēc, ka viņš bija sabiedrības saimnieks no 1993. līdz 1996. gadam. Pēc tam, acīmredzot, tas traucēja viņa politiskajai karjerai. Varbūt bija arī kādi citi iemesli slēpt savu patieso saimnieka statusu.

Lai nu būtu kā būdams, tādas darbības ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 195.1 pants paredz: par informācijas slēpšanu par īsto labuma guvēju vaininiekam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem.

Dubulta grāmatvedība?

Interesanti ir ieskatīties arī SIA "Kūriņš" finanšu atskaitēs. Latvijas uzņēmēji maksā valstij riska nodevu. Tās apmērs – 36 centi mēnesī par vienu darbinieku. SIA "Kūriņš" nomaksātā riska nodeva par 2019. gadu – 78 eiro.

Pēc vienkāršām aplēsēm noskaidrojam darbinieku skaitu uzņēmumā – 18 cilvēki. Iespējams, kādu mēnesi strādāja 15 cilvēki, citu – 20, taču šajā gadījumā tam nav nozīmes.

Saskaņā ar bilanci, par 2019. gadu izmaksāta alga 78 355 eiro apmērā. Vēl pāris aritmētiskas operācijas un noskaidrojas SIA "Kūriņš" darbinieka vidējā alga – apmēram 363 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kā mēdz teikt tādos gadījumos: neticu! Izskatās, ka darbiniekiem piemaksā "aploksnēs".

Nedomāju te moralizēt. Nevaru kritizēt uzņēmējus, kuri spiesti organizēt dubulto grāmatvedību. Tā ir mūsu skarbā ikdiena.

Tomēr Ābelīša kungs sevi pozicionē kā "luksa klases" patriots. Viņš pat naktīs nevar mierīgi gulēt, ja dienā būs kaut kur redzējis "okupantu" lentīti – tik ļoti viņš uztraucas par Latviju! Nu, tad ej uz VID, nožēlo grēkus, patriota kungs, vai sēdi klusu un nemāci citiem, kā dzīvot!

Naudiņa no naktsskapīša

Ļoti interesanti ir arī Ābelīša personīgie ienākumi. Lūk, kādas ziņas ir viņa amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu.

Darbs SIA "Kūriņš" — 5600 eiro. Deputāta darbība Jūrmalas domē — 11 259 eiro. 25 tūkstošus eiro ienesusi īpašuma pārdošana. Un vēl 60 tūkstoši eiro — dāvanas no dāmām: 40 tūkstošus uzdāvinājusi sieva, bet 20 tūkstošus — viena no SIA "Kūriņš" īpašniecēm, Arņa Ābelīša māsa Ieva Petaka.

Par sievas naudu ir tāda veca anekdote. Vīram prasa, kur viņš ņem naudu? Viņš atbild: "No naktsskapīša." "Bet kas liek naktsskapītī?" "Sieva." "Bet no kurienes viņa ņem?" "Es viņai dodu." "Bet no kurienes tu ņem?" "Es tak teicu – no naktsskapīša!"

Tāpēc, lai nenonāktu apburtajā lokā, par sievas naudu neinteresēsimies, pāriesim uzreiz pie māsas. Par Ievu Petaku ir zināms, ka viņa strādāja (iespējams, strādā vēl joprojām) kā sabiedrisko attiecību speciāliste sanatorijā "Dzintarkrasts". Lūk, šeit viņa pati par to stāsta. Pievērsiet uzmanību publikācijas datumam – 2017. gada 27. aprīlis.

Sanatorija "Dzintarkrasts" pieder Krievijai. Turklāt ne vienkārši Krievijai... bail pat teikt... Nē, labāk citēšu oficiālo nosaukumu: Federālās valsts iestādes "Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas komplekss "BOR"" filiāle.

Tātad apkoposim visas līnijas. 2016. gadā Krievijas valsts iestādes darbiniece Ieva Petaka dāvina savam brālim Arnim Ābelītim 20 tūkstošus eiro. Tobrīd jau ieviestas sankcijas pret Krieviju, tomēr brālis, īstens Latvijas patriots, naudu pieņem.

Protams, var jau būt, ka 20 tūkstoši eiro Petakai gulēja naktsskapītī, tomēr ticamāk, ka viņa tos nopelnījusi Krievijas dienestā. Un šo "toksisko" naudu viņa dāvina brālim.

Patiešām, Latvijas specdienestu darbiniekiem ir viela pamatīgām pārdomām.

1728
Tagi:
Latvija, Jūrmala, Georga lentīte, sabiedriskā ēdināšana
Situācija Sīrijā, foto no arhīva

Kādiem nolūkiem Krievija pastiprina patruļas Sīrijā

17
(atjaunots 23:08 15.07.2020)
Krievija konsekventi veicina konflikta mierīgu noregulēšanu Sīrijā, neskatoties uz teroristisko grupējumu atlieku nežēlīgo pretošanos un rietumvalstu pretestību.

Krievijas militārās patruļas tiek pastiprinātas, karadarbības pārtraukšanas zonas paplašinās, aizvien lielāks skaits Sīrijas pilsoņu atgriežas dzimtenē – pie normālas dzīves.

Stāvoklis Sīrijas Arābu Republikā vēl joprojām ir saspringts. Periodiski tiek reģistrēti dažādu grupējumu, arī ISIS ("Islāma valsts", Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) aktivitātes recidīvi. Krievijas Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka no 2019. gada ISIS rīcībā nav kontrolētas teritorijas SAR, taču saglabājas citu teroristisko formējumu ietekmes zonas.

Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Krievijas karaspēku grupējuma galvenā uzmanība pievērsta Idlibas deeskalācijas zonai, kuri vienošanās par trases M4 kopīgu patrulēšanu ar Krievijas un Turcijas spēkiem kopumā tiek izpildīta sekmīgi (vienošanos panāca Krievijas Federācijas un Turcijas Republikas prezidenti 2020. gada 5. martā). No 6. marta saskaņā ar vienošanos stājies spēkā karadarbības pārtraukšanas režīms. Nepiebeigtās teroristu vienības cenšas izjaukt miermīlīgas noregulēšanas procesu, taču spēku atklātām kaujām vairs nepietiek.

Krievijas un Turcijas karavīru kopīgo patruļu gaitā 16. jūnijā maršrutā starp Erihas un Urumeldžauzas apdzīvotajām vietām kaujinieki mēģināja veikt teroraktu. Paštaisīta spridzekļa sprādziena rezultātā uz trases M4 Krievijas bruņutransportieris guva nenozīmīgus bojājumus. Patruļas karavīri nav cietuši.

9. jūnijā Sīrijas ziemeļos, Kobani pilsētas rajonā Krievijas kara policijas patruļas ceļā sprāga paštaisīta mīna. Cietušo nav. Maija beigās Idlibas deeskalācijas zonā fugasa sprādzienā uz trases M4 gājis bojā viens Turcijas kara patruļas karavīrs.

Fakts, ka mīnu sprādzienos zem Krievijas bruņutransportiera BTR-82A (16. jūnijs) un bruņumašīnas "Tigr" (9. jūnijs) neviens nav nopietni cietis, liecina par kara patruļu efektivitāti un Krievijas AM pieeju dienesta organizācijas, karavīru dzīvības un veselības saglabāšanas pasākumiem. AM paplašina un pastiprina izmantotās bruņutehnikas parku – SAR redzētas arī jaunās bruņumašīnas "Taifun" ar aparatūru radiotraucējumu radīšanai.

Krievijas kara patruļas strādā ne tikai Idlibas provincē – ar helikopteru Mi-8AMTŠ un Mi-35 atbalstu tās stiprina mieru reģionos, ko SAR valdības spēki agrāk nekontrolēja. Izstrādāts vairāk nekā 300 kilometrus garš maršruts atsevišķos Pāreifratas rajonos, gar Sīrijas Arābu Republikas robežām.

Militārās operācijas laikā SAR (no 2015. gada 30. septembra) izmēģināti vairāk nekā 300 Krievijas modernā bruņojuma paraugu, pie tam likvidēti vairāk nekā 87 tūkstoši kaujinieku (ieskaitot aptuveni piecus tūkstošus NVS valstu izcelsmes kaujinieku). Starp citu, tie nebūt nav visi rezultāti, ko devusi Krievijas AM konstruktīvā klātbūtne SAR.

Rietumi ir sarosījušies

10. jūnijā Pentagons paziņoja, ka ASV neplāno palikt Sīrijā uz mūžīgiem laikiem. Prezidents Donalds Tramps jau pirms trim gadiem ziņoja, ka ISIS Sīrijā un Irākā ir uzvarēts. Tomēr karaspēku izvešana nav sākusies, nelikumīgā klātbūtne SAR (bez ANO sankcijas vai Damaskas lūguma) vēl joprojām turpinās.

16. jūnijā ASV "partneri" nosūtīja no Irākas uz Sīrijas ziemeļaustrumiem kolonnu: 45 kravas automašīnas ar militāro tehniku, septiņas bruņumašīnas un degvielas cisternas. Kolonna iegāja Hasekes provincē, šķērsojot nelegālo robežas šķērsošanas punktu Validā, un devās uz ASV nelikumīgo armijas bāzu pusi naftas atradņu rajonā. Šādus amerikāņu soļus Damaska uzskata par okupāciju. Pēc Sīrijas valdības domām, galvenais to motīvs ir Vašingtonas vēlme saglabāt kontroli pār SAR naftas atradnēm.

Vašingtonas jaunās sankcijas pret Sīriju pārsvarā kaitē civiliedzīvotājiem. 17. jūnijā ASV stājās spēkā likums "Par Sīrijas civiliedzīvotāju aizsardzību", ko Krievijas Ārlietu ministrija novērtēja lakoniski: "Vienpusēji ierobežojumi, pieņemti, apejot ANO DP, kas aizliedz ievest Sīrijā medikamentus, (..) datorus un tehnoloģiskas iekārtas (rentgena skenerus, PMV aparātus, dialīzes un staru terapijas iekārtas), kā arī minerālmēslus, sistēmas ūdens attīrīšanai, būvmateriālus un elektroģeneratorus".

17
Tagi:
drošība, Krievijas Bruņotie spēki, Sīrija, Krievija, ASV

Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve

16
(atjaunots 22:49 15.07.2020)
Krievija konsekventi īsteno valsts bruņojuma programmu 2018.-2027. gadam. Viena no tās prioritātēm ir Jūras kara flotes kuģu sastāva būtiska atjaunošana.

Tā ļaus flotei sekmīgi pildīt uzdevumus un aizsargāt nacionālās intereses saskaņā ar Krievijas Jūras doktrīnu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Izdevuma FlotProm informācijas avoti Krievijas kuģubūves nozarē informēja, ka 16. jūlijā trijās kuģubūvētavās plānots sākt sešu jaunu kuģu un zemūdeņu būvi Krievijas Jūras kara flotes vajadzībām. Būves neiedomājamā dinamika turpinās saskaņā ar plānu. Tās pamatā ir iespaidīgs budžets.

Jūras kara flote ir viens no dārgākajiem bruņoto spēku komponentiem jebkurā valstī. Valsts bruņojuma programmai (VBP) 2018.-2027. gadam atvēlēti 20 triljoni rubļu (aptuveni 247 miljardi eiro), un liela daļa no šiem līdzekļiem "ož pēc jūras", tas ir, tiks veltīti kuģu, zemūdeņu un kara flotes bāzu celtniecībai. Valsts programma ietver sinhronizētas bruņojuma un kara tehnikas piegādes, kā arī infrastruktūras attīstību. Pēdējais faktors ir īpaši svarīgs jauno projektu un paaudžu kara kuģu, lidmašīnu un bruņutehnikas sekmīgai un ilgstošai ekspluatācijai.

2020. gadā kara jūrnieki pirmo reizi 28 gadu laikā saņems sešas zemūdenes uzreiz: četras atomzemūdenes (955A un 855M projekti) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes. Pagājušajā gadā ierindā stājās vairāk nekā 35 kuģi un palīgkuģi. VBP izpildes gaitā mūsdienīgā bruņojuma daļa Jūras kara flotē pārsniegusi 63%, un tas ir daudz vairāk nekā pašās attīstītākajās pasaules valstīs (līdz 50%). Mērķis – 70% mūsdienīga bruņojuma, un līdz 2027. gadam Krievijas JKF saņems vairāk nekā 180 jauno projektu kuģus. Paredzēta arī daudzfunkcionālo zemūdens atomkreiseru "Jaseņ M" un stratēģisko "Borei B" būve, gaidāmi kuģi ar precīzu raķešu bruņojumu un divi helikopteru bāzes kuģi, kas būs aprīkoti ar jaunākajiem jūras helikopteriem Ka-52K "Katran".

Pēterburgas raķešu fregates

VBP jūras prioritātes ir projektu 20385 un 20386 korvetes un projektu 22350 un 22350M fregates ar precīzajiem ieročiem, spārnotajām raķetēm "Kalibr NK" un hiperskaņas raķetēm "Cirkon". 16. jūlijā Sanktpēterburgas "Ziemeļu kuģubūvētavā" tiks likti pamati divām fregatēm. Tālās jūras zonas kuģi ieņems septīto un astoto vietu "admirāļu" sērijā. Tos nosauks par godu krievu admirāļiem Ivanam Jumaševam un Emīlam Spiridonovam.

Tālās jūras zonas mūsdienīgās fregates (tonnāža - 5 tūkstoši tonnu) paredzētas kuģu un zemūdeņu meklēšanai un likvidācijai, kuģu pretgaisa, pretraķešu un pretzemūdeņu aizsardzībai, mijiedarbībai ar jūras desantu, civilo kuģu un ražošanas objektu aizsardzībai.

22350 projekta fregate bruņota ar 16 spārnotajām raķetēm "Oniks", "Kalibr NK" vai "Cirkon", kas spēj likvidēt pretinieka kuģus un mērķus krastā. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka kompleksa "Cirkon" hiperskaņas raķetes 3M22 ar darbības rādiusu līdz 400 km startē no universālās vertikālās starta iekārtas ZS14, kas tiek izmantota arī raķetēm "Kalibr" un "Oniks". Šāda savstarpēja pielāgojamība ļauj elastīgi risināt katru kaujas uzdevumu.

Fregates zemūdens aizsardzības sistēma atgādina pretgaisa aizsardzības atmosfēras sistēmu. Tai nav analogu visā pasaulē. Kuģa korpusa būvei izmantotas pamanāmības mazināšanas tehnoloģijas, un pretinieka RLS, iespējams, to vienkārši neieraudzīs. Neredzamais kuģis izmaksā līdz 500 miljonus dolāru, toties visa raķešu kuģu sērija nodrošinās flotes iespēju kvalitatīvu soli uz priekšu. Atgādināšu, ka 22350 projekta pirmā sērijveida fregate "Admiral flota Kasatonov" sekmīgi noslēgusi izmēģinājumus Ziemeļu un Baltijas flotēs un drīz tiks uzņemta Krievijas JKF. Brauciena attālums – 4500 jūdzes, autonomais reiss var ilgt līdz 30 diennaktis, ekipāžā ir 170 cilvēki.

Severodvinskas klusās zemūdenes

Krievija veido jaunu zemūdeņu floti, kas spēj aizsargāt nacionālās intereses jebkurā Pasaules okeāna vietā. Šajā ziņā būtiski palīdzēs septiņi "Jaseņ" sērijas kuģi. 16. jūlijā Severodvinskā tiks sākta divu 885M projekta "Jaseņ M" zemūdens atomkreiseru būve. Mūsdienīgās daudzfunkcionālās zemūdenes būs apbruņotas ar spārnotajām raķetēm "Kalibr", virsskaņas pretkuģu raķetēm "Oniks", hiperskaņas "Cirkon" un 533 mm torpēdām. Tās tiks nosauktas "Vladivostok" un "Voronezh". Pirmā šī projekta sērijveida daudzfuncionālā zemūdene tika nolaista ūdenī 2019. gada nogalē, un drīz vien ekipāža sāks dienestu.

Modernizētā zemūdens kreisera galvenais uzdevums ir izsekot potenciālā pretinieka stratēģiskos zemūdens kreiserus un aviācijas bāzes grupējumus, būt pastāvīgi gatavai likvidēt mērķus un draudus. Jāņem vērā, ka viens vienīgs "Ohio" tipa amerikāņu raķešu ķuģis nes 24 ballistiskās raķetes UGM-133 Trident II D5, katrā no tām ir līdz 12 kodolgalviņas W88 ar 475 kilotonnu jaudu. Katrs šāda veida arsenāls kaujas patruļas zonā ir jāuzrauga cauru diennakti.

Mazpamanāmajam zemūdens atomkreiserim ar 13 800 t tonnāžu ir unikālas iespējas, ko dāvā tehnoloģiskās sistēmas un bruņojuma kompleksi. Zemūdenei ir īpaši droši kodolreaktori OK-650V, tā spēj strādāt līdz 520 metru dziļumā. Autonomais reiss var ilgt līdz 100 diennaktis, ātrums zem ūdens – 31 mezgls. Ekipāža – 64 cilvēki.

Sveicieni "Mistrāliem" no Krimas

16. jūlijā Kerčas kuģubūvētavā "Zaļiv" tiks sākta divu universālo desanta kuģu – franču "Mistrālu" analogu – būve. Iepriekš tamlīdzīgi kuģi Krievijā nav būvēti, tomēr nav šaubu, ka pirmais UDK saskaņā ar plāniem iekļausies JKF līdz 2026. gadam. Projekta izmaksas sastādīs aptuveni 100 miljardus. Krievijas kara operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi un nepieciešami ir lielie desanta kuģi, kas var nodrošināt operatīvu JKF klātbūtni attālos rajonos.

Jauno kuģu precīzas īpašības pagaidām nav zināmas. Iepriekš ziņots, ka UDK nesīs 16-20 helikopterus, desanta un trieciena kuterus (uz sausā doka klāja), 75 bruņutehnikas vienības un aptuveni 1000 bruņotus jūras kājniekus, vērā ņemamu arsenālu un spēku operatīvā grupējuma štābu, neskaitot artilēriju, zenītraķešu kompleksus, pretzemūdeņu aizsardzības līdzekļus, radioelektroniskās cīņas un navigācijas sistēmas un integrētās kaujas vadības sistēmas. Sarežģītā kuģa galvenais uzdevums ir nogādāt tūkstošiem jūras jūdžu attālumā un izsēdināt krastā spēkus un tehniku desanta operācijai ar helikopteru (kuģa aviācijas grupas) dalību.

Analizējot kuģu iespējas, ko 16. jūlijā sāks būvēt Sanktpēterburgā, Severodvinskā un Kerčā, redzamas Krievijas Jūras kara flotes harmoniskas attīstības pazīmes. Tā top nevis ar mērķi iebiedēt kaimiņus, bet gan efektīvi stāties pretī agresoram gan uz ūdens, gan krastā, gan zem ūdens. Krievijas flotes galvenais mērķis ir nacionālo interešu, robežu un sabiedroto aizsardzība.

16
Tagi:
zemūdenes, bruņojums, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Kompānijas ariBaltic lidmašīna lidostā Rīgā, foto no arhīva

Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ

0
(atjaunots 16:27 16.07.2020)
Rīgas lidostas pasažieru plūsma pakāpeniski pieaug, taču līdz agrākajiem rādītājiem tai vēl ir tālu. Ko sagaida lielākā aviosatiksmes mezgla vadība Baltijas valstīs.

RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Starptautiskajā lidostā "Rīga" jūlijā apkalpos divarpus reizes lielāku pasažieru skaitu nekā mēnesi iepriekš, līdz pirmskrīzes rādītājiem ceļš vēl ir tāls, intervijā TV3 sacīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa konstatēja, ka šobrīd piepildās reālistiskās prognozes par pakāpenisku pasažieru plūsmas pieaugumu.

Jūnijā lidostā apkalpoti 55 000 pasažieru – tikai 7% no pagājušā gada attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita, savukārt jūlijā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt 130 tūkstošus – 15% no 2019. gada jūlija rādītāja.

Odiņa pastāstīja, ka šogad lidostā "Rīga" varētu apkalpot kopumā 2,2 miljonus pasažieru, tātad apmēram 20% no pagājušajā gadā apkalpoto pasažieru skaita. Pēc viņas vārdiem, lidosta varētu sākt pamazām pieņemt darbā darbiniekus, kuri pavasarī tika atlaisti, kad tiks sasniegti 20% no pagājušā gada pasažieru apgrozījuma.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Odiņa norādīja, ka sākotnēji lidosta plānoja atlaist 570 darbiniekus, taču reāli tika atbrīvoti 350 cilvēki.

Šī gada aprīlī lidostas "Rīga" vadības prognozes bija drūmākas – valdīja uzskats, ka šogad lidostā varētu apkalpot kopumā 1,6 miljonus pasažieru, bet nākamgad – 4,6 miljonus pasažieru.

Pērn lidosta "Rīga" apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru – par 10,5% vairāk nekā 2018. gadā, šī gada pirmajā pusgadā – 1,3 miljonus pasažieru, par 62,9% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Koronavīrusa pandēmijas pirmajā posmā tā bieži kļuva par vārtiem jauniem pacientiem ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Līdzīgi gadījumi parādījušies arī tagad, pēc aviosatiksmes atjaunošanas.

0
Tagi:
lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Biļetes kļūs dārgākas: lidosta "Rīga" gatavojas lidojumu atjaunošanai
Par pašizolācijas režīma neievērošanu ārzemniekiem anulēs vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu