Bārs, foto no arhīva

Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus

1801
(atjaunots 09:57 21.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieks, kurš atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm, kļuvis slavens. Noskaidrojies: viņš nemaz nav kafejnīcas īpašnieks, alga tur ir 363 eiro, bet naudu viņš ņem no māsas, kura to nopelnījusi Krievijas dienestā. Re, kāds izcils patriots.

Nerimst kaislības ap incidentu, kas 9. maijā atgadījās Jūrmalā – restorāna "Kūriņš" īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot apmeklētājus ar Georga lentītēm. Sputnik Latvija sīki aprakstīja skandalozu gadījumu.

Diskusijā iesaistījušies juristi. Galvenais jautājums: vai var restorāna saimnieku saukt pie kriminālās, administratīvās vai civilās atbildības. No vienas puses, Satversmes 91. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir atbilstoši panti, kas paredz sodu par diskrimināciju.

Georga lentītes simbolizē noteiktu politisko pozīciju, tātad apmeklētāji diskriminēti par saviem politiskajiem uzskatiem.

No otras puses, šis diskriminācijas paveids – par politiskajiem uzskatiem – nav skaidri aprakstīts Latvijas likumdošanā. Tādos gadījumos juristi saka, ka jautājums atrodas "pelēkajā zonā", tas ir, pieļaujams gan viens, gan otrs traktējums. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cietušie ir gatavi cīņai, kāds būs sabiedrības atbalsts, un, protams, no jurista profesionālā līmeņa.

Informācijas slēpšana

Vienlaikus likumsargi var ieinteresēties par Ābelīša kungu pavisam citā jautājumā. "Nacionālais varonis, kas stājies pretī krievu šovinistiem", kā par viņu savos tvītos sajūsmā raksta nacionālisti, var parādīties pavisam negaidītā un ne īpaši patīkamā gaismā.

Valda uzskats, ka Arnis Ābelītis ir restorāna "Kūriņš" īpašnieks, un viņš pats to ar saviem izteikumiem un rīcību ir apstiprinājis. Taču Komercreģistrā pieejamā informācija liecina par ko citu. Kā patiesie labuma guvēji minētas trīs fiziskas personas: Baiba Stigemane, Ieva Petaka un Linda Ābelīte. Kā redzam, Arņa Ābelītes viņu vidū nav.

Apmēram pirms diviem  gadiem Latvijā tika pieņemti ļoti stingri grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz, ka juridisku personu pienākums ir sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram par katru fizisko personu – reālo beneficiāru.

Vienkāršāk sakot, cilvēks, kurš faktiski (nevis uz papīra) piedalās uzņēmuma aktīvu pārvaldē un reāli kontrolē tā darbību, ir labuma guvējs. Ziņas par viņu obligāti jāiesniedz reģistrā. Pie tam nav svarīgi, kādu oficiālu amatu viņš ieņem uzņēmumā. Likumā viss ir sīki aprakstīts, es atstāstu tikai būtību.

Spriežot pēc publikācijām medijos un sociālajos tīklos, Arnis Ābelītis joprojām ir SIA "Kūriņš" faktiskais saimnieks. Joprojām – tāpēc, ka viņš bija sabiedrības saimnieks no 1993. līdz 1996. gadam. Pēc tam, acīmredzot, tas traucēja viņa politiskajai karjerai. Varbūt bija arī kādi citi iemesli slēpt savu patieso saimnieka statusu.

Lai nu būtu kā būdams, tādas darbības ir krimināli sodāmas. Krimināllikuma 195.1 pants paredz: par informācijas slēpšanu par īsto labuma guvēju vaininiekam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem.

Dubulta grāmatvedība?

Interesanti ir ieskatīties arī SIA "Kūriņš" finanšu atskaitēs. Latvijas uzņēmēji maksā valstij riska nodevu. Tās apmērs – 36 centi mēnesī par vienu darbinieku. SIA "Kūriņš" nomaksātā riska nodeva par 2019. gadu – 78 eiro.

Pēc vienkāršām aplēsēm noskaidrojam darbinieku skaitu uzņēmumā – 18 cilvēki. Iespējams, kādu mēnesi strādāja 15 cilvēki, citu – 20, taču šajā gadījumā tam nav nozīmes.

Saskaņā ar bilanci, par 2019. gadu izmaksāta alga 78 355 eiro apmērā. Vēl pāris aritmētiskas operācijas un noskaidrojas SIA "Kūriņš" darbinieka vidējā alga – apmēram 363 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kā mēdz teikt tādos gadījumos: neticu! Izskatās, ka darbiniekiem piemaksā "aploksnēs".

Nedomāju te moralizēt. Nevaru kritizēt uzņēmējus, kuri spiesti organizēt dubulto grāmatvedību. Tā ir mūsu skarbā ikdiena.

Tomēr Ābelīša kungs sevi pozicionē kā "luksa klases" patriots. Viņš pat naktīs nevar mierīgi gulēt, ja dienā būs kaut kur redzējis "okupantu" lentīti – tik ļoti viņš uztraucas par Latviju! Nu, tad ej uz VID, nožēlo grēkus, patriota kungs, vai sēdi klusu un nemāci citiem, kā dzīvot!

Naudiņa no naktsskapīša

Ļoti interesanti ir arī Ābelīša personīgie ienākumi. Lūk, kādas ziņas ir viņa amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu.

Darbs SIA "Kūriņš" — 5600 eiro. Deputāta darbība Jūrmalas domē — 11 259 eiro. 25 tūkstošus eiro ienesusi īpašuma pārdošana. Un vēl 60 tūkstoši eiro — dāvanas no dāmām: 40 tūkstošus uzdāvinājusi sieva, bet 20 tūkstošus — viena no SIA "Kūriņš" īpašniecēm, Arņa Ābelīša māsa Ieva Petaka.

Par sievas naudu ir tāda veca anekdote. Vīram prasa, kur viņš ņem naudu? Viņš atbild: "No naktsskapīša." "Bet kas liek naktsskapītī?" "Sieva." "Bet no kurienes viņa ņem?" "Es viņai dodu." "Bet no kurienes tu ņem?" "Es tak teicu – no naktsskapīša!"

Tāpēc, lai nenonāktu apburtajā lokā, par sievas naudu neinteresēsimies, pāriesim uzreiz pie māsas. Par Ievu Petaku ir zināms, ka viņa strādāja (iespējams, strādā vēl joprojām) kā sabiedrisko attiecību speciāliste sanatorijā "Dzintarkrasts". Lūk, šeit viņa pati par to stāsta. Pievērsiet uzmanību publikācijas datumam – 2017. gada 27. aprīlis.

Sanatorija "Dzintarkrasts" pieder Krievijai. Turklāt ne vienkārši Krievijai... bail pat teikt... Nē, labāk citēšu oficiālo nosaukumu: Federālās valsts iestādes "Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas komplekss "BOR"" filiāle.

Tātad apkoposim visas līnijas. 2016. gadā Krievijas valsts iestādes darbiniece Ieva Petaka dāvina savam brālim Arnim Ābelītim 20 tūkstošus eiro. Tobrīd jau ieviestas sankcijas pret Krieviju, tomēr brālis, īstens Latvijas patriots, naudu pieņem.

Protams, var jau būt, ka 20 tūkstoši eiro Petakai gulēja naktsskapītī, tomēr ticamāk, ka viņa tos nopelnījusi Krievijas dienestā. Un šo "toksisko" naudu viņa dāvina brālim.

Patiešām, Latvijas specdienestu darbiniekiem ir viela pamatīgām pārdomām.

1801
Tagi:
Latvija, Jūrmala, Georga lentīte, sabiedriskā ēdināšana
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

11
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

11
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

67
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

67
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības