Akcijas Nemirstīgais pulks tiešraide

Priekšteču piemiņas zaimošana politiskās cīņas metode

70
(atjaunots 15:23 20.05.2020)
Cietumsoda draudi par neveiksmīgu joku – tas ir par traku! Tāds ir galvenais arguments par labu pilsoņiem, kuri publicēja nacistu portretus tiešsaistes gājienā "Nemirstīgais pulks".

Četrus no viņiem aizturējuši likumsargi lietā par nacisma realizāciju. Viņi jau atzinuši vainu un pauduši nožēlu, apgalvojot, ka vienkārši gribējuši pajokot. Dažiem citiem Krievijas Temīda pagaidām netiek klāt, jo viņu IP pēdas ved uz ārzemēm, piemēram, uz Igauniju un Ukrainu. "Pagaidām" – tas ir principiāls precizējums. Pieredze liecina, ka dzīve ir gara un pārsteigumu pilna, bet valstij ir papilnam pacietības un laba atmiņa, tātad iespējas un nepieciešamība atbildēt par savu rīcību var rasties pavisam pēkšņi, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr nākas atzīt: šoreiz balsis "jokdaru" aizstāvībai ir retas un paklusas. Dažam tas var šķist dīvaini. Pēdējos gados bijusi ne viena vien lieta, ap kuru zibenīgi tika izpūsts aktīvistu protests no sērijas "režīms trako" – sākot ar nesankcionēto pasākumu dalībnieku sodīšanu līdz jau gandrīz aizmirstajām dāmām no "Pussy Riot". Taču šajā gadījumā vērojams pārsteidzoši vārgs protests pat no radikālāko spēku puses.

Fenomena noslēpums ir vienkāršs: lieta par nacistisko noziedznieku fotogrāfijām akcijā "Nemirstīgais pulks" ir politiska šī vārda fundamentālākajā nozīmē – runa nav par daudzveidīgu spēku cīņu par varu, bet gan par sistēmu veidojošo pilsonisko vienprātību.

Mūsdienās Krievijā tā ir piemiņa par Lielo Tēvijas karu un lepnums par priekštečiem, kuri tajā uzvarējuši. Attieksme pret karu veido sabiedrības un valsts vienotības pamatu, ko nespēj sašūpot nekādas, pat asākās pretrunas, problēmas un konflikti jebkādos citos jautājumos.

Valsts jau ilgus gadus saskaras ar konsekventiem un vērienīgiem soļiem, kuru mērķis ir diskreditēt PSRS vietu un lomu Otrajā pasaules karā, ar mēģinājumiem nomelnot piemiņu par mūsu priekšteču veikumu. Galu galā tas novedis pie absolūti pretēja rezultāta, veicinot pilsonisko saliedētību un sabiedriskās imunitātes izstrādāšanos pret destruktīvo rusofobo propagandu.

Pārmaiņu rezultāti ir iespaidīgi. Tagad nekāds spēks Krievijā nevar atļauties atklāti zaimot piemiņu par karu. Tāpēc gandrīz visa atbilstošās ideoloģiskās sabotāžas dimensija pārvietojusies joku zonā. Vienmēr taču var apgalvot, ka tas bijis tikai joks, lai arī neveiksmīgs, un apvainoties par humoru, kur nu vēl sodīt par to, ir īsts murgs un absurds.

Arī šī spraudziņa ātri veras ciet: izrādījies, ka tādus jokus nesaprot ne tikai likumsargi, bet arī lielākā daļa sabiedrības.

Dažas dienas pirms policijas vainīgo aizturēšanas operācijām Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centrs organizēja aptauju, kuras gaitā noskaidrojās, ka nacistu portretus "Nemirstīgajā pulkā" par joku uzskata tikai 7% respondentu. Toties par padomju karavīru piemiņas un varoņdarba aizvainošanu – 40%, par provokāciju - 27%, zaimošanu – 22%, par ņirgāšanos pār kara dalībniekiem un veterāniem – 16%.

Turklāt jautājumā par sodu "izrādes" autoriem sabiedriskais viedoklis ir skarbāks nekā likums: populārākā bija atbilde par Krievijas pilsonības atņemšanu (ja tāda ir) – 29%. Arī viedoklis par kriminālu sodu necik neatpalika – 26%.

Savukārt informācijas publicēšana par aizdomās turamo personībām apstiprina cilvēku priekšstatu par organizētu provokāciju, jo aizturētie ir nesistēmiskās opozīcijas piekritēji.

Teorētiski jau patiešām varētu pieņemt, ka ar Hitlera un Himlera portretiem "Nemirstīgajā pulkā" saistīti apolitiski jaunuļi, ko mudina jauniešiem raksturīgais nihilisms un tieksme pārbaudīt jebkādu pamatu stabilitāti, un troļļošana viņiem šķitusi tam piemērota un amizanta metode. Galu galā vandālisma akti, kas laiku pa laikam dažādos Krievijas reģionos fiksēti pie Mūžīgās uguns, visbiežāk saistīti ar huligānismu un nenes nekādu politisko zemtekstu.

Tomēr realitātē izrādījās, ka šīs konkrētās akcijas dalībnieki izceļas ar aktīvu un pretvalstisku sabiedriski politisko pozīciju, tāpēc visa taisnošanās par muļķīgu joku izskatās pavisam nepārliecinoši.

Tā jau ir ierasta lieta, ka noteikti politiskie spēki (gan iekšējie, gan ārējie) uzskata Uzvaras kultu par Krievijas varas stūrakmeni. Tā nu viņi to grauj, kā māk – viņi neapjēdz, ka valsts to iedzīvotājiem neuzspiež, tā pati seko pilsoņiem šajā jautājumā.

Tagadējais stāsts vēlreiz apstiprinājis seno novērojumu. Kārtējo "gaismas bruņinieku" pūliņi atkal devuši pretēju efektu, jo nekāda cīņa ar "satrapiem un brīvības apspiedējiem" nespēj cilvēku acīs attaisnot priekšteču un viņu varoņdarba piemiņas zaimošanu.

70
Tagi:
rusofobija, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
Projekts "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" saņēmis gandrīz 3 miljonus pieteikumus
Akcijas "Nemirstīgais pulks" popularitāte pieaug: saņemti vairāk nekā 600 tūkst. anketu
"Uzvarēsim šo vīrusu, kā fašisma mēri": "Nemirstīgais pulks" notiks 170 pasaules valstīs
ASV armijas kareives, foto no arhīva

Desmitiem tūkstošu incidentu: ASV armija saskārusies ar jaunu nelaimi

10
(atjaunots 19:48 19.10.2020)
Apdraudēta amerikāņu armijas saliedētība un cīņas gars – aizvien biežāki ir seksuālās vardarbības gadījumi.

Pentagona analītiķu atskaites rāda, ka ik gadus uzmākšanos un ņirgāšanos pārcieš desmitiem tūkstošu karavīru, visbiežāk – jaunākās pakāpes un jaunkareivji, gan sievietes, gan vīrieši. Par ASV militārās mašīnas sāpīgāko un kutelīgāko problēmu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Slaktiņš Teksasas stilā

Pagaidām par izvarošanu uzdrīkstējušās atklāti ziņot tikai piecas sievietes no Huda forta (Teksasa) bāzes karavīru un civilā personāla. Viņas to slēpušas ilgus gadus, bīstoties no priekšniecības un pašu varmāku puses. Tagad ASV armijas aprindās, iespējams, radīsies #MeToo līdzīga kustība.

Iemeslu pastāstīt par senajiem noziegumiem deva Huda forta 20 gadus vecās kareives Vanesas Gilēnas slepkavība. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka ar meiteni šī gada pavasarī nežēlīgi izrēķinājies viņas dienesta biedrs. Gilēnas izkropļotais līķis tika atrasts netālu no bāzes tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Tas satrieca visu valsti. Cilvēki mītiņos pauda sašutumu pat to, ka bāzes vadība ievilkusi garumā izmeklēšanu un mēģinājusi slēpt nozieguma detaļas. Bojāgājušās meitenes radinieki apgalvoja, ka Vanesa regulāri saskārusies ar seksuālu uzmākšanos, gribējusi sūdzēties, un, domājams, pat to samaksājusi ar savu dzīvību.

Tagad arī ierindniece Marija Valentaina beidzot uzdrīkstējusies atzīt, ko viņai nācies pārdzīvot. Vispirms sociālajos tīklos, vēlāk arī izdevuma Associated Press žurnālistiem viņa pastāstīja, ka jau 2006. gadā viens no seržantiem viņai rupji pieskāries plānveida svēršanas procedūras laikā.

2014. gadā tas pats seržants izvarojis kareivi Deboru Urkidesu (Deborah Urquidez). Vēl vairāk, bīstoties no atklātības, viņš vajāja meiteni un draudēja viņai. Debora uzrakstīja iesniegumu, seržants tika tiesāts, taču viņu atzina par nevainīgu, un viņš turpina dienestu citā armijas objektā.

Ne tikai sievietes

Seksuālās vardarbības problēma amerikāņu armijā turpinās jau gadiem ilgi. Eksperti uzskata, ka galvenais iemesls ir sieviešu masveida uzņemšana bruņotajos spēkos.

Tiesības noslēgt līgumu par dienestu armijā sievietes saņēma 70. gadu vidū. Vestpointas kara akadēmijā tika uzņemtas pirmās kursantes. Daudziem armijā tas nepatika, līdz izlaidumam tika ne vairāk kā puse jaunkareivju, tomēr sieviešu skaits armijā auga, viņām uzticēja komandieru posteņus un piešķīra virsnieku pakāpes līdz pat ģenerālim. Tagad ASV armijā dien aptuveni 200 tūkstoši sieviešu – apmēram 15% personālsastāva.

Drīz sākās izvarošanas. Bruņoto spēku feminizāciju nopietni aptumšoja skandāls Aberdīnas poligonā 1996. gadā. Tiesas priekšā stājās 12 instruktori, arī vairāki virsnieki līdz pat ģenerālim. Visiem tika piespriests cietumsods no 6 mēnešiem līdz 25 gadiem par jaunkareivju-sieviešu sistemātisku izvarošanu, ņirgāšanos, pazemošanu un mocīšanu.

Tomēr ar seksuālu vardarbību ASV armijā saskaras ne tikai sievietes. Piemēram, seržantu Elderu Fernandesu (Elder Fernandes) no Huda forta bāzes dienesta biedri burtiski nomocīja pēc viņa sūdzībām par vardarbību. Viņa mirstīgās atliekas tika atrastas augustā.

Maijā Fernandess ziņoja par vecāka oficiera uzmākšanos. Seržantu pārveda uz citu vienību, taču dienesta biedri sāka par viņu ņirgāties, fiziski un morāli pazemoja. Viena no versijām liecina, ka Elders nav izturējis ņirgāšanos un izdarījis pašnāvību.

Tūkstošiem cietušo

Izvarošanas un uzmākšanās problēma ir saasinājusies tiktāl, ka Pentagons vairs nespēj noklusēt – resors izveidojis speciālu departamentu, kas kontrolē un analizē šādu gadījumu statistiku.

Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka ASV armijā ik gadus no "harasmenta" cieš tūkstošiem karavīru un civilo darbinieku. Atskaite liecina, ka 2018. gadā no uzmākšanās un izvarošanas cietuši 13 tūkstoši sieviešu un 7,5 tūkstoši vīriešu. Atzīmēts, ka šis skaits ir daudz lielāks nekā agrāk. Noskaidrojies, ka tikai katrs trešais karavīrs vai virsnieks ziņo par vardarbību no biedru puses. Pārējie to nedara, jo baidās no problēmām dienestā vai vienkārši kaunas.

Lielākais cietušo skaits ir ASV jūras kājniekos, taču daudz ir arī Jūras kara spēkos un Sauszemes spēkos. GKS situācija ir mierīgāka. Upuri pārsvarā ir jaunkareivji, kuri to uzskata par "dedovščinas" izpausmēm. Atskaitē uzsvērts: lielākā daļa varmāku uzbrukuma brīdī bija piedzērušies.

Pentagona analītiķi ir pārliecināti, ka neveselīgā atmosfēra bruņotajos spēkos veidojusies ne tikai tāpēc, ka armijā parādījies liels skaits sieviešu, bet arī tādēļ, ka armijā pielaisti LGBT pārstāvji. Atgādināsim, ka Baraks Obama jau 2010. gadā atļāva dienēt armijā atklātiem gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem.

2016. gadā viņiem pievienojās transpersonas – cilvēki, kuri uzskata sevi par cita dzimuma pārstāvjiem. Viņu skaits ASV bruņotajos spēkos jau sasniedzis aptuveni 2,5 tūkstošus.

Prezidents Donalds Tramps mēģināja mainīt tendenci, un 2017. gada augustā aizliedza pieņemt dienestā transpersonas. Savu lēmumu viņš pamatoja ar augošajiem veselības aprūpes izdevumiem, jo Pentagons tērē miljoniem dolāru gadā hormonālajai terapijai un dzimuma maiņas operācijām. Tomēr, kā redzams, pagaidām stāvoklis neuzlabojas.

10
Tagi:
vardarbība, drošība, LGBT, armija, ASV
EDSO misijas darbinieks lidmašīnas Boeing 777 katastrofas vietā

Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju

19
(atjaunots 20:03 19.10.2020)
Eiropa sacēlusi pamatīgu troksni pēc Krievijas Federācijas lēmuma atteikties no trīspusējām konsultācijām ar Nīderlandi un Austrāliju par reisa MH17 bojāejas apstākļiem.

Pie tam pats troksnis un augstu stāvošu amatpersonu teiktie meli pietiekami daiļrunīgi apstiprina Rietumu nodomus par traģēdijas patieso iemeslu noskaidrošanu, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Ko vērts ir formulējums, piemēram, Nīderlandes ārlietu ministra Stefa Bloka oficiālajā paziņojumā: "Šodien Krievijas Federācija paziņoja par savu vienpusējo lēmumu pārtraukt pārrunas par savu atbildību par reisa MH17 likvidāciju". Paskat vien! Izrādās, kaut kur bija pārrunas "par Krievijas atbildību", tikai pašai Krievijai par to nebija ne jausmas.

Atgādināšu, ka pirmās konsultācijas par 2014. gada jūlijā notikušo Malaizijas Boeing bojāeju aizritēja pērnā gada sākumā. Krievija nekavējoties akcentēja: "To uzmanības centrā būs nevis "Krievijas juridiskās atbildības atzīšana par katastrofu", bet gan viss ar šo incidentu saistīto jautājumu komplekss, kam ir principiāla nozīme patieso iemeslu noskaidrošanai". Pie tam Maskava īpaši uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Ukrainas atbildība par to, ka tā neslēdza gaisa telpu virs karadarbības zonas.

Protams, Blokam tas ir labi zināms, tomēr viņš apzināti izkropļo patiesību, tāpat kā frāzē par to, ka Krievijas atteikšanās no neauglīgajām pārrunām "ir īpaši sāpīga upuru radiniekiem".

Daudzi rietumvalstu darboņi, kas metās nosodīt Maskavu par tās lēmumu, tāpat mēģina spekulēt ar cietušo jūtām. Piemēram, ASV vēstnieks Nīderlandē Pīts Hukstra Krievijas izstāšanos no konsultācijām nosauca par "kārtējo triecienu upuru tuviniekiem un viņu vēlmei panākt taisnīgumu".

Nav nekāds brīnums, ka daži holandieši, kas tādas ziņas uztver tā, kā tās pasniedz amatpersonas, reaģēja visnotaļ asi. Piemēram, kāds Bloka publikācijas lasītājs nāca klajā ar dusmīgiem padomiem, ko darīt ar Krieviju: "Tūlīt izraidiet visus krievus no Nīderlandes, slēdziet vēstniecību, tūlīt pārtrauciet ārējo tirdzniecību ar Krieviju, nepērciet vairs Krievijas gāzi. Nosūtiet mūsu floti uz Krimu."

Un gandrīz neviens komentētājs nesniedz sarūgtinātajiem holandiešiem skaidru informāciju par Maskavas lēmuma iemesliem. Krievijas ĀM taču paskaidroja, ka labprāt turpinātu konsultācijas (starp citu, resors uz tām lika lielas cerības), ja vien holandieši nebūtu izvēlējušies citu ceļu – nebūtu iesnieguši prasību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ĀM vēstīja: "Tamlīdzīgi nedraudzīgi Nīderlandes soļi atņem jēgu tālākajām trīspusējām konsultācijām un mūsu dalībai tajās. Tātad atbildība par trīspusējo konsultāciju izjukšanu jāuzņemas Hāgai." Šo neērto niansi Rietumu prese cenšas aizdrapēt vai pat nepiemin nemaz, tāpat kā, starp citu, to, ka līdz ar prasības iesniegšanu ECT Hāga, par spīti visām savām krokodila asarām, ir kaitējusi upuru tuviniekiem.

Lieta tāda, ka ECT jau vairākkārt iesniegtas individuālas prasības upuru tuvinieku vārdā. Pirmais iesniegums tiek izskatīts jau no 2016. gada, pēc tam to papildināja jauna prasība. Tātad MH17 lieta ritēja pilnā sparā. Bet šī gada 10. jūlijā Nīderlandes valdība neizdomāja neko labāku, kā iesniegt starpvalstu prasību šajā tiesā (parasti tā izskata individuālas lietas), pie tam liekulīgi apgalvo, ka tā iesniegta, atbalstot tiesā jau izskatāmās lietas.

Tie jau ir atklāti meli no Nīderlandes puses. Grūti iedomāties, ka Hāgā, pasaules juridiskajā galvaspilsētā, nezina, ka, iesniedzot starpvalstu prasību ECT, visas individuālās lietas, kas izskatītas tās kontekstā, acumirklī tiek apturētas līdz brīdim, kad tiks atrisināts valstu strīds. To precīzi fiksē 45. punkts Kopenhāgenas deklarācijā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmas reformu, ko 2018. gadā vienbalsīgi pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstis.

Tātad Hāga piesedzas ar MH17 upuru tuviniekiem, bet pati ievelk garumā līdz vairākiem gadiem viņu prasību izskatīšanu (starpvalstu lietu izskatīšana ECT var vilkties ļoti ilgi). Par to Nīderlandes prese, protams, nerakstīs.

Jāpatur prātā arī tas, ka Nīderlandes prasība ECT potenciāli rada interešu konfliktu ar citu tieslietu iestādi – ANO Starptautisko tiesu, kur jau tiek uzskatīta Ukrainas lieta pret Krieviju – arī tajā figurē atbildība par MH17. Eiropas tiesa (ES augstākā tiesu instance) jau 2014. gadā pauda savu viedokli: ECT izskatītās starpvalstu lietas nevar skart citu starptautisko tiesu iestāžu jurisdikciju. Tātad Nīderlandes valdība ne tikai kavē individuālo lietu izskatīšanu, bet arī rada dažādu instanču interešu konfliktu, kas savukārt var kaitēt lietas izskatīšanai.

Gribas uzdot likumsakarīgu jautājumu: kāpēc Hāgai vajadzētu vienlaikus torpedēt tiesu procesus ECT un konsultācijas ar Krieviju, iesniedzot skandalozo prasību tieši tagad? Vietējā prese, pārgremojot Maskavas lēmumu, nez kāpēc nepieprasa premjerministra Marka Rites atbildi uz šo jautājumu. Viņš tikai konstatēja, ka esot "izvēlējies vislabāko brīdi", taču atteicās paskaidrot, kāpēc viņam tā šķiet.

Atbilde gan ir acīmredzama. Vispirms Nīderlandes valdība pastāvīgi apgalvoja, ka gaida Starptautiskās izmeklēšanas grupas darba noslēgumu un prasības iesniegšanu tiesā. Beidzot šī gada martā tik ilgi gaidītais tiesas process sākās Shiphol lidostas teritorijā ar troksni, patētiski, teju vai visu pasaules telekompāniju kameru uzmanības centrā.

Uzreiz gan kļuva skaidrs: procesa organizatoriem kaut kas ir aizgājis greizi.

Pirmkārt, četriem nozīmētajiem "apsūdzētajiem" nav nekāda sakara ar MH17 likvidāciju (jo tālāk process ievelkas, jo skaidrāks tas ir visiem). Otrkārt, izgāzās arī trokšņainais mēģinājums piesaistīt procesam Krievijas specdienestu virsnieku (tātad arī Krievijas valsti). Atsauciet atmiņā, kā 2018. gada pavasari visi pasaules mediji ar sevi jau vairākkārt kompromitējušās un Krievijai naidīgās struktūras Bellingcat stimulu taurēja: paskat, te tas ir, trūkstošais posms, kas ved uz Kremli. Viņi nosauca kaut kādu Oļegu Ivaņņikovu. Jau pirmajā Hāgas tiesas sēdē MH17 lietā prokurori kautrīgi paziņoja, ka Ivaņņikovs netiek uzskatīts par aizdomas turamo un viņam nav nekāda sakara ar lietu, tomēr arī šo faktu mediji ignorēja gandrīz pilnībā. Protams, nevienam pat prātā nenāca atvainoties par meliem.

Tuvojoties Boeing katastrofas kārtējai gadadienai, upuru tuvinieki saprata, ka lieta jūk laukā. Faktiski viņi to atklāti norādīja vēstulē tam pašam amerikāņu vēstniekam Hukstrem, kurš tik ļoti "juta viņiem līdzi". Viņi aicināja ASV iesniegt tiesā incidenta uzņēmumus no satelīta, par kuriem 2014. gadā runāja valsts sekretārs Džons Kerijs. Kā noprotat, nekādi uzņēmumi neparādījās. Toties Hukstra tagad uztraucas par upuru radiniekiem un kaut ko pārmet Krievijai. Hāga, saprotot, ka lieta tiesā izgāžas un līdz MH17 katastrofas sestajai gadadienai publikai nekas netiks parādīts, tā spērusi izaicinošo soli ar prasību ECT.

Tikai un vienīgi ar mērķi novērst uzmanību no neērtiem jautājumiem un pievērsties jaunajai prasībai, tātad – procesa ievilkšanai garumā.

Kā tad īsti vajadzēja rīkoties Krievijai, kas patiešām cerēja uz kaut kādu dialogu ar Nīderlandi, lai arī neformālas grupas ietvaros? Par kādu dialogu var būt runa, ja otra puse savā prātā jau visu ir izlēmusi?

Paši no sevis atmiņā ataust Sergeja Lavrova nesenie vārdi: "Cilvēki, kuri Rietumos atbild par ārpolitiku neaptver savstarpējas cieņas pilnas sarunas nozīmi. Acīmredzot, mums vajadzētu uz kādu laiku pārtraukt kontaktus ar viņiem." Šķiet, Krievijas lēmums atteikties no konsultācijām MH17 jautājumā ir pirmais solis, īstenojot ministra vārdus. Pirmais, taču ne pēdējais. Krievija sākusi darbu, lai piespiestu eiropiešus sākt cieņpilnu dialogu. Tas būs ilgs.

 

19
Tagi:
Eiropas Cilvēktiesības, boeing, Nīderlande, avarējusi lidmašīna, lidmašīna, Malaizija
Piemiņas akcija Parīzē, foto no arhīva

Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu

0
(atjaunots 22:59 19.10.2020)
Mediji vēsta, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pēc skolotāja nežēlīgās slepkavības Parīzes apkaimē vairāku Francijas reģionu vadītāji ierosinājuši izdot politisko un reliģisko karikatūru izlasi, informēja Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Reno Muzeljē, vēsta RIA Novosti.

Aģentūra France Press pastāstīja, ka izlasē tiks apkopoti nozīmīgākie karikatūru žanra zīmējumi, kas iepriekš publicēti reģionālajā un nacionālajā presē. Grāmatu plānots nodrošināt visu liceju audzēkņiem.

Eiropas Parlamenta loceklis un Provansas, Alpu un Azūra krasta reģiona padomes priekšsēdētājs Muzeljē atklāja, ka valsts izglītības ministrs Žans Mišels Blankers jau atbalstījis šo ierosinājumu.

Piektdien Konflānas-Sentonorīnas komūnā 18 gadus vecs vīrietis nocirtis galvu skolotājam. Mediji vēstīja, ka vēstures skolotājs 5. oktobrī nodarbībā apsprieda vārda brīvību un demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu no žurnāla Charlie Hebdo.

Uzbrucēju, kurš, pēc Francijas prokuratūras antiterorisma nodaļas vadītāja Žana Fransuā Rikāra informācijas, ir čečenu izcelsmes jaunietis, saņēmis bēgļa statusu Francijā, nošāva policisti. Krimināllietas ietvaros aizturēti jau 11 cilvēki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroristisku aktu. Eiropas čečenu asambleja nosodīja skolotāja slepkavību, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs izteica līdzjūtību bojāgājušā tuviniekiem un piezīmēja, ka republika kategoriski iebilst pret terorismu jebkurās tā izpausmēs.

Nogalinātā pedagoga piemiņai Parīzes centrā un citās Francijas pilsētās notika akcijas. Manifestāciju dalībnieki izgāja akcijās ar lozungiem par vārda brīvību, republikāniskajām brīvībām un atbalstu pasniedzējiem. Trešdien notiks nacionālā atvadu ceremonija.

 

0
Tagi:
teroristi, islams, Francija
Pēc temata
Ramzans Kadirovs pauda viedokli par skolotāja slepkavību Francijā