Grafiks

Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam

144
(atjaunots 09:18 19.05.2020)
Ja ASV ekonomika būtu labākā stāvoklī, Vašingtona varētu izmantot iespēju un īstenot dažu labu avantūrisku ģeopolitisku plānu pret Ķīnu vai Krieviju.

"Nekad neizdari likmi uz Amerikas sakāvi!" – tādu lozungu labprāt liek lietā gan amerikāņu politiķi, gan Krievijā dzīvojošie un Krievijas informācijas laukā strādājošie ASV ksenopatrioti, raksta analītiķis Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.

Ilgi var spriedelēt par to, vai šis viedoklis ir pamatots, tomēr jāatzīmē kāda interesanta nianse tagadējā ekonomiskajā krīzē, ko pārcieš aizokeāna partneri: amerikāņu miljardieri demonstrē, maigi sakot, skepsi par ASV un finanšu tirgu perspektīvām. Atklāti sakot, viņi nav noskaņoti īpaši patriotiski.

Vēl vairāk, pat tie, kuri līdz šim tēloja mūžīgo optimistu lomu, patiesībā izkrādījušies skeptiķi, – par to liecina viņu soļi un investīciju lēmumi.

Piektdien tirgu pārsteidza ziņa par to, ka pazīstamais investors miljardieris Vorrens Bafets nolēmis pārdot 84% no viņam piederošajām ietekmīgās bankas Goldman Sachs akcijām.

Bafets gan neizpārdeva gluži visus savus plašos ieguldījumus amerikāņu kompāniju vērtspapīros, tomēr žests iznāca simbolisks: 2009.gadā, finanšu krīzes un totālās panikas fonā miljardieris nopirka daļu "Goldman Sachs" – toreiz to uzskatīja par apliecinājumu pazīstamā investora nelokāmajai ticībai ASV ekonomikas un banku sektora perspektīvām.

Tagad, pandēmijas radītās ekonomikas lejupslīdes apstākļos Bafets nolēmis iemest šis akcijas tirgus kurtuvē. Turklāt iepriekš viņš pilnībā likvidēja savas minoritārās daļas visās amerikāņu aviokompānijās. Tas liecina par "Omahas gaišreģa" pesimistisko viedokli par to, kas sagaida ASV nākotnē. Neskatoties uz paša miljardiera apliecinājumiem par to, ka viss būs labi, viņa rīcība liecina par pretējo.

Vēl viens miljardieris, investīciju fonda "Appaloosa Management" dibinātājs Deivids Tepers, intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka tikai vienu reizi vēsturē ASV kompāniju akciju cenas bija vēl stiprāk paaugstinātas salīdzinājumā ar to patieso vērtību, nekā tagad, un tas bija tālajā 1999.gadā, īsi pirms slavenās "dotkomu krīzes", kas lika sabrukt ASV tirgiem.

CNBC žurnālisti atzīmē, ka Tepera vērtējums bieži vien ietekmē visu akciju tirgu ASV: "Tas no jauna notika dienā, kad viņš publicēja kārtējo brīdinājumu. Drīz pēc viņa intervijas Dow Jones indekss tajā dienā sasniedza minimālo rādītāju."

Džordža Sorosa bijušais partneris, starptautiskajās ekonomistu aprindās cienīgamais finansists un miljardieris Stenlijs Drakenmillers izteicās vēl asāk – viņš iezimēja negatīvo scenāriju gan finanšu tirgiem, gan visai amerikāņu ekonomikai kopumā. Savā uzrunā Ņujorkas Ekonomikas kluba sēdē Drakenmillers paziņoja, ka ASV potenciālo risku un potenciālā ienesīguma proporcija patlaban ir sliktākā visā leģendārā finansista karjeras laikā. Vēl vairāk, viņš pat nepažēloja finanšu pasaules galveno "svēto govi" – ticību ASV Federālās rezerves visvarenībai ar tās dolāru drukas iekārtu, ko resors nekautrīgi izmanto tirgus atbalstam.

"Panākta vienprātība: neuztraucieties, Federālā rezerve jūs piesedz," teica Drakenmillers. Un piebilda (citāts no Bloomberg): "Ir tikai viena problēma: mūsu analīze liecina, ka tā nav patiesība."

"Lūdzu Dievu par to, lai man nebūtu taisnība, taču man šķiet, ka V-veidīgā (tas ir, ļoti ātra – aut.) ekonomikas atjaunošanās (līdz pirmskrīzes līmenim – aut.) ir fantāzija," teica bijušais Sorosa partneris.

Vēl viens pazīstams miljardieris Marks Kūbans problēmu formulēja rupjākiem izteicieniem: "Man šķiet, ir gandrīz nereāli prognozēt, no kurienes radīsies patēriņa un korporatīvais pieprasījums," viņs konstatēja intervijā CNBC un secināja, ka patlaban nav iespējams novērtēt jebkura biznesa perspektīvas.

Principā, koronavīrusa šoks ir atklājis jau esošās problēmas – tas vienlaikus aizskāris lielu skaitu sāpīgu vietu pasaules ekonomikā un atsevišķu valstu ekonomikās. Paradokss: šī bēdīgā situācija var kļūt par svarīgu faktoru miera saglabāšanai uz planētas: ja ASV ekonomika būtu labākā formā, Vašingtona varētu izmantot iespēju un īstenot dažu labu avantūrisku ģeopolitisku plānu pret Ķīnu vai Krieviju.

Pat tagad daudzi Vašingtonā atbalsta maksimāli agresīvu politiku attiecībās ar Ķīnu, kas ietvertu ASV valsts obligāciju Ķīnas portfeļa iespējamo ekspropriāciju triljoniem dolāru vērtībā, kā arī vardarbīgas provokācijas Dienvidķīnas jūrā, nerunājot jau par sankcijām.

Tomēr pagaidām visi šie napoleonu plāni atduras pret ekonomiskās krīzes un epidēmijas radītajiem ierobežojumiem. Pat patriotiski noskaņotā aģentūra Bloomberg uzdod neomulīgu jautājumu: "Vai izputējusī Amerika var sākt auksto karu ar Ķīnu? Koronavīruss ir apvienojis amerikāņus pret Pekinas agresiju, taču tas iztukšos arī Pentagona budžetu."

ASV acīs nepatīkama, toties visai pārējai pasaulei patīkama atbilde: domājams, liela mēroga konflikts Vašingtonai tagad būs pārlieku dārgs prieks. Protams, tas neliecina, ka Trampa (vai Baidena) administrācija nemēģinās sākt konfliktu jebkādos apstākļos, neskatoties uz sekām. Iespējams, ģeopolitiskās avantūras, tāpat kā ekonomikas atjaunošanu, centīsies finansēt ar dolāru drukas iekārtu, tomēr, spriežot pēc visa, pat liela daļa amerikāņu miljardieru-finansistu netic tā visvarenībai, citādi viņi jau steigšus iepirktu visas akcijas un citus amerikāņu aktīvus, ko vien varētu dabūt savās rokās.

Tā ir nepateicīga lieta – pareģot atsevišķu valstu un visas pasaules ekonomiskās atjaunošanās trajektoriju, it īpaši apstākļos, kad epidemioloģiskā situācija ir ļoti nenoteikta. Tomēr viena lieta ir skaidra: ja amerikāņu miljardieriem ir bail (viņu vārdos lasāmas bailes), tas nozīmē, ka pēc epidēmijas pasaules ekomonika varētu nopietni mainīties, un šīs radikālās pārmaiņas nebūs par labu tiem, kuri vēl joprojām uzskata ASV par neapstrīdamu pasaules hegemonu.

144
Tagi:
dolārs, krīze, ekonomika, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Baltā nama padomnieks pastāstījis, kad bezdarbs ASV sasniegs maksimumu
"Var būt pabriesmīgi": ASV ekonomika strauji bremzē

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

27
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

27
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

36
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

36
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

0
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

0
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk