Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā

Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Latvijā dala pabalstus

108
(atjaunots 12:21 19.05.2020)
"Pieņemsim, cilvēkam alga bija 3000 eiro"... Nesen Latvijas Valsts kontrole ziņoja: pasākumi nabadzības iegrožošanai ne vienmēr nonāk pie tiem, kam patiešām vajadzīgs atbalsts.

Tas, kā Latvijā izdala dīkstāves pabalstus, atgādina stāstu par Salatēti. Nē, ne jau no pasakas, no anekdotes. Atcerieties: Salatēta kamanas apstājas nabadzīgā Āfrikas valstī. "Tev dāvanas nepienākas, neesi kārtīgi ēdis," saka Salatētis kārnajam kā skaida vietējam zēnam.

"Portrets" pabalsta vietā

Tāpat notiek arī pie mums. Bēdīgā stāvoklī ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuru darba devēji ne jau aiz labas dzīves un visiem iespējamiem līdzekļiem "optimizējuši" nodokļus. Lai izdzīvotu paši un kaut ko samaksātu darbiniekiem.

Vainīgi? Laikam jau. Taču daļa vainas neapšaubāmi gulstas uz valsts un varasiestāžu pleciem, kas radījuši, maigi sakot, ne īpaši ideālu vidi biznesa, it īpaši mazā biznesa izdzīvošanai. Un finansiāla palīdzība ārkārtējā stāvokļa apstākļos – tā ir iespēja valstij parādīt solidaritāti ar visiem saviem iedzīvotājiem, ne tikai ar ierēdņiem vien, kuri dīkstāves pabalstu noteikti saņems, tas pat ezim skaidrs.

Te valsts solidaritātes izpausmes ir snobisms un augstprātība. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trenējas teikt pamācošas runas, un naudas vietā dāvā skaidrojumus, kāpēc nauda nav piešķirta. Pārsvarā – darba devējs par cilvēku nodokļos maksājis mazāk nekā 200 eiro mēnesī.

Sašutuma  vētru tīmeklī radīja VID pārstāves intervija. Skaidrojot pabalsta piešķiršanas mehānismu, viņa pieļāva, ka cilvēks saņēmsi algu 3000 eiro apmērā.

Patiešām, neveiksmīgs piemērs. Tomēr daiļrunīgs. Varbūt VID vienkārši nezin, cik vidēji saņem darbinieks un kāpēc viņs neēd kūkas, ja maizes nav.

Patiešām, nodokļu speciālisti pašreizējās humanitārās krīzes apstākļos bez darba nesēž: viņi pamācoši atsakās izmaksāt pabalstus tautiešiem un ķeras pie citām cilvēkiem ļoti "vajadzīgām" lietām.

Piemēram, VID izstrādājis tipiska dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu. Ļoti interesanti. Kā tas izskatās? Kā Van Goga autoportrets ar nogrieztu ausi? Nē, drīzāk gan meitene ar pērļu auskaru.

Vidēji statistiska pabalsta saņēmēja portrets: gaos jauna rīdziniece, pēdējos gados strādājusi par oficianti, saņēmusi nelielu, tomēr stabilu algu. Dīkstāves pabalstus visbiežāk saņem oficiantes un bārmeņi (10%). Tātad var teikt, ka valsts pametusi dzeramnaudu.

Jaunu iespēju laiks

Medijos ir papilnam labi koptu seju, kas patētiski klāsta: koronavīrusa pandēmija un tās radītā krīze ir jaunu iespēju skaits. Patiešām. Mans kaimiņš Vitaļiks, kurš "stāv dīkā" veselos trijos darbos (nācās šiverēt, lai paēdinātu sievu un divus bērnus) zvēr: tiklīdz pavērsies robežas, pārvāksies pie sievasbrāļa Vācijā.

Tādu iespēju patiešām izmantos daudzi cilvēki – viņi ir pareizi sapratuši VID pamācības.

Protams, labas iespējas ir tiem, kuri piešķir, sadala un izdala. Katrs otrais raksts medijos – par to, ka "nozags taču". Ja no 4 miljardiem, saslaucītiem pa pakšiem, pazudīs 500 miljoni, neviens neapķersies – Covid-19 blakusparādība.

Sabiedrība to visu vēro piesardzīgi.  Pirmkārt, žēl. Otrkārt, atdot pēc tam vajadzēs pašiem, protams, ar tā paša VID palīdzību. Būtu labāk sadalījuši tos 4 miljardus 2 miljoniem iedzīvotāju, sanāktu pa 2 tūkstošiem eiro katram.

Protams, sabiedrība cer uz ierēdņiem. Nesen vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sociālajos tīklos izteicās, ka tagad nav īstais laiks samazināt valsts sektora darbinieku skaitu un viņu algu.

Kāpēc? Tāpēc, ka tagad par katru cenu jāuztur pirkspēja. Sāpīgākais trieciens šajā jomā jāuzņemas valsts ierēdņiem.

"Vai es arī nevarētu piedalīties?" dzirdu klusu sava kaimiņa Vitaļika balsi. Nē, diemžēl ne, tu neesi kārtīgi ēdis.

Tagad nav īstais laiks savilkt siksnu, intervijā LTV skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs. It kā tīšām, lai pavisam noteikti piebeigtu Vitaļiku.

Vai sūci pasūtījāt?

Mēs ļoti labi saprotam konditora, šuvējas, populāra muūziķa vai viesnīcas administratora rūpes par iztiku Covid-19 pandēmijas laikā, tēvišķīgi piezīmēja ministrs. Taču naudu apsolīja lielajiem uzņēmumiem, kuri ienes budžetā lielāku naudu.

Likteņa ironija: kā jau parasti, starp tādiem uzņēmumiem ir Latvenergo, mobilo sakaru operatori, mazumtirdzniecība, arī degvielas tirdzniecība. Bizness, kas dzīvo uz simtiem tūkstošu "Vitlaļiku" un "Andru" rēķina.

Kas notiks ar mūsu "ekonomikas flagmaņiem", ja viņi aizbrauks labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm? Viņiem būs pamatīga sūce.

Vai zināt, kas ir pats bēdīgākais visā šajā Latvijas pasakā par Salatēti? Tas, ka nepieciešamo palīdzību nesaņem paši trūcīgākie. Kā vienmēr, saņems paši zemiskākie, tie, kuri prot pielīst un pielāgoties. Ja vajag, pat vairākkārt. Redziet, krīze ir iespēju laiks. Tiem, kuri kārtīgi ēduši putru un klausījuši mammu.

108
Tagi:
pabalsts, alga
Pēc temata
Kontā "ieripo" 25 eiro – saki ardievas pabalstam: piga, nevis pabalsts pašnodarbinātajiem
Bez pabalsta palikušie Latvijas iedzīvotāji: "nāksies pāriet uz naturālo saimniecību"
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Rīgas kafejnīca, kurā strādāja cilvēki ar invaliditāti, saņems atbalstu, nevis pabalstu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

43
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

43
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku