Zemūdene Kņazj Vladimir

Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF

312
(atjaunots 11:43 19.05.2020)
Krievijas jūras kara flotes papildināšanu ar moderniem stratēģiskajiem zemūdens kreiseriem un daudzfunkcionālajām zemūdenēm amerikāņi uzskata par izaicinājumu, kam Pentagonā nav atbildes.

Ziemeļu mašīnbūves uzņēmums saformējis nodošanas komandas kuģiem, kuri šogad tiks izmēģināti jūrā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām un koronavīrusa pandēmiju, tiek sekmīgi būvēti divi atomzemūdeņu grupējumi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Projektu "Jaseņ M" un "Borei A" zemūdenes ir dažādā gatavības pakāpē: "Knaz Vladimir" tiek gatavota nodošanai JKF, "Kazan" tiek izmēģināta", "Belgorod" un "Novosibirsk" pērn tika izvestas no elliņa. Krievija strauji veido jaunu zemūdens floti, kas spēs aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā un nepieļaus Ziemeļatlantijas alianses vienpusēju militāro pārākumu.

Krievijas JKF sastāvā būs līdz 80 zemūdenes, tā saņems aptuveni 10 jaunas zemūdenes, ieskaitot divus projekta "Borei A" stratēģiskos kreiserus, divas "Jaseņ M" daudzfunkcionālās zemūdenes un vienu "Varšavjanku". Jāpiebilst, ka zemūdenes ir sarežģītākais un pilnīgākais cilvēces ierocis.

Krievijas stratēģisko zemūdens spēku atjaunošana ir kodolsavaldīšanas un nacionālās drošības pamats. Valsts augošo aizsardzības potenciālu demonstrē stratēģiskais raķešu zemūdens kreiseris "Kņaz Vladimir", kas 12.maijā pameta Severodvinsku Baltajā jūrā valsts gaitas izmēģinājumiem.

Pēc dažas diennaktis ilgas visu mezglu, sistēmu un iespēju kompleksas pārbaudes virs un zem ūdens tiks pieņemts lēmums par to, kad kuģis tiks iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā. Lielākā daļa "Kņaz Vladimir" izmēģinājumu notika 2019.gada beigās.

Ceturtā paaudze

Krievijas JKF sastāvā ir jau strīs stratēģiskie "Borei": "Jury Dolgorukiy", "Aleksandr Nevsky" un "Vladimir Monomah". Galvenais sērijā bija raķešu kuģis "Dolgorukiy"(iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā 2013.gadā). Pirmo triju kuģu šahtās ir 16 starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Bulava", nākamajiem varētu būt vairāk (īpatnības netiek izpaustas). Atgādināšu, ka Krievijas AM ieplānojusi nodot JKF vēl divus "Borei A" raķešu kuģus, tātad sērija ir palielināta līdz 10 kuģiem.

Desmit stratēģiskie ceturtās pasaules zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes balstu jūrā uz tuvākajiem gadu desmitiem. Kopumā tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" – 1600 sadalošās kaujas galviņas pa 100-160 kilotonnām. Raķetes maksimālais darbības rādiuss – 8000 kilometri. "Bulava" ir mūsdienīga sistēma pretinieka pretraķešu aizsardzības pārvarēšanai, tā ir ātra, neliela un manevrētspējīga, aprīkota ar cpēcīgu cietā kurināmā dzinēju.

Spēku līdzsvaram un valsts interešu aizsardzībai Pasaules okeānā tikpat svarīgi ir arī potenciālā pretinieka zemūdens raķešnesēju daudzfunkcionālie "mednieki". To uzdevums – ASV un citu NATO kodollielvalstu zemūdeņu eskorts kaujas patruļas zonā. Modernizētā projekta "Jaseņ M" pirmā sērijveida daudzfunkcionālā zemūdene "Novosibirsk" tika nolaista ūdenī 2019.gada nogalē. Drīz vien tā nonāks JKF. Krievijas flote saņems septiņus šīs sērijas kuģus.

Projekta "Jaseņ M" zemūdenes ir bruņotas ar mīnām, 533 mm torpēdām, spārnotajām raķetēm "Kalibr" un "Oniks", kā arī hiperskaņas "Cirkon". Tās aprīkotas ar teicamiem radioelektroniskā bruņojuma kompleksiem. Grūti pamanāmās daudzfunkcionālās zemūdenes ar 13 800 t tonnāžu spēj iegrimt līdz 520 m dziļumā. Autonomas 100 diennaktis, ātrums zem ūdens – 31 mezgls. Ekipāža – 64 cilvēki.

Par projekta "Jaseņ" izcilajām īpašībām liecina fakti: amerikāņu kara jūnieki vairākas nedēļas Atlantijas okeānā nesekmīgi meklēja Krievijas zemūdeni "Severodvinsk". Tāda ir dienesta specifika.

Noteiktajā laikā zemūdene iziet jūrā, un neatstāj nekādas pēdas ieniršanas vietā. Komandai nav tiesību uz kļūdu, spriedzes pilnās dežūras rit ievērojamā dziļumā, cilvēki neredz ne dienas gaismu, ne laika pārmaiņas. Gaisu elpošanai rada reģenerācijas sistēma. Pēc uzdevuma izpildes zemūdene iznirst tajā pašā vietā, dažkārt – pēc mēnešiem darbā. Tā ir neizbēgama maksa par stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu priekšrocībām: nemanāmība, neatkarība no laikapstākļiem, spēja sākt karadarbību jebkurā Pasaules okeāna rajonā, ieskaitot raķešu triecienos zem Arktikas ledājiem.

Šodien Krievija būvē piektās paaudzes atomzemūdeņu flotes pamatus. Šiem nolūkiem tiek atjaunots bruņojuma spektrs, ieviesti moderni mērķa identifikācijas, sakaru un vadības līdzekļi, kā arī automātiskie izlūkošanas līdzekļi. Piektās paaudzes atomzemūdenes tiek projektētas atbilstoši JKF galvenajām prasībām – īpaši nemanāmas un ar pilnveidotām bruņojuma sistēmām. Neskatoties uz Rietumu naidīgajiem izteikumiem un mēģinājumiem veidot tādu Krievijas tēlu, kā atpalikusi un depresīva "degvielas uzpildes stacija", daudzi tās tehnoloģiskie sasniegumi citām valstīm nav pieejami.

Rietumi ir aizkaitināti

Amerikāņu speciālisti ir spiesti atzīt, ka Krievija "būvē ar izcilām iespējām apveltītas projekta 955A "Borei" atomzemūdenes ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm". Izdevums The Drive pauda bažas par stratēģiskā zemūdens kreisera "Knaz Vladimir" publiskotajām īpašībām un konstruktīvajiem risinājumiem, kuri ievērojami mazina zemūdenes radīto troksni un palielina efektivitāti.

Mediji ziņo, ka projekta "Borei" kreisera būvdarbi izmaksā līdz 400 miljonus dolāru. Salīdzinājumam: amerikāņu daudzfunkcionālā zemūdene Virginia izmaksā Pentagonam 2,5 miljardus dolāru. Pie tam tās izrādījušās tik trokšņainas un nepilnīgas, ka diezin vai spēs sekmīgi pildīt uzdevumus kaujas apstākļos (nemanāmības zaudējums ir zemūdenei nāvējošs).

Jaunā stratēģiskā raķešu kreisera "Knaz Vladimir" parādīšanās Krievijas JKF tiek uztverta kā izaicinājums, kam amerikāņi un viņu sabiedrotie vēl nevar atbildēt. Rodas nepieciešamība finansēt jaunu hidroakustisko sistēmu izstrādi (tādas kā SOund SUrveillance System) Pasaules okeānā (tas ir ļoti dārgi un negarantē pretinieka identifikāciju). Tiesa, "Borei" nav vajadzības pārvarēt pretzemūdeņu robežas tālu okeānā, lai izpildītu uzdevumu: raķetes "Bulava" var startēt pat no zemūdenes "dzimtās" piestātnes.

ASV ir labi informētas arī par projektu "Jaseņ" un nekādas ilūzijas nelolo. Autoritatīvais izdevums The National Interest vēsta, ka atomzemūdene "Severodvinsk" ir bruņota ar 32 spārnotajām raķetēm 3M-14K "Kalibr" – konvencionālajām vai kodolraķetēm – ar darbības rādiusu virs 2500 km. "Jaseņ" klases zemūdenes ir ļoti ātras un izcili klusas, tām ir ļoti jūtīgi detektori, tāpēc tā "rada draudus Savienoto Valstu galvenajai teritorijai".

Tālāk amerikāņu izdevums atzīmēja, ka "Severodinsk" un "Kazaņ" spēj pietuvoties ASV austrumu krastam līdz 1000 kilometru attālumā un likvidēt "mērķus Lielo ezeru, Čikāgas vai Sentluisas rajonā". Kāpēc Krievijas daudzfunkcionālajām zemūdenēm vajadzētu iznīcināt virszemes mērķus Savienotajās Valstīs, neviens nepaskaidroja.

Tomēr projekta "Jaseņ" mednieki pārsvarā paredzēti, lai likvidētu pretinieka aviācijas bāzes grupējumus un "Ohio" tipa stratēģisko zemūdens raķešu kuģus, kas bruņoti ar 24 ballistiskajām raķetēm UGM-133 "Trident" II D5 – katrā no tām ir līdz 12 kodolgalviņas W88 pa 475 kilotonnām.

Krievijas mūsdienīgie stratēģiskie zemūdens kreiseri un daudzfunkcionālās zemūdenes izstrādātas, lai nenovēršami likvidētu pretinieku. Tās aizsargā valsti ar pašu savas pastāvēšanas faktu Pasaules okeānā.

Krievija turpina stiprināt Jūras kara floti, kas spēj aizsargāt savas zemes nacionālās intereses jebkurā planētas vietā. Acīmredzot, Krievijas augošais aizsardzības potenciāls sarūgtina "partnerus" no Ziemeļatlantijas alianses, tomēr viņi prot lēst iespējamos zaudējumus. Tas garantē zināmu stabilitāti mūsu daudzpolārajā pasaulē.

312
Tagi:
aizsardzība, Krievijas Aizsardzības ministrija, Pentagons
Pēc temata
Sarkanie draudi. Kādus briesmu stāstus par Krievijas armiju raksta Rietumu mediji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

63
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

63
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

25
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

25
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

0
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi