Zemūdene Kņazj Vladimir

Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF

329
(atjaunots 11:43 19.05.2020)
Krievijas jūras kara flotes papildināšanu ar moderniem stratēģiskajiem zemūdens kreiseriem un daudzfunkcionālajām zemūdenēm amerikāņi uzskata par izaicinājumu, kam Pentagonā nav atbildes.

Ziemeļu mašīnbūves uzņēmums saformējis nodošanas komandas kuģiem, kuri šogad tiks izmēģināti jūrā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām un koronavīrusa pandēmiju, tiek sekmīgi būvēti divi atomzemūdeņu grupējumi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Projektu "Jaseņ M" un "Borei A" zemūdenes ir dažādā gatavības pakāpē: "Knaz Vladimir" tiek gatavota nodošanai JKF, "Kazan" tiek izmēģināta", "Belgorod" un "Novosibirsk" pērn tika izvestas no elliņa. Krievija strauji veido jaunu zemūdens floti, kas spēs aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā un nepieļaus Ziemeļatlantijas alianses vienpusēju militāro pārākumu.

Krievijas JKF sastāvā būs līdz 80 zemūdenes, tā saņems aptuveni 10 jaunas zemūdenes, ieskaitot divus projekta "Borei A" stratēģiskos kreiserus, divas "Jaseņ M" daudzfunkcionālās zemūdenes un vienu "Varšavjanku". Jāpiebilst, ka zemūdenes ir sarežģītākais un pilnīgākais cilvēces ierocis.

Krievijas stratēģisko zemūdens spēku atjaunošana ir kodolsavaldīšanas un nacionālās drošības pamats. Valsts augošo aizsardzības potenciālu demonstrē stratēģiskais raķešu zemūdens kreiseris "Kņaz Vladimir", kas 12.maijā pameta Severodvinsku Baltajā jūrā valsts gaitas izmēģinājumiem.

Pēc dažas diennaktis ilgas visu mezglu, sistēmu un iespēju kompleksas pārbaudes virs un zem ūdens tiks pieņemts lēmums par to, kad kuģis tiks iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā. Lielākā daļa "Kņaz Vladimir" izmēģinājumu notika 2019.gada beigās.

Ceturtā paaudze

Krievijas JKF sastāvā ir jau strīs stratēģiskie "Borei": "Jury Dolgorukiy", "Aleksandr Nevsky" un "Vladimir Monomah". Galvenais sērijā bija raķešu kuģis "Dolgorukiy"(iekļauts Ziemeļu flotes sastāvā 2013.gadā). Pirmo triju kuģu šahtās ir 16 starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Bulava", nākamajiem varētu būt vairāk (īpatnības netiek izpaustas). Atgādināšu, ka Krievijas AM ieplānojusi nodot JKF vēl divus "Borei A" raķešu kuģus, tātad sērija ir palielināta līdz 10 kuģiem.

Desmit stratēģiskie ceturtās pasaules zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes balstu jūrā uz tuvākajiem gadu desmitiem. Kopumā tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" – 1600 sadalošās kaujas galviņas pa 100-160 kilotonnām. Raķetes maksimālais darbības rādiuss – 8000 kilometri. "Bulava" ir mūsdienīga sistēma pretinieka pretraķešu aizsardzības pārvarēšanai, tā ir ātra, neliela un manevrētspējīga, aprīkota ar cpēcīgu cietā kurināmā dzinēju.

Spēku līdzsvaram un valsts interešu aizsardzībai Pasaules okeānā tikpat svarīgi ir arī potenciālā pretinieka zemūdens raķešnesēju daudzfunkcionālie "mednieki". To uzdevums – ASV un citu NATO kodollielvalstu zemūdeņu eskorts kaujas patruļas zonā. Modernizētā projekta "Jaseņ M" pirmā sērijveida daudzfunkcionālā zemūdene "Novosibirsk" tika nolaista ūdenī 2019.gada nogalē. Drīz vien tā nonāks JKF. Krievijas flote saņems septiņus šīs sērijas kuģus.

Projekta "Jaseņ M" zemūdenes ir bruņotas ar mīnām, 533 mm torpēdām, spārnotajām raķetēm "Kalibr" un "Oniks", kā arī hiperskaņas "Cirkon". Tās aprīkotas ar teicamiem radioelektroniskā bruņojuma kompleksiem. Grūti pamanāmās daudzfunkcionālās zemūdenes ar 13 800 t tonnāžu spēj iegrimt līdz 520 m dziļumā. Autonomas 100 diennaktis, ātrums zem ūdens – 31 mezgls. Ekipāža – 64 cilvēki.

Par projekta "Jaseņ" izcilajām īpašībām liecina fakti: amerikāņu kara jūnieki vairākas nedēļas Atlantijas okeānā nesekmīgi meklēja Krievijas zemūdeni "Severodvinsk". Tāda ir dienesta specifika.

Noteiktajā laikā zemūdene iziet jūrā, un neatstāj nekādas pēdas ieniršanas vietā. Komandai nav tiesību uz kļūdu, spriedzes pilnās dežūras rit ievērojamā dziļumā, cilvēki neredz ne dienas gaismu, ne laika pārmaiņas. Gaisu elpošanai rada reģenerācijas sistēma. Pēc uzdevuma izpildes zemūdene iznirst tajā pašā vietā, dažkārt – pēc mēnešiem darbā. Tā ir neizbēgama maksa par stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu priekšrocībām: nemanāmība, neatkarība no laikapstākļiem, spēja sākt karadarbību jebkurā Pasaules okeāna rajonā, ieskaitot raķešu triecienos zem Arktikas ledājiem.

Šodien Krievija būvē piektās paaudzes atomzemūdeņu flotes pamatus. Šiem nolūkiem tiek atjaunots bruņojuma spektrs, ieviesti moderni mērķa identifikācijas, sakaru un vadības līdzekļi, kā arī automātiskie izlūkošanas līdzekļi. Piektās paaudzes atomzemūdenes tiek projektētas atbilstoši JKF galvenajām prasībām – īpaši nemanāmas un ar pilnveidotām bruņojuma sistēmām. Neskatoties uz Rietumu naidīgajiem izteikumiem un mēģinājumiem veidot tādu Krievijas tēlu, kā atpalikusi un depresīva "degvielas uzpildes stacija", daudzi tās tehnoloģiskie sasniegumi citām valstīm nav pieejami.

Rietumi ir aizkaitināti

Amerikāņu speciālisti ir spiesti atzīt, ka Krievija "būvē ar izcilām iespējām apveltītas projekta 955A "Borei" atomzemūdenes ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm". Izdevums The Drive pauda bažas par stratēģiskā zemūdens kreisera "Knaz Vladimir" publiskotajām īpašībām un konstruktīvajiem risinājumiem, kuri ievērojami mazina zemūdenes radīto troksni un palielina efektivitāti.

Mediji ziņo, ka projekta "Borei" kreisera būvdarbi izmaksā līdz 400 miljonus dolāru. Salīdzinājumam: amerikāņu daudzfunkcionālā zemūdene Virginia izmaksā Pentagonam 2,5 miljardus dolāru. Pie tam tās izrādījušās tik trokšņainas un nepilnīgas, ka diezin vai spēs sekmīgi pildīt uzdevumus kaujas apstākļos (nemanāmības zaudējums ir zemūdenei nāvējošs).

Jaunā stratēģiskā raķešu kreisera "Knaz Vladimir" parādīšanās Krievijas JKF tiek uztverta kā izaicinājums, kam amerikāņi un viņu sabiedrotie vēl nevar atbildēt. Rodas nepieciešamība finansēt jaunu hidroakustisko sistēmu izstrādi (tādas kā SOund SUrveillance System) Pasaules okeānā (tas ir ļoti dārgi un negarantē pretinieka identifikāciju). Tiesa, "Borei" nav vajadzības pārvarēt pretzemūdeņu robežas tālu okeānā, lai izpildītu uzdevumu: raķetes "Bulava" var startēt pat no zemūdenes "dzimtās" piestātnes.

ASV ir labi informētas arī par projektu "Jaseņ" un nekādas ilūzijas nelolo. Autoritatīvais izdevums The National Interest vēsta, ka atomzemūdene "Severodvinsk" ir bruņota ar 32 spārnotajām raķetēm 3M-14K "Kalibr" – konvencionālajām vai kodolraķetēm – ar darbības rādiusu virs 2500 km. "Jaseņ" klases zemūdenes ir ļoti ātras un izcili klusas, tām ir ļoti jūtīgi detektori, tāpēc tā "rada draudus Savienoto Valstu galvenajai teritorijai".

Tālāk amerikāņu izdevums atzīmēja, ka "Severodinsk" un "Kazaņ" spēj pietuvoties ASV austrumu krastam līdz 1000 kilometru attālumā un likvidēt "mērķus Lielo ezeru, Čikāgas vai Sentluisas rajonā". Kāpēc Krievijas daudzfunkcionālajām zemūdenēm vajadzētu iznīcināt virszemes mērķus Savienotajās Valstīs, neviens nepaskaidroja.

Tomēr projekta "Jaseņ" mednieki pārsvarā paredzēti, lai likvidētu pretinieka aviācijas bāzes grupējumus un "Ohio" tipa stratēģisko zemūdens raķešu kuģus, kas bruņoti ar 24 ballistiskajām raķetēm UGM-133 "Trident" II D5 – katrā no tām ir līdz 12 kodolgalviņas W88 pa 475 kilotonnām.

Krievijas mūsdienīgie stratēģiskie zemūdens kreiseri un daudzfunkcionālās zemūdenes izstrādātas, lai nenovēršami likvidētu pretinieku. Tās aizsargā valsti ar pašu savas pastāvēšanas faktu Pasaules okeānā.

Krievija turpina stiprināt Jūras kara floti, kas spēj aizsargāt savas zemes nacionālās intereses jebkurā planētas vietā. Acīmredzot, Krievijas augošais aizsardzības potenciāls sarūgtina "partnerus" no Ziemeļatlantijas alianses, tomēr viņi prot lēst iespējamos zaudējumus. Tas garantē zināmu stabilitāti mūsu daudzpolārajā pasaulē.

329
Tagi:
aizsardzība, Krievijas Aizsardzības ministrija, Pentagons
Pēc temata
Sarkanie draudi. Kādus briesmu stāstus par Krievijas armiju raksta Rietumu mediji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

19
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

19
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

24
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

24
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

0
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

0
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi